Appeal court revokes first instance sentence on probation evasion, imposing combined penalty for multiple convictions.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court revoked the first instance judgment regarding the final sentence while upholding the conviction for evading probation. The defendant argued the sentence was too harsh, but the court found he knowingly drove a vehicle while his driving license was suspended following a prior conviction. Consequently, the court combined the new sentence with the previous one to establish a final penalty of two months imprisonment, four years and five months driving ban, and 84 hours of community service.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 312. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 563. panta 3. punkts, 564. pants: When a defendant evades the execution of a restriction of liberty penalty by violating its conditions, the court may revoke the relevant part of the judgment and impose a combined penalty based on the cumulative effect of multiple convictions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. KA03-0184-23
ECLI:LV:LAAT:2023:1109.19320069523.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2023.gada 9.novembrī
Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
sēdes priekšsēdētājs J.Vasiļkovskis,
tiesneši D.Skudra un A.Strauts,
ar sekretāru /pers. A/,
piedaloties prokurorei B.Rudzītei un
apsūdzētā aizstāvei – advokātei G.Makarovai,
atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzības kriminālprocesu sakarā ar apsūdzētā /pers.
B/ apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu.
Iepazinusies ar iesniegtās apelācijas sūdzības motīviem, pārbaudījusi pierādījumus lietā, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
k o ns t a t ē j a
Ar Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (divi) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu pēc
vairākiem spriedumiem piespriestajam sodam pilnīgi pievienots ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu
noteiktais pamatsods un papildsods, galīgais sods /pers. B/ noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 (diviem) mēnešiem, sabiedriskais darbs uz 84
(astoņdesmit četri) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem 29 (divdesmit deviņām) dienām.
Pirmās instances tiesa savā spriedumā atzinusi, ka apsūdzētais /pers. B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas šādos apstākļos:
/pers. B/, būdams ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu (kas stājies likumīgā spēkā
2022.gada 16.decembrī) sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem, tas ir, apzinoties, ka
viņam ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un viņam ir liegts vadīt transportlīdzekli, /datums/plkst.22.45 /adrese/ vadīja automašīnu BMW
745, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/. Tādā veidā /pers. B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Šādas /pers. B/ darbības Rēzeknes tiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 312.panta otrajai daļai (lietas 46.-48.lapa).
Par Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. B/, jo nepiekrīt Rēzeknes tiesas
spriedumam daļā par soda noteikšanu.
Apelācijas sūdzībā apsūdzētais norāda, ka nepiekrīt tiesas piespriestajam sodam, jo tas ir pārāk bargs. /pers. B/ savu vainu atzīst, izdarīto
nožēlo, ir izdarījis priekš sevis secinājumus, atbildību pastiprinošo apstākļu nav, piekrita lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes un lieta tika skatīta
rakstveida procesā. No apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzības un tai pievienotajiem dokumentiem izriet, ka laika periodā no 2023.gada 26.maija līdz
2023.gada 7.jūnijam viņš ir nostrādājis 84 sabiedriskā darba stundas, kas tika piemērotas ar prokurora priekšrakstu par sodu. Apsūdzētais uzskata, ka
gan sabiedrības interesēs, gan /pers. B/ pāraudzināšanas interesēs lietderīgāk būtu piemērot sabiedriskos darbus, jo tādā veidā viņš strādātu sabiedrībai
noderīgus darbus nevis tērētu valsts līdzekļus. Turklāt apsūdzētajam /pers. B/ nebūtu iebildumu, ja viņam piemērotu sabiedriskos darbus likumā noteiktajā
maksimālajā apmērā (lietas 50.lapa).
Prokurore pirmās instances tiesas spriedumu neapstrīdēja.
Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. B/ apelācijas sūdzību uzturēja pēc tajā norādītajiem argumentiem. Apstiprināja, ka viņam ir darbs,
sava saimniecība ar 20 bišu saimēm, mājdzīvnieki. Māte strādā par mežzini, taču viņai ir invaliditāte, tāpēc regulāri palīdz viņai mājas darbos. Māte dzīvo
atsevišķi 30 km attālumā. Saprot, ka sakarā ar uzlikto sodu nedrīkst vadīt transportlīdzekļus, taču tā sanāca, ka /datums/vadīja automašīnu un izraisīja
ceļu satiksmes negadījumu. Apgalvo, ka apsūdzētā tiesības viņam nav zināmas, par to, ka lieta pirmās instances tiesā tiks skatīta /datums/rakstveida
procesā, nezināja, par pirmās instances tiesas spriedumu uzzināja tikai tad, kad viņam piezvanīja no probācijas dienesta. Kaut arī pats norādīja saziņai
savu e-pastu, apgalvo, ka nepamanīja tiesas sūtīto informāciju, jo e-pastu bieži nepārbauda, turklāt tur ir daudz reklāmu.
Apsūdzētā aizstāve G.Makarova apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza to apmierināt.
Prokurore apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pirmās instances tiesas spriedumu kā likumīgu un pamatotu atstāt negrozītu.
Noklausījusies apsūdzētā /pers. B/ liecības, viņa aizstāves un prokurores viedokļus, pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus un novērtējusi
iesniegtās apelācijas sūdzības argumentus, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ iesniegtā apelācijas sūdzība ir
nepamatota un tādēļ noraidāma, bet Rēzeknes tiesas spriedums, ar kuru /pers. B/ tika atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 312.panta otrajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, atceļams daļā par galīgā soda noteikšanu citu, apelācijas sūdzībā neminētu iemeslu dēļ.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesa, iztiesājot šo kriminālprocesu, pamatoti un atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības
pārvaldības likuma 12.panta 1.1daļai un Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem bija pieņēmusi lēmumu iztiesāt /pers. B/ apsūdzības
kriminālprocesu rakstveida procesā, neveicot pierādījumu pārbaudi. Pēc lietas materiālu pārbaudes apelācijas instances tiesai nerodas šaubas par
apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, par viņa darbību juridiskās kvalifikācijas pareizību un par pirmās
instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošie apstākļi lietā nav konstatēti.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek
sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par
pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.
Tāpēc apelācijas instances tiesa izskata /pers. B/ apsūdzības lietu apsūdzētā iesniegtās apelācijas sūdzības ietvaros, t.i., daļā par /pers. B/
piespriesto sodu.
Apelācijas instances tiesa, izvērtējot apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, atzīst, ka tie nav pamatoti un tāpēc noraidāmi.
Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par soda noteikšanu /pers. B/, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē,
ka Rēzeknes tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ņēma vērā Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus - ņēma vērā
izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus, piespriestais sods par
Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir tiesisks, jo atbilst Krimināllikuma 35.pantam, samērīgs, un nav
uzskatāms par pārāk bargu.
Nosakot apsūdzētajam /pers. B/ soda veidu, Rēzeknes tiesa ņēma vērā, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums ir klasificējams kā tīšs
mazāk smags noziegums, kas ir apdraudējis jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildes jomā. Apzinoties, ka ar tiesas spriedumu viņam ir atņemtas
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un viņam ir liegts vadīt transportlīdzekli, /pers. B/ diennakts tumšajā laikā apdzīvotajā vietā vadīja transportlīdzekli,
kas uzskatāms par paaugstināto bīstamības avotu, un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Tādējādi apsūdzētais izvairījās no piespriestā tiesību
ierobežošanas soda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – izciešanas.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /pers. B/ ir neprecējies, nestrādā (lietas 18.lapa), vairākkārt kriminālsodīts (lietas 21.-
22.lapa, TIS dati), tajā skaitā par analoģisko noziedzīgo nodarījumu. Pēdējo reizi /pers. B/ notiesāts ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada
6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu par Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar sabiedrisko
darbu uz 100 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Prokurora priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā 2022.gada
16.decembrī.
Izvēloties soda veidu, Rēzeknes tiesa ņēma vērā, ka apsūdzētais, izsakot lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā,
paātrinājis krimināltiesisku attiecību noregulēšanu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā paredzētās tiesības uz
sadarbību un izvēlējies vienkāršāka procesa veidu.
Ievērojot Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus, tiesa atzina, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda
mērķis un soda individualizācija konkrētajā gadījumā ir panākami piespriežot /pers. B/ Krimināllikuma 312.panta otrās daļas sankcijā paredzēto sodu –
īslaicīga brīvības atņemšana.
Tiesa atzina, ka vieglāki soda veidi apsūdzētajam nav piemērojami, jo iztiesājamajam noziedzīgajam nodarījumam nav gadījuma raksturs.
Izņemot pēdējo sodāmību, /pers. B/ ar Balvu rajona tiesas 2007.gada 13.jūnija un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada
3.decembra spriedumiem bija notiesāts par Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā un 262.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu
(transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē; vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē, pārkāpa ceļu
satiksmes noteikumus, kas izraisīja divu cilvēku nāvi un smagu, dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam) izdarīšanu ar brīvības atņemšanu
uz 4 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem; ar Balvu rajona tiesas 2008.gada 17.oktobra spriedumu – par Krimināllikuma
312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, bet ar Balvu rajona tiesas 2008.gada 16.decembra
spriedumu – par Krimināllikuma 315.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar naudas sodu, pilnīgi pievienojot ar iepriekšējo spriedumu
piespriesto brīvības atņemšanas sodu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Kaut /pers. B/ jau ir izcietis viņam piespriesto brīvības atņemšanas
sodu un papildsodu pēc Balvu rajona tiesas 2008.gada 16.decembra sprieduma, sodāmība par to viņam tika dzēsta tikai 2021.gada 14.decembrī. Tiesa
atzina, ka tas neatturēja /pers. B/ no jauna Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, par ko ar
Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu viņš tika sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Savukārt iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ izdarīja neilgi pēc tā, kā ar prokurora priekšrakstu
par sodu viņam par Krimināllikuma 262.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tika atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības.
Tādējādi pirmās instances tiesa atzina, ka /pers. B/ kriminogēnā motivācija norāda uz tendenci izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
Izvērtējot apsūdzētā likumpārkāpumu vēsturi, tiesa secināja, ka tā raksturo apsūdzēto kā personu ar zemu tiesiskas apziņas līmeni, jo viņš
neievēro sabiedrisko kārtību un likumu normas, nepilda tiesas nolēmumos noteikto. Iepriekš piespriestie sodi, tajā skaitā ar izolāciju no sabiedrības
saistītie sodi, nav atturējuši apsūdzēto no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Būdams divas reizes krimināli sodīts par noziedzīgajiem nodarījumiem
pret satiksmes drošību un vienu reizi par noziedzīgo nodarījumu, kas apdraudējis jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildes jomā, apsūdzētais
joprojām nav izpratis savas rīcības sekas. Tādējādi tiesa secināja, ka iepriekšējās sodāmības nekādi nav ietekmējušas apsūdzētā izvēlēto uzvedības
modeli. Apsūdzētais ignorē tiesas noteiktos liegumus un Ceļu satiksmes likuma ierobežojumus, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām. Neatsakoties no piedalīšanās ceļu satiksmē kā transportlīdzekļa vadītājam, apsūdzētais apdraud ne tikai jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma
izpildes jomā, bet arī citus sabiedrības locekļus. Braucot lielā ātrumā, /pers. B/ nesavaldīja automašīnu un notika ceļu satiksmes negadījums, kura
rezultātā miesas bojājumus guva pasažieris. Tādējādi /pers. B/, apzinoties, ka viņam ir liegts vadīt transportlīdzekli, bija automašīnā uzaicinājis pasažieri,
tā radīdams papildu risku pasažiera drošībai un veselībai. Ņemot vērā minēto, ka apsūdzētais nav izdarījis secinājumus par savas deviantas uzvedības
nepieļaujamību, tiesa atzina, ka pastāv augsts recidīva risks. Lai atturētu apsūdzēto no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un aizsargātu citus
sabiedrības locekļus no sekām, ko var radīt apsūdzētā bezatbildība un vieglprātība, neatsakoties no piedalīšanās ceļu satiksmē kā transportlīdzekļa
vadītājam, tiesa atzina, ka viņam jāpiespriež sods, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Tiesa atzina, ka tikai brīvības atņemšanas sods var pārliecināt
apsūdzēto par soda neizbēgamību, mainīt viņa attieksmi pret likumu ievērošanu un atturēt viņu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot apsūdzētajam piespriežamā pamatsoda veidu, Rēzeknes tiesa ņēma vērā, ka no Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra
prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanas dienas 2022.gada 16.decembra līdz šīs lietas iztiesāšanai ir pagājuši pieci mēneši un /pers. B/ nav
nostrādājis nevienu ar prokurora priekšrakstu noteikto sabiedriska darba stundu (lietas 40.lapa), kas tiesai radīja šaubas par šāda soda veida
piemērošanas lietderīgumu apsūdzētajam.
Turklāt tiesa ņēma vērā Senāta judikatūrā un tiesu praksē nostiprinātās atziņas par to, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda
mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to
saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda
prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanas (Senāta 2011.gada 8.junija lēmums lietā Nr.SKK-24/2011; Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada
30.septembra lēmums lietā Nr.SKK-306/2014). Tādējādi tiesa secināja, ka, izciešot īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu, apsūdzētais tiks pakļauts soda
piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilst viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, kā arī viņa
personībai.
Nosakot apsūdzētajam /pers. B/ soda mēru, pirmās instances tiesa ņēma vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus. Saskaņā ar
Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzina to, ka viņš ir atzinies noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un paudis
nožēlu par izdarīto. /pers. B/ atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Ievērojot vispārīgos soda noteikšanas principus (izdarītā nozieguma smagums, raksturs, radītais kaitējums, apsūdzētā personību), kā arī ņemot
vērā apsūdzētā mīkstinošā apstākļa esību, tiesa atzina, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu īslaicīgu brīvības atņemšanu apsūdzētajam jāpiespriež
nedaudz virs vidēja Krimināllikuma 38.panta 2.1 daļā paredzētā termiņa.
Ņemot vērā, ka iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ ir izdarījis pēc Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora
priekšraksta par sodu spēkā stāšanās, galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, t.i., pievienojot sodu, kas
nav izciests pēc Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšraksta par sodu. Valsts probācijas dienesta sniegtās ziņas liecina,
ka pēc prokurora priekšraksta par sodu /pers. B/ nav nostrādājis nevienu sabiedriskā darba stundu. Izpildāmo sabiedriskā darba stundu skaits – 84
stundas (lietas 40.lapa). Konstatējams, ka uz saīsināta sprieduma sagatavošanas dienu (2023.gada 16.maijs) pēc Austrumlatgales prokuratūras
2022.gada 6.decembra prokurora priekšraksta par sodu /pers. B/ nav izcietis papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – 4 gadus 6
mēnešus un 29 dienas. Tiesa atzina, ka šajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi jāpievieno pamatsods un papildsods, kas nav izciesti pēc
Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšraksta par sodu. Sabiedrisko darbu /pers. B/ tiesa nosprieda izpildīt patstāvīgi
pēc īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanas, kā to paredz Krimināllikuma 52.panta 2.1daļa. Lai tiktu nodrošināta papildsoda izpildes
nepārtrauktība, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas termiņu /pers. B/ tiesa nosprieda skaitīt no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas – no
2023.gada 16.maija.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesas secinājumi par /pers. B/ piespriežamā soda veidu un mēru ir pareizi, tāpēc to pārvērtēšanai
nav pamata.
Rēzeknes tiesa, nosakot /pers. B/ sodu, ir pietiekami izvērtējusi viņa personību un Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, un, novērtējot
tos kopumā ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, pamatoti atzina, ka /pers. B/ sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, jo citi
soda veidi nesasniegs soda mērķi un neatturēs apsūdzēto no arvien jaunu vienveidīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpēc apelācijas instances tiesa
atzīst, ka /pers. B/ noteiktais sods ir taisnīgs un pamatots, tā samazināšanai vai cita vieglāka soda veida piemērošanai nav tiesiska pamata, pat ņemot
vērā Baltinavas pagasta pārvaldes izsniegto pozitīvo raksturojumu.
Latgales apgabaltiesa uzsver, ka izvairīšanās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas ir notiesātās personas apzināta neattaisnojama darbība,
kas vērsta uz to, lai tiesas noteiktais sods nebūtu jāizcieš, un atklāj personas nihilistisko attieksmi pret likumu ievērošanu un ar tiesas spriedumu uzlikto
aizliegumu pildīšanu. Šāds jurisdikcijas intereses apdraudējums sprieduma izpildē ir nozīmīgs, tāpēc Latgales apgabaltiesas ieskatā krimināltiesiskās
represijas īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā piemērošana pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajos apstākļos sekmēs taisnīguma atjaunošanu,
noziedzīgu nodarījumu recidīva novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību un atturēs pašu apsūdzēto un citas personas no analoģisku noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas.
Apelācijas instances tiesā apsūdzētā norādītie apstākļi, proti, ka viņam ir mājdzīvnieki, bišu kopas, māte ir invalīde, bet viņš pilda /darbavieta/
pienākumus, pašam /pers. B/ bija zināmi arī pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, taču viņa uzvedības modeli neietekmēja un neatturēja apsūdzēto no
jauna tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Tāpēc tie nevar būt par pamatu nesamērīgi mīksta soda noteikšanai /pers. B/. Pirmās instances tiesa savā
spriedumā pamatoti atzina, ka ar citu soda veidu izskatāmajā lietā nevar sasniegt soda mērķi. Turklāt valstī pastāv normatīvais regulējums, kas ļauj
aizsargāt apsūdzētā īpašumu soda izciešanas laikā. No paša apsūdzētā liecībām apelācijas instances tiesā secināms, ka viņa māte, kaut viņai arī ir
piešķirta invaliditāte, dzīvo atsevišķi un spēj pildīt mežziņa pienākumus. Šādos apstākļos apelācijas instances tiesai ir pamats secināt, ka apsūdzētā māte
spēs parūpēties arī par sevi laikā, kad /pers. B/ izcietīs īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu.
Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa noteic, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu
noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Tāpēc
Rēzeknes tiesa tiesiski un pamatoti noteica /pers. B/ galīgo sodu pēc spriedumu kopības, sodam, kas viņam piespriests izskatāmajā lietā, pilnīgi
pievienojot neizciesto pamatsodu – sabiedriskais darbs - un papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas viņam noteikti ar
Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu. Tādējādi pirmās instances tiesa ir ievērojusi Krimināllikuma
51.panta otrās daļas prasības, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu
nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.
Apelācijas instances tiesa konstatē, ka apsūdzētais /pers. B/ līdz lietas izskatīšanai Latgales apgabaltiesā jau ir izcietis ar Austrumlatgales
prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu noteikto pamatsodu – 84 stundas sabiedrisko darbu (lietas 51.lapa) un daļēji
izcietis transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas sodu. Tāpēc daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. B/ pirmās instances tiesas spriedums ir
atceļams un atceltajā daļā taisāms jauns spriedums.
Apelācijas instances tiesa, izvērtējot citus apsūdzētā /pers. B/ apelācijas instances tiesā izteiktos argumentus, atzīst, ka tie nav pamatoti un tāpēc
noraidāmi.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesa, iztiesājot /pers. B/ apsūdzības kriminālprocesu, pamatoti un atbilstoši Covid-19 infekcijas
izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 daļai izskatīja lietu rakstveida procesā, neveicot pierādījumu pārbaudi.
No lietas materiāliem redzams, ka /datums//pers. B/ tika atzīts par aizdomās turēto Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā un viņam pret parakstu tika izsniegta informācija par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un aizdomās turētā tiesībām un
pienākumiem (lietas 17.lapa).
Tajā pašā dienā Austrumlatgales prokuratūras prokurore B.Rudzīte pieņēma lēmumu par /pers. B/ krimināllietas nodošanu tiesai paātrinātā
procesa kārtībā un izsniedza apsūdzētajam rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām (lietas 26.lapa). Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas
/pers. B/ prokurorei paziņoja, ka aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā viņš nevēlās, iztiesājot lietu, pierādījumu pārbaude nav vajadzīga, jo viņš savu
vainu atzīst. Lietas materiālu kopijas nav vajadzīgas, nevēlās ar tiem arī iepazīties. Vēlas, lai lieta tiktu iztiesāta rakstveida procesā. Viņam izskaidrots, ka
lietas izskatīšana rakstveida procesā pirmās instances tiesā notiks /datums/. Vēlas, lai tiesa ar viņu sazinās elektroniski un norādīja sava e-pasta adresi. Uz
šo adresi lūdza nosūtīt arī tiesas nolēmumu (lietas 28.lapa).
Rēzeknes tiesa /datums/paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā, neveicot pierādījumu pārbaudi, norādīja tiesības
prokuroram un apsūdzētajam līdz /datums/plkst.15.00 pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā,
iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī izskaidroja pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas sekas un norādīja nolēmuma pieejamības dienu 2023.gada 16.maijā (lietas35.lapa).
Paziņojums /pers. B/ tika nosūtīts elektroniski uz viņa paša norādīto e-pasta adresi (lietas 36.lapa).
Prokurore iesniedza tiesai rakstveida viedokli, kurā piekrita lietas izskatīšanai rakstveida procesā, izteica viedokli par /pers. B/ piespriežamo
sodu, noraidījumu tiesai nepieteica (lietas 37.-38.lapa).
Kā izriet no lietas materiāliem, apsūdzētais /pers. B/ noraidījumu tiesas sastāvam nav pieteicis, nav izteicis iebildumus pret lietas iztiesāšanu
rakstveida procesā, kā arī nav iesniedzis viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu izspriežamiem jautājumiem.
Lietas materiāli apstiprina, ka Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija saīsinātais spriedums tajā pašā dienā tika nosūtīts apsūdzētajam /pers. B/
elektroniski (lietas 41.,42.lapa).
Savukārt apsūdzētā lūgums izgatavot un izsniegt viņam pilnu spriedumu, jo viņš vēlas to pārsūdzēt, Rēzeknes tiesā saņemts 2023.gada 25.maijā
(lietas 43.lapa). 2023.gada 30.maijā tiesa /pers. B/ paziņoja, ka pilns spriedums tiks izgatavots 2023.gada 9.jūnijā un no šā datuma būs pieejams tiesas
kancelejā (lietas 45.lapa).
Lietas materiāli apstiprina, ka pilnais tiesas spriedums tika izgatavots 2023.gada 9.jūnijā (lietas 46.-48.lapa) un tajā pat dienā elektroniski tika
nosūtīts /pers. B/ (lietas 49.lapa).
Apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzība Rēzeknes tiesā saņemta 2023.gada 19.jūnijā (lietas 50.lapa).
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka ar šiem dokumentiem ir pilnībā atspēkoti /pers. B/ apgalvojumi, ka viņš nezināja, ka lieta pirmās instances
tiesā tiks skatīta 2023.gada 16.maijā rakstveida procesā, ka viņam netika izskaidrotas procesuālās tiesības, ka par pirmās instances tiesas spriedumu viņš
uzzināja nejauši no probācijas dienesta darbiniekiem.
Tiesas kolēģija nonāk pie secinājuma, ka /pers. B/, sniedzot nepatiesas liecības par kriminālprocesa gaitu, cenšas par jebkuru cenu izvairīties no
pelnītā soda izciešanas.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, 564.pantu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
no s p r ie d a
Atcelt Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. B/ pēc spriedumu kopības atbilstoši
Krimināllikuma 51.pantam.
Taisot atceltajā daļā jaunu spriedumu, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, ar Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija
spriedumu piespriestajam sodam pilnīgi pievienojot ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu noteikto
papildsodu, noteikt /pers. B/ galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 (divi) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem 1 (vienu) mēnesi 5 (piecām) dienām.
Pārējā daļā Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu atstāt negrozītu.
Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas, t.i., no 2023.gada 24.novembra, kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā
par kasācijas iemesliem, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma 574.un 575.pantā, kasācijas sūdzību vai prokurora kasācijas protestu iesniedzot Latgales
apgabaltiesā.
Sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (paraksts)* J.Vasiļkovskis
Tiesneši (paraksts)* D.Skudra
(paraksts)* A.Strauts