Court convicts individual for tax evasion and orders compensation for state losses under criminal law.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the individual defendant of tax evasion and ordered him to compensate the state for €65,697.93 in losses. The prosecution argued that as the sole shareholder and authorized signatory, the individual was personally liable for the company's tax evasion from August 2014 to September 2015. The court upheld this liability, finding the evidence sufficient and the damages undisputed, thus ruling in favor of the state's claim for restitution.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 218. panta 2. daļa; Krimināllikuma 70.3 pants; Kriminālprocesa likuma 353. pants: In criminal proceedings against a legal person, the natural person responsible for the crime is held liable, and the court may order compensation for material damage caused to the victim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 15830010315
Lietas arhīva Nr. K37-0008-17/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 2.jūnijā.
Tukuma rajona tiesa,
tiesnese R.Bruce,
piedaloties prokurorei M.Dārziņai,
zvērinātai advokātei O.Kaucei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un
piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai SIA “/Nosaukums A/ ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā.
/pers. A/, būdams Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā -SIA) /Nosaukums A/ vienīgais dalībnieks un valdes loceklis ar
paraksta tiesībām no 2014.gada 23.jūlija, kas reģistrēts 2013.gada 2.oktbrī LR Uzņēmuma reģistrā ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,
juridisko adresi /adrese A/ ar pamatdarbības veidu – starpniecība kokmateriālu un būvmateriālu tirdzniecībā un 2013.gada 10.oktobrī reģistrējies VID kā
ar PVN apliekamā persona, kurš saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, likumu „Par grāmatvedību” 2.un
7.pantu un citiem normatīvajiem aktiem, bija atbildīgs par minētās uzņēmējsabiedrības likumos noteikto nodokļu maksājumu nomaksu valsts budžetā
noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, kā arī par grāmatvedības kārtošanu un visu saimniecisko darījumu apliecinošo dokumentu saglabāšanu, pārkāpjot
likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 119.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmo daļu, likuma „Par iedzīvotāju
ienākumu nodokli” 17.panta pirmo daļu, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, laika posmā no 2014.gada 15.augusta līdz
2015.gada 21.septembrim, tīši izvairījās no Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN), Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk–VSAOI)
un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - IIN) nomaksas, ar to nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, t.i. 65 697.93euro apmērā.
Tā, laika posmā no 2014.gada 19.oktobra līdz 2015.gada 27.janvārim SIA /Nosaukums A/, ievērojot likuma „Par pievienotās vērtības
nodokli” 118.panta pirmās daļas prasības, elektroniski iesniedza nodokļu administrācijai PVN deklarācijas ar pielikumiem par katru taksācijas periodu,
kurās aprēķināja valsts budžetā iemaksājamo PVN par sekojošiem taksācijas periodiem: 2014.gada augustu - 12 831.12 euro; 2014.gada septembri -
15 593.33 euro; 2014.gada oktobri - 8 055.00 euro; 2014.gada novembri – 17 748.66 euro; 2014.gada decembri - 17 721.11 euro; tā kopsummā
deklarējis valsts budžetā maksājamo PVN 71 949.22 euro, taču to nomaksu SIA /Nosaukums A/ pilnībā ignorēja, pārkāpjot likuma „Par pievienotās
vērtības nodokli” 119.panta pirmās daļas prasības, kas noteic, ka par taksācijas periodu aprēķināto nodokli jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc
attiecīgā taksācijas perioda beigām, tādējādi valsts ieņēmuma dienests PVN parāda dzēšanai ar inkasācijas rīkojumu veica piespiedu iemaksu 7 369.73
euro, līdz ar to PVN parāds sastādīja 64 579.49 euro.
Bez tam SIA /Nosaukums A/ no 2014.gada septembra līdz 2015.gada martam, ievērojot likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu”
20.panta pirmo daļu, 21.panta pirmo daļu, kas noteic darba devēja pienākumu aprēķināt un iemaksāt speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par
katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti VID izsniegtajā paziņojumā, iesniedza nodokļu administrācijai ziņojumus par valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli, norādot aprēķinātās valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) apmērus par sekojošiem periodiem un sekojošos apmēros: 2014.gada augustu - 109.08 euro; 2014.gada
septembri- 109.08; euro; 2014.gada oktobri - 109.09 euro; 2014.gada novembri - 109.09 euro; 2014.gada decembri - 109.09 euro; 2015.gada
janvāri - 109.09 euro; 2015.gada februāri - 122.72 euro; 2015.gada martu - 122.72 euro, tā kopsummā norādot valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas 899.96 euro, taču to nomaksu SIA /Nosaukums A/ pilnībā ignorēja, tādējādi valsts ieņēmuma dienests VSAOI parāda dzēšanai ar
inkasācijas rīkojumu veica piespiedu iemaksu 25.46 euro un novirzīja pārmaksu, kas bija izveidojusies uz 2014.gada 25.augustu 102.44 euro, līdz ar to
VSAOI parāds sastādīja 772.06 euro.
Laika posmā no 2014.gada septembra līdz 2015.gada martam SIA /Nosaukums A/, ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
29.panta pirmo daļu, prasības, kas noteic, ka darba devēja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā aprēķināt, ieturēt un iemaksāt
budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām, elektroniski iesniedza nodokļu administrācijai ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pārskata mēnesī, kurās aprēķināja valsts budžetā
iemaksājamo IIN par sekojošiem periodiem un sekojošos apmēros: 2014.gada augustu - 50.73 euro; 2014.gada septembri- 50.74 euro; 2014.gada
oktobri - 50.74 euro 2014.gada novembri - 50.74 euro; 2014.gada decembri -50.74 euro; 2015.gada janvāri - 50.74 euro; 2015.gada februāri -
50.74 euro, tā kopsummā norādot IIN 355.17 euro, taču to nomaksu SIA /Nosaukums A/ pilnībā ignorēja, pārkāpjot likuma „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” 17.panta piektās daļas prasības, kas noteic, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda
iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli
budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli
iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu. Tādējādi
valsts ieņēmuma dienests IIN parāda dzēšanai no riska nodevas novirzīja 2.91 euro un pārmaksu 5.88 euro, kas bija izveidojusies uz 2014.gada
15.augustu, līdz ar to IIN parāds sastādīja 346.38 euro.
SIA /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona /pers. A/, neskatoties uz Valsts ieņēmuma dienesta nosūtītiem brīdinājumiem par nodokļa
parādiem un maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, laika periodā no 2014.gada augusta līdz 2014.gada decembrim, no SIA bankas kontiem
/numuri/un no SIA /Nosaukums A/ kases, esošos naudas līdzekļus, kas bija pietiekoši, lai valsts budžetā nomaksātu PVN, IIN un citus nodokļiem
pielīdzinātos maksājumus, labprātīgi nenovirzīja aprēķināto nodokļu un nodokļiem pielīdzināto maksājumu nomaksai, bet izlietoja citiem mērķiem, proti:
laika periodā no 2014.gada septembra līdz decembrim SIA /Nosaukums A/ kontā /numurs/ no darījuma partnera SIA /Nosaukums C/ (SIA
„/Nosaukums C/)” ieskaitīti 137 969.56 euro, no kuriem skaidrā naudā kopā izņemta 130 235.00 euro un pārskaitīta uz citiem SIA /Nosaukums
A/ kontiem 7 085.00 euro;
laika periodā no 2014.gada septembra līdz decembrim SIA /Nosaukums A/ kontā /Numurs/ ieskaitīti no citiem SIA /Nosaukums A/
kontiem 7460.50 euro, no kuriem skaidrā naudā kopā izņemta 7100 euro;
laika periodā no 2014.gada augusta līdz novembrim SIA /Nosaukums A/ kontā /Numurs/ no darījuma partneriem SIA /Nosaukums C/ (SIA
„/Nosaukums C/)” ieskaitīti 99 734.94 euro, no kuriem skaidrā naudā kopā izņemta 99 280.00 euro;
laika periodā no 2014.gada augusta līdz oktobrim SIA /Nosaukums A/ kontā /Numurs/ no darījuma partnera SIA /Nosaukums C/ (SIA
„/Nosaukums C/)” ieskaitīti 39 657.53 euro , no kuriem skaidrā naudā kopā izņemta 29 220.00 euro;
laika periodā no 2014.gada novembra līdz decembrim SIA /Nosaukums A/ kontā /Numurs/ no darījuma partnera SIA /Nosaukums C/
(SIA „/Nosaukums C/)” ieskaitīti 47 139.97 euro, no kuriuem skaidrā naudā kopā izņemta 46 800.00 euro;
Tādējādi, /pers. A/ ar savu rīcību kā SIA /Nosaukums A/ vienīgā un atbildīgā amatpersona, kuras pienākumos kā nodokļu
maksātājam, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, kas nosaka nodokļu maksātāja pienākumu
aprēķināt maksājamo nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas un atbilstoši likumam „Par
grāmatvedību” 2.un 7.punktu, kārtot grāmatvedību, neskatoties uz /pers. A/ parakstītajām SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijām un ziņojumiem
par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli un pietiekamiem
SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļiem, tīši un apzināti izvairījās no PVN - 64 579.49 euro apmērā, VSAOI - 772.06 euro un IIN - 346.38 euro
nomaksas. Tādejādi, uz 2015.gada 21.septembri /pers. A/ nodarīja ar likumu aizsargātām valsts tautsaimniecības interesēm valsts ieņēmumu jomā
materiālus zaudējumus lielā apmērā,- 65 697.93 euro (sešdesmit piecu tūkstošu seši simti deviņdesmit septiņu euro un 93 centu), atbilstoši likuma
„Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantā definēto.
Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
2016.gada 11.janvārī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 439., 4391.pantu, pieņemts lēmums uzsākt procesu par piespiedu
ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai – SIA /Nosaukums A/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
Kriminālprocesā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka /pers. A/ kā vienīgās SIA /Nosaukums A/ amatpersonas, – valdes locekļa, ar
tiesībām pārstāvēt atsevišķi juridisko personu - SIA /Nosaukums A/, darbību rezultātā, juridiskā persona – SIA /Nosaukums A/ guva labumu,
nenomaksājot nodokļus valsts budžetā kopsummā 65 697.93 euro (sešdesmit piecu tūkstošu seši simti deviņdesmit septiņu euro un 93 centu),
kas saskaņā ar likumu „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atzīstami par lieliem apmēriem.
SIA valdes loceklis /pers. A/ noziedzīgu nodarījumu izdarīja juridiskās personas interesēs un labā, kas ir pamats piespiedu
ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumi reģistra komercreģistra datiem, SIA /Nosaukums A/, reģistrēts Uzņēmumu reģistra
komercreģistrā 2013.gada 10. oktobrī ar reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
Kopš 2014.gada 18. jūlijā, /pers. A/ bija vienīgā SIA /Nosaukums A/ amatpersona, – valdes locekļa, ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi
juridisko personu - SIA /Nosaukums A/ atsevišķi, SIA juridiskā adrese /adrese B/. Pamatdarbības veids kokmateriālu un būvmateriālu
vairumtirdzniecības starpnieku darbība, ar pamatkapitālu 3000.00 euro.
Ievērojot minēto, juridiskajai personai SIA /Nosaukums A/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese B/, ir
piemērojams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, atbilstoši Krimināllikuma 70.3pantam.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ vainu izvirzītajās apsūdzībās atzina pilnīgi, piekrita tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Atzina pieprasītā kaitējuma atlīdzības summu par pamatotu.
Tiesa ir pieņēmusi lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajai daļai, jo apsūdzētais ir
atzinis savu vainu izdarītajā un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, turklāt apsūdzētais, aizstāvis, cietušā pārstāvis
prokurors piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.
Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais
/pers. A/ izvairījās no nodokļu nomaksas un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, tādēļ tiesa kvalificē
apsūdzētā /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Krimināllikuma 46. pants paredz, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās
daļas sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību
mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par
izdarīto noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli lietā atzīst vainas atzīšanu
un to, ka izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli lietā atzīst
to, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.
Par /Pers.A/ personību noskaidrots, ka agrāk Latvijā nav sodīts (1.sējuma lietas 222.lapa), apgādībā mazgadīgs bērns (2.sējuma
lietas 5.lapa).
Tiesas ieskatā, apsūdzētā attieksme pret likuma ievērošanu arī pēc lietas nodošanas tiesai nav vērtējama pozitīvi. Lai arī lietā netika
piemērots drošības līdzeklis, tomēr apsūdzētajam tika izsniegtas un izskaidrotas viņa procesuālās tiesības un pienākumi, proti, apsūdzētajam bija
pienākums būt sasniedzamam tiesai un pienākums ierasties, pēc tiesas aicinājuma. Pretēji minētajam, apsūdzētais izbrauca no valsts, par iemesliem
un izbraukšanu nepaziņojot tiesai. Turklāt, atrodoties citā valstī izdarīja noziedzīgus nodarījumus, par ko tika notiesātās un izcieta 4 mēnešus ilgu
brīvības atņemšanas sodu. Tiesas ieskatā, tāda apsūdzētā rīcība raksturo viņa attieksmi pret likuma ievērošanu un ir ņemama vērā, nosakot sodu.
Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību,
veicinājis procesa norisi, piesakot lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apsūdzētajam netiek noteikts ilgstošs brīvības
atņemšanas sods.
Krimināllikuma 218.panta otrā daļa paredz sodīt personu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un atņemot tiesības uz noteikta vai visu
veida komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta 4. daļai apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams kā smags.
Likumā noteikto mērķu sasniegšanai, tiesas ieskatā, apsūdzētajam piemērojams brīvības atņemšanas sods. Apsūdzētais izdarījis smagu
noziedzīgu nodarījumu, turklāt atbildību pastiprinošos apstākļos. Tāpat, iepriekš spriedumā aprakstītās personības raksturojošas ziņas radīja tiesai
pārliecību, ka tikai brīvības atņemšanas soda piemērošana var pozitīvi ietekmēt apsūdzētā attieksmi pret likuma ievērošanu turpmāk.
Krimināllikuma 42.panta trešā daļa nosaka, ka tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Apsūdzētā
mantai arests nav uzlikts, tādejādi jautājums par šī papildsoda piemērošanu netiek lemts. Tiesas ieskatā, ir pamats piemērot apsūdzētajam
papildsodu,- atņemt tiesības uz visu veidu komercdarbību, jo apsūdzētais ir rupji pārkāpis būtiskas, komercdarbību regulējošās likumdošanas
normas, radot valsts ekonomikai lielu kaitējumu.
Kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. A/, kā
vienīgā SIA /Nosaukums A/ amatpersona, – valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi juridisko personu - SIA /Nosaukums A/, prettiesiski
rīkojās juridiskās personas SIA /Nosaukums A/ interesēs un SIA /Nosaukums A/ guva labumu, nenomaksājot nodokļus valsts budžetā, tādēļ
juridiskajai personai SIA /Nosaukums A/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese B/, ir piemērojams piespiedu
ietekmēšanas līdzeklis, atbilstoši Krimināllikuma 70.3pantam.
Krimināllikuma 70.1 pants paredz, ka par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu privāto tiesību juridiskajai
personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos prokurors var
piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai
kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis: 1) balstoties
uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā; 2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; 3)
īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.
Saskaņā ar Krimināllikuma 70.2 pantu, juridiskajai personai var noteikt šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus: likvidācija; tiesību
ierobežošana; mantas konfiskācija; naudas piedziņa.
Krimināllikuma 70.3 panta (3) daļā noteikts, ka likvidējot juridisko personu, valsts īpašumā bez atlīdzības atsavināma visa tās īpašumā esošā
manta.
Tiesa atzīst, ka no likumā juridiskajai personai paredzētajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem šajā gadījumā ir nosakāms
bargākais – juridiskas personas likvidācija, jo uzņēmums gada laikā nav veicis nodokļu maksājumus, radot valsts ekonomiskajām interesēm lielu
kaitējumu. Pašlaik uzņēmums darbību neveic un tā likvidācija neaizskars ne citu personu, ne darba ņēmēju intereses.
Lietā ir pieteikta kaitējuma kompensācija valsts labā, kuru Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis uzturēja apsūdzībā minētajā,- 65 697.93
euro apmērā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 95.panta pirmajai daļai cietušais kriminālprocesā var būt juridiskā persona, kurai ar
noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tai skaitā mantisks zaudējums.
Likuma ,,Par Valsts ieņēmumu dienestu" 1.pantā noteikts, ka VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina
nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas
Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto
muitas lietas. Tādējādi VID kā cietušā - Latvijas Republikas - pārstāvim ir tiesības par labu valsts budžetam prasīt piedzīt ar noziedzīgu nodarījumu
valstij nodarītos zaudējumus.
Kriminālprocesa likuma 350.panta l. daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko
persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un
mantisko zaudējumu.
Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu,- 1.daļas
1).punkts,-pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments izskatot krimināllietu (Lietā SKK – 252/2010) atzinis, ka saskaņā ar Krimināllikuma
12.panta pirmo daļu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura nodarījumu izdarījusi rīkodamās, individuāli vai kā attiecīgās juridiskās
personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās
personas vārdā.
Apsūdzētais ir vainojams cietušajam radītajā mantiskajā kaitējumā, tādēļ viņam pilnā apmērā jāatlīdzina nodarītais mantiskais kaitējums.
Kaitējuma apmērs netiek apstrīdēts un ir pierādīts ar lietā savāktajiem pierādījumiem.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 523., 527., 528., 529., 531. pantu, 548.pantus, Krimināllikuma 70.3pantu,
Kriminālprocesa likuma 548.panta pirmo daļu, tiesa
no s p r ie d a
/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, atņemot tiesības uz
visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu /pers. A/ soda izciešanas laikā ieskaitīt apcietinājumu no 2017.gada
6.maija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Drošības līdzekli-apcietinājumu /pers. A/ negrozīt.
Piedzīt valsts labā no /pers. A/ mantiskā kaitējuma atlīdzību 65697,93 (sešdesmit pieci tūkstoši seši simti deviņdesmit septiņi euro 93
centi).
Atbilstoši Krimināllikuma 70.3pantam, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,
juridiskā adrese /adrese B/, piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli - likvidāciju, atsavinot valsts īpašumā bez atlīdzības visu tās īpašumā esošo
mantu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 13. jūnija, apelācijas kārtībā Zemgales
Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā tikai daļā par tiesas piespriesto sodu,
kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.
Tukuma rajona tiesas tiesnese R.Bruce