Court dismissed appeal against administrative fine for failure to mow land preventing brush accumulation.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the company's appeal against a €700 administrative fine imposed for failing to mow its land and prevent brush buildup. The defendant argued that mowing had been performed and the fire safety violation was incorrectly identified, but the court found no evidence supporting these claims. Consequently, the court upheld the administrative commission's decision based on photographic proof of uncut vegetation and the lack of evidence proving compliance with fire safety regulations.
Legislator headnote
AI generatedMinistru kabineta noteikumi Nr.82; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta 2. daļa; The court held that an administrative fine is valid when photographic evidence confirms a violation of fire safety rules regarding land maintenance, and the appellant's failure to appear or provide proof negates their defense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128029016
Lietas arhīva Nr. 1-0290-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā
2016.gada 28.septembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese Gunta Sokolova, rakstveida procesā izskatot SIA “/Nosaukums A/” sūdzību par Ikšķiles
pašvaldības Administratīvās komisijas 2016.gada 17.maija lēmumu Nr.D36073,
konstatēja:
2016.gada 06.maijā plkst.16.20 Reģionālās pašvaldības policijas kārtībnieks /pers. B/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu DZ
Nr.209395 par to, ka SIA “/Nosaukums A/” 2016.gada 16.aprīlī /adrese/ neizpildīja sev piederošā nekustamā īpašuma (zemes gabala) “/adrese/”
apsaimniekošanas pasākumus un neveica zāles nopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos.
Protokolā konstatēts, ka ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 21.punkts.
Pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (tālāk tekstā arī-LAPK) 51.panta otrās daļas.
2016.gada 17.maijā Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.D36073 par SIA “/Nosaukums A/” saukšanu pie
administratīvās atbildības par Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 21.punkta pārkāpšanu, pēc LAPK
51.panta otrās daļas par zemes apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliekot SIA “/Nosaukums
A/” naudas sodu 700 euro.
2016.gada 30.maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta SIA “/Nosaukums A/” sūdzība par 2016.gada 17.maija Ikšķiles novada
pašvaldības Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D36073.
Sūdzībā norādīts, ka SIA “/Nosaukums A/” bija veikusi nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šos noteikumus. Īpašumā zāle ir bijusi nopļauta.
Firmas pārstāvji, apsekojot objektu, nav konstatējuši pērnās zāles esamību, pieļauj, ka nav pareizi konstatēta objekta atrašanās vieta, apkārt esošajiem
objektiem esot konstatēta kūlas esamība. Lūdz atcelt piespriesto sodu.
Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisija ir sniegusi paskaidrojumus par sūdzību, kur norāda, ka pašvaldības policija, apsekojot
nekustamo īpašumu, noteica nekustama īpašuma robežas, vadoties no kupicām, kas redzamas 2016.gada 18.aprīļa RPP IkN inspektora S.Lejkrista
ziņojumam pievienotajās foto fiksācijās - 1. un 4.foto, kā arī vadoties no tā, ka nekustamais īpašums pieguļ servitūta ceļam, uz kura robežas ir izvietoti
sadales skapji (ziņojuma 1. un 2. foto) un ceļam, kas vienā virzienā iet uz /Nosaukums B/, otrā - uz /Nosaukums C/.
Nekustamais īpašums bija fotografēts no dažādiem rakursiem - virzienā uz nekustamo īpašumu ar kadastra Nr./numurs A/(3. foto), virzienā uz
nekustamo īpašumu ar kadastra Nr /numurs B/(4. foto), lai labāk būtu novērtējams gan tā izvietojums, gan pilnā apmērā fiksēts pārkāpums - izveidojusies
kūla. Tādējādi neatbilst patiesībai sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka tā kā rūpīga sava nekustamā īpašuma īpašniece ir pildījusi noteikumu prasības.
Komisijas ieskatā administratīvā pārkāpuma lietā bija pietiekami pierādījumu tam, lai noteiktu administratīvā pārkāpuma esamību. Savukārt
sūdzības iesniedzējai bija izvēles iespēja izmantot tai dotās tiesības ar pārstāvja starpniecību piedalīties lietas izskatīšanā un sniegt paskaidrojumus.
Sūdzībai nav pievienots neviens pierādījums, kas apliecinātu, ka tā ir kopusi nekustamo īpašumu tā, lai tajā nerastos kūla. Tā kā nekustamajā īpašumā
bija konstatēta kūla, tad secināms, ka nekustamā īpašuma kopšanai sūdzības iesniedzēja ir piemērojusi nepareizo metodi (lietas lapas 5-7).
Tiesnese, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ noraidāma.
2016.gada 18.aprīlī Reģionālās pašvaldības policijas Ikšķiles nodaļas inspektors Sandis Lejkrists sastādīja ziņojumu, kurā norādīts, ka 2016.gada
16.aprīlī plkst. 13:15, apsekojot īpašumu /adrese/tika konstatēts, ka īpašums ir nekopts, nav veikta zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos (lietas
lapa 17).
Īpašumā tika veikta fotofiksācija, kura datēta ar 2016.gada 16.aprīli (lietas lapa 18), no kā redzams, ka pļavā stāv policijas formā tērpts vīrietis un
pļavā augošie augi viņam sniedzas līdz elkonim. No fotofiksācijas redzams, ka pļava ir nekopta.
Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējai pieder nekustamais īpašums, kurā veikta fotofiksācija.
Ar 2016.gada 18.aprīļa Reģionālās pašvaldības policijas Ikšķiles novada nodaļas priekšnieka G.Dzeņa lēmumu pamatojoties uz LAPK 238.1panta
pirmo daļu tika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapa 19).
2016.gada 18.aprīlī SIA “/Nosaukums A/” tika nosūtīts uzaicinājums ierasties 2016.gada 06.maijā plkst. 16.00 Reģionālās pašvaldības policijas
Ikšķiles novada nodaļā paskaidrojumu sniegšanai un protokola sastādīšanai (lietas lapa 20).
2016.gada 06.maijā Reģionālās pašvaldības policijas Ikšķiles novada nodaļas kārtībnieks /pers. B/ sastādījis ziņojumu, kurā norādījis, ka SIA
“/Nosaukums A/” pārstāvis pēc rakstiska uzaicinājuma nav ieradies, kā arī nav paziņojis par neierašanās iemesliem (lietas lapa 21).
Tiesnese secina, ka pašvaldības policija bija nodrošinājusi sūdzības iesniedzējai iespēju ierasties sniegt paskaidrojumus, taču tā nav īstenojusi savas
tiesības.
Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktā noteikts, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic
nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Tiesnese uzskata, ka ar 2016.gada 06.maija administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.209395 iekļautajām ziņām, policijas darbinieka uzņemtajām
fotogrāfijām, kurās fiksēts, ka īpašums ir nekopts, un ziņojumu ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi citēto noteikumu 21.punktu.
SIA “/Nosaukums A/” savā sūdzībā norādījusi, ka bija veikusi nepieciešamos pasākumus un zāle vienmēr ir bijusi nopļauta un norāda, ka pieļauj,
ka nav pareizi konstatēta objekta atrašanās vieta, ka apkārt esošajos objektos tika konstatēta kūlas esamība.
Tiesnese, pārbaudot lietas materialus, konstatē, ka lietas materiāli nesatur pierādījumus, kas apliecinātu, ka sūdzības iesniedzēja būtu kopusi
nekustamo īpašumu, tā, lai tajā nerastos kūla.
Tiesnesei nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi
apstākļi, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma protokolā iekļauto ziņu nepatiesumu vai protokola neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem.
LAPK 51.panta otrā daļa nosaka, ka par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos,
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām- no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.
Tā kā ir pārkāpts Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 21.punkts, sūdzības iesniedzējas
darbības ir pareizi kvalificētas pēc LAPK 51.panta otrās daļas.
Sūdzības iesniedzējai ir uzlikts minimāli iespējamais sods, līdz ar to tiesnesei nav pamata vērtēt naudas soda apmēra atbilstību pārkāpumam.
Tiesnese nekonstatē LAPK 289.12 panta pirmajā daļā paredzētos iestādes lēmuma obligātos atcelšanas iemeslus.
Ievērojot minēto, sūdzība ir noraidāma.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesnese
nosprieda:
noraidīt SIA “/Nosaukums A/” sūdzību un atstāt negrozītu Ikšķiles pašvaldības Administratīvās komisijas 2016.gada 17.maija lēmumu Nr.D36073.
Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese G.Sokolova