Court partially allowed debt claim, awarding interest but rejecting contractual interest due to statute of limitations.

Lietas arhīva Nr. C-0803-18/44

ECLI:LV:ZRT:2018:0307.C24160416.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2018.gada 7.martā

Zemgales rajona tiesa: tiesnesis Dz.Melbārdis

Brīvības ielā 6, Ogrē atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “PlusPlusBaltic Re” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 14.decembrī prasītājs SIA “PlusPlusBaltic Re” cēlis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu, kurā,

pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta pirmo un otro daļu, 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934., 1943.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētājas nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 1083,83 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 284,25 euro, likumiskos

procentus 153,96 euro un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda

summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Prasības pieteikumā un tā precizējumos norādīts, ka 2006.gada 8.jūnijā starp atbildētāju un AS ,,GE ??n?? Bank” (iepriekš AS” Baltic Trust

Bank”) tika noslēgts Pirkuma karte līgums Nr.423887 (turpmāk – Līgums).

2013.gada 23.augustā starp AS ,,GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēgts cesijas līgums, AS ,,GE

Money Bank" cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU filiālei un PlusPlus Baltie OU filiāle pieņēma no Līguma izrietošas prasījumu tiesības.

Atbildētāja par Cesijas līguma noslēgšanu starp AS ,,GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā tika informēta

2014.gada 25.februārī. Atbildētājas parāds uz cesijas noslēgšanas dienu ir 1368,08 euro.

2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēdza Cesijas līgumu ar SIA ,,PlusPlus Baltic Re” saskaņā ar kuru

prasījuma tiesības tika nodotas SIA ,,PlusPlus Baltic Re”.

Atbildētāja par Cesijas līguma noslēgšanu starp Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā un SIA ,,PlusPlus Baltic Re” tika informēta

2015.gada 7.aprīlī. Atbildētājas parāds uz cesijas noslēgšanas dienu ir 1368,08 euro.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, aprēķinājis likumiskos nokavējuma 6% procentus, par laika periodu, no Cesijas starp AS ,,GE

Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā un SIA ,,PlusPlus Baltic Re” dienas (28.08.2013) līdz prasības sagatavošanai

(01.12.2016) 153,96 euro, kas aprēķināti no neatmaksātās pamatsummas.

Prasītājs aprēķinājis neatmaksātos procentus par aizdevuma lietošanu 284,25 euro apmērā par periodu no 2006.gada 15.jūnija līdz 2009.gada

21.oktobrim.

Atbildētāja parāda samaksu nav veikusi un iebildumus nav cēlusi.

[2] Atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas prasībām uz viņas pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājai izskaidrotas procesuālās tiesības.

Atbildētājai nosūtīta korespondence atgriezta atpakaļ, ar norādi, ka “saņēmējs neatrodas adresē, kas norādīta uz sūtījuma”.

Tiesa, lietas izskatīšanas gaitā, veicot ieskatu Tiesu informatīvajā sistēmā un Personu datu pārlūkā konstatēja, ka atbildētāja kopš 2017.gada

28.jūlija deklarējusi dzīvesvietu Lielbritānijā.

Civilprocesa likuma 56.2 pirmās daļas 1.punkts noteic, ka personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un kuras

adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un

ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000

(81.nodaļa) paredzētajā kārtībā.

Savukārt Civilprocesa likuma 56.2 otrajā daļā noteikts, ka ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir

saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu

izsniegšanu.

No Lielbritānijas kompetentās iestādes saņemtā apstiprinājuma izriet, ka atbildētajai prasības pieteikums un tiesas pavēste izsniegta 2017.gada

8.decembrī (lietas 56.lapa).

Tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu atbildētājam paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.2 pantā noteiktajam.

[3] Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pateikti. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nepiedalījās. 2018.gada 2.martā tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā norādīts, ka prasību uztur pilnā apmērā

un lūdz izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētāja tiesas sēdē nepiedalījās, par tiesas sēdi atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Atbildētāja tiesai nav paziņojusi par

neierašanās iemesliem un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa, nekonstatēja Civilprocesa likuma 209., 210.pantā minētos pamatus lietas atlikšanai un nolēma, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, uzsākt lietas izskatīšanu bez lietas dalībnieku piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un apmierināma daļēji.

Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos lietas faktiskos apstākļus.

[5.1] 2006.gada 8.jūnijā starp atbildētāju un AS “GE Money Bank” (iepriekš AS “Baltic Trust Bank”) noslēgts norēķinu konta atvēršanas un

apkalpošanas līgums fiziskām personām Nr.423887 (turpmāk – līgums) par kartes VISA Clasic izsniegšanu (lietas 12.lapa). Noslēdzot līgumu,

atbildētājai piešķirts kredītlimits 800 LVL. Atbildētāja, parakstot līgumu, apliecināja, ka ar AS “Baltic Trust Bank” pirkuma kredītkartes lietošanas

noteikumiem ir iepazinusies, savas saistības apzinās pilnībā un apņemas tās pildīt.

[5.2] 2013.gada 23.augustā starp AS “GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts cesijas līgums. AS “GE

Money Bank” cedējusi (nodevusi) PlusPlus Baltic OU filiālei un PlusPlus Baltic OU filiāle pieņēmusi no līguma izrietošas prasījumu tiesības (lietas 13.-

14.lapa).

[5.3] 2014.gada 24.janvārī atbildētāja tika informēta par Cesijas līguma noslēgšanu starp AS “GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus

Baltic OU filiāli Latvijā (lietas 15., 16.-17.lapa).

[5.4] 2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēgusi Cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltic Re”, saskaņā ar

kuru prasījuma tiesības nodotas SIA “PlusPlus Baltic Re” (lietas 18.-19.lapa).

[5.5] 2015.gada 2.aprīlī atbildētāja tika informēta par Cesijas līguma noslēgšanu starp Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā un SIA

“PlusPlus Baltic Re” (lietas 20., 21.lapa).

[5.6] No lietā esošā atbildētājas konta izraksta redzams, ka atbildētāja izmantojusi naudas līdzekļus (lietas 22.-26.lapa).

[5.7] No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības (lietas 27.lapa).

[6] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas prasītāja labā nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 1083,83 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt minētā likuma 1590.pants

noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.

Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā noteiktās tiesības aktīvi aizstāvēt savas intereses un pierādīt parādu atmaksu, paskaidrojumus par prasības

pieteikumu nav sniegusi, tajā norādītos faktus un prasītāja parāda summas aprēķinu nav apstrīdējusi, maksājumus apliecinošus dokumentus tiesā nav

iesniegusi, uz tiesas sēdi nav ieradusies, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību un prasības pieteikumā minētie fakti par

saistību nepienācīgu izpildi no atbildētājas puses, nesamaksātās aizdevuma pamatsummas apmērs atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai

atzīstami par pierādītiem.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama nesamaksātā aizdevuma pamatsumma 1083,83 euro apmērā.

[7] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 284,25 euro apmērā par laika periodu no 2006.gada

15.jūnija līdz 2009.gada 21.oktobrim.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Līgumā procentu apmērs par kredīta lietošanu nav norādīts (lietas 12.lapa). Lietā nav tādu dokumentu, kas apliecinātu pušu vienošanos par

aizdevuma lietošanas procentu noteikšanu un konkrētu aizdevuma lietošanas procentu likmi. Šādi pierādījumi nav iesniegti arī tiesā pēc tiesneša, atbilstoši

Civilprocesa likuma 93. panta ceturtajā daļā noteiktajam, 2017. gada 10. novembra vēstulē (lietas 48. lapa) prasītājam norādītā. Tādējādi tiesa

konstatē, ka prasībai nav pievienoti pierādījumi, kas apliecina kredīta procentu apmēru.

Jebkurai prasībai, lai to varētu apmierināt, ir jābūt pamatotai ar konkrētiem pierādījumiem. Fakts, ka atbildētāja nav iebildusi pret celto prasību, kā

arī fakts, ka prasītājs ir iesniedzis kaut kādus aprēķinus, pats par sevi nedod pamatu prasības apmierināšanai. Ņemot vērā to, ka prasītājs faktu, ka ir

tikuši pielīgti konkrēti procenti, nav pierādījis, prasība daļā par līgumisko procentu par aizdevuma lietošanu 284,25 euro apmērā ir noraidāma.

[8] Prasītājs lūdzis piedzīt likumiskos procentus 153,96 euro par periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un

saskaņā ar minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai.

Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā ietverto likumisko nokavējuma procentu parāda aprēķinu, kā arī nav iesniegusi pierādījumus

aprēķināto likumisko nokavējuma procentu samaksas faktam prasītāja norādītajā laika posmā.

Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasījums ir pamatots un apmierināms un no atbildētājas piedzenami nokavējuma procenti 153,96 euro

apmērā par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim.

[9] Prasītājs lūdzis atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās pamatsummas 1083,83 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa, atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 195.panta normai, atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu noteikt tai

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no pamatparāda, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram – valsts nodeva 185,67 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā 190,37 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.- 97., 190., 193.,195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “PlusPlusBaltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, nesamaksāto aizdevuma

pamatsummu 1083,83 euro, likumiskos procentus 153,96 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim un

tiesas izdevumus 190,37 euro, kopā 1428,16 euro (viens tūkstotis četri simti divdesmit astoņi euro un 16 centi).

Samaksa veicama AS “Swedbank” kontā Nr.LV07HABA0551037623572.

Prasību daļā par līgumisko procentu par aizdevuma lietošanu 284,25 euro apmērā noraidīt.

Atzīt SIA “PlusPlus Baltic Re” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% (sešus

procentus) no simta gadā - no pamatparāda summas 1083,83 euro (viens tūkstotis astoņdesmit trīs euro un 83 centi).

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā Ogrē, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Atbildētājai sprieduma noraksts nosūtāms uz Lielbritāniju, un viņa spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā

no pilna sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā Ogrē, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis Dz.Melbārdis