Court partially allows claim for increased medical malpractice compensation from health fund regarding hospital care.

Lietas arhīva Nr. A42-00016-20/5

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0228.A420226416.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 28.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Tauriņa,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, pieteicēja pilnvarotiem pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes Veselības ministrijas pārstāvei /pers. D/ un Veselības inspekcijas pārstāvei /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Veselības ministrijas labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu izmaksāta atlīdzība no Ārstniecības riska fonda par /pers. A/ mātes /pers. F/ dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, kas

radies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” laika periodā no 2013.gada 27.decembra līdz

2014.gada 8.janvārim.

Aprakstošā daļa

[1] Pēc pieteicēja /pers. A/ iesnieguma 2015.gada 9.martā Nacionālajā veselības dienestā (turpmāk arī – dienests) ierosināta administratīvā lieta

par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda par pieteicēja mātes /pers. F/ dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, kas radies, saņemot veselības

aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” laika periodā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim.

Ar dienesta 2015.gada 9.decembra lēmumu Nr. 05.3- 1/12130 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska

fonda par pieteicēja mātes /pers. F/ dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, kas radies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu

klīniskā universitātes slimnīca” laika periodā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim, 7114,50 euro apmērā.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja pārstāvis to apstrīdēja Veselības ministrijā (turpmāk arī – ministrija).

[2] Ar ministrijas 2016.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.01-23.3/1981 (turpmāk – lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Veselības inspekcijas (turpmāk arī – inspekcija) ārsti- eksperti, konstatējot kaitējuma esību /pers. F/ veselībai un nosakot kaitējuma apmēru,

ir ņēmuši vērā gan /pers. F/ pašaprūpes spējas, funkcionālos traucējumus, dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi. Tāpat arī apstrīdētajā lēmumā

norādīts, ka pielietotā terapija, ņemot vērā visas saslimšanas, tomēr pagarināja dzīvildzi, bet izsīkstot visām organisma vitālajām funkcijām/organisma

dekompensācijai uz pārciestās sepses un esošo blakusslimību fona, iestājās exitus letalis, kas nav cēloņsakarībā ar ārstēšanos stacionārā.

[2.2] Traumatologa-ortopēda /pers. G/ 2014.gada 14.janvāra apskatē secināts, ka apskatot, palpējot labo celi, patellas balotācijas nav, nav arī

kreisā celī. Sāpju sajūtas līdzīgas abos ceļos, akūtas nav. Šķidruma daudzumu celī, kas ir pacientei pie šādas smagas osteoartrozes, atliek punkciju uz

rītdienu, kad beigsies heparīna deva. Ņemot vērā /pers. F/ veselības stāvokli, reinfekcijas draudus un pielietoto nieru aizstājējterapiju, tika pamatoti

atlikta punkcijas veikšana labajam celim.

[2.3] Jau 2014.gada 13.janvārī dr./pers. H/ apskatē konstatēts, ka /pers. F/ ir izgulējumi, kā arī atzīmēts, ka izgulējumi krustu daļā. Tāpat arī

2014.gada 14.janvāra dr./pers. I/ apskatē norādīts, ka /pers. F/ ir lokāli izgulējumi uz krustiem. Tādējādi ir nepamatots pieteicēja apgalvojums, ka

pacientei nav bijuši izgulējumi, kā arī ka informācija par tiem netika norādīta slimības vēsturē.

[2.4] Ārstniecības personas nozīmēja izmeklējumus, pamatojoties uz /pers. F/ vispārējo veselības stāvokli un /pers. F/ uz to brīdi izteiktajām

sūdzībām par veselības stāvokli. /pers. F/ apskati veica gan traumatologs /pers. J/ 2014.gada 13.janvārī, gan traumatologs-ortopēds /pers. G/.

[2.5] Inspekcijas atzinumā ir norādīta informācija par /pers. F/ izgulējumu kopšanu. Lai gan atzinums neietver informāciju, vai /pers. F/ tika grozīta

katras divas stundas, atzinumā ir vairāku ārstniecības personu veikto darbību apraksts, kas saistīts ar /pers. F/ grozīšanu un izgulējumu kopšanu. Tāpat

atzinumā ir ietverta atsauce uz /pers. F/ reakciju, veicot grozīšanu.

[2.6] 2014.gada 5.februārī /pers. F/ apskatīja traumatologs /pers. K/, kurš norādīja, ka operācijas brūce labā ceļa locītavas rajonā dzīst sekundāri,

minimāli serozi izdalījumi, veikta pārsiešana un brūces apstrāde ar levomikolu. Tādējādi ir notikusi brūces apkope.

[3] 2016.gada 6.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tāpat pieteicējs vēlāk

iesniedzis vairākus tā papildinājumus. Pieteikums un tā papildinājumi pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Periodā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim pacientei nav veiktas bioķīmiskas analīzes, nav izvērtēts paaugstināts glikozes

līmenis asinīs, nav veikta urīna analīze un nav atzīmēts uzņemtā šķidruma/izvadītā urīna daudzums. Paciente izrakstīta, nelikvidējot hroniska iekaisīga

procesa iemeslu – 1996.gadā ielikto osteosintēzes plāksni. Iekaisuma process pasliktinājies, pacientei ārstējoties ambulatori. Nacionālā veselības

dienesta novērtētais kaitējums 7114,50 euro apmērā par minēto periodu ir nesamērīgs, jo pieļautie pārkāpumi aizsāka notikumu ķēdi, kas noveda pie

pacientes nāves.

[3.2] Kaut arī 2014.gada 14.janvārī, pēc iestāšanās SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Intensīvās terapijas nodaļā, bija skaidra

pozitīva atradne, punkcija tika paredzēta tikai nākamajā dienā, bet faktiski veikta tikai pēc divām dienām – 2014.gada 16.janvārī, pēc kuras pacientes

veselības stāvoklis sāka uzlaboties. Gadījumā, ja šāda operācija būtu veikta jau pirmajā stacionēšanās reizē 2013.gada 27.decembrī, pacientes stāvoklis,

likvidējot infekcijas perēkli, būtu uzlabojies un atkārtota stacionēšana nebūtu bijusi nepieciešama.

[3.3] Lai gan paciente Intensīvās terapijas nodaļā atradās vēl piecas dienas pēc operācijas, viņu ne reizi nav skatījis operējušais ķirurgs.

[3.4] Nav iespējams izvērtēt, vai tiek izpildītas rekomendācijas negulēt uz muguras un grozīt pacienti katras divas stundas, lai nepieļautu izgulējumu

progresēšanu.

[3.5] Kaut gan SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” administrācija šīs iestādes vadošo speciālistu un valdes līmenī bija informēta

par pacientes nopietno situāciju, nav tikuši organizēti konsīliji, valde nav ņēmusi pacientes ārstēšanu savā kontrolē, nav nodrošināts, ka intensīvās

terapijas ārsti, kas sekmīgi atrisināja sepses un nieru akūtas mazspējas problēmu, tiktu iesaistīti arī pacientes ārstēšanā pēc izrakstīšanas no intensīvās

terapijas.

[3.6] Ministrija ignorē slimības vēstures ierakstus, kas apliecina, ka operācijas brūce 2014.gada februārī atvērās un no tās sāka izdalīties strutas.

[4] 2016.gada 30.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā dienests pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz lēmumā

norādītajiem argumentiem.

[5] 2016.gada 11.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts ministrijas paskaidrojums, ar ko ministrija pieteicēja pieteikumu neatzīst un

pieteikumā minētos argumentus uzskata par nepamatotiem. Paskaidrojums pamatots ar lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus ministrija

paskaidrojusi, ka pēc jebkuras ķirurģiskas operācijas pastāv risks, ka pacientam, tai skaitā /pers. F/, var rasties sarežģījumi un pastāv arī iespējamība, ka

šādu sarežģījumu nebūs. Taču ir nepieciešams ņemt vērā arī pacientes pamatsaslimšanas un blakussaslimšanas, kas, iespējams, varētu radīt turpmākus

veselības vai atveseļošanās pēc iespējamās ķirurģiskās operācijas sarežģījumus.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem apsvērumiem, atbildētāja pusē pieaicināto iestāžu

pārstāvji pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

[7] Tiesas sēdē nopratināti ekspertu komisijas sastāvā iekļautie ārsti speciālisti /pers. L/ un /pers. M/.

/pers. L/ uz tiesas un procesa dalībnieku jautājumiem atbildēja, ka sepses iemesls var būt arī kariozi zobi, arī ceļa locītavas strutains iekaisums

varēja būt sepses iemesls. Izrakstot pacientu no slimnīcas ārstam ir jādod rekomendācijas turpmākai ārstēšanai. Atbildot uz jautājumu vai 8.janvārī,

izrakstot pacienti no slimnīcas, bija dotas atbilstošas rekomendācijas /pers. L/ atbild, ka ekspertu komisijas lēmumā nebija novērtēta ārstēšanas kvalitāte,

komisijas kompetencē bija sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Atbildot uz jautājumu vai locītavas strutainam artrītam var būt komplikācijas /pers.

L/ atbild, ka var un no tā var arī nomirt. Pie deformācijas, kad sāp celis, tad viena no ārstēšanas metodēm ir, kad ievada ceļa locītavā

hormonālpreparātu, kurš maina iekaisumu. Ja ādas apstrāde injekcijas laikā ir nekvalitatīva, nepietiekoša, tad ar injekciju var ievadīt mikrobu, tas ir

visbiežākais veids, bet nav vienīgais. Arī pats implants var būt infekcijas avots. Ja ir bijis kāds infekcijas perēklis - kariozi zobi, angīna, roze šajā

gadījumā, kad mikrobs cirkulē asinsritē, un viņš ir nepietiekoši nomākts ar imunitātes sistēmām, viņš var pieķerties šim implantam. Atsevišķiem mikrobiem

ir tendence nosēsties uz virsmu, pārklāt ar plēvīti un imūnsistēma netiek klāt. Viņš var ilgstoši būt neaktīvs, bet pēc laika pie labvēlīgiem apstākļiem

izpaužas kā infekcija. Šādas komplikācijas pazīmes ir arī pie dažādām locītavu endoprotezēšanām, tās ir retas, bet ir. Tās ir saistītas ar pašu ķirurģisko

iejaukšanos, bet ir arī citi faktori. Implantu infekcijas risks pie strutaina iekaisuma palielinās, bet tas nav 100% iespējamība. Praksē ir bijusi paciente ar

abu ceļa locītavu protēzēm, kura mēnesi gulēja reanimācijā ar strutainu iekaisumu gūžas locītavā, bet viņai neradās iekaisums ceļu locītavu protēzēs.

Tāpēc apgalvot, ka pie strutainiem iekaisumiem noteikti iekaisīs protezētā locītava, nevar, tas nav pierādīts. Paaugstināts risks saistīts ar to, ka implants ir

svešķermenis un pie viņa var pieķerties infekcija, bet tas nav apgalvojums, ka vienmēr tā notiks. Roze ir ādas infekcija, ko parasti izraisa streptokoks,

kas ir liels apsārtums, arī paaugstināta temperatūra. Roze var būt arī dziļāk. Ir četras stadijas, četras formas līdz pat mīksto audu nekrozei, kaulu

izmiršanai, kas var beigties ar ekstremitātes amputāciju. Ja roze ir tuvu ceļa locītavai, izpausmes vizuāli un pēc simptomiem ir līdzīgas ar ceļa locītavas

iekaisumu, tikai rozei ir izteikti košas izpausmes – temperatūra uzlec līdz 40 grādiem, tipisks košs apsārtums, pilnīgi sarkans pleķis. Ja ir iekaisis celis un ir

arī roze, tad ceļa locītavas iekaisumu var nepamanīt. Rozi diagnosticē pamatojoties uz pacienta sūdzībām, anamnēzi un klīnisko atradni – augsta

temperatūra, košs apsārtums, dedzinošas sāpes, var būt arī bullas. Apsārtums var arī nebūt. Rozes infekcijai nebija saistība ar ceļa locītavas iekaisumu.

Attiecībā uz jautājumu, kad pacientei tika konstatēts strutains iekaisums, /pers. L/ atbild, ka tiklīdz tika konstatēts iekaisums, tika veikta manipulācija.

2014.gada 14.janvārī /pers. G/ veic ierakstu: „Punkcija tiek atlikta uz rītdienu.” /pers. L/ paskaidro, ka tas bija pamatoti. Ar „pamatoti” /pers. L/ saprot,

ka tas bija ierakstīts medicīniskajā dokumentācijā. Tādai operācijai kāda tika veikta pacientei 2014.gada 16.janvārī neeksistē standarti un vadlīnijas,

ārsts veic pēc savas kompetences. To vai operācijas laikā vajadzēja veikt locītavas kapsulas izņemšanu /pers. L/ nevar atbildēt, jo tas ir redzams

apskatot pacientu operācijas laikā. Runa nav tikai par to, ka pienākums ir veikt pilnu locītavas sanāciju vienā veidā, ja tas apdraud pacienta dzīvību. Šajā

gadījumā runa ir par to, ka operācijas apjoms tiek izvērtēts kopā ar pārējiem speciālistiem, kuri tika iesaistīti ķirurģijas ārstēšanā. Protams, ka viens no

standartiem, operācijas etapiem, lai maksimāli samazinātu infekcijas ceļu locītavā, ir sinovektomija, locītavas kapsulas izņemšana. Locītavas kapsulas

izņemšana ir ļoti liela un diezgan asiņaina operācija, tas prasa atbilstošu pacienta arī vispārējo stāvokli un sagatavošanos. Tas bija ķirurgu kompetencē

ierakstīt operācijas apjomu atbilstoši viņu noteiktām indikācijām. Operācija var apdraudēt pacienta dzīvību vairāk kā tās neveikšana. Šajā gadījumā

varētu būt runa par to, ka izvēlēties mazāku operācijas apjomu. Piemēram ceļu locītavas skalošanu, kad ar speciāliem maziem instrumentiem izskalo ceļu

locītavas, kas atslogo šo strutaino procesu, strutas izskalo no ceļa. Tā nav radikāla operācija, bet dod atbilstošu efektu, kas uzlabo pacienta stāvokli.

Atbildot uz jautājumu, vai bija pamatoti pēc operācijas sašūt brūci, neveicot skalošanu, /pers. L/ atbild, ka nav redzējis pacienti, tādēļ nevar atbildēt, bet

var runāt tikai par to, kā vēlētos, lai tas notiek. Uzskata, ka konkrētajā gadījumā paciente bija jāved uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, jo bija

aizdomas par infekciju ceļa locītavā. /pers. L/ kā ārsts būtu veicis locītavas skalošanu pēc plāksnes izņemšanas, kā arī būtu veicis punkciju jau

uzņemšanas nodaļā, ja būtu aizdomas par ceļa locītavas infekciju. Jāņem vērā, ka ne jebkura locītava, kas pacientam ir pietūkusi, ir inficēta. Šķidrums

pacientei tika konstatēts jau pēc stacionēšanas. Datortomogrāfiju neveic ikreiz, kad ieved uzņemšanas nodaļā. Pie ceļu locītavas osteoartrīta ur

deformācijas, var būt palielināts šķidruma daudzums, bet tās obligāti nav strutas, bet, piemēram, reaktīvs sinovīts. Atbildot uz jautājumu, vai konkrētajā

gadījumā ārstu profesionalitāte bija pietiekoša, vai par mazu, /pers. L/ atbild, ka bez pacientes vispārējā stāvokļa novērtēšanas nevar pateikt to

maksimālo, ko pacientam bija iespējams veikt, vai ko bija jāveic obligāti – plaša locītavas atvere, ka viņa šo operāciju tajā brīdī spētu izturēt un viņas

veselības stāvoklis krasi nepasliktinātos, vai viņa neaizietu bojā tikai tādēļ, ka šī operācijas trauma ir lielāka par viņas kopējo stāvokli. Teorētiski, ja

veiktu locītavas kapsulas izņemšanu – tur ir plaši griezieni. Vai lieto žņaugu vai bez žņauga, tas ir ārsta kompetencē. Asins zudums varētu būt līdz litram.

Šai gadījumā asinis saglabājošās un asins savācējas iekārts nevar lietot, jo iekaisuma toksīni nokļūst asinsritē. Asins zudumus kompensēt nevar. Vairāk

par puslitru, tas jau ir risks pacienta kopējai veselībai, pārējo sistēmu darbībai. Pie tam, ka paciente bija mazkustīga, ar bojātām pārējām orgānu

sistēmām. Ir sarežģīti šajā situācijā pateikt, ka bija jārīkojas tikai tā un ne savādāk, tādēļ nevar apgalvot, ka /pers. G/ rīkojās nepareizi vai neadekvāti.

Medicīnas dokumentācijā arī netiek dokumentēts pacienta stāvoklis. Var būt, ka anesteziologs saka, ka krīt spiediens un ķirurgs izšķiras izņemt tikai

plāksni, tā konkrētajā situācijā arī varēja būt, bet tas netiek fiksēts. Konkrētā saslimšana faktiski ir saistīta ar risku ietekmi un vispārējo stāvokli. Tas nav

augonis, kurš ar reizēm ir ar augstu temperatūru un ir jāārstē. Viss organisms jāārstē, šajā gadījumā strutas. Kā pareizi būtu rīkoties varētu izvērtēt tikai

piedaloties šajā procesā, diskutējot ar ārstējošo ārstu, anesteziologu, uzņemšanas nodaļas ārstiem un tad tikai spriest, vai šī rīcība bija adekvāta.

Reģistrētas vadlīnijas ir tikai dažās jomās, piemēram, izgulējumu ārstēšanas, diagnostikas un profilakses vadlīnijas, bet ķirurģijā vadlīniju nav. /pers. L/

ekspertīzes laikā nekādus pierakstus neveica. Atbildot uz jautājumu, vai nepilnīga infekcijas perēkļa izņemšana operācijas laikā varēja būt par brūces

pavēršanās iespējamo iemeslu, /pers. L/ paskaidro, ja 24 stundu laikā brūce ir salipusi, tas nozīmē, ka pa turieni ārā nekam nevajadzētu spiesties. Ja

brūce pavērusies, tad tikpat ādas mikrobs varētu būt iekļuvis brūcē. To vai mikrobs ir no ceļa locītavas vai no ādas iekšienes, to ir grūti apgalvot. Mēdz

būt, ka slikti dzīst, organisma dzīšanas spējas ir novājinātas, cirkulācija novājināta, asinsvadi necauraug. Ņemot vērā to, ka lokalizācija atbilst

osteosintēzes plāksnes atrašanās vietai, kur parasti šie audi nav stipri izmainīti un iekaisuši, kur nav rakstīts, ka tur bijis strutains perēklis vai kaut kādas

strutas, kur āda un mīkstie audi, kas noseguši šo plāksni, būtu stipri izmainīti, bet vienkārši pārgriezta āda un atpakaļ sašūta – tas bija par pamatu, kāpēc

pieņēma lēmumu, faktiski neminot iespējamo infekcijas strutu izdalīšanās, izspiešanās, kas traucēja viņai, kā primāro minot to, ka viņai šīs nedzīšanas

pamatā, pirmkārt, ir organisma nespēja sadziedēt. Medicīnas dokumentācijā nebija informācijas par to, ka brūces pavēršanās laikā pacientei bija

saglabājusies locītavas infekcija un ir saglabājušās strutas. /pers. L/ norāda, ka medicīnas ieraksti ir bijuši skopi, kas liek domāt, ka kaut kas nav arī

fiksēts. Ārstēšanas procesā vajadzētu būt kontrolei, parasti tas ir nodaļas vadītājs vai kāds no administrācijas puses. Parasti tās ir ārstu vizītes vai

mazākas vai kopējas, kurās skata šādus smagus pacientus. Bet tā ir katras slimnīcas iekšējā kompetence, kā to organizēt. Ja pacientam ir vairākas

saslimšanas, tad izvēloties ārstēšanas profilu tiek ņemts vērā tas, kura saslimšana rada lielākās problēmas, tiek pieaicināti internisti, infektologs, kuri

precizē antibakteriālo terapiju. Ja nepieciešams pacientu ievieto intensīvās terapijas nodaļā, Gaiļezerā ir septiskā reanimācija, kas tieši nodarbojas ar

septisko pacientu ārstēšanu. Citās slimnīcās to dara anesteziologi – reanimatologi. Traumatoloģijas slimnīcā ir sepses nodaļa, bet Gaiļezerā reanimācija,

intensīvā terapija ir izdalīta atsevišķi. Neredzot pacienti nevar pateikt vai izrakstoties no intensīvās terapijas nodaļas paciente bija mirstoša, tādas

prognozes nevar dot. Pats strādā ar onkoloģiskajiem pacientiem, kas ļoti daudz mirst. Pēc ievietošanas Biķerniekos ir ieraksti, kur pateikts, ka paciente

nav līdzestīga, ka negrib. Iespēja pacientei nomirt ir daudz lielāka, nekā, ja viņa būtu pati centusies ar to nodarboties, bet šeit strādā blakus faktori –

izsmeltas fiziskās spējas.

/pers. M/ uz tiesas un procesa dalībnieku jautājumiem atbildēja, ka grozīšanas protokolam ir jābūt, kur redzams laiks un intervāls, kurā tiek veikta

grozīšana. Ja nav grozīšanas protokolu, tad var pieņemt, ka grozīšana nav notikusi. Šādiem pacientiem grozīšana ir obligāta. Grozīšana jāveic katras divas

stundas, bet jāņem vērā cik smags ir pacients, kam grozīt, cilvēkam var būt papildus inflācijas, trūces utt. un tā iemesla dēļ nevar, piemēram, pozicionēt.

To grūti izdarīt jebkurā stāvoklī, bet būtībā vienalga grozīšanai ir jābūt. Tas ir pamatprincips, lai būtu izgulējumu profilakse. Starp izgulējumiem un nāvi ir

cieša cēloņsakarība. Tas ir gan tādēļ, ka smagi slimiem pacientiem bieži izveidojas izgulējumi, jo viņi ir nekustīgi, gan tieši izgulējumu dēļ. Bet tas ne

vienmēr tā ir, tas nav tikai smagiem pacientiem, varbūt viņi ir arī nepareizi ārstēti vai nav grozīti. Tālāk, ja šī iemesla dēļ attīstās izgulējums, tas nozīmē, ka

tur ir hroniska infekcija, un tas tālāk būtiski ietekmē cilvēka dzīvildzi un to, kādas komplikācijas viņš var iegūt pēc tam. Tas nozīmē, ka tā ir vieta, kur ir

mikrobi, kas var izplatīties organismā, kas rada daudz dažādas problēmas, un līdz ar to šī infekcija var centralizēties. Tik smagu pacientu var grozīt katras

divas stundas un tas vienalga novedīs pie izgulējumiem. Tas jau sen atzīts, ka izgulējums var notikt jebkurā pasaules valstī, tas nav nenovēršams. Ir

situācija, kad tas notiek kaut kādā brīdī. Tā nav ārstu nolaidība, tā ir konkrētās situācijas sekas. Vai nu tās ir medicīniskās problēmas sekas, tā var būt arī

negrozīšanas vai nepareizas taktikas sekas, bet tas ne vienmēr ir kļūda. Izgulējums būtiski ietekmē cilvēka veselību. Arī staigājošam cilvēkam var būt

izgulējums un, ja viņš ir, tad tas dod risku infekcijai, sepsei un jebkam. Konkrētajā gadījumā kaut kādi ieraksti par pretizgulējumu pasākumiem ir bijuši,

bet nevarēja pārliecināties par savstarpējo izsekojamību. Pastāv izgulējumu ārstēšanas vadlīnijas un jebkurai ārstniecības iestādei ir savas iekšējās

vadlīnijas, kas atvasinātas no kopējām vadlīnijām. Praktiski katrā nodaļā vai ārstniecības iestādē ir sava shēma, kā tas notiek, kas jādara, pacientam

iestājoties, kas jāaizpilda, kurā brīdī jāpiesaista ķirurgs. Palielināts pacienta ķermeņa svars neatceļ izgulējumu profilakses pamatprincipus, tikai tas nozīmē,

ka šiem pacientiem ir vajadzīgi speciāli palīglīdzekļi, lai to realizētu, jo pagriezt 100 un vairāk kg pacientu ir nenoliedzami sarežģītāk. Izgulējumu

ārstēšanas pamatprincips ir grozīšana. Tas būtu adekvāta hidratācija, uzturs. Ja cilvēkam ir palielināts svars un papildus ļoti daudz saslimšanas, būtu

jāseko līdzi insulīnam, lai cilvēks vispār pilnvērtīgi saņem kalorijas un visu pārējo, lai viņš varētu ar šiem potenciālajiem izgulējumiem cīnīties. Tālāk ir

virsmas, uz kurām cilvēks guļ – tie ir pretizgulējumu matrači, tās ir daudz dažādas palīgierīces, kas ļauj šo spiedienu izdalīt līdzsvarā visā ķermenī, lai

nebūtu tas, kas ir sevišķi smagiem pacientiem – riska zonas, uz kurām guļot šis svars koncentrējas. Jo cilvēks ir smagāks, jo ir vajadzīgas specifiskākas

ierīces, lai šo svaru sadalītu. Ja nonāk līdz tam, ka izgulējumi ir, tad ir vajadzīga efektīva ārstēšana – pārsiešana vai ķirurģiska ārstēšana. Riski ir jāizvērtē

iestājoties slimnīcā, viens no riskiem, ja ķermeņa masas indekss ir virs 25. Smagiem cilvēkiem ir vajadzīgas specifiskas gultas, lai izdalītu svaru.

22.janvāra fotogrāfijā ir redzama parasta slimnīcas gulta. Par brūci – tā ir vismaz II pakāpes, tas būtu jāapsver skatoties dinamikā, vai nav nepieciešams

debridements (bojāto audu izņemšana), jo skaidri redzami nekrotiski, melni audi, tas nozīmē, ka viņi ir beigti, viņi vairs neatdzīvosies. Tālāk ir dzīvi audi ar

sliktāku mikrocirkulāciju, vēl tālāk ir normāli audi. Ar pasākumiem var uzlabot mikrocirkulāciju un audi lēnām atveseļojas. Tad paliks tikai tā zona, kas ir

beigta. Pastāv vairāki veidi, ko darīt ar beigtajiem audiem, ja nevar veikt operāciju – ir pārsēju veidi, kā beigtos audus var dabūt nost, vai nu tos griež

nost, vai ir līdzekļi, kā viņus mēģina attīrīt. II pakāpes bojājums nozīmē, ka ir bojāta āda, zemāda un šeit skaidri nevar pateikt cik dziļi. Ja izgulējumam ir

piramīdas forma, tad neredz to visu, kas ir dziļumā. Attaisa vaļā pirmo slāni un var redzēt plašāku kaulu bojājumu pēc tam. Tas diemžēl tā notiek, jo āda

ir diezgan dzīvotspējīga un viņa ilgi cīnās. Nekrotiski audi vienmēr ir vieta, kur var veidoties infekcija, tātad tas nav vienkārši kosmētisks defekts, tas ir

slikti, tas ir risks. Tāds izgulējums kā bija pacientei ir smaga medicīniska problēma. Izgulējums ir audu bojājums, kas rodas dažādu faktoru ietekmē. Tas

nozīmē, ka audi aiziet bojā, tālāk ir sekas. Pievienojas infekcija un rodas pārējās problēmas. Riski, kas var veicināt izgulējumu rašanos ir dažādas

blakussalimšanas, ilgstoši mikrocirkulācijas traucējumi – tās ir gan dažādu saslimšanu un pašas asinsrites traucējumu rezultātā, piemēram, cilvēkam var

būt mirdzaritmija, kas rada asinsrites traucējumus, gan arī, kad cilvēks ilgstoši atrodas vienā stāvoklī. Tad audi, kuri ir saskarē ar virsmu un ķermeņa

svars spiež, lēnām šeit divas stundas ir maksimālais laiks, kad šie audi ir spējīgi vēl šo cirkulāciju izturēt. Pēc tam, ja šī poza netiek mainīta, audos iestājas

izmaiņas. Ja tas notiek atkārtoti un ilgstoši, rodas izgulējums. Taču arī tad, ja viss tiek nodrošināts, virsma, grozīšana – izgulējums var rasties. Josta,

statne, gultas malas ir palīglīdzekļi, lai veiktu pozicionēšanu – ķermeņa novietošanu konkrētā pozā. Tam izmanto dažādus spilvenus, dažādas citas ierīces.

Arī personāls ir būtiska lieta. Lai cilvēks ar milzīgu lieko svaru varētu pagriezties, nepietiek ne ar pieķeršanos, ne ar gultas malām, ne fiksāciju, ar šiem

līdzekļiem nevar veikt pilnvērtīgu pozicionēšanu. Pie pozicionēšanas ir vajadzīga pacienta līdzdalība, ja viņš uz to ir spējīgs. Ja pacients pretojas, tad

jautājums ir par to, cik pozicionēšana ir efektīva, ja viņš pēc pāris minūtēm ir pretējā pozā.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas apstākļiem un lietā esošajiem

pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[9] Izskatot pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi šāda akta izdošanai, proti, vai

ir pamats izmaksāt pieteicējam atlīdzību no Ārstniecības riska fonda viņa mātes veselībai nodarīto kaitējumu prasītajā apmērā.

[10] No Pacientu tiesību likuma 16.panta un Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1268 „Ārstniecības riska fonda darbības

noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.1268) izriet, ja tiek konstatēts fakts, ka ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ar savu darbību vai

bezdarbību vai apstākļi ārstniecības laikā pacienta dzīvībai vai veselībai ir nodarījuši kaitējumu (arī morālo kaitējumu), pacientam ir tiesības uz atlīdzību

par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi

nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai

veselībai.

Tātad, ja tiek konstatēta cēloņsakarība starp kaitējuma nodarīšanas faktu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības

procesā, pacientam ir tiesības uz atlīdzību.

Savukārt atlīdzības apmēra precīza noteikšana katrā konkrētā gadījumā ir atstāta iestādes kompetencē, ievērojot noteikumos Nr.1268, jo īpaši to

9. un 12.punktā un 2.pielikumā noteiktos, obligāti izmantojamos novērtēšanas kritērijus un ievērojot Pacientu tiesību likuma 16.pantā noteikto maksimālā

atlīdzināmā kaitējuma apmēru.

[11] Pieteicēja ieskatā kaitējums viņa mātes /pers. F/ veselībai un dzīvībai nodarīts tādējādi, ka ārstēšanās periodā no 2013.gada 27.decembra

līdz 2014.gfada 8.janvārim netika diagnosticēts labā ceļa locītavas iekaisīgs process, ņemot vērā, ka pacientei bija ievietota osteosintēzes plāksne.

Ārstēšanas periodā no 2014.gada 13.janvāra līdz 22.februārim ir pieļauti ārstniecības pārkāpumi. 2014.gada 14.janvārī tika nozīmēta CT, kurā

konstatētā atradne liecina par strutainu iekaisumu locītavā, bet punkcija veikta tikai 16.janvārī, kaut bija paredzēts veikt 15.janvārī. Operācija (plāksnes

izņemšana) veikta novēloti, tikai 3.dienā pēc stacionēšanas. Operācijas laikā veikta brūces sašūšana, nav veikta brūces skalošana, lai gan locītavā bija

strutas. Ārstēšanas laikā pacientei radušies plaši izgulējumi un medicīniskajā dokumentācijā nav ierakstu par to, ka ir veikti visi pretizgulējumu attīstības

pasākumi. 2014.gada 21.janvārī pacienti nepamatoti pārveda uz Nefroloģijas nodaļu, lai arī pacientei bija sepse un izgulējumi, ko ārstē ķirurģijas nodaļā.

Nav veikta atbilstoša pacientes veselības stāvokļa novērtēšana pēc operācijas, operējošais ķirurgs ne reizi nav skatījis pacienti, nav pievērsta uzmanība

norādītajām problēmām pēcoperācijas brūcē. Pacientei nozīmēts promedols, kas samazina aktivitāti.

Savukārt ministrijas ieskatā inspekcija ir izvērtējusi kopsakarā /pers. F/ veselības stāvokli, slimības raksturu un smagumu, kad uzsākta ārstniecība,

ir izvērtēta paredzamā slimības gaita, cēloņsakarība starp kaitējumu ārstniecības procesā un ārsta rīcību (bezdarbību), un pamatoti secinājusi, ka /pers. F/

veselības aprūpē SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionārā „Biķernieki” laika posmā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada

8.janvārim ir konstatējama kaitējuma esība, savukārt stacionārā „Gaiļezers” laika posmā no 2014.gada 13.janvāra līdz 2014.gada 19.februārim un

stacionārā „Biķernieki” no 2014.gada 19.februāra līdz 8.marta nav konstatēta kaitējuma esība.

Ministrija kaitējuma esību pamato ar to, ka ieraksti medicīniskajā dokumentācijā stacionārā „Biķernieki” no 2013.gada 27.decembra līdz

2014.gada 8.janvārim liecina, ka nav veikta iekaisuma rādītāju kontrole dinamikā, lai varētu izvērtēt antibakteriālās terapijas efektivitāti, nav veiktas

bioķīmiskās analīzes aknu un nieru funkciju izvērtēšanai, nav izvērtēts paaugstinātas glikozes līmenis asinīs, urīna analīzes vispār nav veiktas. Nav atzīmēts

uzņemtā/izvadītā šķidruma daudzums. Pacientei akūtās rozes pazīmes uz labās kājas apakšstilba rajona likvidētas, tomēr nav izvērtēts labās ceļa locītavas

lokālais stāvoklis (palpācija, traumatologa apskate) saistībā ar 1995.gadā ielikto osteosintēzes plāksni kā iespējamo hroniska iekaisīga procesa iemeslu.

Neskatoties uz to, ka dinamikā vispārējais stāvoklis ir vidēji smags 2014.gada 8.janvārī /pers. F/ izrakstīta no stacionāra, neizskaidrojot tālākās

ārstēšanas taktiku. Tādējādi ministrija atzina, ka /pers. F/ veselībai nodarītais kaitējums – savlaicīgi nediagnosticējot pamatslimības komplikācijas un

pievienojušās blakus saslimšanas, kas ir cēloņsakarībā ar veselības aprūpi stacionārā „Biķernieki”, ir novērtējams 5% apmērā.

Savukārt ārstēšanas periodā no 2014.gada 13.janvāra nav konstatēta neprofesionālas ārstēšanas rezultātā /pers. F/ dzīvībai un veselībai nodarīta

kaitējuma esamība.

Strīds lietā ir par to, vai noteiktais atlīdzības apmērs 5%, t.i., 7114,50 euro apmērā par veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu (arī morālo

kaitējumu) no Ārstniecības riska fonda ir atzīstams par pareizi jeb atbilstoši noteiktu, vai arī tas ir nosakāms pieteicēja norādītajā 50% apmērā.

[12] Kā jau minēts, lai dienests izdotu personai pozitīvu lēmumu, tam jāvērtē tiesību normā minētie apstākļi un kaitējuma noteikšanai paredzētie

kritēriji.

Proti, noteikumu Nr.1268 9.punkts noteic, ka kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma pakāpi procentos inspekcija nosaka atbilstoši šo

noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā šādus kritērijus:

9.1. veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;

9.2. slimības paredzamā norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu, un cēloņsakarība starp ārstniecības personas darbību vai bezdarbību un

ārstniecības rezultātā radušos kaitējumu;

9.3. pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi;

9.4. kaitējuma smagums kopsakarā ar nepieciešamās ārstēšanās ilgumu un ārstēšanās izdevumiem;

9.5. ārstniecības procesā radušies neparedzamie veselības traucējumi, kas ir vai nav saistāmi ar konkrētās saslimšanas ārstēšanu, ārstniecības

personas darbību vai bezdarbību;

9.6. ārstniecības personas ieguldījums pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā, atjaunošanā;

9.7. apstākļi un vide ārstniecības iestādē;

9.8. cik pilnīgi un pienācīgi ārstniecības persona veica savus pienākumus pacienta ārstēšanas laikā;

9.9. vai ārstniecības iestādei ir bijuši pieejami visi nepieciešamie resursi, lai novērstu kaitējuma rašanās cēloni;

9.10. ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.1panta pirmajai daļai.

Savukārt šo noteikumu 2.pielikuma „Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji” piezīme zem

tabulas noteic, ka, vērtējot un izsakot procentos (veselos skaitļos) personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma

apmēru, ņem vērā:

1) personas pašaprūpes spējas, kas var būt ierobežotas, daļēji ierobežotas un iztrūkst vispār;

2) funkcionālos traucējumus: funkcijas samazinājums, funkcijas zudums saistībā ar bojātās orgānu sistēmas funkcionalitātes nozīmīgumu, individuāli

vērtējot kopsakarībā ar personas profesiju;

3) dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi.

Tātad iepriekš minētie kritēriji kalpo tam, lai konstatētu to, cik paliekošas sekas jeb cik smagas pakāpes traucējumus ir radījusi ārstu pieļautā

kļūda, nekvalitatīvi sniegti veselības aprūpes pakalpojumi vai apstākļi ārstniecības iestādē.

[13] Pieteicējai nodarītā kaitējuma veidu inspekcija un ministrija noteikusi atbilstoši noteikumu Nr.1268 2.pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktam –

ārstniecības procesā laikus nediagnosticētas un/vai neārstētas pamatslimības komplikācijas un blakus saslimšanas, kur nodarītā kaitējuma smaguma

apmērs procentos var tikt novērtēts maksimāli līdz 50 %.

Pieteicējs pieteikumā iebilst pret to, ka labā ceļa locītavas iekaisums ir noteikts kā /pers. F/ pamatslimības komplikācija vai blakusslimība, uzskatot,

ka tā ir bijusi pamatsaslimšana.

Izvērtējot minēto jautājumu tiesa konstatē, ka /pers. F/ stacionārā „Biķernieki” 2013.gada 27.decembrī nogādāta ar neatliekamo medicīnisko

palīdzību sakarā ar sūdzībām par pēkšņām sāpēm labajā ekstremitātē. Noteiktas diagnozes – labā apakšstilba dziļo vēnu tromboze, mugurkaula jostas-

krustu daļas spondiloze. Nogādāta stacionārā „Gaiļezers” plkst.13.10.

Plkst.13.11. /pers. F/ apskatījis ārsts-rezidents /pers. N/ un noteicis diagnozes – labā ceļa locītavas deformējoša artroze IV pak. Stāvoklis pēc

tibijas osteosintēzes 1995.g. Labā apakšstilba distālās 1/3 daļs ādas rozes iekaisums. Abu kāju limfostāze. /pers. F/ izteica sūdzības par to, ka

iepriekšējās dienas vakarā parādījās stipras sāpes labā celī. 1995.gadā veikta labās tibijas osteosintēze ar plāksni un skrūvēm, mājās pārvietojas ar

kruķiem. Objektīvi: abās kājās limfostāze, labā ceļa locītavā kustību apjoms ierobežots, labā kāja silta. Labā apakšstilbā distālā 1/3 priekšējā vismā

apsārtums (roze). Labās kājas jušana saglabāta. Slēdziens – nav nepieciešama ārstēšana intensīvās terapijas nodaļā. Rekomendēts Dolmen 25 mg 1 tbl

x 3 dienā, plāksteris olfen uz labo celi, pārvietoties ar kruķiem, antibakteriāla terapija, pēc rozes sanācijas, ja paciente piekrīt, atkārtotā traumatologa

konsultācijā izlemt jautājumu par metālkonstrukcijas evakuāciju, rekomendēta labā ceļa locītavas endoprotezēšana.

Plkst.13.30 veikta ķirurga /pers. O/ apskate, kurā /pers. F/ norāda, ka saslimšanas laiks ir 25.decembris. Divas dienas izteiktas sāpes labā celī un

labā apakšstilbā. Sāpju dēļ vairs nevar pārvietoties. Adipozitāte, HSM, PAH. Uzrāda, ka bijusi labās tibijas osteosintēze ar L veida plāksni 1996.gadā,

apendektomija, histerektomija. Hemotransfūzijas ir bijušas. Kontakts adekvāts, apziņa skaidra. Pulss 116x min., pildījums labs. TA 156/88 mmHg. Elpo

12x min. Āda silta, mitra, sārta. Gļotādas labi caurasiņotas. Mēle mitra, tīra, sklēras gaišas. Vēders – ir operāciju rētas, virs ribu lokiem elpošanā

piedalās. Meteorisms nav. Peristaltika normāla, „skalošanās” simptoms negatīvs. Vēders palpatori mīksts, nesāpīgs, veidojumus nekonstatē. Vēderplēves

kairinājuma simptomi negatīvi. Muskulatūras rezistence negatīva. Abas kājas izteikti tūskainas, labā kājā tūska izteiktāka, abu kāju limfostāze. Uz labā

apakšstilba atrofiskas čūlas. Kājā jušanas saglabāta, kustības ierobežotas sāpju dēļ, perifērais pulss uz a.dorsalis pedis dx labu taustāms. Darba diagnoze

– labā ceļa locītavas deformējoša artroze, stāvoklis pēc labās tibijas fiksācijas ar leņķa plāksni, hroniska limfostāze abās kājās, sāpju sindroms labā

apakšstilbā, labā apakšstilbā roze, rozes infekcija. Datu par akūtu ķirurģisku pataloģiju šobrīd nav. Traumatologa konsultācija.

Paciente pārvesta uz stacionāru „Biķernieki”.

Stacionārā „Biķernieki” plkst.18.00 /pers. F/ veikta ķirurga /pers. P/ apskate. Fiksētas sūdzības par sāpēm labā celī, apakšstilbā labā kājā.

Slimības sākums – vairākas dienas. Anamnēze – plaušu slimības nav, hipertensija, kaulu locītavu slimības, kuņģa zarnu trakta slimības nav, urīnizvadu

sistēmas slimības nav, infekcijas slimības nav. Objektīvais stāvoklis – vispārējais stāvoklis vidēji smags, apziņa skaidra. Barojums palielināts. Āda

normāls krāsas. Redzamās gļotādas labi caurasiņotas. Mēle tīra, valga. Zīlītes simetriskas, sklēras normālas krāsas. Limfmezgli – n. Locītavas deformētas

– abu apakšstilbu. Kustības ierobežotas, ankiloze. Vairogdziedzeris – n. Pulss 88x, elpo 16x min., plaušās vezikulāra elpošana, trokšņi nav. Ir pulsa

deficīts, toņi skaidri, trokšņi nav. TA 140/70 mmHg. Vēders mīksts, zem krūšu kurvja elpošanā piedalās, palpējot nesāpīgs, nejūtīgs. Vēderplēves

kairinājuma simptomi negatīvi. Patoloģiskus veidojumus nepalpē. Aknas nepalpē, tūska uz abām kājām. Noteikta diagnoze – labās kājas roze,

elefantāze, PAH.

/pers. F/ veiktas asinsanalīzes, kur uzrādās paaugstināts CRO 338,3 (0-5), leikocīti 12,20 tūkst. (4-9 tūkst.) un glikoze 6,24mmol/l (3,80-6,10).

Veikta doplerogrāfija kāju vēnām, nav konstatētas patoloģijas.

Veikta rentgenogramma labai ceļa locītavai AP un LL projekcijā. Slēdziens – izteikta labās puses gonartroze, pēc dotās rtg nevar izslēgt nelielu

kaula kortikālā slāņa pārrāvumu labās fibulas proksimālās metafīzē, laterāli – korelācija ar klīniku.

Veikta rentgenogramma labā apakšstilba proksimālā un vidus 1/3 AP un LL projekcijā. Slēdziens – nevar izslēgt nelielu kaula kortikālā slāņa

pārrāvumu labās fibulas proksimālā metafīzē, laterāli – korelācija ar klīniku? Izteikts labā ceļa locītavas deformējošs osteoartrīts.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka /pers. F/ 2013.gada 27.decembrī stacionārā tika pamatoti diagnosticēta labā apakšstilba rozes infekcija, savukārt

rentgenogramma neuzrādīja strutainu iekaisuma procesu labajā ceļa locītavā, lai arī /pers. F/ bija sūdzības arī par sāpēm labajā celī. Tādējādi vēlāk

diagnosticētais labā ceļa locītavas strutains iekaisums nevar tikt atzīts par /pers. F/ pamatsaslimšanu.

Arī no tiesas sēdē sniegtajiem ekspertu komisijā pieaicināto ārstu speciālistu paskaidrojumiem izriet, ka strutainā iekaisuma labajā ceļa locītavā

iemesls varēja būt iekaisīgs process jebkur organismā, tādējādi, ievērojot to, ka /pers. F/ rozes infekcija bija ar bullozi nekrotisku formu, minētā infekcija

varēja būt cēlonis strutaina iekaisuma procesam labajā ceļa locītavā, kur ievietota osteosintēzes plāksne. Tādējādi labā ceļa locītavas strutains iekaisums

ir pareizi atzīts par /pers. F/ blakussaslimšanu.

[14] Attiecībā uz tālāku /pers. F/ ārstēšanu tiesa konstatē, ka 2013.gada 28.decembrī veikta Ķirurģijas nodaļas vadītāja /pers. R/ un ķirurga /pers.

S/ kopīga apskate. Stāvoklis kā iepriekš, noteikta diagnoze – labā apakšstilba roze, bullozi nekrotiska forma. PAH II, aptaukošanās III p. Nozīmēta

terapeita konsultācija.

Terapeites /pers. T/ apskatē /pers. F/ sūdzējusies par izteiktām sāpēm labā ceļa locītavā. Anamnēzē labā ceļa endoprotezēšana, vairākus gadus

paaugstināts asinsspiediens, kam nozīmēta medikamentoza terapija. Operēta sakarā ar ārpusdzemdes grūtniecību, apendicītu, miomu, ir akmeņi žultspūslī.

Objektīvi stāvoklis vidēji smags. Plaušās vezikulāra, pavājināta elpošana. TA 115/80 mmHg. Noteikta diagnoze PAH II pak., aptaukošanās III pak.

Nozīmēta terapija.

2014.gada 2.janvārī apskatē ķirurgs /pers. S/ fiksējis /pers. F/ sūdzības par sāpēm labā ceļa locītavā. Hemodinamikas rādītaji stabili. Rozes

pazīmes turpina mazināties. Sakarā ar aizcietējumu nozīmēta Bisacodili (ar efektu). Diurēze adekvāta, terapija pēc plāna.

2014.gada 3.janvārī ķirurgs /pers. S/ fiksējis, ka jaunu sūdzību nav. Hemodinamikas rādītāji stabili, pulss 84x, TA 120/80 mmHg. Turpina terapiju

pēc plāna.

2014.gada 6.janvārī veikta ķirurģijas nodaļas vadītāja /pers. R/, prof. /pers. U/ un ķirurga /pers. S/ kopīga vizīte. Fiksēts vispārējais stāvoklis vidēji

smags. Hemodinamiskie rādītāji kā iepriekšējā dienā, pulss 82x, vezikulāra elpošana, vēders virs krūšukurvja pie palpācijas mīksts, nesāpīgs. Akūtās

rozes pazīmes praktiski likvidētas. Pacientei labajā apakšstilbā apakšējā trešdaļā vēl ir atlieku parādības (hiperēmija bez hipotermijas) un multiplas sīkas

kreveles uz bijušajām bullām. Plānota izrakstīšana 8.janvārī.

2014.gada 8.janvārī ķirurgs /pers. S/ fiksējis /pers. F/ vidēji smagu vispārējo stāvokli. Pacientei pabeigts konservatīvās terapijas kurss, akūtās

rozes pazīmes uz labās kājas apakšstilba rajona apakšējā trešdaļā likvidētas. Paciente izrakstīta ar rekomendācijām.

No minētā konstatējams, ka pirms izrakstīšanas un arī ārstēšanas laikā /pers. F/ nav veiktas asins analīzes un urīna analīzes, lai pārliecinātos par

iekaisuma rādītāju (CRO, leikocīti) mazināšanos dinamikā, kas bija paaugtināti iestājoties stacionārā. /pers. F/, neskatoties uz to, ka pēc rozes infekcijas

izārstēšanas joprojām saglabājās sūdzības par sāpēm labā ceļa locītavā, netika veikta atkārtota rentgenogramma vai CT, lai pārliecinātos, ka nav radusies

infekcija ceļa locītavā. Tāpat arī /pers. F/ nav apskatījis traumatologs – ortopēds, lai arī iestājoties stacionārā tika rekomendēta minētā speciālista

konsultācija pēc rozes sanācijas.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka inspekcijai un ministrijai bija pamats konstatēt noteikumu Nr.1268 2.pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā pacienta

veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu – ārstēšanas procesā laikus nediagnosticētas un/vai neārstētas pamatslimības komplikācijas vai pievienojušās

blakus saslimšanas.

[15] Tiesa konstatē, ka par noteikumu Nr.1268 2.pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā norādīto pacienta veselībai nodarīto kaitējumu var noteikt

kaitējuma apmēru līdz 50%. Inspekcija un ministrija to ir noteikusi 5% apmērā.

Tādējādi tiesa pārbaudīs vai par konstatēto kaitējumu ir piešķirts atbilstošs atlīdzinājums.

[16] Noteikumu Nr.1268 2.pielikuma piezīme noteic, ka vērtējot un izsakot procentos (veselos skaitļos) personas dzīvībai vai veselībai nodarītā

kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma apmēru, ņem vērā personas pašaprūpes spējas, kas var būt ierobežotas, daļēji ierobežotas un iztrūkst vispār;

funkcionālos traucējumus – funkcijas samazinājums, funkcijas zudums saistībā ar bojātās orgānu sistēmas funkcionalitātes nozīmīgumu, individuāli vērtējot

kopsakarībā ar personas profesiju; dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi.

Tādējādi, lai izvērtētu kaitējuma apmēru, ir jāizvērtē tas, kā konstatētais pacienta veselībai nodarītais kaitējums ir ietekmējis personas pašaprūpes

spējas, vai ir radījis funkcionālos traucējumus (arī funkcijas zudums saistībā ar bojātās orgānu sistēmas funkcionalitātes nozīmīgumu), un kā ietekmējis

dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi, kā arī noteikumu Nr.1268 9.punktā noteiktie kritēriji.

Tiesa konstatē, ka no pārsūdzētā lēmuma pamatojuma nav secināms, kādēļ ministrija noteikto 5% kaitējumu ir atzinusi par atbilstošu, kā arī

lēmumā nav vērtēts kā tas, ka ir konstatēts pacienta veselībai nodarīts kaitējums, proti, laikus nav diagnosticēta un/vai nav ārstēta blakus saslimšana vai

pamatsaslimšanas komplikācijas, ir ietekmējis /pers. F/ pašaprūpes spējas, funkcionālos traucējumus, dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi.

Tiesas ieskatā lēmumā nav konstatējams laikus nediagnosticētā strutaina labā ceļa locītavas iekaisuma nediagnosticēšanas laika periodā no

2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim seku izvērtējums, proti, ietekme uz pacientes veselības stāvokli un turpmāko ārstēšanas gaitu.

Lai izvērtētu minēto, tiesas ieskatā ir nepieciešams pārbaudīt, vai /pers. F/ atkārtota stacionēšana 2014.gada 13.janvārī ir cēloņsakarībā ar laika

periodā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim ārstēšanās procesā nediagnosticēto pamatslimības komplikāciju vai blakussaslimšanu.

[17] Tiesa konstatē, ka 2014.gada 13.janvārī plkst.22.29 /pers. F/ ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu nogādāta stacionārā

„Gaiļezers” ar sūdzībām, ka pirms trim dienām sākās slikta dūša, vājums, slikti ēd un dzer. Neatliekamās palīdzības dienests noteicis diagnozi – hroniska

sirds išēmiska slimība, mirdzaritmijas lēkme.

2014.gada 13.janvāra plkst.22.29 ārsta palīgs /pers. V/ veicis /pers. F/ apskati, nozīmēti laboratoriskie izmeklējumi, EKG un radioloģiskais

izmeklējums.

Plkst.22.29 apskati veicis traumatologs – ortopēds /pers. J/ un ārste /pers. I/. Datu par labā ceļa locītavas strutainu artrītu neatrod. Diagnosticēta

labās puses gonartroze, stāvoklis pēc labā apakšstilba kaulu osteotomijas, fiksācijas ar plāksni. Labā apakšstilba roze, adipozitāte IV, sepsis. Smaga

sepse. MODS. Septisks šoks.

Plkst.22.45 veikta ārstes /pers. H/ apskate, kurā fiksēts, ka /pers. F/ slimo ilgstoši. Sūdzības par to, ka 2 dienas nav urinācijas, slāpes, sausums

mutē, slikta apetīte, neliela slikta dūša bez vemšanas, nespēks. Pacientei pēdējās 2 dienas neesot urinācijas, vispār jau ilgstoši kopjama, jo izteikti

adipoza, ir gonartroze lb>kr, nepieciešama endoprotezēšana. Abu kāju limfostāze. PAH, labās tibijas fiksācija ar leņķa plāksni 1996.g., adipozitāte,

gonartroze lb>kr. Lietotojusi Diklofenak pa 300 mg dienā, Accuzide, Betaks. Cor 136x, P 80x, TA 90/60 mmHg, elpošana 26x. Pacientes stāvoklis

smags, samaņa un kontakts norma. Zemādas asinsizplūdums zem lb.atslēgas kaula lb>>kr. Ir tūska. Plaušu auskultācija norma, sirdsdarbība aritmiska,

toņi dobji, perifērais pulss deficīts, mēle sausa, vēders norma, aknas norma, izgulējumi. Noteikta darba diagnoze – nieru bojājumi? Anēmija? Nozīmē

pilnu asinsainu, bioķīmiju, koaulogrammu, PCT, RTG thoracis, US vēderam, traumatologa konsultāciju.

Atzīmēts, ka izgulējumi krustu daļā un uz labās gūžas locītavas. Diagnoze – sepsis, stacionēta toksikoloģijas nodaļā.

2014.gada 14.janvārī plkst.3.00 ārste /pers. I/ fiksējusi, ka paciente stacionāta ar ĀP sakarā ar vispārējā stāvokļa pasliktināšanos pēdējo dienu

laikā. Kopš Ziemassvētkiem pakāpeniski palielinājās sāpes labā ceļa locītavā, līdz ar to nespēks, vājums. Pēdējās 4 dienas samazināta diurēze. Paciente

pie samaņas, orientēta, vispārējais stāvoklis grūts. Lokālu neiroloģisku simptomātiku nevēro. Āda silta, sausa, bāla. Elpo spastiski, ir tahipnoe, elpošanā

piedalās palīgmuskulatūra, pie fiziskas slodzes – pārkāpšanas gultā. Auskultatīvi bazāli novājināta, trokšņus neizklausa, hemodinamika nestabila, TA

80/85 mmHg, Cor 140-150x, aritmiska (mirdzaritmijas paroksizmi). Diurēze praktiski nav. Lokāli izgulējumi uz krustiem. Diagnoze – smaga sepse.

MODS, septisks šoks. PAH, adipozitāte, labā ceļa gonartroze. Plānots CVK, USS kontrolē, vazopresoru pievienošana, asinis un urīns uz sterilitāti.

2014.gada 14.janvārī plkst.10.20 veikta dežūrārstes nefroloģes /pers. Z/ apskate, kurā konstatēts, ka vispārējais stāvoklis ļoti smags, ko nosaka

smaga sepse ar MODS, septisks šoks, adipozitāte IV, labā ceļa gonartroze, hronisks intersticiāls nefrīts. Anamnēzē bieži slimības paasinājumi, daudz

lieto NSPL, šobrīd nelieto. Nozīmēta heparīna terapija.

Kopējā apgaitā ar terapeitiem un klīnikas vadītāju /pers. AA/, dr./pers. AB/ un dr./pers. AC/ fiksēts, ka pacientes stāvoklis saglabājas smags, ko

nosaka sepse, septisks šoks, MODS (aknu + nieru bojājums) uz adipozitātes un AH, MA fona. Paciente pieteikta CT mugurkaula jostas daļai, kā arī

CT labajam celim, lai izslēgtu iekaisīgas izmaiņas. Paciente pieteikta traumatologa konsultācijai. Objektīvi – āda sarkana, valga ar sadzijušām multiplām

čūlām. Apakšstilbu mediālā virsma ar granulām. Palpē tūsku uz apakšstilbiem dx> sin. Elpošana vāji izklausāma kreisajā pusē, tahipnoe. Cor ~ 150x,

asimetriska, TA 90/80 mmHG. Vēders mīksts, nesāpīgs. Patoloģisku neiroloģisku simptomātiku nevēro. Nozīmēts turpināt terapiju.

Traumatologs /pers. G/ apskatē konstatē, ka paciente slimo ar labā ceļa osteoartrozi. Ir izteikta elefantiāze kājās. Labās kājas apakšstilbā

postromboflebītisks sindroms. Izteikta adipozitāte kājās, redz vecu rētu. Stāvoklis pēc tibijas osteosintēzes. Palpējot kreisajā un labajā celī nav patellas

balotācijas. Sāpju sajūta līdzīga abos ceļos, akūtas nav. Slimniecei sāp arī mugura. Izmeklējumā CT redz ļoti maz, varbūt 3 garumā pūslīšus perifērijā

dažādās vietās mīkstajos audos. Šķidrumu sonogrāfijā redz ļoti nedaudz, jāsecina gan, ka vairāk pat kreisajā celī. Pašreiz slimniece iziet nieru

aizstājterapiju ar heparīnu. Ievērojot iespējamos reinfekcijas draudus pēc punkcijas un nelielo šķidruma daudzumu celī, kas ir pacientei pie šādas smagas

osteoartrozes, atliek punkciju uz rītdienu, kad beigsies heparīna iedarbība.

[18] Vērtējot minēto tiesa konstatē, ka pēc izrakstīšanas no stacionāra 2014.gada 8.janvārī /pers. F/ veselības stāvoklis pasliktinājās un 2 dienas

vēlāk ~ 10.janvārī (3 dienas pirms 13.janvāra) sākās slikta dūša, vājums, slikta apetīte, mazs uzņemtā šķidruma daudzums, pazuda diurēze, kas ir klasiski

sepses simptomi. Tātad jau divas dienas pēc izrakstīšanas no stacionāra /pers. F/ attīstījās vispārēja organisma saindēšanās.

Sepse ir organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā

(https://medicine.lv/raksti/sepse_pme).

Tādējādi ar lielu ticamības pārsvaru var secināt, ka sepsi /pers. F/ izraisīja nediagnosticētais strutainais iekaisums labajā ceļa locītavā, jo cits

iespējamais infekcijas perēklis, stacionējot /pers. F/ 2014.gada 13.janvārī, netika konstatēts. /pers. F/ minētajā datumā tika stacionēta vispārējā ļoti

smagā stāvoklī ar sepsi, septisku šoku un MODS (multiorgānu disfunkcijas sindroms), proti, /pers. F/ tika konstatēti aknu un nieru bojājumi. Vienlaikus

jāņem vērā, ka 2014.gada 8.janvārī /pers. F/ no stacionāra tika izrakstīta vidēji smagā stāvoklī. Viņai bija saglabājušās sāpes labajā ceļa locītavā un pēc

rozes infekcijas izārstēšanas netika veiktas pārbaudes, lai konstatētu vai asinsanalīzēs nav saglabājušies paaugstināti iekaisuma rādītāji un vaikts rtg vai

CTizmeklējums, lai izslēgtu strutainu iekaisumu labā ceļa locītavā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka inspekcijas un ministrijas konstatētais, ka laika periodā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim ir

konstatējams nodarīts kaitējums /pers. F/ veselībai, nediagnosticējot pamatslimības komplikācijas vai blakussaslimšanu, ir cēloniskā sakarībā ar to, ka

2014.gada 13.janvārī /pers. F/ tika stacionēta ar smagu sepsi, septisku šoku un MODS.

Ievērojot to, ka sepse ir smaga komplikācija (konkrētajā gadījumā blakusslimības – nediagnosticēta ceļa locītavas strutains iekaisums,

komplikācija) un apdraud cilvēka dzīvību, kā arī to, ka /pers. F/ sepses rezultātā bija radušies orgānu bojājumi, minētais pats par sevi ir uzskatāms par

kaitējumu veselībai un dzīvībai. Turklāt ministrijas noteiktais 5 % kaitējums tiesas ieskatā nav atbilstošs.

Lai arī viennozīmīgi nav iespējams izdarīt secinājumus par to kā noritētu /pers. F/ ārstēšana, ja jau 2014.gada 8.janvārī tiktu izdarīti izmeklējumi un

konstatēts iespējamais infekcijas cēlonis (labā ceļa locītavas strutains iekaisums) un uzsākta tā ārstēšana, ar lielu ticamības pārsvaru /pers. F/ neiestātos

sepse un tās izraisītas komplikācijas, jo sepses tiešs iemesls ir infekcijas perēklis organismā, ko tiesas sēdē apstiprināja arī ārsts speciālists /pers. L/.

Minētais tiesas secinājums nav arī pretrunā 2017.gada 24.februāra ekspertu atzinumā norādītajam, ka nav saskatāma cēloņsakarība starp /pers. F/

izrakstīšanu no stacionāra 2014.gada 8.janvārī, nenozīmējot analīzes, un /pers. F/ nāvi pēc diviem mēnešiem, jo ekspertiem netika uzdots jautājums par

to, vai minētais apstāklis ir cēloņsakarībā ar 2014.gada 13.janvārī /pers. F/ diagnosticēto smago sepsi, septisko šoku un MODS.

[19] Lai būtu iespējams noteikt /pers. F/ veselībai nodarīto kaitējumu un atbilstošu atlīdzinājumu, tiesa pārbaudīs /pers. F/ ārstēšanas procesu pēc

atkārtotās stacionēšanas 2014.gada 13.janvārī.

No inspekcijas atzinuma, kurā atspoguļoti ieraksti medicīniskajā dokumentācijā secināms, ka sepses ārstēšanai /pers. F/ 2014.gada 13.janvārī tika

ievietota intensīvās terapijas nodaļā (Toksikoloģijas un sepses klīnikā), kur ārstējās līdz 20.janvārim. Minētajā ārstēšanās periodā /pers. F/ veikti plaši

diagnostiskie un laboratoriskie izmeklējumi un veiktas speciālistu konsultācijas, konstatēts strutains labā ceļa locītavas iekaisums un veikta locītavas

revīzija (artrotomija un leņķa plāksnes evakuācija no apakšstilba). Dinamikā mazinājušies iekaisuma rādītāji un uzlabojusies diurēze, vienlaikus sāka

attīstīties izgulējumi, kuru profilaksei un ārstēšanai nozīmēta grozīšana ik 2 stundas un brūču apstrāde. Medicīnas dokumentācijā ir ieraksti par to, ka

pacienti ir ļoti grūti grozīt lielā svara un sāpju dēļ. 2014.gada 19.janvārī uz amiodarona prefūzijas fona parādījusies mirdzaritmija ar frekvenci 88 x.

2014.gada 20.janvārī /pers. F/ tiek pārvesta turpmākai ārstēšanai uz 8.nodaļu, pacientes vispārējais stāvoklis novērtēts kā vidēji smags, ar stabilu

hemodinamiku un stabilizētu nieru funkciju.

2014.gada 21.janvārī /pers. F/ konsultējis /pers. B/, kurš konstatējis 20x20 cm plašu I pakāpes izgulējumu pacientes krustu apvidū, kur 17 x 4 cm

lielā apvidū varētu būt II pakāpes izgulējumi ar ādas nekrozi, bet par izgulējuma dziļumu grūti spriest. Slēdziens – izgulējumam pašlaik ir vajadzīga

kopšana, cerot uz I, II pakāpes izgulējumu spontānu sadzīšanu. Vietā, kur izveidojušās ādas nekrozes, ārstēšana jāapsver pēc nekrožu atdalīšanās.

Paciente nedrīkst gulēt uz muguras. Nākamajā darba dienā pacientei tiks nogādāts pretizgulējumu matracis. Par labā ceļa locītavu jāapspriežas ar

traumatologiem – ortopēdiem. Pacientei jākoriģē vispārējais stāvoklis, nepieciešamas fizioprocedūras, elpošanas vingrinājumi, aktivēšana. Internistiem

jātiek skaidrībā ar paaugstinātas temperatūras iemesliem.

2014.gada 23.janvārī diagnosticēta Clostridium difficile infekcija A/B toksīns pozitīvs. Neirologs /pers. AD/ izsaka aizdomas par iespējamu

infekciju muguras smadzeņu krūšu segmentos – epidurīts? 24.janvārī veikta CT vēdera dobumam un krūšu kurvim. Konstatēts, ka kreisajā pusē uzreiz

zem sakroiliakālās locītavas sabiezēts m.piriformis, kura masā nevar izslēgt norobežotas šķidruma kolekcijas – abscesus, nieru cistas. Kreisās plaušas

augšdaivā veidojums ar dobumu – infekciozas ģenēzes? Maligns? Kreisās puses bazāla neliela apjoma pneimonija, minimāls kreisās puses hidrotorakss.

Abas kāju pēdas izvērstas, abu kāju parēze, kreiso pēdu kustina. 25.janvārī paciente nespēj kustināt kājas.

2014.gada 26.janvārī konstatēts I pakāpes izgulējums arī uz labā papēža. Medicīnas ierakstos norādīts, ka paciente 28.janvārī uzlikta uz

pretizgulējumu matrača un izņemtas operācijas šuves labajā kājā. Dinamikā stāvoklis saglabājas smags (pieturas augsta temperatūra vakaros, problēmas

ar urīna atteci, plaušās sastrēguma trokšņi, izsutumi zem vēdera krokām, cirkšņos, plašs izgulējums krustos un uz labā papēža, mirdzaritmija, saglabājas

diurēzes problēmas).

2014.gada 29.janvārī brūču speciālists /pers. AE/ fiksējis, ka no operācijas brūces izdalās serozs šķidrums, brūces malas 3 cm posmā pavērušās,

jādomā par brūces infekciju, nepieciešams traumatologa apskatē izvērtēt rtg labā ceļa locītavai, iespējams labās puses strutains gonīts.

No ierakstiem medicīnas dokumentācijā redzams, ka rtg labajai kājai veikts tikai 2014.gada 28.februārī stacionārā „Biķernieki” kurā nav

konstatēts strutains iekaisuma process, bet noteikta diagnoze labā ceļa locītavas deformējošā osteoartroze. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamatots

pieteicēja pārstāvja apgalvojums, ka brūces pavēršanās notika tādēļ, ka operācijas laikā netika skalota brūce un tā tika aizšūta, kā rezultātā strutas no

locītavas sāka izdalīties pa operācijas rētu, to paverot.

Veselības stāvoklim saglabājoties smagam un turpinot attīstīties izgulējumiem, /pers. F/ 2014.gada 19.februārī pārvesta uz stacionāru „Biķernieki”

izgulējumu ārstēšanai, kurā pacientes vispārējais veselības stāvoklis nav uzlabojies, 25.februārī veikta pleiras punkcija iegūstot 700 ml dzeltena, viegli

duļķaina eksudāta. 27.februārī brūču speciālists /pers. AE/ norāda uz iespējamu strutainu gonītu un fiksē dziļu pēcoperācijas brūces iekaisumu.

28.februārī veiktais rtg neapstiprina strutainu gonītu, līdz ar to nav indicēta labās kājas amputācija augšstilba līmenī un turpināta konservatīva terapija.

Pacientes stāvoklis dinamikā saglabājas smags un pieaugot intoksikācijai un izsīkstot organisma vitālajām funkcijām 2014.gada 8.martā plkst.22.00

iestājās pacientes nāve. Kā galīgā diagnoze noteikta ateroskleroze, koronārā sirds slimība, mirdzaritmija, plaši izgulējumi krustu, abu ceļu locītavu, papēžu

rajonā, intoksikācija, akūta sirds – asinsvadu mazspēja, smadzeņu un plaušu tūska, hroniska sirds mazspēja II, hroniska nieru slimība, IV pakāpes

adipozitāte, postflebītiskais sindroms, abu kāju elefantiāze, kreisās puses eksudatīvs pleirīts, stāvoklis pēc labā apakšstilba plāksnes izņemšanas un ceļa

artrotomijas.

No minētajiem ierakstiem ir secināms, ka pēc sepses izārstēšanas /pers. F/ joprojām saglabājās nieru darbības traucējumi, pievienojās

mirdzaritmija, pasliktinājās jušana kājās, saglabājās sāpes mugurā un kājās, saglabājās paaugstināta temperatūra, izveidojās plaši un dziļi izgulējumi,

pievienojās eksudatīvs pleirīts, iestājās nāve.

[20] Pieteicējs pieteikumā norāda arī uz citiem apstākļiem, kas ir uzskatāmi par neprofesionālu un nekvalitatīvu ārstniecību /pers. F/.

Pieteicējs norāda, ka /pers. F/ stacionēta 2014.gada 13.janvārī, 14.janvārī veikta datortomogrāfija, kur atradne norāda uz strutu kolekciju labajā

ceļa locītavā, bet operācija iekaisuma perēkļa sanācijai veikta tikai 16.janvārī plkst.19.05. Pieteicējs uzskata, ka vajadzēja operēt jau 2013.gada

27.decembrī, savukārt operācija 16.janvārī (3 dienas pēc stacionēšanas) ir novēlota.

Ministrija lēmumā norādījusi, ka traumatologs – ortopēds /pers. G/ 2014.gada 14.janvāra apskatē konstatējis, ka apskatot, palpējot labo

celi, patellas balotācijas nav, nav arī kreisā celī. Sāpju sajūtas līdzīgas abos ceļos, akūtas nav. Šķidrumu sonogrāfijā redz ļoti nedaudz. Pašreiz slimniece

iziet nieru aizstājterapiju ar heparīnu. Ņemot vērā iespējamos reinfekcijas draudus pēc punkcijas un nelielo šķidruma daudzumu celī, kas ir pacientei pie

šādas smagas osteoartrozes, atliek punkciju uz rītdienu, kad beigsies heparīna deva.

Tātad ārsts, izvērtējot /pers. F/ objektīvo un subjektīvo stāvokli, izmeklējumu datus un veikto terapiju, uzskatīja, ka veicot punkciju pastāv

reinfekcijas riski, kā dēļ atlika punkciju uz nākamo dienu.

Tiesa, nozīmējot papildus medicīnisko ekspertīzi lietā, uzdeva jautājumu ekspertu komisijai: „Vai labā ceļa locītavas CT izmeklējumā ir redzams

šķidrums, šķidruma veids un daudzums, kāds tas ir? Vai atbilstoši izmeklējumam pacientei bija lietderīga nekavējoša punkcijas veikšana? Cik liels risks

bija punkcijas veikšanai 2014.gada 14.janvārī, ņemot vērā, ka paciente saņēma heparīnu?”. Ekspertu komisija 2017.gada 13.decembra atzinumā (lietas

2.sējuma 10.-12.lapa) ir sniegusi atbildi, ka /pers. F/ 2014.gada 14.janvārī veiktajā CT izmeklējumā labajam celim ir redzams palielināts šķidruma

daudzums sinoviālā somiņā un neliels gaisa burbulis. Noteikt šķidruma veidu pēc CT ainas nevar. Precīzi aprēķināt šķidruma daudzumu nevar, jo tas izlijis

pa visu sinoviālo somiņu. Ceļa locītavas punkciju veic arī diagnostiskā nolūkā, ņemot vērā pacienta sūdzības, klīniskās indikācijas un objektīvo atradni.

Pēc 2014.gada 13. un 14.janvāra medicīniskajiem ierakstiem, kuros nav atspoguļota akūta, strutaina iekaisuma aina labajā ceļa locītavā, arī ņemot vērā

radioloģisko atradi, komisija uzskata, ka nekavējoša diagnostiskā punkcija nebija lietderīga un šajā gadījumā heparīna lietošana nebūtu bijusi riska

faktors punkcijas veikšanai.

Pieteicējs lietā ir iesniedzis 2014.gada 14.janvāra veiktā CT izmeklējuma aprakstu, ko veikusi radiolģe-diagnoste /pers. AF/ (lietas 2.sējuma

96.lapa). Tajā uzstādīta diagnoze strutains osteoartrīts, suprapatelārs bursīts, periartrīts. Minētais atzinums tiesas ieskatā vērtējams kritiski tā iemesla dēļ,

ka pēc CT datiem nav iespējams precīzi noteikt šķidruma veidu, proti, var tikai izteikt aizdomas par strutaina iekaisuma procesu, bet ne to diagnosticēt.

Šāda diagnostika notiek ar punkciju, iegūstot konkrēto šķidrumu.

No iepriekš minētā secināms, ka /pers. F/ atbilstoši viņas veselības stāvoklim, sūdzībām, klīniskām indikācijām un objektīvai un diagnostiskai

atradnei, nebija pamats veikt nekavējošu labā ceļa locītavas punkciju. Vienlaikus jāpatur prātā, ka /pers. F/ jau bija uzsākta plašas iedarbības

antibakteriāla terapija. Tas, ka pieteicējam ir cits uzskats par minēto jautājumu, nenozīmē, ka ir pieļauts ārstniecības pārkāpums vai neprofesionāla rīcība.

Labā ceļa locītavas punkcija /pers. F/ veikta 2014.gada 16.janvārī plkst.12.00, kuras laikā tika iegūts ~ 10 ml sangvinozi – strutains saturs un veikta

brūces skalošana. Pēc tam veikta operācija, evakuējot plāksni no labās kājas.

Pieteicējs norādījis, ka sepses ārstēšanas zelta standarts ir infekcijas perēkļa sanācija. /pers. G/ pēc 2014.gada 14.janvārī veiktā CT norādīja, ka

diagnozes precizēšanai ir jāveic punkcija, atliekot to uz nākamo dienu, bet ceļa locītavas punkcija veikta tikai 16.janvārī. No ierakstiem medicīnas

dokumentācijā, kā arī no lēmuma nav saprotams pamatojums, kādēļ labā ceļa punkcija netika veikta 15.janvārī, kad to bija paredzējis veikt dr./pers. G/,

vienlaikus tiesa nekonstatē, ka minētais būtu pasliktinājis /pers. F/ veselības stāvokli.

Attiecībā uz to, ka pieteicējs norādījis, ka operāciju /pers. F/ vajadzēja veikt jau 2013.gada 27.decembrī, tiesa konstatē, ka minētajā datumā /pers.

F/ veikta rentgenogramma, kurā konstatēts, ka nevar izslēgt nelielu kaula kortikālā slāņa pārrāvumu labās fibulas proksimālā metafīzē, laterāli – korelācija

ar klīniku? Izteikts labā ceļa locītavas deformējošs osteoartrīts. Tātad minētajā datumā nav norādes par strutainu iekaisuma procesu labajā ceļa locītavā,

līdz ar to tiesa nepiekrīt pieteicējam, ka operācija bija jāveic jau 27.decembrī. Savukārt tas, ka pirms izrakstīšanas netika atkārtoti izvērtēts /pers. F/

labās ceļa locītavas stāvoklis, ir atzīts par pārkāpumu, kas nodarījis kaitējumu /pers. F/ veselībai un par to ir piešķirts kaitējuma atlīdzinājums.

[21] Attiecībā uz veikto operāciju pieteicējs uzskata, ka brūces skalošanas neveikšana un brūces sašūšana, lai gan bija strutas, bija nepareiza

ķirurga ārstēšanas taktika. Pieteicējs iebilst arī pret to, ka operējošais ķirurgs pēc operācijas ne reizi nav apskatījis pacienti.

Ekspertu komisija 2017.gada 13.decembra atzinumā (lietas 2.sējuma 10.- 12.lapa) sniegusi atbildi uz tiesas jautājumu: „Vai spriežot pēc

2014.gada 16.janvāra operācijas apraksta /pers. F/ ir pielietota atbilstoša brūces skalošana un vai bija pareizi konkrētajā gadījumā brūci uzreiz sašūt

operācijas laikā? Par ko liecina 2014.gada 27.februārī uzņemtajās fotogrāfijās redzamā pacientes brūce? Kādi var būt brūces atvēršanās iemesli

pacientei /pers. F/?” Proti, ekspertu komisija norādījusi, ka no operācijas apraksta nav datu par to vai operācijas laikā ir veikta brūces skalošana.

Lēmumu par operācijas gaitu, tai skaitā par brūces sašūšanu pieņem operējošais ķirurgs atbilstoši operācijas atradei, pacienta vispārējam stāvoklim un

plānotajam pēcoperācijas režīmam. Pasaules praksē nav norādes, ka sašujot brūci, obligāti veicama brūces drenāža. Apskatot 2014.gada 27.februāra

fotogrāfijas ir redzams, ka operācijas brūce sadzijusi un brūces vidusdaļā redzamas nelielas dehiscences (pavēršanās) sekas, kas var rasties trofikas

traucējumu, ādas iestiepuma un neadekvātas mīksto audu reakcijas dēļ pacientes smagā vispārējā stāvokļa un blakussaslimšanu fona.

Tiesas sēdē ekspertu komisijā pieaicinātais ārsts – speciālists /pers. L/ paskaidroja, ka to, vai veikt operācijas brūces skalošanu un sašūšanu var

izvērtēt tikai konkrētā situācijā novērtējot pacientu un operācijas atradi, līdz ar to ekspertu komisija nevar izdarīt secinājumu cik pareiza vai nepareiza

konkrētajā gadījumā bija izvēlētā operācijas tehnika.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējams ārstniecības procesā nodarīts kaitējums /pers. F/ veselībai, operācijas laikā neveicot brūces

skalošanu un to aizšujot. Turklāt, kā konstatēts iepriekš, vēlāk (28.februārī) veiktajā rtg nav konstatēts strutaina iekaisuma process labā ceļa locītavā.

[22] Pieteikumā izteikti iebildumi par izgulējumu profilakses un ārstēšanas vadlīniju neievērošanu, kā rezultātā /pers. F/ ārstēšanās procesā radās

plaši un dziļi izgulējumi krustos, papēžos.

Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka medicīniskās dokumentācijas ieraksti liecina par to, ka, stacionējot /pers. F/ 2014.gada 13.janvārī, viņai jau ir

bijuši lokāli izgulējumi krustos un uz labās gūžas. Visticamāk tie ir bijuši I pakāpes izgulējumi, kas medicīnas dokumentācijā fiksēti kā apsārtums, kuru

kopšanai izmantots Sudocrem, Xerafermi. Intensīvās terapijas kartē ir norādes par /pers. F/ grozīšanu 2014.gada 17.- 18.janvārī plksts.8.00, 12.00,

14.00, 17.00, 23.00, un 6.00, izgulējumu kopšanu plkst.6.00, 12.00, 17.00, 23.00 un 6.00, veikta personīgā higiēna plkst.12.00, 17. un 6.00, 18.-

19.janvārī veikta grozīšana plkst.10.00, 13.00, 16.00, 19.00, 22.00., 4.00 un 7.00., veikta izgulējumu kopšana plkst.10.00, 15.00, 20.00, 24.00 un

6.00, veikta arī personīgā higiēna plkst.9.00, 19.00 un 6.00, 19.-20.janvārī veikta grozīšana plkst.10.00, 14.00, 16.00, 21.00, 24.00 un 6.00,

fizioterapija pie grozīšanas, izgulējumu kopšana plkst.10.00, 14.00, 20.00 un 6.00, personīgā higiēna plkst.9.00, 21.00 un 6.00, 20.-21.janvārī grozīšana

un izgulējumu kopšana veikta plkst.8.00 un 11.00, personīgā higiēna plkst.11.00. plkst.15.30 paciente pārvesta uz 8.nodaļu.

Pēc pacientes ievietošanas 8.nodaļā vispārējās aprūpes dokumentācijas lapas (lietas 2.sējuma 191.-194.lapa) norāda, ka laika periodā no

2014.gada 20.janvārim līdz 19.februārim, lai gan /pers. F/ noteikta grozīšana katras 4 vai katras 2stundas, lapā veiktas atzīmes tikai par grozīšanu dienā

(D) un naktī (N), taču nav veikti ieraksti ne cikos ir veiktas grozīšanas, ne arī kādā pozīcijā paciente pozicionēta. Arī citi medicīniskās dokumentācijas

ieraksti neliecina par nozīmētās grozīšanas izpildi. Arī 2017.gada 13.decembra ekspertu komisijas atzinumā norādīts, ka ieraksti medicīniskajos

dokumentos liecina, ka no 21.janvāra personāls nodaļā regulāri veicis 1) brūču izskata aprakstīšanu un novērtējumu (garums, dziļums, platums, izdalījumi,

smarža utml., brūces aprūpi – uzskaitīti brūces skalošanai izmantotie šķīdumi, biežums, ilgums, iesaistītā personāla skaits un kvalifikācija, norādīts vai

pacientes aprūpei bija vajadzīgi atsāpināšanas līdzekļi un kādi, kā arī aprakstīts pacientes sāpju novērtējums brūces pārsiešanas laikā un pēc tam, ir

izvirzīts aprūpes mērķis un analizēti iespējamie brūces dzīšanas kavējošie faktori. 21.janvārī nozīmēta rehabilitologa konsultācija un ārstnieciskās

fizkultūras pasākumi. 2014.gada 26.janvārī notikusi brūču klīnikas speciālista konsultācija, kuras laikā konstatēts brūču stāvoklis un dotas

rekomendācijas pārsiet izgulējumus un pēcoperācijas brūci 1x dienā, pacientes grozīšana, fizioterapeita apskate. Sakarā ar izgulējumiem pieņemts

lēmums, ka pašreiz operatīva terapija nav indicēta. 14.janvārī ir pirmais ieraksts par vitamīnu B1, B6, C lietošanu un 18.janvārī ir pirmais ieraksts par

enterālu barošanu ar Cubitan 200ml x3.

Pēc ierakstiem medicīniskos dokumentos nevar pārliecinoši izteikties par to, ka pacientei atrodoties 8.nodaļā laika periodā no 2014.gada

20.janvāra līdz 19.februārim ir veikti visi pasākumi atbilstoši vadlīnijām par izgulējumu profilaksi un ārstēšanu. Taču esošie ieraksti liecina, ka pacientei

tika nozīmēti un veikti dažādi pasākumi izgulējumu profilaksei un ārstēšanai, par to izpildi pilnā apmērā komisijai datu nav.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka izgulējumu profilakses un ārstēšanas jomā, ārstniecības iestāde neveica ārstniecību atbilstoši noteiktajām

vadlīnijām, tā kā ieraksti medicīniskajos dokumentos to neapliecina. Ņemot vērā to, ka nav konstatējams, ka /pers. F/ izgulējumu profilakses un

ārstēšanas jomā pilnībā tika ievērotas medicīniskās vadlīnijas un ārstu speciālistu rekomendācijas, var viennozīmīgi izdarīt secinājumu, ka tādējādi ir

nodarīts kaitējums /pers. F/ veselībai.

[23] Pieteicējs iebilst pret to, ka 2014.gada 21.janvārī /pers. F/ pārvesta uz Nefroloģijas nodaļu, kur notika viņas veselības stāvokļa

pasliktināšanās, lai arī viņai bija sepse un izgulējumi, kas ir ķirurģiska saslimšana.

No ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā izriet, ka /pers. F/ pēc izrakstīšanas no Toksikoloģijas un sepses nodaļas saglabājās diurēzes

traucējumi, pirms tam tika veikta arī dialīze, tādējādi tiesa nesaskata pārkāpumu tajā, ka /pers. F/ tika ievietota Nefroloģijas nodaļā. Turklāt

konstatējams, ka minētajā nodaļā /pers. F/ tika nodrošinātas speciālistu konsultācijas – neirologa, traumatologa, brūču speciālista, dermatologa, ķirurga,

tādējādi nodrošinot arī ķirurģisko saslimšanu ārstēšanu un ārstēšanas uzraudzību.

[24] Pieteicējs norādījis, ka pacientes veselības stāvokli nav izvērtējis multidisciplinārs konsīlijs, nav pievērsta uzmanība izgulējumiem.

Kā jau tiesa konstatēja iepriekš, pieteicējas ārstniecībā ir bijuši iesaistīti dažādu nozaru speciālisti, kas savas kompetences ietvaros ir veikuši

pacientes ārstēšanu. Tas, vai veidot konsīlijus, vai darbu organizēt savādāk, ir ārstniecības iestādes iekšējs organizatorisks jautājums, līdz ar to tas, ka

pieteicējs uzskata, ka ārstniecības iestādes darbs ir jāorganizē savādāk pats par sevi nerada kaitējumu pacienta veselībai.

[25] 2014.gada 29.janvārī norādīts uz problēmām ar pēcoperācijas brūci, kas ir ignorētas.

Tiesa konstatē, ka medicīniskajā dokumentācijā brūču speciālists /pers. AE/ norādījis, ka labā ceļa locītavas pēcoperācijas brūce, kas daļēji

sadzijusi primāri, no distālā gala sekundāri dzīst joprojām, izdalās serozs šķidrums, brūces malas pānākušas vaļā ~ 3 cm posmā – jādomā par brūces

infekciju.

No inspekcijas atzinuma nav konstatējams, kādas darbības veiktas pēc minētā ieraksta, taču nav pamata arī domāt, ka minētais ieraksts atstāts bez

ievērības, jo 2014.gada 31.janvāra ierakstā par nodaļas vadītāja apskati ir fiksēts, ka labā apakšstilba priekšējā virsmā plata pēcoperācijas brūce

apmēram 15cm x 0,5 cm plata, bet nav norādes par iekaisuma procesu pēcoperācijas brūcē. Savukārt 5.februāra ierakstā par traumatologa konsultāciju

norādīts, ka operācijas brūce labā ceļa locītavas rajonā dzīst sekundāri, minimāli serozi izdalījumi, veikta pārsiešana un brūces apstrāde ar levomikolu,

noteikta turpmāka brūces pārsiešana ar levomikola ziedi. Turpmāki ieraksti medicīnas dokumentācijā neliecina par to, ka arī turpmāk būtu problēmas ar

pēcoperācijas brūci, tikai 27.februārī ķirurgs /pers. AE/ norādījis, ka ir pēcoperācijas brūces dziļa infekcija, līdz ar to nevar izdarīt secinājumus par to, vai

pēcoperācijas brūce bija sadzijusi, bet 27.februārī atkal atvērās, vai arī tā visu laiku bija atvērusies un neskatoties uz ārstēšanu nedzija.

Ievērojot minēto nav konstatējama nekvalitatīvi sniegta veselības aprūpe.

[26] Nepamatoti norādīts uz pacientes līdzestības trūkumu, jo pacientei nozīmēts promedols, kas samazina pacienta aktivitāti.

Tiesa piekrīt pieteicējam, ka /pers. F/ līdzestības trūkums ir pamatojams ar viņas vispārējo smago veselības stāvokli, lielo svaru, sāpēm un

pielietoto medikamentozo terapiju, vienlaikus tomēr bez ievērības nevar atstāt to, ka medicīniskajos ierakstot ir fiksēts, ka pēc pagriešanas uz sāniem pati

pagriežas uz muguras, bet pagriezties atpakaļ uz sāniem nevar. Tādējādi ir konstatējamas epizodes, kad /pers. F/ rīcība ir atzīstama par līdzestības

trūkumu, kas arī ietekmēja veiksmīgu izgulējumu profilaksi un ārstēšanu. Tomēr, kā tiesa atzina iepriekš, izgulējumu profilaksē un ārstēšanā ir

konstatējamas būtiskas nepilnības, kuru dēļ tiesa atzina, ka netika nodrošināta izgulējumu profilaksē un ārstēšanā noteikto vadlīniju izpilde, tādējādi /pers.

F/ ir nodarīts kaitējums veselībai.

[27] Stacionārā „Biķernieki” paciente atradās 16 dienas, bet ārsts apskati veicis tikai 10 dienas.

No medicīniskajiem dokumentiem ir redzams, ka ārsta apskates stacionārā „Biķernieki” nav notikušas katru dienu, taču nav konstatējams, kādu

kaitējumu pacientam minētais apstāklis radījis, jo /pers. F/ medicīnisko aprūpi ir nodrošinājis medpersonāls. Nav konstatējams, ka laika periodā no

2014.gada 19.februāra līdz 8.martam /pers. F/ nebūtu diagnosticēta vai ārstēta kāda saslimšana, tādējādi nav saskatāms /pers. F/ veselībai nodarīts

kaitējums nenodrošinot ārsta apskati katru dienu.

[28] Pieteikumā pieteicējs norādījis, ka nav bijusi pamatota Vankomicīna nozīmēšana (nav infekcija, kam piemērots medikaments), kā arī nav

monitorēta koncentrācija plazmā. 2019.gada 17.decembrī saņemtajā pieteicēja paskaidrojumā (lietas 3.sējuma 108.-125.lapa) pieteicējs norādījis, ka

piekrīt, ka Vankomicīna lietošana bija pamatota, līdz ar to par minēto jautājumu lietā strīda nav.

[29] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka inspekcija un ministrija nepamatoti /pers. F/ veselībai nodarītā kaitējuma apmēra noteikšanā

neņēma vērā laikus nediagnosticētās blakusslimības un/vai pamatslimības komplikāciju ietekmi uz /pers. F/ veselību un cēloņsakarību ar /pers. F/ radušos

sepsi un turpmāku ārstēšanos. Tāpat inspekcija nepamatoti nav konstatējusi veselības aprūpes kvalitātes problēmas veselības aprūpes posmā no

2014.gada 13.janvāra līdz 8.martam attiecībā uz izgulējumu profilaksi un ārstēšanu.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka ministrijas noteiktais 5% veselībai nodarītā kaitējuma apmērs nav pamatots, bet /pers. F/ veselībai nodarītā

kaitējuma apmērs ir nosakāms lielākā apmērā.

[30] Vērtējot kaitējuma apmēru atbilstoši noteikumu Nr.1268 9.punktā noteiktajiem kritērijiem tiesa konstatē, ka stacionējot /pers. F/ 2013.gada

27.decembrī viņai anamnēzē bija primāra arteriāla hipertensija II ar biežām hipertoniskām krīzēm, kardiomiopātija, adipozitāte IV, hroniska sirds

mazspēja II-III, smagas pakāpes kāju limfostāze, osteoporoze, abu pēdu deformējoša artroze, mugurkaulāja jostas daļas deformējoša spondiloze,

spondilartroze ar diska protrūziju, spinālā kanāla stenoze, recidivējoša radikulopātija, apakšējā paraparēze, atkārtotas rozes infekcijas, artrīts. Proti,

/pers. F/ bija vairākas nopietnas hroniskas saslimšanas, kas varēja ietekmēt ārstēšanas rezultātus un slimības attīstību. 27.decembrī /pers. F/ norādīja, ka

jau no 25.decembra izteiktas sāpes labā celī un apakšstilbā, sāpju dēļ nevar pārvietoties, tātad traucēta kustību funkcija. Diagnosticēta rozes infekcija

labajā apakšstilbā bullozi nekrotika forma (9.1.punkts).

Ievērojot to, ka rozes infekcija tika izārstēta, bet saglabājās izteiktas sāpes ceļa locītavā, kā arī to, ka iestājoties stacionārā ārsts pēc rozes

infekcijas sanācijas rekomendē traumatologa konsultāciju, lai izlemtu par metālkonstrukcijas evekuāciju un izvērtētu endoprotezēšanu, bet pirms

izrakstīšanas netiek veiktas asinsanalīzes, lai pārbaudītu iekaisuma rādītājus, netiek veikta CT vai rtg labā ceļa locītavai, lai izslēgtu infekciju labajā ceļa

locītavā, ko ministrija ir atzinusi par veselībai nodarītu kaitējumu /pers. F/, savukārt tiesa atzīst, ka minētais pārkāpums ir tiešā cēloņsakarībā ar dažas

dienas vēlāk /pers. F/ sākušos smagu sepsi, kura varēja nerasties, ja /pers. F/ būtu nozīmēti papildus izmeklējumi, ir konstatējams, ka pie savādākas

ārstēšanas /pers. F/ laikus tiktu diagnosticēts strutains iekaisums ceļa locītavā, tiktu veikta atbilstoša ārstēšana un viņa netiktu pakļauta sepses riskam

(9.2.punkts).

Attiecībā uz pacienta līdzdalību savas veselības aprūpē, tās ietekmi uz ārstniecības procesu ir konstatējams, ka divas dienas pēc izrakstīšanas no

stacionāra 2014.gada 8.janvārī /pers. F/ parādījās slikta dūša, pazuda apetīte un slikti uzņem šķidrumu, pirms stacionēšanas 13.janvārī 2 dienas nebija

diurēze. Pie šādiem simptomiem /pers. F/ neizsauca ģimenes ārstu mājas vizītē, kā arī neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tikai 3 dienā pēc

smago simptomu parādīšanās /pers. F/ tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un viņa tiek stacionēta. Ārstēšanas laikā no 2014.gada 13.janvāra

/pers. F/ izrādīja neapmierinātību ar pretizgulējumu pasākumu veikšanu, nevēlējās, lai viņa tiktu grozīta un pozicionēta, gadījumos, kad grozīšana ir

dokumentēta, ir ieraksti, ka /pers. F/ pēc minūtes pagriežas atpakaļ uz muguras, bet pēc tam pati nevar pagriezties uz sāniem, tāpat arī izrādījusi nepatiku

pret fizioterapiju, jo fizioterapeits liek kustēties. Minētais rezultātā veicināja izgulējumu attīstību un neveicināja jau radušos izgulējumu dzīšanu, kas

savukārt palielināja infekcijas riskus. Vienlaikus paturams prātā, ka līdzestības trūkums ir pamatojams ar vispārēji smago /pers. F/ veselības stāvokli,

sāpēm kājās un mugurā, lielu lieko svaru un pielietoto medikamentozo terapiju (9.3.punkts).

Savlaicīgi nediagnosticējot strutainu iekaisumu labajā ceļa locītavā, /pers. F/ radās sepse, kuras rezultātā tika bojātas nieres un aknas, turklāt nieru

funkcija tā arī pilnībā neatjaunojās. Sepses ārstēšanas laikā /pers. F/ pievienojās mirdzaritmija, eksudatīvs pleirīts, radās I-II pakāpes izgulējumi krustu

rajonā un uz papēža. /pers. F/ zuda jutība kājās, nevarēja tās pakustināt, tādējādi konstatējami būtiski funkcionāli ierobežojumi ārstēšanas laikā, kas tā

arī neuzlabojās un rezultātā iestājās /pers. F/ nāve (9.4.punkts).

Tiesa nekonstatē ārstniecības procesā radušos neparedzamus veselības traucējumus, kas ir vai nav saistāmi ar konkrētās saslimšanas ārstēšanu,

ārstniecības personas darbību vai bezdarbību, konkrētajā gadījumā izgulējumu rašanos, eksudatīva pleirīta rašanos varēja paredzēt, jo šādas

komplikācijas bieži rodas smagi slimiem pacientiem (9.5.punkts).

Vērtējot ārstniecības personas ieguldījumu pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā un atjaunošanā, tiesa atzīst, ka ārstniecības periodā no

2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim ir konstatējams nepietiekams ārstniecības personu ieguldījums pacienta veselības stāvokļa

uzlabošanā un atjaunošanā, kas saistāms ar inspekcijas un ministrijas konstatēto /pers. F/ veselībai nodarīto kaitējumu. Savukārt ārstēšanas periodā no

2014.gada 13.janvāra līdz 8.martam nepietiekams ārstniecības personu ieguldījums konstatējams attiecībā uz izgulējumu profilaksi un ārstēšanu

(9.6.punkts), kas ir cieši saistīts arī ar to vai ārstniecības iestādei ir bijuši pieejami visi nepieciešamie resursi, lai novērstu kaitējuma rašanās cēloni

(9.9.punkts), jo kā redzams no administratīvās lietas materiāliem, medicīniskajā dok. nav ieraksti par grozīšanu katras 2 stundas atbilstoši vadlīnijām,

/pers. F/ uz pretizgulējumu matrača uzlikta tikai 28.janvārī, palīglīdzekļu trūkuma dēļ veiktā grozīšana ir būtiski apgrūtināta.

Nav konstatējami apstākļi un vide (9.7.punkts), kas radījuši kaitējumu /pers. F/ veselībai.

Gan attiecībā uz ārstēšanas periodu no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.janvārim, gan no 2014.gada 13.janvāra līdz 8.martam ir

konstatējami trūkumi ārstniecības personu darbībā, lai konstatētu cik pilnīgi un pienācīgi ārstniecības persona veica savus pienākumus pacienta ārstēšanas

laikā (9.8.punkts). Trūkumi ir saistīti ar ierakstu medicīniskajā dokumentācijā iztrūkumu un nepieciešamu darbību neveikšanu. Proti, pirms izrakstīšanas

no stacionāra 2014.gada 8.janvārī nav veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka iekaisuma rādītāji /pers. F/ ir mazinājušies un nepastāv vēl kāds infekcijas

perēklis organismā. Savukārt no 13.janvāra konstatējams, ka jau sepses ārstēšanas laikā /pers. F/ radās izgulējumi krustu rajonā. Lai arī no ierakstiem

medicīniskajā dokumentācijā ir redzams, ka /pers. F/ 2014.gada 13.janvārī iestājās ar izgulējumiem, tomēr sākotnēji tie nav tikuši novērtēti, līdz ar to nav

zināms ne to apjoms, ne pakāpe, ne atrašanās vieta, jo ir tikai ieraksts „izgulējumi”, „lokāli izgulējumi uz krustiem”, „iestājās ar apsārtumiem uz gluteusa”,

kas liek domāt par I pakāpes izgulējumiem. Savukārt no 19.janvāra izgulējumu profilakses un ārstēšanas pasākumu atbilstoši vadlīnijām apjoms nav

konstatējams, jo nav pienācīgi dokumentēts un tādējādi lietā nav pierādījumu par to, ka ārstēšana ir notikusi atbilstoši vadlīnijām.

Ārstniecības likuma 9.1pants noteic, ka Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas

drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus. Konkrētajā gadījumā nav

konstatējama ārstniecība atbilstoši vadlīnijām (9.10.punkts).

[31] Atbilstoši noteikumu Nr.2168 2.pielikuma „Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji”

piezīmei, vērtējot un izsakot procentos (veselos skaitļos) personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma apmēru, ņem

vērā:

1) personas pašaprūpes spējas, kas var būt ierobežotas, daļēji ierobežotas un iztrūkst vispār;

2) funkcionālos traucējumus: funkcijas samazinājums, funkcijas zudums saistībā ar bojātās orgānu sistēmas funkcionalitātes nozīmīgumu, individuāli

vērtējot kopsakarībā ar personas profesiju;

3) dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi.

Izskatāmajā administratīvajā lietā konstatējams, ka līdz 2014.gada 8.janvārim /pers. F/ pašaprūpes spējas bija daļēji ierobežotas, pārvietojās ar

kruķiem, nieru darbība nebija traucēta, savukārt pēc veselībai nodarītā kaitējuma /pers. F/ funkcionālās spējas iztrūkst vispār, viņa ir kopjama un

periodiski ir traucēta arī nieru funkcija. Neuzlabojoties veselības stāvoklim, palielinoties izgulējumiem, pievienojoties citām blakussaslimšanām (eksudāls

pleirīts), palielinoties intoksikācijai, iestājas /pers. F/ nāve. Pēc statistikas datiem vidējais sieviešu dzīves ilgums ir 78 gadi, /pers. F/ nāves brīdī viņai bija

67 gadi, vienlaikus jāņem vērā, ka /pers. F/ bija daudzas hroniskas saslimšanas, adipozitāta IV pakāpē, arteriāla hipertensija, kaulu sistēmas saslimšanas,

kas nenoliedzami ietekmē jebkura cilvēka dzīvildzi.

[32] Ievērojot to, ka administratīvo tiesu praksē nav bijis līdzīgs gadījums izskatāmajam, tiesa nosakot veselībai nodarītā kaitējuma un atlīdzības

apmēru turpmāk analizēs atlīdzinājuma apmēru citās lietās par atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda par veselībai nodarīto kaitējumu.

Administratīvajā lietā Nr.A420176417, kurā ģimenes ārste atkārtotās pieteicēja apskatēs neizvērtēja izgulējumu rašanās riskus un nesniedza

savlaicīgas norādes sociālās aprūpes centra vidējam medicīnas personālam un aprūpes personālam par pieteicējam nepieciešamajiem izgulējumu

profilakses pasākumiem (pozicionēšanai, ēdināšanai u.c), un 21.oktobrī pieteicējam ar febrilu stāvokli neveica visa ķermeņa un iespējamo izgulējumu

zonu apskati, kā rezultātā krustu rajonā plašs un dziļš (IV pakāpes), komplicējies izgulējums diagnosticēts novēloti, tikai 24.oktobrī, pieteicējam nonākot

smagā septiskā intoksikācijas stāvoklī (sprieduma 10.punkts). Pieteicējam bija nepieciešama ilgstoša ārstēšanās vispārējā veselības stāvokļa

stabilizēšanai un uzlabošanai, kā arī sekoja atkārtotas ķirurģiskas manipulācijas un divas izgulējumu brūču plastikās operācijas. Pieteicēja veselības

stāvokļa smagumu noteica savlaicīgi un adekvāti neārstēta (pēdējo septiņu gadu laikā pieteicējs atteicies no multiplās sklerozes tradicionālām ārstēšanas

metodēm) nopietna pamatsaslimšana - multiplā skleroze, kuras rezultātā spastiskas tetraparēzes dēļ pieteicējs bija kļuvis gulošs, gandrīz nekustīgs, kas

noteica augstu izgulējumu rašanās risku. Kaitējums atbilst noteikumu Nr.1268 2.pielikuma 3.1.apakšpunktā noteiktajam, 12% kaitējums no maksimālā

atzīts par atbilstošu.

Administratīvajā lietā A420252317 pieteicēju ģimenes loceklis (attiecīgi – vīrs un tēvs) ar sūdzībām, kas sākās iepriekšējā dienā, vērsās pie

slimnīcas dežūrārsta. Pacients netika hospitalizēts. Ārsts rekomendēja vērsties pie ģimenes ārsta. Pēc pāris dienām pacients nomira.

Ārsts, nespējot adekvāti izvērtēt elektrokardiogrammas pierakstu, nav diagnosticējis akūtu miokarda infarktu, līdz ar to nav nodrošinājis savlaicīgu

un pareizu ārstēšanu. Nav ievērotas vadlīnijas. Nenodrošinātās hospitalizēšanas un atbilstošās ārstēšanās dēļ pacients mira. Nosakot kaitējuma apmēru

ņemts vērā, ka pacientam jau ārstniecības procesa sākumā, bija smaga sirds koronārā saslimšana, kas visticamāk izpaudās bez simptomiem un ietekmēja

slimības gaitu. Arī pacienta attieksme pret savu veselības aprūpi nebūtiski, tomēr varēja ietekmēt ārstniecības procesa norisi kopumā (pie slimnīcas

dežūrārsta vērsās ar sūdzībām, kas bija sākušās iepriekšējā dienā, kā arī neievēroja dežūrārsta rekomendāciju un turpmāko dienu laikā nevērsās pie

ģimenes ārsta. Vērtējot pacienta prognozējamo dzīvildzi, tiesa ņēma vērā statistiku par slimības iespējamo gaitu un iznākumu. Kaitējums atbilst noteikumu

Nr.1268 2.pielikuma 1.1.apakšpunktā noteiktajam, kaitējums noteikts 50% apmērā no maksimālā iespējamā.

Administratīvajā lietā A420328616 pieteicēja tēvs tika nogādāts slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Pacientam netika noteikta pareiza klīniskā

diagnoze un netika nodrošināta saslimšanai atbilstoša ārstēšana stacionārā, kā rezultātā izveidojās transmurāla miokarda išēmija ar sieniņas plīsumu,

hemoperikards, sirds tamponāde un iestājās nāve. Ārsts medicīniskajā kartē nav nofiksējis pacienta subjektīvās sūdzības, kaut gan neatliekamās

medicīniskās palīdzības sniegšanas etapā pacients spēja runāt un paskaidrot savas sūdzības, tātad varēja iegūt anamnēzi. Ārsts nepareizi interpretēja

pacienta stāvokli pēc viņam iedoto medikamentu iedarbības, nepareizi interpretējis EKG datus. Miokarda bojājumu marķieru noteikšana papildus

apstiprinātu akūta koronāra sindroma diagnozi un ļautu spriest par miocītu bojājumu dinamikā. Pacienta saslimšanas klīniskā gaita bijusi tipiska, tāpēc

ārstam – internistam bija jābūt aizdomām par akūtu koronāru sindromu un atbilstoši jārīkojas. Nav ievērotas vadlīnijas.

Tika ņemts vērā, ka pacients ilgstoši slimoja ar koronāru sirds slimību. Tātad viņam jau ārstniecības procesa sākumā bija sirds slimība, kas

visticamāk izpaudās bez simptomiem.

Kaitējums atbilst noteikumu Nr.1268 2.pielikuma 1.1.apakšpunktā noteiktajam, kaitējuma apmērs noteikt 75% apmērā no maksimālā iespējamā.

Izvērtējot administratīvo tiesu praksi, tiesa konstatē, ka vislīdzīgākā izskatāmajai situācijai ir administratīvajā lietā Nr.A420176417 analizētā

veselības aprūpe. Minētajā lietā arī laikus nav diagnosticēta blakusslimība (noteikumu Nr.1268 2.pielikuma 3.1.punkts), kā rezultātā pacientam iestājās

smaga sepse, kā arī minētajā lietā pacientam bija nopietna pamatsaslimšana.

Atšķirībā no izskatāmās lietas, pacientam neiestājās nāve un viņa funkcionālos traucējumus, dzīvildzi un līdzestību, būtiski ietekmēja pamatslimība,

turklāt lietā nav norādīts uz citiem ārstniecības pārkāpumiem.

Ievērojot to, ka izskatāmajā lietā ir iestājusies pacienta nāve, kā arī to, ka ir konstatējama ārstēšanas vadlīniju neizpilde, ņemot vērā ārstēšanās

laiku, pacienta slimības anamnēzi un tiesas konstatētos apstākļus un to vērtējumu, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā /pers. F/ nodarīts kaitējums 25 %

apmērā, līdz ar to pieteicēja pieteikums ir daļēji apmierināms.

Tā kā ar lēmumu pieteicējam ir nolemts izmaksāt kaitējuma atlīdzību 5% apmērā par /pers. F/ veselībai nodarīto kaitējumu, ministrijai ir uzliekams

par pienākumu mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru viņam tiktu izmaksāta atlīdzība 20%

apmērā (28 458 euro) par /pers. F/ ārstniecības periodā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.martam nodarīto kaitējumu SIA „Rīgas Austrumu

klīniskā universitātes slimnīca”.

[33] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 1.sējuma

8.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu, un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē

Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē. Ja atbildētājs ir privātpersona, valsts nodevu atlīdzina no privātpersonas finanšu līdzekļiem.

Ievērojot to, ka pieteikums tiek daļēji apmierināts, samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no Latvijas Republikas un tā jāatlīdzina no ministrijas

un inspekcijas budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 254.pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu par Veselības ministrijas labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu izmaksāta atlīdzība

no Ārstniecības riska fonda par viņa mātes /pers. F/ dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kas radies saņemot veselības

aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” laika periodā no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 8.martam.

Uzlikt pienākumu Veselības ministrijai mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru /pers. A/ tiktu

izmaksāta atlīdzība no Ārstniecības riska fonda par viņa mātes /pers. F/ dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kas radies

saņemot veselības aprūpes pakalpojumus SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” laika periodā no 2012.gada 27.decembra līdz 2014.gada

8.martam, papildus izmaksājot atlīdzību 20% apmērā (28 458 euro).

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) viņas samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā, kas

atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas budžeta līdzekļiem

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Tauriņa

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Tauriņa

Rīgā 2020.gada 28.februārī