Legislator Case Law & Legislation
19320069523 / KA03-0184-23 ECLI:LV:LAAT:2023:1109.19320069523.3.S AI generated

Appeal court revokes first instance sentence on probation evasion, imposing combined penalty for multiple convictions.

Case Number 19320069523 / KA03-0184-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appeal court revoked the first instance judgment regarding the final sentence while upholding the conviction for evading probation. The defendant argued the sentence was too harsh, but the court found he knowingly drove a vehicle while his driving license was suspended following a prior conviction. Consequently, the court combined the new sentence with the previous one to establish a final penalty of two months imprisonment, four years and five months driving ban, and 84 hours of community service.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 312. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 563. panta 3. punkts, 564. pants: When a defendant evades the execution of a restriction of liberty penalty by violating its conditions, the court may revoke the relevant part of the judgment and impose a combined penalty based on the cumulative effect of multiple convictions.

Keywords

AI generated
probation evasion combined penalty driving license suspension multiple convictions criminal appeal

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 312. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 563. panta 1. daļa 3. punkts
Kriminālprocesa likuma 564. pants
Krimināllikuma 51. panta 1. daļa
Krimināllikuma 51. panta 2. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. KA03-0184-23

ECLI:LV:LAAT:2023:1109.19320069523.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2023.gada 9.novembrī

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

sēdes priekšsēdētājs J.Vasiļkovskis,

tiesneši D.Skudra un A.Strauts,

ar sekretāru /pers. A/,

piedaloties prokurorei B.Rudzītei un

apsūdzētā aizstāvei – advokātei G.Makarovai,

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzības kriminālprocesu sakarā ar apsūdzētā /pers.

B/ apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu.

Iepazinusies ar iesniegtās apelācijas sūdzības motīviem, pārbaudījusi pierādījumus lietā, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

k o ns t a t ē j a

Ar Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (divi) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu pēc

vairākiem spriedumiem piespriestajam sodam pilnīgi pievienots ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu

noteiktais pamatsods un papildsods, galīgais sods /pers. B/ noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 (diviem) mēnešiem, sabiedriskais darbs uz 84

(astoņdesmit četri) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem 29 (divdesmit deviņām) dienām.

Pirmās instances tiesa savā spriedumā atzinusi, ka apsūdzētais /pers. B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas šādos apstākļos:

/pers. B/, būdams ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu (kas stājies likumīgā spēkā

2022.gada 16.decembrī) sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem, tas ir, apzinoties, ka

viņam ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un viņam ir liegts vadīt transportlīdzekli, /datums/plkst.22.45 /adrese/ vadīja automašīnu BMW

745, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/. Tādā veidā /pers. B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

Šādas /pers. B/ darbības Rēzeknes tiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 312.panta otrajai daļai (lietas 46.-48.lapa).

Par Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. B/, jo nepiekrīt Rēzeknes tiesas

spriedumam daļā par soda noteikšanu.

Apelācijas sūdzībā apsūdzētais norāda, ka nepiekrīt tiesas piespriestajam sodam, jo tas ir pārāk bargs. /pers. B/ savu vainu atzīst, izdarīto

nožēlo, ir izdarījis priekš sevis secinājumus, atbildību pastiprinošo apstākļu nav, piekrita lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes un lieta tika skatīta

rakstveida procesā. No apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzības un tai pievienotajiem dokumentiem izriet, ka laika periodā no 2023.gada 26.maija līdz

2023.gada 7.jūnijam viņš ir nostrādājis 84 sabiedriskā darba stundas, kas tika piemērotas ar prokurora priekšrakstu par sodu. Apsūdzētais uzskata, ka

gan sabiedrības interesēs, gan /pers. B/ pāraudzināšanas interesēs lietderīgāk būtu piemērot sabiedriskos darbus, jo tādā veidā viņš strādātu sabiedrībai

noderīgus darbus nevis tērētu valsts līdzekļus. Turklāt apsūdzētajam /pers. B/ nebūtu iebildumu, ja viņam piemērotu sabiedriskos darbus likumā noteiktajā

maksimālajā apmērā (lietas 50.lapa).

Prokurore pirmās instances tiesas spriedumu neapstrīdēja.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. B/ apelācijas sūdzību uzturēja pēc tajā norādītajiem argumentiem. Apstiprināja, ka viņam ir darbs,

sava saimniecība ar 20 bišu saimēm, mājdzīvnieki. Māte strādā par mežzini, taču viņai ir invaliditāte, tāpēc regulāri palīdz viņai mājas darbos. Māte dzīvo

atsevišķi 30 km attālumā. Saprot, ka sakarā ar uzlikto sodu nedrīkst vadīt transportlīdzekļus, taču tā sanāca, ka /datums/vadīja automašīnu un izraisīja

ceļu satiksmes negadījumu. Apgalvo, ka apsūdzētā tiesības viņam nav zināmas, par to, ka lieta pirmās instances tiesā tiks skatīta /datums/rakstveida

procesā, nezināja, par pirmās instances tiesas spriedumu uzzināja tikai tad, kad viņam piezvanīja no probācijas dienesta. Kaut arī pats norādīja saziņai

savu e-pastu, apgalvo, ka nepamanīja tiesas sūtīto informāciju, jo e-pastu bieži nepārbauda, turklāt tur ir daudz reklāmu.

Apsūdzētā aizstāve G.Makarova apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza to apmierināt.

Prokurore apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pirmās instances tiesas spriedumu kā likumīgu un pamatotu atstāt negrozītu.

Noklausījusies apsūdzētā /pers. B/ liecības, viņa aizstāves un prokurores viedokļus, pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus un novērtējusi

iesniegtās apelācijas sūdzības argumentus, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ iesniegtā apelācijas sūdzība ir

nepamatota un tādēļ noraidāma, bet Rēzeknes tiesas spriedums, ar kuru /pers. B/ tika atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 312.panta otrajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, atceļams daļā par galīgā soda noteikšanu citu, apelācijas sūdzībā neminētu iemeslu dēļ.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesa, iztiesājot šo kriminālprocesu, pamatoti un atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likuma 12.panta 1.1daļai un Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem bija pieņēmusi lēmumu iztiesāt /pers. B/ apsūdzības

kriminālprocesu rakstveida procesā, neveicot pierādījumu pārbaudi. Pēc lietas materiālu pārbaudes apelācijas instances tiesai nerodas šaubas par

apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, par viņa darbību juridiskās kvalifikācijas pareizību un par pirmās

instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošie apstākļi lietā nav konstatēti.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek

sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par

pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

Tāpēc apelācijas instances tiesa izskata /pers. B/ apsūdzības lietu apsūdzētā iesniegtās apelācijas sūdzības ietvaros, t.i., daļā par /pers. B/

piespriesto sodu.

Apelācijas instances tiesa, izvērtējot apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, atzīst, ka tie nav pamatoti un tāpēc noraidāmi.

Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par soda noteikšanu /pers. B/, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē,

ka Rēzeknes tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ņēma vērā Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus - ņēma vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus, piespriestais sods par

Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir tiesisks, jo atbilst Krimināllikuma 35.pantam, samērīgs, un nav

uzskatāms par pārāk bargu.

Nosakot apsūdzētajam /pers. B/ soda veidu, Rēzeknes tiesa ņēma vērā, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums ir klasificējams kā tīšs

mazāk smags noziegums, kas ir apdraudējis jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildes jomā. Apzinoties, ka ar tiesas spriedumu viņam ir atņemtas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un viņam ir liegts vadīt transportlīdzekli, /pers. B/ diennakts tumšajā laikā apdzīvotajā vietā vadīja transportlīdzekli,

kas uzskatāms par paaugstināto bīstamības avotu, un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Tādējādi apsūdzētais izvairījās no piespriestā tiesību

ierobežošanas soda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – izciešanas.

Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /pers. B/ ir neprecējies, nestrādā (lietas 18.lapa), vairākkārt kriminālsodīts (lietas 21.-

22.lapa, TIS dati), tajā skaitā par analoģisko noziedzīgo nodarījumu. Pēdējo reizi /pers. B/ notiesāts ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada

6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu par Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar sabiedrisko

darbu uz 100 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Prokurora priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā 2022.gada

16.decembrī.

Izvēloties soda veidu, Rēzeknes tiesa ņēma vērā, ka apsūdzētais, izsakot lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā,

paātrinājis krimināltiesisku attiecību noregulēšanu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā paredzētās tiesības uz

sadarbību un izvēlējies vienkāršāka procesa veidu.

Ievērojot Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus, tiesa atzina, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda

mērķis un soda individualizācija konkrētajā gadījumā ir panākami piespriežot /pers. B/ Krimināllikuma 312.panta otrās daļas sankcijā paredzēto sodu –

īslaicīga brīvības atņemšana.

Tiesa atzina, ka vieglāki soda veidi apsūdzētajam nav piemērojami, jo iztiesājamajam noziedzīgajam nodarījumam nav gadījuma raksturs.

Izņemot pēdējo sodāmību, /pers. B/ ar Balvu rajona tiesas 2007.gada 13.jūnija un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada

3.decembra spriedumiem bija notiesāts par Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā un 262.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

(transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē; vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē, pārkāpa ceļu

satiksmes noteikumus, kas izraisīja divu cilvēku nāvi un smagu, dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam) izdarīšanu ar brīvības atņemšanu

uz 4 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem; ar Balvu rajona tiesas 2008.gada 17.oktobra spriedumu – par Krimināllikuma

312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, bet ar Balvu rajona tiesas 2008.gada 16.decembra

spriedumu – par Krimināllikuma 315.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar naudas sodu, pilnīgi pievienojot ar iepriekšējo spriedumu

piespriesto brīvības atņemšanas sodu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Kaut /pers. B/ jau ir izcietis viņam piespriesto brīvības atņemšanas

sodu un papildsodu pēc Balvu rajona tiesas 2008.gada 16.decembra sprieduma, sodāmība par to viņam tika dzēsta tikai 2021.gada 14.decembrī. Tiesa

atzina, ka tas neatturēja /pers. B/ no jauna Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, par ko ar

Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu viņš tika sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Savukārt iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ izdarīja neilgi pēc tā, kā ar prokurora priekšrakstu

par sodu viņam par Krimināllikuma 262.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tika atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības.

Tādējādi pirmās instances tiesa atzina, ka /pers. B/ kriminogēnā motivācija norāda uz tendenci izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Izvērtējot apsūdzētā likumpārkāpumu vēsturi, tiesa secināja, ka tā raksturo apsūdzēto kā personu ar zemu tiesiskas apziņas līmeni, jo viņš

neievēro sabiedrisko kārtību un likumu normas, nepilda tiesas nolēmumos noteikto. Iepriekš piespriestie sodi, tajā skaitā ar izolāciju no sabiedrības

saistītie sodi, nav atturējuši apsūdzēto no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Būdams divas reizes krimināli sodīts par noziedzīgajiem nodarījumiem

pret satiksmes drošību un vienu reizi par noziedzīgo nodarījumu, kas apdraudējis jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildes jomā, apsūdzētais

joprojām nav izpratis savas rīcības sekas. Tādējādi tiesa secināja, ka iepriekšējās sodāmības nekādi nav ietekmējušas apsūdzētā izvēlēto uzvedības

modeli. Apsūdzētais ignorē tiesas noteiktos liegumus un Ceļu satiksmes likuma ierobežojumus, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām. Neatsakoties no piedalīšanās ceļu satiksmē kā transportlīdzekļa vadītājam, apsūdzētais apdraud ne tikai jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma

izpildes jomā, bet arī citus sabiedrības locekļus. Braucot lielā ātrumā, /pers. B/ nesavaldīja automašīnu un notika ceļu satiksmes negadījums, kura

rezultātā miesas bojājumus guva pasažieris. Tādējādi /pers. B/, apzinoties, ka viņam ir liegts vadīt transportlīdzekli, bija automašīnā uzaicinājis pasažieri,

tā radīdams papildu risku pasažiera drošībai un veselībai. Ņemot vērā minēto, ka apsūdzētais nav izdarījis secinājumus par savas deviantas uzvedības

nepieļaujamību, tiesa atzina, ka pastāv augsts recidīva risks. Lai atturētu apsūdzēto no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un aizsargātu citus

sabiedrības locekļus no sekām, ko var radīt apsūdzētā bezatbildība un vieglprātība, neatsakoties no piedalīšanās ceļu satiksmē kā transportlīdzekļa

vadītājam, tiesa atzina, ka viņam jāpiespriež sods, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Tiesa atzina, ka tikai brīvības atņemšanas sods var pārliecināt

apsūdzēto par soda neizbēgamību, mainīt viņa attieksmi pret likumu ievērošanu un atturēt viņu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot apsūdzētajam piespriežamā pamatsoda veidu, Rēzeknes tiesa ņēma vērā, ka no Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra

prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanas dienas 2022.gada 16.decembra līdz šīs lietas iztiesāšanai ir pagājuši pieci mēneši un /pers. B/ nav

nostrādājis nevienu ar prokurora priekšrakstu noteikto sabiedriska darba stundu (lietas 40.lapa), kas tiesai radīja šaubas par šāda soda veida

piemērošanas lietderīgumu apsūdzētajam.

Turklāt tiesa ņēma vērā Senāta judikatūrā un tiesu praksē nostiprinātās atziņas par to, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda

mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to

saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda

prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas (Senāta 2011.gada 8.junija lēmums lietā Nr.SKK-24/2011; Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada

30.septembra lēmums lietā Nr.SKK-306/2014). Tādējādi tiesa secināja, ka, izciešot īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu, apsūdzētais tiks pakļauts soda

piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilst viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, kā arī viņa

personībai.

Nosakot apsūdzētajam /pers. B/ soda mēru, pirmās instances tiesa ņēma vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus. Saskaņā ar

Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzina to, ka viņš ir atzinies noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un paudis

nožēlu par izdarīto. /pers. B/ atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Ievērojot vispārīgos soda noteikšanas principus (izdarītā nozieguma smagums, raksturs, radītais kaitējums, apsūdzētā personību), kā arī ņemot

vērā apsūdzētā mīkstinošā apstākļa esību, tiesa atzina, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu īslaicīgu brīvības atņemšanu apsūdzētajam jāpiespriež

nedaudz virs vidēja Krimināllikuma 38.panta 2.1 daļā paredzētā termiņa.

Ņemot vērā, ka iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ ir izdarījis pēc Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora

priekšraksta par sodu spēkā stāšanās, galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, t.i., pievienojot sodu, kas

nav izciests pēc Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšraksta par sodu. Valsts probācijas dienesta sniegtās ziņas liecina,

ka pēc prokurora priekšraksta par sodu /pers. B/ nav nostrādājis nevienu sabiedriskā darba stundu. Izpildāmo sabiedriskā darba stundu skaits – 84

stundas (lietas 40.lapa). Konstatējams, ka uz saīsināta sprieduma sagatavošanas dienu (2023.gada 16.maijs) pēc Austrumlatgales prokuratūras

2022.gada 6.decembra prokurora priekšraksta par sodu /pers. B/ nav izcietis papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – 4 gadus 6

mēnešus un 29 dienas. Tiesa atzina, ka šajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi jāpievieno pamatsods un papildsods, kas nav izciesti pēc

Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšraksta par sodu. Sabiedrisko darbu /pers. B/ tiesa nosprieda izpildīt patstāvīgi

pēc īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanas, kā to paredz Krimināllikuma 52.panta 2.1daļa. Lai tiktu nodrošināta papildsoda izpildes

nepārtrauktība, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas termiņu /pers. B/ tiesa nosprieda skaitīt no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas – no

2023.gada 16.maija.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesas secinājumi par /pers. B/ piespriežamā soda veidu un mēru ir pareizi, tāpēc to pārvērtēšanai

nav pamata.

Rēzeknes tiesa, nosakot /pers. B/ sodu, ir pietiekami izvērtējusi viņa personību un Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, un, novērtējot

tos kopumā ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, pamatoti atzina, ka /pers. B/ sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, jo citi

soda veidi nesasniegs soda mērķi un neatturēs apsūdzēto no arvien jaunu vienveidīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpēc apelācijas instances tiesa

atzīst, ka /pers. B/ noteiktais sods ir taisnīgs un pamatots, tā samazināšanai vai cita vieglāka soda veida piemērošanai nav tiesiska pamata, pat ņemot

vērā Baltinavas pagasta pārvaldes izsniegto pozitīvo raksturojumu.

Latgales apgabaltiesa uzsver, ka izvairīšanās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas ir notiesātās personas apzināta neattaisnojama darbība,

kas vērsta uz to, lai tiesas noteiktais sods nebūtu jāizcieš, un atklāj personas nihilistisko attieksmi pret likumu ievērošanu un ar tiesas spriedumu uzlikto

aizliegumu pildīšanu. Šāds jurisdikcijas intereses apdraudējums sprieduma izpildē ir nozīmīgs, tāpēc Latgales apgabaltiesas ieskatā krimināltiesiskās

represijas īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā piemērošana pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajos apstākļos sekmēs taisnīguma atjaunošanu,

noziedzīgu nodarījumu recidīva novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību un atturēs pašu apsūdzēto un citas personas no analoģisku noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētā norādītie apstākļi, proti, ka viņam ir mājdzīvnieki, bišu kopas, māte ir invalīde, bet viņš pilda /darbavieta/

pienākumus, pašam /pers. B/ bija zināmi arī pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, taču viņa uzvedības modeli neietekmēja un neatturēja apsūdzēto no

jauna tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Tāpēc tie nevar būt par pamatu nesamērīgi mīksta soda noteikšanai /pers. B/. Pirmās instances tiesa savā

spriedumā pamatoti atzina, ka ar citu soda veidu izskatāmajā lietā nevar sasniegt soda mērķi. Turklāt valstī pastāv normatīvais regulējums, kas ļauj

aizsargāt apsūdzētā īpašumu soda izciešanas laikā. No paša apsūdzētā liecībām apelācijas instances tiesā secināms, ka viņa māte, kaut viņai arī ir

piešķirta invaliditāte, dzīvo atsevišķi un spēj pildīt mežziņa pienākumus. Šādos apstākļos apelācijas instances tiesai ir pamats secināt, ka apsūdzētā māte

spēs parūpēties arī par sevi laikā, kad /pers. B/ izcietīs īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu.

Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa noteic, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Tāpēc

Rēzeknes tiesa tiesiski un pamatoti noteica /pers. B/ galīgo sodu pēc spriedumu kopības, sodam, kas viņam piespriests izskatāmajā lietā, pilnīgi

pievienojot neizciesto pamatsodu – sabiedriskais darbs - un papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas viņam noteikti ar

Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu. Tādējādi pirmās instances tiesa ir ievērojusi Krimināllikuma

51.panta otrās daļas prasības, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu

nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka apsūdzētais /pers. B/ līdz lietas izskatīšanai Latgales apgabaltiesā jau ir izcietis ar Austrumlatgales

prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu noteikto pamatsodu – 84 stundas sabiedrisko darbu (lietas 51.lapa) un daļēji

izcietis transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas sodu. Tāpēc daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. B/ pirmās instances tiesas spriedums ir

atceļams un atceltajā daļā taisāms jauns spriedums.

Apelācijas instances tiesa, izvērtējot citus apsūdzētā /pers. B/ apelācijas instances tiesā izteiktos argumentus, atzīst, ka tie nav pamatoti un tāpēc

noraidāmi.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesa, iztiesājot /pers. B/ apsūdzības kriminālprocesu, pamatoti un atbilstoši Covid-19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 daļai izskatīja lietu rakstveida procesā, neveicot pierādījumu pārbaudi.

No lietas materiāliem redzams, ka /datums//pers. B/ tika atzīts par aizdomās turēto Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un viņam pret parakstu tika izsniegta informācija par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un aizdomās turētā tiesībām un

pienākumiem (lietas 17.lapa).

Tajā pašā dienā Austrumlatgales prokuratūras prokurore B.Rudzīte pieņēma lēmumu par /pers. B/ krimināllietas nodošanu tiesai paātrinātā

procesa kārtībā un izsniedza apsūdzētajam rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām (lietas 26.lapa). Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas

/pers. B/ prokurorei paziņoja, ka aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā viņš nevēlās, iztiesājot lietu, pierādījumu pārbaude nav vajadzīga, jo viņš savu

vainu atzīst. Lietas materiālu kopijas nav vajadzīgas, nevēlās ar tiem arī iepazīties. Vēlas, lai lieta tiktu iztiesāta rakstveida procesā. Viņam izskaidrots, ka

lietas izskatīšana rakstveida procesā pirmās instances tiesā notiks /datums/. Vēlas, lai tiesa ar viņu sazinās elektroniski un norādīja sava e-pasta adresi. Uz

šo adresi lūdza nosūtīt arī tiesas nolēmumu (lietas 28.lapa).

Rēzeknes tiesa /datums/paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā, neveicot pierādījumu pārbaudi, norādīja tiesības

prokuroram un apsūdzētajam līdz /datums/plkst.15.00 pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā,

iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī izskaidroja pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas sekas un norādīja nolēmuma pieejamības dienu 2023.gada 16.maijā (lietas35.lapa).

Paziņojums /pers. B/ tika nosūtīts elektroniski uz viņa paša norādīto e-pasta adresi (lietas 36.lapa).

Prokurore iesniedza tiesai rakstveida viedokli, kurā piekrita lietas izskatīšanai rakstveida procesā, izteica viedokli par /pers. B/ piespriežamo

sodu, noraidījumu tiesai nepieteica (lietas 37.-38.lapa).

Kā izriet no lietas materiāliem, apsūdzētais /pers. B/ noraidījumu tiesas sastāvam nav pieteicis, nav izteicis iebildumus pret lietas iztiesāšanu

rakstveida procesā, kā arī nav iesniedzis viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu izspriežamiem jautājumiem.

Lietas materiāli apstiprina, ka Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija saīsinātais spriedums tajā pašā dienā tika nosūtīts apsūdzētajam /pers. B/

elektroniski (lietas 41.,42.lapa).

Savukārt apsūdzētā lūgums izgatavot un izsniegt viņam pilnu spriedumu, jo viņš vēlas to pārsūdzēt, Rēzeknes tiesā saņemts 2023.gada 25.maijā

(lietas 43.lapa). 2023.gada 30.maijā tiesa /pers. B/ paziņoja, ka pilns spriedums tiks izgatavots 2023.gada 9.jūnijā un no šā datuma būs pieejams tiesas

kancelejā (lietas 45.lapa).

Lietas materiāli apstiprina, ka pilnais tiesas spriedums tika izgatavots 2023.gada 9.jūnijā (lietas 46.-48.lapa) un tajā pat dienā elektroniski tika

nosūtīts /pers. B/ (lietas 49.lapa).

Apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzība Rēzeknes tiesā saņemta 2023.gada 19.jūnijā (lietas 50.lapa).

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka ar šiem dokumentiem ir pilnībā atspēkoti /pers. B/ apgalvojumi, ka viņš nezināja, ka lieta pirmās instances

tiesā tiks skatīta 2023.gada 16.maijā rakstveida procesā, ka viņam netika izskaidrotas procesuālās tiesības, ka par pirmās instances tiesas spriedumu viņš

uzzināja nejauši no probācijas dienesta darbiniekiem.

Tiesas kolēģija nonāk pie secinājuma, ka /pers. B/, sniedzot nepatiesas liecības par kriminālprocesa gaitu, cenšas par jebkuru cenu izvairīties no

pelnītā soda izciešanas.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, 564.pantu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s p r ie d a

Atcelt Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. B/ pēc spriedumu kopības atbilstoši

Krimināllikuma 51.pantam.

Taisot atceltajā daļā jaunu spriedumu, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, ar Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija

spriedumu piespriestajam sodam pilnīgi pievienojot ar Austrumlatgales prokuratūras 2022.gada 6.decembra prokurora priekšrakstu par sodu noteikto

papildsodu, noteikt /pers. B/ galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 (divi) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem 1 (vienu) mēnesi 5 (piecām) dienām.

Pārējā daļā Rēzeknes tiesas 2023.gada 16.maija spriedumu atstāt negrozītu.

Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas, t.i., no 2023.gada 24.novembra, kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā

par kasācijas iemesliem, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma 574.un 575.pantā, kasācijas sūdzību vai prokurora kasācijas protestu iesniedzot Latgales

apgabaltiesā.

Sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (paraksts)* J.Vasiļkovskis

Tiesneši (paraksts)* D.Skudra

(paraksts)* A.Strauts