Legislator Case Law & Legislation
11360024916 / K34-0045-17 AI generated

Court convicts defendant of robbery with violence and imposes four years imprisonment plus probation supervision.

Case Number 11360024916 / K34-0045-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of robbery with violence under Article 176 of the Criminal Law and sentenced him to four years of imprisonment with two years of probation supervision. The defendant admitted guilt during the trial, while the prosecution argued that the defendant's actions involved violence and a motive of theft. The court upheld the conviction and sentence, noting that no circumstances warranted a sentence below the minimum threshold.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 176. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. panti: The court established that when a defendant commits robbery involving violence, they shall be convicted and sentenced according to the statutory provisions, with pre-trial detention and custody counted towards the sentence term.

Keywords

AI generated
robbery with violence Criminal Law Article 176 probation supervision pre-trial detention criminal liability theft motive sentencing guidelines

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 176. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 527. pants
Kriminālprocesa likuma 528. pants
Kriminālprocesa likuma 529. pants
Krimināllikuma 52. panta 5. daļa
Kriminālprocesa likuma 367. panta 4. punkts
Kriminālprocesa likuma 368. pants
Kriminālprocesa likuma 84. pants
Kriminālprocesa likuma 79. pants
Kriminālprocesa likuma 240. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11360024916

Lietas arhīva Nr. K34-0045-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2017.gada 10.martā

Saldus rajona tiesa šādā sastāvā :

tiesnese Gunita Galiņa,

piedaloties prokuroram Sigitam Šarķim,

aizstāvei Daigai Ročkus,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas.

Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē pierādījumus lietā, tiesa

k o ns t a t ē j a :

Apsūdzētais/pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību

(laupīšana), un, proti:

2016.gada 5.augustā ap plkst.4.20 /pers. B/ personu grupā ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, pēc kopīgas

alkohola lietošanas ar iepriekš nepazīstamo /pers. D/, mantkārīgu motīvu vadīti, no spēļu zāles “Aladins” /adrese/ Saldū, sekoja /pers. D/ un pie

automašīnu stāvlaukuma, kas atrodas blakus namam /adrese/, saskaņoti rīkojoties ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā,

kopā uzbruka /pers. D/, nogāza cietušo uz zemes un tīši, ne mazāk kā 4 reizes, ar rokām un kājām iesita cietušajam pa galvu un ķermeni, tādējādi salauza

/pers. D/ fizisko pretestību, pēc kā viņam no bikšu kabatas nolaupīja mobilo telefonu CAT 350 EUR vērtībā, ar IMEI Nr.354473062931549, kā arī

nolaupīja cietušajam piederošo mugursomu Adidas 80 EUR vērtībā, kurā atradās planšetdators Samsung 500 EUR vērtībā ar barošanas bloku, zeķu

pāris un zobu pastas tūbiņa “Ecodenta” bez vērtības naudas izteiksmē. /pers. E/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar personu, pret kuru

kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, vardarbīgi nolaupīja /pers. D/ piederošo mantu kopsummā par 930 EUR.

Ar šādu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumus.

Apsūdzētais /pers. B/ tiesas sēdē sevi par vainīgu spriedumā norādītājā apsūdzībā neatzina un liecināja, ka augusta sākumā piezvanījis /pers. F/ un

uzaicinājis uz Saldu atpūsties. Ar Viktoru kopā bijis arī /pers. G/, aizgājuši uz spēļu zāli “Olimpic Casino”, tur iepazinies ar /pers. D/, kopā iedzēruši. Pēc

tam aizgājuši uz spēļu zāli “Aladins”. Ap plkst.3.30 no rīta /pers. D/ atvadījies un teicis, ka dosies uz mājām. Pēc pāris minūtēm apsūdzētais kopā ar

/pers. G/ izgājis laukā uzsmēķēt un Mārtiņš teicis, ka stāvlaukumā notiek kautiņš. Pārgājuši pāri ielai paskatīties un Mārtiņš pievērsis viņa uzmanību, ka

zemē mētājas mugursoma un telefons, kurus pacēlis. Mārtiņš vēl gājis skatīties kautiņu. Cietušais bļaustījies un bijis nogāzts gar zemi, pie viņa bijis viens

būdīga auguma vīrietis un vēl kādi divi cilvēki. Pats tuvāk neesot gājis, jo /pers. F/ apsūdzēto saucis atpakaļ spēļu zālē, pirms tam vēl iegājis sētā nokārtot

dabiskās vajadzības un tur viņu aizturējis policijas darbinieks. Policists viņu ievedis spēļu zālē “Aladins”, uz jautājumu, kam pieder mugursoma,

paskaidrojis, ka tā pieder cilvēkam, kurš ticis piekauts. Bet apsūdzētajam pašam ar cietušā piekaušanu un aplaupīšanu neesot nekāda sakara. Bijis stipri

iereibis un notikušo īsti neatceras, tāpēc nevar paskaidrot, kā viņa šortos gadījies cietušajam piederošais telefons. Tāpat neatceras, ka būtu mēģinājis

aizbēgt un centies paslēpt mugursomu. Alkohola reibumā viņam reizēm pazūdot atmiņa. Apsūdzētais atzīst, ka savācis /pers. D/ piederošo mugursomu ar

mantām, jo tobrīd nepadomājis, ka tā ir zādzība.

Cietušais/pers. I/ liecināja, ka 2016.gada naktī uz 5.augustu spēļu zālē autoostā iepazinies ar apsūdzēto, kurš izstāstījis, ka atgriezies no

apcietinājuma. Abi iedzēruši, iedzeršanu turpinājuši spēļu zālē “Aladins”, dzēruši alu. Kompānijā bijuši vēl kādi apsūdzētā paziņas. Uz rīta pusi devies uz

mājām, stāvlaukumā netālu no “Atvariem” piesēdies un atguvies, kad vismaz divi cilvēki viņu situši. Sitienus pa galvu saņēmis no mugurpuses, no kā

nokritis pie zemes. Uzbrucēji bijuši vismaz divi, jo viens sitis, bet otrs pārmeklējis kabatas. No kabatas viņam nolaupīts mobilais telefons CAT 350 EUR

vērtībā, no muguras novilkta mugursoma ar tanī esošajām mantām, to starpā ar planšetdatoru. Centies aizbēgt un izskrējis priekšā sarkanam busiņam uz

ceļa, kuru apturējis un tanī sēdošajiem cilvēkiem lūdzis palīdzību, tie sazvanījuši policiju. Policijas darbinieki ieveduši viņu spēļu zālē, kur izstāstījis par

notikušo un pēc brīža policijas darbinieks ievedis apsūdzēto, kuram bijusi rokās cietušajam piederošā mugursoma. Nolaupītās mantas esot atguvis un

materiāla rakstura pretenziju nav.

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā nolasītajās cietušā /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās viņš papildus norādījis,

ka pirms uzbrukuma viņam no mugurpuses pieskrējis tas vīrietis, ar kuru iepazinies un bijis kopā “Aladinā”. Kad izdevies izbēgt un skrējis prom no

uzbrukuma vietas, abi vīrieši viņam dzinušies pakaļ, bet izdevies apturēt autobusu un tā pasažieri viņu aizstāvējuši, izsaukuši arī policiju (lietas 10.-

12.lapa).

Liecinieks/pers. J/ liecināja, ka Striķu un Rīgas ielu krustojumā uz ceļa autobusam priekšā izskrējis jauns vīrietis, kurš lūdzis izsaukt policiju, jo

viņam esot nolaupīts naudas maks un telefons. Cietušais bijis manāmi iereibis.

Liecinieks/pers. K/ liecināja, ka naktī uz 5.augustu bijis zvans uz dežūrdaļu, ka pie spēļu zāles “Aladins” notiek kautiņš, kura laikā aplaupīts vīrietis.

Notikuma vietā atradies cietušais un tuvumā bijis /pers. F/, kuru atpazinis kā krimināli sodītu personu. Cietušais teicis, ka viņam nolaupīta soma ar naudu,

planšetdatoru, mobilo telefonu. Ņemot vērā, ka pirms tam naktī patrulējot redzējis kopā ar /pers. L/ un vēl “Fuku”, pagājis pa Striķu ielu uz priekšu tos

meklēt. /adrese/ pretī nācis /pers. B/ un, policistu ieraugot, nometis mugursomu. /pers. B/ aizturējis un ievedis spēļu zālē. Tur apsūdzētais apgalvojis, ka tā

nav viņa soma un neko nezinot. Vedis apsūdzēto uz dienesta automašīnu, bet viņš meties bēgt, ieskrējis sētā, taču ar kolēģa palīdzību izdevies viņu

aizturēt un nogādāt policijas dežūrdaļā. Tur apskatījuši /pers. B/ izņemto mugursomu un cietušais to atpazinis kā savu mantu, jo somā bijis viņa

planšetdators. /pers. L/ teicis, ka zinot, kur ir telefons, piezvanījis kādam, lai to atnes. Bet neviens to nav atnesis. Kriminālprocesa likuma 501.panta

2.punkta kārtībā nolasītajās liecībās /pers. M/ pirmstiesas izmeklēšanā liecinājis, ka tā kā /pers. B/ izturējies stipri aizdomīgi, pārmeklējot aizturēto viņam

atraduši starp kājām šortos noslēptu mobilo telefonu CAT(lietas 33.-34.lapa). Cietušais telefonu atpazinis kā savējo. /pers. B/savukārt neko nevarējis

paskaidrot par tā piederību, atteicies vispār ko paskaidrot, bijis iereibis. Uz /pers. L/ cietušais nav norādījis kā uzbrucēju. “Fuku” tonakt nav izdevies

atrast.

Liecinieks/pers. N/ liecināja, ka agrā rītā ceļā uz darbu viņu autobusiņu apturējis vīrietis, kurš lūdzis palīdzību, jo stāvlaukumā pie “Stikla pērlītēm”

esot ticis aplaupīts. Cietušais norādījis uz kādu vīrieti, kurš devies prom. Cits vīrietis stāvējis netālu no notikuma vietas un ticis aizturēts, kad piebraukuši

policijas darbinieki. Cietušais paskaidrojis, ka viņam nolaupīts maks un telefons. Vēlāk no “Aladina” iznācis vēl viens vīrietis, kuru atpazinis pēc iesaukas

Leitis, kurš aizturēto centies nomierināt un ieteicis sagaidīt policiju. Vīrietis, kurš bēdzis, bijis ģērbies gaišās drēbēs, pēc auguma īsāks un kalsnākas

miesas būves.

Tiesas sēdē uzrādot lieciniekam atpazīšanai pēc fotogrāfijām, /pers. O/ kā “Leiti” atpazina /pers. F/.

Liecinieks/pers. P/ liecināja, ka darba autobusam uz ielas priekšā izskrējis cilvēks, kurš teicis, ka ir piekauts un aplaupīts. Kopā ar kolēģiem ar

autobusu iebraukuši stāvlaukumā pretī spēļu zālei “Aladins” un izsaukuši policiju. Viens vīrietis aizbēdzis, viņš bijis ar kapuci galvā, tādēļ seju nesaskatījis.

Cietušais teicis, ka bijuši vairāki uzbrucēji. Cietušais pats bijis iereibis, aizelsies un satraucies. Teicis, ka viņam nolaupīts telefons.

Liecinieks/pers. R/ liecināja, ka brīdī, kad vīrietis apturējis viņu autobusiņu, stāvlaukumā pie bijušās Unibankas atradušies divi vīrieši, no kuriem

mazākais meties bēgt. Pieļauj, ka viņam bijusi gaiša jaka ar kapuci. Lielākais bijis stipri agresīvs, ticis aizturēts notikuma vietā, kamēr ieradušies policisti.

Tos gaidot no spēļu zāles iznācis /pers. F/, kuru pazīstot pēc iesaukas “Leitis”. Viņš centies noskaidrot situāciju. Savukārt aizturētais vīrietis mēģinājis

iesist. Policistiem nodevuši aizturēto un pateikuši, ka vēl otra persona aizbēga, norādījuši virzienu un paši braukuši tālāk uz darbu.

Liecinieks/pers. S/ analogi liecināja, ka bez cietušā notikuma vietā bijuši divi vīrieši, no kuriem viens aizbēdzis, otru aizturējuši un nodevuši policijas

rīcībā. Cietušais uz vīriešiem norādījis kā viņa aplaupītājiem.

Liecinieks/pers. F/, kura liecības tiesas sēdē nolasītas Kriminālprocesa likuma 501.panta pirmās daļas 4.punkta kārtībā, pirmstiesas izmeklēšanā

liecinājis, ka 5.augustā pēc pusnakts atradies spēļu zālē “Olimpic Casino” kopā ar /pers. B/ un /pers. G/ pēc iesaukas “Fuka”. Visi lietojuši alkoholu,

kompānijai pievienojies nepazīstams čalis, visi četri aizbraukuši uz spēļu zāli “Aladins”. Tur nepazīstamajam ar /pers. B/ un /pers. G/ sanākusi vārdu

pārmaiņa, pēc kā viņi izgājuši laukā veikala “Atvari” virzienā. Kad liecinieks izgājis ārā, tur jau bijuši policijas darbinieki. Papildus liecībā /pers. F/

norādījis, ka bijis izgājis ārā vēl pirms policijas darbinieku ierašanās un redzējis stāvlaukumā pretī “Stikla pērlītēm” /pers. B/ ar svešo vīrieti skaļi

bļaustāmies. /pers. G/ atradies tuvāk “Atvariem”. Pie grantētā laukuma bijis piebraucis sarkans busiņš ar vairākiem cilvēkiem, pie kuriem vēlāk piegājis.

/pers. G/ ar vienu no viņiem sanācis konflikts (lietas 1.sējuma 35.-36.lapa).

Tiesas sēdē sniegtās liecinieku liecības pilnībā apstiprinās arī ar lietā esošajiem turpmāk norādītajiem rakstveida pierādījumiem.

Saldus medicīnas centra izziņā norādīts, ka 05.08.2016.Saldus medicīnas centrā plkst.7.25 ar sūdzībām par vardarbīgu uzbrukumu griezies /pers.

D/, kuram objektīvajā apskatē konstatēts kreisās acs apakšējā plakstiņā asinsizplūdums. Kreisās puses ribājs sāpīgs, bez zilumiem. Diagnoze: sejas un

krūšu kurvja sasitums (lietas 24.lapa).

No tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma Nr.497 izriet, ka 2016.gada 5.augustā pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem cietušajam /pers. D/

nodarīti miesas bojājumi: zemādas asinsizplūdums kreisā zemacs rajonā, kas varēja rasties cieta trula priekšmeta iedarbības rezultātā un pēc sava

rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem (lietas 23.lapa).

Policijas uzziņā fiksēts, ka videoierakstā no spēļu zāles “Aladins” redzams, ka plkst.04:19:59 no spēļu zāles iznāk /pers. D/, /pers. B/ un /pers. G/,

kuri dodas virzienā pa kreisi uz ielas pusi un vairs nav redzami. Plkst.04:21:45 no spēļu zāles iznāk /pers. F/ un arī dodas virzienā, uz kurieni aizgāja

iepriekš minētās personas. Plkst. 04:26:58 /pers. F/ skrien atpakaļ un dodas virzienā uz Striķu un Rīgas ielas krustojumu, pēc tam plkst. 04:31:18 /pers.

F/ virzās uz spēļu zāles ieejas pusi. Pēc viņa tanī pat virzienā ejot redzams /pers. G/ kailu ķermeņa augšdaļu, pār kreiso roku pārlicis džemperi, slauka

seju deguna rajonā, paiet garām spēļu zāles durvīm un nav tālāk redzams videoierakstā. Plkst.04:32:14 pie spēļu zāles piebrauc policijas operatīvais

transportlīdzeklis, kurā iekāpj /pers. F/. Pēc tam pie automašīnas ar policijas darbiniekiem redzams /pers. D/, kurš ar vienu roku pieskaras pie sejas

kreisās puses, galvā viņam vairs nav cepures ar nagu, nav arī mugursomas, kas bija videoieraksta sākumā. Plkst.04:36:16 policijas darbinieki /pers. M/

un /pers. U/ ieved spēļu zāles iekštelpās /pers. B/, kuram uz muguras ir melnas krāsas mugursoma. Plkst. 04:41:02 no spēļu zāles iznāk policists Valsts

amatpersona, pēc viņa no telpas izskrien /pers. B/ un aizskrien uz kreiso pusi pa ielu, viņam pakaļ skrien policists A.Eglītis (lietas 27.-28.lapa).

Minētā informācija apstiprina /pers. F/ liecības, ka /pers. B/, /pers. G/ un /pers. D/ no spēļu zāles izgāja vienlaicīgi un devās vienā virzienā.

Videokamerā fiksēta visu nosaukto personu pārvietošanās, kas pilnībā atbilst notikuma faktiskajiem apstākļiem un izslēdz jebkuras šaubas, ka /pers. D/

būtu aplaupījusi kāda nezināma persona, izņemot /pers. B/ un personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.

Protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām apstiprina, ka cietušais /pers. D/ atpazinis /pers. B/ kā personu, kura viņam uzbruka un

aplaupīja 5.augusta naktī (lietas 17.-18.lapa). Lai gan cietušais bija alkohola reibumā, par notikumu viņš sniedza konsekventas liecības kā pirmstiesas

izmeklēšanā, tā tiesas sēdē. Notikumā iesaistīto personu kustība fiksēta videoierakstā un tā ir atbilstoša apsūdzībai.

Policijas inspektors A.Eglītis dienesta uzziņā norādījis, ka 2016.gada 5.augustā plkst.4.30 no dežuranta saņemta informācija, ka pie spēļu bāra

“Aladins” notiek zādzība. Nekavējoties kopā ar kārtībnieku /pers. M/ ar dienesta automašīnu izbraukuši uz notikuma vietu. Uz ielas stūra pie spēļu zāles

“Aladins” stāvējis /pers. F/, no pretējās ielas puses pienācis /pers. D/, kurš paskaidrojis, ka viņam divi nepazīstami vīrieši atņēmuši somu un telefonu.

Cietušais norādījis, ka /pers. F/ bijis kopā ar nepazīstamajiem un ar tiem sarunājies. /pers. F/ iesēdinājuši dienesta automašīnā, ar kolēģi pārmeklējuši

tuvējo apkārtni un /adrese/ aiz mājas stūra atraduši vīrieti, pie kura bijusi cietušajam piederošā soma. /pers. M/ aizvedis /pers. F/ uz policiju, tad

atgriezies pēc aizturētā vīrieša, kurš izrāvies un meties bēgt, pa ceļam nometot somu. Vainīgo izdevies aizturēt un policijas nodaļā noskaidrojies, ka tas ir

/pers. B/, kuru pārmeklējot pie viņa atrasts cietušajam piederošais telefons CAT, kā arī mugursoma ar planšetdatoru. Pie /pers. B/ aizturēšanas nācies

pielietot fizisku spēku un speciālos cīņas paņēmienus (lietas 32.lapa).

Nolaupīto mantu apskates protokolā un fototabulā fiksētas pie /pers. B/ aizturēšanas izņemtās /pers. D/ nolaupītās mantas – mugursoma

“Adidas”, planšetdators /pers. V/ ar barošanas bloku, zeķu pāris un zobu pastas tūbiņa “Ecodenta”, mobilais telefons CAT (lietas 5.-8. lapa). Tiesa

uzskata, ka aizstāvības iebildums, ka lietā nav noformēts nolaupīto mantu izņemšanas protokols atbilstoši kriminālprocesa likuma normām, nav pamats

apšaubīt šo pierādījumu ticamību un attiecināmību uz šajā kriminālprocesā pierādāmo apstākļu kopumu. Tiesai nerodas šaubas, ka nolaupītā mugursoma

ar tajā esošajām mantām, kā arī /pers. D/ piederošais mobilais telefons tika atrasti un izņemti pie /pers. B/, ko apstiprina policijas darbinieki /pers. M/ un

/pers. U/, kā arī neapstrīd apsūdzētais /pers. B/. Mobilā telefona izņemšana /pers. B/ personas kratīšanas laikā fiksēta viņa aizturēšanas protokolā (lietas

60.lapa).

Cietušais/pers. I/ policijā atpazinis viņam nolaupītās mantas un saņēmis tās atpakaļ (lietas 15., 16.lapa).

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesai nav šaubu par apsūdzētā /pers. B/ vainu, ka viņš personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas

kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību (laupīšana), līdz ar ko apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 176.panta

otrās daļas.

Cietušā un liecinieku liecības tiesai nerada šaubas, ka noziegums izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Ir pilnībā pierādīts, ka

apsūdzētais kopā ar /pers. G/ izgājis no spēļu zāles vienlaicīgi ar cietušo. Kad pēc brīža izgājis laukā arī /pers. F/, uz stāvlaukuma jau bijis piebraucis

busiņš un /pers. G/ iesaistījies kautiņā ar busiņa pasažieriem, kuri viņu aizturējuši. Apsūdzētais apzināti sagroza lietas faktiskos apstākļus, apgalvojot, ka

neatceras notikušo tieši tās situācijas, kas viennozīmīgi pierāda viņa līdzdalību laupīšanas izdarīšanā. Tiesa atzīst, ka /pers. B/ uzvedība pēc notikuma –

bēgšana no notikuma vietas, vēlāk nolaupītās mugursomas slēpšana zem galda spēļu zālē, kā arī mobilā telefona noslēpšana starp kājām zem šortiem–

norāda uz apsūdzētā centieniem izvairīties no kriminālatbildības. Lai gan cietušais /pers. D/ neredzēja sejā personas, kuras viņu aplaupīja, tiesai nerodas

šaubas, ka viens no laupītājiem bija /pers. B/. Tiesa ņem vērā, ka pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētais nesniedza liecības par notikušo un tikai tiesā, kad

bija noklausījies cietušo un lieciniekus, izteica apgalvojumu, ka cietušo aplaupījušas nezināmas personas un viņš vienīgi pacēlis 10 metru attālumā nomesto

mugursomu ar mantām. Ja apsūdzētais būtu tiešām pacēlis cietušajam piederošās mantas uz ielas, tad nebija šķēršļu to paziņot policijas darbiniekiem tūlīt

notikuma vietā, bet apsūdzētais to nedarīja ne pie aizturēšanas, ne arī vēlāk apcietinājuma laikā policijā. Šādu versiju tiesa vērtē kā nepatiesu un vērstu uz

apsūdzētā vēlēšanos izvairīties no atbildības, jo nav pamata neticēt /pers. D/ konsekventajām liecībām, ka mugursoma viņam norauta no muguras

vardarbīgā uzbrukuma laikā. Cietušais neapstrīd atrašanos alkohola reibumā, taču tiesai nerodas šaubas par /pers. D/ liecību ticamību, kas norāda lietas

faktiskos apstākļus atbilstoši spriedumā pierādītajai apsūdzībai.

Laupīšana ir izdarīta kvalificējošos apstākļos – personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā

lietvedībā. Objektīvi tā /pers. B/ rīcībā izpaudās kā svešas mantas iegūšana, pielietojot vardarbību pret cietušo. Subjektīvā attieksme pret nodarījumu

izpaudās tieša nodoma veidā, jo /pers. B/ apzinājās savu darbību kaitīgumu, paredzēja zaudējumu nodarīšanu cietušajam un vēlējās iedzīvoties no

prettiesiski iegūtā mantiskā labuma. Laupīšana ir materiāla sastāva noziedzīgs nodarījums un pabeigts ar mantas iegūšanas brīdi pielietotās vardarbības

rezultātā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprina apstāklis, ka viņa izdarītie noziegumi veido

noziedzīgo nodarījumu recidīvu, saskaņā ar 48.panta pirmās daļas 12.punktu atbildību pastiprina nozieguma izdarīšana alkohola ietekmē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētais /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā

smags noziegums.

No Krimināllikuma 35. un 46.panta jēgas izriet, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu un

atturēt to no noziedzīgiem nodarījumiem un šī mērķa sasniegšanai sodam ir jābūt taisnīgam – atbilstošam nodarījuma smagumam un vainīgā personībai.

Nosakot sodu, ir jānovērtē ar likumu aizsargātās intereses apdraudējuma raksturs un radītās sekas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, novērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kā arī apsūdzētā /pers. B/ personību, pie soda

noteikšanas tiesa ņem vērā, ka kopskaitā apsūdzētajam bijuši ierosināti 17 kriminālprocesi. Iepriekš sodīts: 07.05.2009. Saldus rajona tiesā pēc KL

193.p.2.d.,180.p.1.d.,ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 6 mēnešiem;

03.12.2010. Saldus rajona tiesā pēc KL 313.p.,180.p.2.d. ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem;

27.02.2013. Saldus rajona tiesā pēc KL 175.p.3.d.,180.p.1.d. ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, atbrīvojies pēc soda izciešanas

04.07.2014.;

12.01.2015. Saldus rajona tiesā pēc KL 175.p.3.d., 15.p.4.d.175.p.3.d. ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, atbrīvojies pēc soda izciešanas

22.07.2016.

Pēdējā gada laikā apsūdzētais nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas 80.-84.lapa.).

Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka līdz apcietinājumam strādājis algotu darbu Rīgā, bet tagad ir darba nespējīgs. Tiesa netic apsūdzētā

apgalvojumam par pastāvīgu darba vietu, jo rakstveida līgumu par darba attiecībām apsūdzētais nevarēja uzrādīt. Vienlaikus ir apšaubāma /pers. B/

iespēja pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas vietām dažu nedēļu laikā uzsākt pastāvīga darba attiecības. Jāņem vērā, ka nakts uz 2016.gada

5.augustu bija nakts uz piektdienu, tātad 5.augusts bija darba diena, bet apsūdzētais atradās Saldū un visu nakti lietoja alkoholu. Minētais liek secināt, ka

apsūdzētajam nav pastāvīgas darba un dzīves vietas, tātad nav stabilu un prognozējamu ienākumu.

Ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apdraudēto interešu nozīmīgumu, Krimināllikuma 55.panta piemērošanai un apsūdzētā

notiesāšanai nosacīti nav pamata. Arī no Krimināllikuma 55.panta jēgas izriet, ka, lemjot jautājumu par iespēju noteikt vai nenoteikt sodu nosacīti,

vispirms jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, bet tikai pēc tam – vainīgā personība un citi apstākļi.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajam ir

nosakāms brīvības atņemšanas sods. Līdz ar ko apsūdzētais /pers. B/ ir sodāms ar reālu brīvības atņemšanu, nav iespējama viņa nosacīta notiesāšana.

Vienlaicīgi pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, kad cietušā vieglprātība, lietojot alkoholu kopā ar nepazīstamiem

cilvēkiem un telefona demonstrēšana apsūdzētajam, pamudināja uzbrucējus izdarīt cietušā aplaupīšanu. Tiesa atzīst, ka arī cietušā /pers. D/ atrašanās

alkohola reibumā apsūdzētajam būtiski atviegloja nozieguma izdarīšanu.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmumā, kas izriet no

sodu piemērošanas prakses un 2008.gada 25.aprīļa konferencē „Sodu piemērošanas politika” izteiktajiem priekšlikumiem, teikts: „Lemjot par

vainīgajiem piespriežamā kriminālsoda veidu un mēru, par iespēju personu notiesāt nosacīti, tiesām jāievēro kriminālsodu mērķi. Tiesām jāizvērtē, kā

konkrētā krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu; noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu; aizsargās sabiedrisko

drošību; atturēs citas personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; sekmēs notiesāto personu resocializāciju.”

Pie soda noteikšanas humānisma princips, kas ir viens no soda noteikšanas ētiskajiem principiem, prezumē cietušā, sabiedrības, valsts interešu

ievērošanu no vienas puses un apsūdzētā interešu ievērošanu no otras puses. Kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo

faktoru novēršanu. Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai persona apzināti atteiktos no jaunu noziegumu izdarīšanas .Jāņem vērā, ka apsūdzētais

jaunu smagu noziegumu izdarīja dažu nedēļu laikā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas.

Šajā gadījumā tiesa secina, ka ilgstoša atrašanās brīvības atņemšanas vietās nemainīs apsūdzētā /pers. B/ attieksmi pret dzīvi. Izpratni par

nepieciešamību dzīvot likumpaklausīgu dzīvi apsūdzētajam var veidot vienīgi ilgstošs un rūpīgs uz /pers. B/ sociālo adaptāciju orientēts attiecīgo dienestu

darbs, kas palīdzētu apsūdzētajam pašam saprast savas problēmas, parādīt, ka viņš ir spējīgs pats tikt ar tām galā, nenodarot kaitējumu citām personām.

Izvērtējot visu minēto, tiesa akceptē prokurora viedokli par apsūdzētajam piespriežamo brīvības atņemšanas sodu 4 gadu sankcijas robežās.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams arī panta sankcijā obligāti paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība uz 2 (diviem) gadiem, lai

arī pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas vietām Valsts probācijas dienesta stingrā uzraudzībā būtu iespējama drīzāka /pers. B/ integrēšanās

sabiedrībā un netiktu pieļauta jaunu noziegumu izdarīšana. Tiesa lietā nekonstatē apstākļus, kas ļautu apsūdzētajam sodu noteikt zem minimālajām

sankcijas robežām – nepiemērojot papildsodu.

Apsūdzētā /pers. B/ aizstāvību tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 79.pantu, realizēja zvērināta advokāte Daiga Ročkus kurai

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” 28.7., 28.9., 61.8., 61.10.punktiem no valsts

līdzekļiem izmaksājami 135 EUR (simtu trīsdesmit pieci euro).

Advokāta izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij par apsūdzētā aizstāvību tiesas sēdē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās

daļas 4.punktu un 368.pantu, uzliekams apsūdzētajam /pers. B/, jo tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā noteikto pamatu

apsūdzētā atbrīvošanai no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Jautājums par galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem mobilais tālrunis

“CAT” mugursoma “Adidas”, planšetdators Samsung, zeķu pāris, zobu pastas tūbiņa Ecodenta atdodama cietušajam /pers. D/, divi CD-R ar

informāciju– glabājami kopā ar krimināllietu.

05.08.2016. /pers. B/ aizturēts policijā un viņam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums (lietas 60.,69.lapa). Pirmstiesas aizturēšana un

apcietinājums līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai Krimināllikuma 52.panta piektās daļas kārtībā apsūdzētajam ir ieskaitāmi soda termiņā.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

no s p r ie d a :

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Drošības līdzekli /pers. B/ atstāt apcietinājumu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. B/

ieskaitīt soda izciešanā pirmstiesas aizturēšanu un apcietinājumu no 2016.gada 5.augusta līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sadalīt šādi: mobilo tālruni “CAT” mugursomu “Adidas”, planšetdatoru Samsung,

zeķu pāri, zobu pastas tūbiņu Ecodenta atdot cietušajam /pers. D/, divus CD-R ar informāciju– glabāt kopā ar krimināllietu.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij advokātei izmaksāto atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu tiesā 135 EUR (simtu trīsdesmit pieci euro)

apmērā (saņēmējs: Valsts kase Nr.90000050138, konts Nr. LV68TREL1060001239300).

Procesuālo izdevumu atlīdzībai /pers. B/ labprātīgai izpildei noteikt 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2017.gada 21.marts.

Tiesnese G.Galiņa