Legislator Case Law & Legislation
C39124415 / CA-0090-18 ECLI:LV:VAT:2018:0608.C39124415.4.S AI generated

Court dismisses possession claim and allows contract rescission due to unauthorized lock change and denial of access.

Case Number C39124415 / CA-0090-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the plaintiff's claim for restoration of possession while granting the defendant's counterclaim to rescind the purchase agreement. The plaintiff alleged that the defendant breached the contract by changing locks and denying access to personal property after the transfer of possession. The court found the defendant's actions unjustified and ordered the contract cancellation, thereby restoring the plaintiff's right to possession.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law: Possession Act; Civil Procedure Law: The court may dismiss a claim for restoration of possession if the defendant's actions were unjustified, while simultaneously ordering the rescission of the underlying contract to restore the legal status quo.

Keywords

AI generated
restoration of possession unjustified lock change contract rescission denial of access personal property rights breach of contract possession claim

Cited Legislation

AI generated
Civil Law
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 432
Civil Procedure Law 434
Civil Procedure Law 44
Civil Procedure Law 189-192

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. CA-0090-18/12

ECLI:LV:VAT:2018:0608.C39124415.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2018.gada 8.jūnijā

VIDZEMES APGABALTIESAS CIVILLIETU TIESAS KOLĒĢIJA:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.Cera,

tiesnese S.Bakmane, tiesnesis D.Lazdiņš,

sekretāre S.Ābola-Kalniņa,

piedaloties prasītājam /pers. E/ un atbildētāja /pers. F/ pārstāvei zvērinātai advokātei Evitai Kaužēnai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers. F/ par valdījuma atjaunošanu un /pers. F/ pretprasībā pret

/pers. E/ par pirkuma līguma atcelšanu, lietā ar trešo personu /pers. G/, sakarā ar /pers. E/ apelācijas sūdzību par Valmieras rajona tiesas

2017.gada 13.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

/pers. E/ 2015.gada 16.oktobrī cēlis tiesā prasību pret /pers. F/ (1.sēj.4.-6.lpp.), lūdzot atjaunot prasītāja valdījumu uz

dzīvokli /adrese A//adrese/; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus ar tiesvedību saistītos izdevumus.

Prasība pamatota uz Civillikuma 875., 921., 924.pantu.

Prasībā norādīts, ka 2015.gada 30.jūnijā prasītājs un atbildētājs noslēguši nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par

atbildētājam piederošā dzīvokļa /adrese A//adrese/, iegādi. Saskaņā ar nekustamā īpašuma pirkuma līguma 5.3.punktu, ar šī līguma

parakstīšanas brīdi nekustamais īpašums pārgājis prasītāja valdījumā.

Norādīts, ka prasītājam ar nekustamā īpašuma pirkuma līguma parakstīšanas brīdi radās tiesības ar nekustamo īpašumu

rīkoties līdzīgi īpašniekam (apdzīvot, izīrēt, glabāt mantas utt.).

Sākotnēji, pildot līguma 5.3.punkta nosacījumus, atbildētājs nekustamo īpašumu nodeva prasītāja valdījumā, atdodot

nekustamā īpašuma atslēgas un faktiski nodrošinot prasītājam pilnīgu varu pār šo īpašumu. Prasītājs, izmantojot valdījuma tiesības,

nekustamajā īpašumā ievietoja savas personiskās mantas (dīvānu, veļas mazgājamo mašīnu LG F-10B9LD, automašīnas riepas 4 gab.

Radial Champiro Winterpro HP 245/40R18).

Prasītājs norādījis, ka 2015.gada 12.augustā atbildētājs pārtrauca pildīt līguma 5.3.punktu, un, bez prasītāja piekrišanas

nomainot nekustamā īpašuma durvīm atslēgas, atņēma prasītājam likumīgu valdījumu. Rezultātā prasītājs nevar ne tikai piekļūt savām

personīgajām mantām, bet arī nevar ar nekustamo īpašumu rīkoties līdzīgi īpašniekam (apdzīvot, izīrēt, glabāt mantas utt.).

Prasītājs atsaucies uz tiesību zinātnē norādīto, ka ar valdījumu vienmēr saistāms pieņēmums, ka tas ir tiesīgs un labticīgs,

kamēr nav pierādīts pretējais. Valdījuma atjaunošanas prasībās prasītājam nav jāpierāda sava valdījuma tiesīgums, bet gan atbildētājam

jāpierāda, ka prasītājs valdījumu ieguvis no viņa paša prettiesīgi. Ja šādi apstākļi nav konstatēti, prasītāja valdījuma tiesīgumu atbildētājs

var apstrīdēt tikai prasības kartībā, stādot pretī prasītāja valdījumam savu lielāku tiesību, piemēram, īpašuma tiesību (G. Višņakova, K.

Balodis. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Lietas valdījums. Tiesības uz svešu lietu, R.: Mans īpašums, 1988, 60.lpp.).

Norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem, prasību par valdījuma traucēšanu vai atņemšanu var celt gada laikā, pēc

kura notecējuma prasības tiesība izbeidzas ar noilgumu. Gadījumos, kad valdījums atņemts slepeni vai valdītājam prom esot, gada laiks

skaitāms no tā brīža, kad valdītājs dabūjis zināt par valdījuma atņemšanu.

Pamatojoties uz minēto, prasītājs uzskata, ka viņam ir nekavējoties atjaunojams valdījums uz nekustamo īpašumu.

Prasības pieteikuma papildinājumos (1.sēj.51.-52.lpp.), norādīts, ka saskaņā ar 2015.gada 30.jūnija pirkuma līgumu

3.2.punktu prasītājam bija jāveic ikmēneša maksājumi AS "DnB banka" kontā Nr.LV54RIKO0001300966528, un prasītājs katru mēnesi

veica šos maksājumus.

Prasītājs norādījis, ka 2016.gada 11.februārī viņš vērsies ar iesniegumu pie atbildētāja, norādot, ka nav iespējams veikt

ikmēneša maksājumus uz atbildētāja /pers. F/ AS "DnB banka" iepriekš norādīto kontu, jo šis konts ir slēgts un veiktie maksājumi tiek

atgriezti atpakaļ.

Norādīts, ka 2016.gada 15.februārī Valmieras policijai iesniegts iesniegums par to, lai tiku uzsākts kriminālprocess pret

atbildētāju par nepatiesu liecību sniegšanu, jo atbildētājs Valmieras policijai vairākkārt bija sniedzis nepatiesas ziņas par to, ka nav

parakstījis 2015.gada 30.jūnija pirkuma līgumu ar prasītāju. Uz ko 2016.gada 2.martā prasītājs saņēmis atbildi no Valmieras policijas,

kurā bija norādīts, ka tā uzsāk resorisko pārbaudi par nepatieso liecību sniegšanu.

Papildinājumos (1.sēj.108.-109.lpp.) norādīts, ka, 2015.gada 30.jūnijā noslēdzot nekustamā īpašuma pirkuma līgumu,

saskaņā ar līguma 5.3.punktu atbildētājs, nododot prasītājam dzīvokļa atslēgas, nodeva arī dzīvokļa inventarizācijas lietas oriģinālu, kas

bija noteikts līguma 5.3.1.punktā.

Norādīts, ka prasītājs veicis maksājumus par komunāliem pakalpojumiem par 2015.gada jūlija mēnesi, kā arī par 2016.gada

marta un aprīļa mēnešiem. Laika periodā no 2015.gada augusta līdz 2016.gada februārim atbildētājs Kocēnu novada domei sniedzis

nepatiesu informāciju par to, ka paraksts uz līguma ir viltots, līdz ar to Kocēnu novada dome prasītājam neizsniedza rēķinus.

2015.gada 6.jūlijā prasītājs noslēdzis dzīvokļa īres līgumu ar /pers. K/.

Norādīts, ka 2015.gada 15.jūlijā noslēgts AS "Latvenergo" pieņemšanas-nodošanas akts starp prasītāju un atbildētāju, kurā

tiek fiksēti elektrības rādījumi nekustamajā īpašumā.

Atbildētājs 2015.gada 15.jūlijā iesniedzis pieteikumu SIA "Kocēnu komunālā saimniecība" par elektroniskā rēķina

saņemšanu, kurā tika norādīta prasītāja e-pasta adrese.

Atbildētājs /pers.F/ iesniedzis rakstveida paskaidrojumus (1.sēj.25.-26.lpp.) norādot, ka prasība nav pamatota un ir

noraidāma.

Atbildētājs /pers.F/2016.gada 30.maijā iesniedzis pretprasības pieteikumu (1.sēj.133.-134.lpp.), lūdzot atcelt 2015.gada

30.maija nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par dzīvokļa īpašuma Nr.6 Kocēnu novada Vaidavas pagastā, /adrese/ pārdošanu prasītājam

/pers. E/; piedzīt no prasītāja par labu atbildētājam visus tiesāšanās izdevumus.

Pretprasība pamatota uz Civillikuma 1658., 1832., 2070.pantu.

Pretprasībā norādīts, ka atbildētājs sākotnēji savā rakstveida paskaidrojumā tiesai bija norādījis, ka pirkuma līgumu neesot

parakstījis. Diemžēl no Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2015.gada 4.decembra eksperta atzinuma Nr.15-1418 izrietēja, ka atbildētāja

paraksti un pirkuma līguma atzīti par īstiem. Pie šādiem apstākļiem atbildētājs respektē ekspertu izdarītos secinājumus un līdz ar to arī

pirkuma līgumu.

Atbildētājs norādījis, ka 2014.gada nogalē un 2015.gadā viņš pastiprināti lietojis alkoholu, jo 2014.gada 24.novembrī

atbildētāja sieva /pers. M/ izdarījusi pašnāvību. Atbildētājs uzskata, ka tieši šī iemesla dēļ viņš nav atcerējies, ka būtu ar prasītāju

parakstījis pirkuma līgumu, lai gan atceras, ka starp viņu un prasītāju bija sarunas par iespējamo dzīvokļa īpašuma pirkuma – pārdevuma

darījumu, un šo sarunu ietvaros atbildētājs iedeva prasītājam dzīvokļa īpašuma atslēgas, lai viņš to varētu parādīt savai mātei, kura,

iespējams, būtu ieinteresēta dzīvokļa īpašumu pirkt.

No pirkuma līguma 3.1.un 3.2.punkta bija redzams, ka dzīvokļa īpašuma pirkuma maksu 6275 EUR prasītājs bija apņēmies

maksāt pa daļām, sedzot atbildētāja saistības pret AS "DnB banka", kas pamatotas ar 2006.gada 23.maija kredīta līgumu Nr.4526/6H07,

kuras bija un joprojām ir nodrošinātas ar hipotēku uz dzīvokļa īpašumu. Tādejādi ar pirkuma līgumu un tā izpildi saistītajās tiesiskajās

attiecībās piemērojami Civillikuma noteikumi par nomaksas pirkuma līgumu.

No kredīta atmaksas un procentu samaksas grafika redzams, ka 2015.gada 12.jūlijā atbildētājam bija jāveic kredīta

maksājums 91,58 EUR šī maksājuma segšanai pirkuma līgumā noteiktajā termiņā - līdz 2015.gada 10.jūlijam prasītājs nekādas naudas

summas nebija samaksājis.

Norādīts, ka laika posmā līdz 2015.gada 10.augustam prasītājam bija jāiemaksā atbildētāja kontā bankai veicamais kredīta

maksājums 91,58 EUR apmērā. No lietā iesniegtajiem maksājuma dokumentiem bija redzams, ka šīs saistības izpildei prasītājs

2015.gada 6.augustā atbildētāja kontā ieskaitījis 40 EUR, kas tajā pašā datumā tika atgriezti prasītājam, 2015.gada 7.augustā prasītājs

ieskaitījis 30 EUR, kas tajā pašā datumā atgriezti prasītājam, 2015.gada 7.augustā veicis vēl vienu pārskaitījumu 23 EUR apmērā, kas

prasītājam atgriezti nākošajā dienā - 2015.gada 8.augustā. Tādējādi pirkuma līgumā paredzēto saistību līdz 2015.gada 10.augustam

samaksāt atbildētājam bankai veicamo kredīta maksājumu prasītājs nebija izpildījis.

Atbildētājs norādījis, ka līdzīga situācija ir arī attiecībā uz visiem turpmākajiem maksājumiem: šie maksājumi veikti nepilnā

apmērā un tika prasītājam atgriezti. Prasītāja veikto maksājumu atgriešanu apliecina gan lietā iesniegtie atbildētāja konta pārskati, gan

no AS "Swedbank" un AS "SEB banka" izprasītā informācija.

Atbildētāja tiesības nepieņemt un atgriezt prasītājam nepilnā apmērā veiktus maksājumus pamatotas ar Civillikuma

1832.pantā noteikto, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt

daļas izpildījumu. To apstiprina arī Civillikuma 1658.panta trešajā daļā noteiktais, ka saistības izpildījums parādniekam jāpiedāvā

pilnīgi, un tādēļ kreditora atteikšanās pieņemt tikai daļu no saistības izpildījuma nav uzskatāma par nokavējumu.

Norādīts, ka uz pretprasības sastādīšanas dienu prasītājs nav veicis jau desmit pirkuma līgumā paredzētos maksājumus. Pie

šādiem apstākļiem, pamatojoties uz Civillikuma 2070.pantā noteikto, ja nolīgta tiesība maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs palaiž

divus maksājuma termiņus, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un pārdotās mantas atdošanu, atbildētājs uzskata, ka pirkuma līgums

ir atceļams prasītāja pieļauto maksājumu kavējumu dēļ.

Ar Valmieras rajona tiesas 2017.gada 13.marta spriedumu /pers. E/ prasība pret /pers. F/ par valdījuma atjaunošanu noraidīta

un /pers. F/ pretprasība pret /pers. E/ par pirkuma līguma atcelšanu apmierināta.

Tiesa nospriedusi atcelt nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, kas noslēgts 2015.gada 30.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju

par dzīvokļa īpašuma Nr.6, Kocēnu novada Vaidavas pagastā, /adrese/ pārdošanu; piedzīt no prasītāja par labu atbildētājam tiesāšanās

izdevumus 300 EUR; piedzīt no prasītāja par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 23,07 EUR.

Tiesa noskaidrojusi, ka prasītājs noslēgtā līguma izpildi nebija sācis. Maksājumi nebija veikti pielīgtajos termiņos un pilnā

apmērā atbilstoši pirkuma līgumā paredzētajai kārtībai.

Norādīts, ka saskaņā ar pielīgto prasītājam pirmais maksājums bija jāveic līdz 10.jūlijam, kas netika veikts. Tikai 6.augustā

atbildētājam tiek ieskaitīti 40 EUR.

Tiesa norādījusi, ka pusēm nebija šaubu par to, ka ikmēneša maksājumi sastādīja vismaz 92 EUR mēnesī un tie bija jāveic līdz

katra mēneša 10.datumam.

Tā kā uz nākamā maksājuma izdarīšanas brīdi 2015.gada 6.augustu jau bija nokavēts maksājums 92 EUR apmērā un arī

augusta maksājums tika ieskaitīts tikai daļā, atbildētājs, pamatojoties uz Civillikuma 1832.pantu, saņemto daļējo maksājumu atgrieza

atpakaļ prasītājam.

Spriedumā norādīts, ka līdzīga situācija bijusi arī ar turpmākajiem maksājumiem, kas tika ieskaitīti kaut kāda nenoteikta

minimuma daļas apmērā.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1832.pantā noteikto, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts

pilnīgi, tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt daļas izpildījumu.

Tiesa norādījusi, ka kreditoram nav jāpieņem izpildījums pa daļām, ja vien par to nav nolīgts.

Tiesa spriedumā norādījusi, ka saskaņā ar Civillikuma 2070.pantu, ja nolīgta tiesība maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs

palaiž divus maksājumu termiņus, pie kam pārdevējs nevēlas aprobežoties ar nokavēto maksājumu piedzīšanu, tad pārdevējs var prasīt

līguma atcelšanu.

Norādīts, ka atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā kopš 2016.gada 21.jūlija nekustamā īpašuma īpašnieks ir /pers. G/. Viņa

īpašuma tiesības nav apstrīdētas, kā arī nav apstrīdēts un ir spēkā esošs viņa īpašuma tiesību iegūšanas pamats – pirkuma līgums.

Tiesa atcēlusi pirkuma līgumu, kas bija noslēgts starp prasītāju un atbildētāju, strīdus īpašums atrodas trešās personas

īpašumā, tādējādi tiesai nav bijis nekāds tiesisks pamats izvērtēt prasījumu par valdījuma tiesību atjaunošanu prasītājam uz nekustamo

īpašumu – dzīvokli /adrese A/ /adrese/.

Prasītājs /pers.E/par spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību (1.sēj.195.-198.lpp.), lūdzot atjaunot prasītājam valdījumu uz

dzīvokļa īpašumu Nr.6 , /adrese//adrese/, kadastra Nr./numurs A/; noraidīt atbildētāja pretprasību par 2015.gada 30.jūnija nekustamā

īpašuma pirkuma līguma atcelšanu un piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesas izdevumus.

Prasītājs uzskata, ka nav pamatots tiesas konstatējums, ka prasītājs noslēgtā līguma izpildi neesot sācis.

Prasītājs norādījis, ka komunālos maksājumus par pārdoto dzīvokli viņš sācis maksāt no līguma parakstīšanas dienas.

Atbildētājs nodevis prasītājam dzīvokļa inventarizācijas lietas oriģinālu, dzīvokļa atslēgas, kā arī 2015.gada 15.jūlijā parakstījis

pieņemšanas - nodošanas aktu par dzīvokļa nodošanu prasītājam. Faktiski tikai 2015.gada 15.jūlijā atbildētājs bija veicis nepieciešamās

darbības atbilstoši līgumam, lai prasītājs varētu lietot pārdoto dzīvokļa īpašumu, ko apliecina 2015.gada 15.jūlija pieņemšanas -

nodošanas akts.

Norādīts, ka pirkuma maksa atbilstoši līguma noteikumiem bija jāveic, dzēšot AS "DnB banka" 23.05.2006 noslēgtā

hipotēkas līguma Nr.4523/6H07-l izrietošās pārdevēja saistības, pārskaitot maksājumus uz atbildētāja līgumā norādīto bankas kontu.

Maksājumus pircējam bija noteikts veikt līdz katra mēneša 10.datumam. Atbildētājs pie līguma noslēgšanas prasītājam neiesniedza

nekādu maksāšanas apmēra apliecinošu dokumentu. Prasītājs no bankas nevarēja saņemt maksāšanas apmēru apliecinošu dokumentu, jo

bankai nav tiesību trešajām personām izsniegt šādu informāciju.

Atbildētājs tikai 2015.gada 15.jūlijā, kad tika parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts, mutiski informēja prasītāju par

aptuveno summu, kas jāmaksā, lai dzēstu atbildētāja saistības pret AS "DnB banka", mutiski vienojoties ar atbildētāju, ka prasītājs pirmo

maksājumu veiks 2015.gada augustā. Prasītājs augusta mēnesī maksājumu veica pa daļām, līdz 10.augustam pilnā, atbildētāja nosauktās

summas apmērā - 92 EUR.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka 2015.gada 11.augustā prasītājs bija spiests griezties Valsts policijā ar iesniegumu, jo

atbildētājs bija nomainījis dzīvokļa atslēgas. Dzīvokļa atslēgas viņš nomainīja, jo dzīvoklī viņu ielaida īrniece, kura noticēja atbildētāja

informācijai, ka viņš ir dzīvokļa īpašnieks un nekāda līguma par dzīvokļa pārdošanu nav.

Prasītājs 2015.gada 19.augustā uzrakstīja vēstuli atbildētājam, kurā lūdza atjaunot valdījuma tiesības uz dzīvokli un informēja,

ka griezīsies tiesā ar prasību. Atbildētājs 2015.gada 21.augustā atbildēja, ka nekādas līgumattiecības nepastāvot.

Prasītājs norādījis, ka 2015.gada oktobrī atbildētājs noslēdzis bankas kontu vispār, lai prasītājs nevarētu veikt samaksu

pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētājs norādījis, ka nekad nav slēdzis ar prasītāju nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par dzīvokļa Nr.6, /adrese//adrese/

pārdošanu prasītājam, kā arī norādīja, ka paraksts uz tiesā iesniegtā pirkuma līguma nav viņa.

Valsts tiesu ekspertīžu birojs 2015.gada 4.decembrī Valsts policijai sniedza eksperta atzinumu, ka līgumu ir parakstījis

atbildētājs un arī papildus ekspertīze 2016.gada 13.janvārī noteica, ka paraksti atbildētāja vārdā uz nekustamā īpašuma pirkuma līguma ir

izpildīti pēc teksta uzdrukāšanas.

Prasītājs norādījis, ka atbildētājs apzināti vairākkārtēji paudis nepatiesas ziņas tiesai par to, ka līgumu nav noslēdzis, to nav

parakstījis. Norādījis, ka līgumu vēlējies godprātīgi pildīt, ko apliecina viņa rīcība, nepieņemot līgumā noteiktos maksājumus, slēdzot

norēķinu kontu, lai līguma izpilde no prasītāja puses būtu neiespējama. Tādejādi atbildētajas rīcības dēļ līguma izpilde kļuva

neiespējama.

Prasītājs atsaucies uz Civillikuma 875.pantā noteikto, ka valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara.

Prasītājs uzskata, ka turētājam jeb faktiskam valdītājam ir tiesība prasīt traucēta valdījuma atjaunošanu. Tādējādi prasītājam ir

tiesība prasīt traucēta valdījuma atjaunošanu, ko viņam ar savu rīcību atbildētājs atņēmis, maldinot prasītāja īrnieci, nomainot dzīvokļa

atslēgas, neielaižot prasītāju dzīvoklī.

Prasītājs uzskata, ka tiesa, atceļot līgumu, nav pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus, to, ka atbildētāja rīcība padarīja

prasītājam līguma izpildi neiespējamu atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek atbildētājam pienākumu

izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod viņam tiesību atkāpties no līguma,

kaut arī atlīdzinot prasītājam zaudējumus.

Norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 2049.pantu atbildētājs ar savu rīcību atsakot saņemt samaksu, apzināti kavējis samaksu

līgumā noteiktā laikā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pamatojoties uz 2016.gada 5.jūlija pirkuma līgumu atbildētājs dzīvokli vēlreiz pārdevis /pers.

G/, kuram īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Uzskata, ka atbildētājs bija maldinājis arī /pers. G/, nolūkā panākt uzsāktas

tiesvedības laikā dzīvokļa pārdošanu otrreiz.

Atbildētājs, pārdodot vēlreiz dzīvokļa īpašumu trešajai personai, nodarījis prasītājam zaudējumus, jo prasītājs bija veicis

komunālo maksājumu samaksu par dzīvokļa īpašumu, kā arī bija noslēdzis notariāli apliecinātu pirkuma līgumu par dzīvokļa atsavināšanu

pēc tam, kad būs veicis samaksu atbildētājam.

Prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1056.pantā noteikto un norādījis, ka atbildētājam kā ļaunticīgam valdītājam jāatdod

prasītājam arī visi no lietas saņemtie augļi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs uzskata, ka viņa prasība par valdījuma atjaunošanu ir pamatota un apmierināma, bet

atbildētāja pretprasība noraidāma.

Tiesas sēdē prasītājs /pers. E/ apelācijas sūdzību un prasību uzturēja uz tajā minētajiem argumentiem un apsvērumiem,

pretprasību neatzina. Paskaidroja, ka /pers. F/, būdams pie pilna saprāta, izrādījis savu dzīvokli, pārdevis dzīvokli. Pārrunas ilgušas vairāk

kā pusotru mēnesi. Pēc līguma noslēgšanas /pers. F/ apgalvojis, ka nav parakstījis līgumu, par ko tikusi uzsākta krimināllieta. Vēlāk no

šīs pozīcijas atkāpies, paziņojot, ka neatceras līguma parakstīšanu. Atbildētājs dzīvokli pēc tam pārdevis citai personai. Paskaidroja, ka

sākumā /pers. F/ nav nodevis maksājumu grafikus. Informāciju par maksājumu apmēru prasītājs ieguvis bankā no menedžeres 30.jūnijā,

bijusi mutiska vienošanās, ka maksājumi jāveic pēc pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas. Maksājumi tika veikti pa daļām, jo

atbildētājs minēja, ka, iespējams, nav norādīts pareizs konta numurs. Prasītājs dzīvoklī ievietojis īrniekus, bet dzīvokli savā valdījumā

pārņēmis atbildētājs. Uzskata, ka atbildētājs pārdomājis, jo uzskatījis, ka dzīvokli pārdevis par lētu.

Atbildētāja /pers.F/pārstāve zvērināta advokāte Evita Kaužēna apelācijas sūdzību un prasību neatzina, pretprasību uzturēja uz

tajā minētajiem argumentiem un apsvērumiem. Paskaidroja, ka samaksa bija jāveic vienu reizi mēnesī. Pirmais maksājums bija jāveic

līdz 10.jūlijam, tas netika veikts. Pirmais maksājums veikts 6.augustā, bet tikai daļēji, kamdēļ /pers. F/ to atmaksāja prasītājam. Nākošā

dienā prasītājs veica vēl daļu maksājumu, bet tam nepieskaitīja atmaksāto summu. Arī trešo maksājumu veica daļēji. Uz 2016.gada

30.maiju nebija veikti jau desmit maksājumi. Prasītājam bija zināms, kādi maksājumi jāveic. Dzīvoklim ir cits īpašnieks un nav pamata

dot prasītājam valdījumu pār citai personai piederošu nekustamo īpašumu.

Trešā persona /pers. G/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi trešai personai paziņots un zināms. No trešās personas

saņemts iesniegums (2.sēj.59.lpp.), kurā lūgts lietu skatīt bez viņa piedalīšanās, kamdēļ, nekonstatējot Civilprocesa likumā minētos

pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa lietu izskata /pers. G/ prombūtnē.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidroto, iepazinusies ar lietas materiāliem, izvērtējusi pierādījumus lietā, uzskata, ka

prasība nav pamatota un ir noraidāma, bet pretprasība ir pamatota un apmierināma.

Apelācijas instances tiesa atzīst zemākās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu par pareizu, pilnībā

pietiekamu un pievienojas tam (Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa).

Apelācijas instances tiesa izskata lietu tādā apjomā, kā norādīts apelācijas sūdzībā, tiesa vērtē tos apstākļus,

apsvērumus, iebildumus, kurus savā apelācijas sūdzībā norādījis /pers. E/ (Civilprocesa likuma 426.pants).

Tiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībā minētie iebildumi nav pamats pretēja vai atšķirīga sprieduma taisīšanai.

Tiesa konstatē, ka nekustamā īpašuma /adrese A/ /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieks laika periodā no 2006.gada

30.maija līdz 2016.gada 21.jūlijam bija /pers. F/ (1.sēj.176, 177.lpp.)

Tiesa konstatē, ka 2015.gada 30.jūnijā /pers. F/ kā pārdevējs un /pers. E/ kā pircējs noslēguši nekustamā īpašuma - dzīvokļa

/adrese A//adrese/ pirkuma līgumu (1.sēj.30.-33.lpp.).

Līguma 3.1.punktā puses vienojušās, ka pirkuma cena ir 6275 EUR.

Līguma 3.4.punktā puses vienojušās, ka pēc visas summas pilnīgas nomaksas pārdevējs apņemas desmit dienu laikā dzēst

Zemesgrāmatā ierakstīto aizliegumu un hipotēku. Savukārt pēc apgrūtinājumu dzēšanas puses pie notāra parakstīs zemesgrāmatai

adresētu nostiprinājuma lūgumu par pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (5.1.punkts).

Līguma 5.3.punktā noteikts, ka ar šī līguma parakstīšanas brīdi nekustamais īpašums pāriet pircēja valdījumā.

Nav šaubu un vairs nav strīda, ka pirkuma līgumu parakstījušas abas puses personīgi.

Nav strīda par to, ka ar pirkuma līguma noslēgšanu pušu nodibinātās tiesiskās attiecības apspriežamas pēc tiesību normām,

kas regulē nomaksas pirkumu. Nav strīda par to, ka pušu starpā noslēgts pirkuma sevišķais veids - nomaksas pirkums jeb Civillikuma

2069.-2071.pantā regulētais pirkuma blakus līgums - nomaksas pirkums.

Nekustamais īpašums, pamatojoties uz 2016.gada 5.jūlija pirkuma līgumu, Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas

Vaidavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/reģistrēts uz /pers. G/ vārda, kurš ir dzīvokļa īpašnieks atbilstoši Civillikuma

993. un 994.panta nosacījumiem.

Pirmās instances tiesa pamatoti noraidījusi /pers. E/ prasību par valdījuma atjaunošanu uz nekustamo īpašumu - dzīvokli

/adrese A//adrese/.

Atbilstoši tiesību teorijā norādītajam valdījumam ir divi tiesiskie elementi: 1) valdītāja griba rīkoties ar lietu līdzīgi kā

īpašniekam un 2) faktiskā vara pār lietu. Tiesisku valdītāju no turētāja jeb faktiskā valdītāja un īpašnieka vietnieka valdījumā (Civillikuma

876.pants) atšķir pirmā elementa iztrūkums, proti, tas, kā varā atrodas lieta, atzīst par tās īpašnieku kādu citu.

Izvērtējot pušu nodibinātās tiesiskās attiecības, ņemot vērā, ka /pers. E/ saņēma dzīvokļa atslēgas, dokumentus, izīrēja to

citām personām, nav šaubu, ka viņš dzīvokli ņēma savā faktiskajā fiziskajā varā, prasītājam uz strīdus dzīvokli bija nodibināta faktiskā

tiešā vara. Taču, noslēdzot dzīvokļa pirkuma līgumu, nodibinot nomaksas pirkuma tiesiskās attiecības, zemesgrāmatā īpašuma tiesībām

paliekot reģistrētām uz pārdevēja vārda, pircējam pirms samaksas neiegūstot uz pirkto lietu īpašuma tiesības (Civillikuma 2034.pants),

/pers. E/ kļuva par nekustamā īpašuma turētāju jeb faktisko valdītāju un īpašnieka vietnieku valdījumā (Civillikuma 876.panta otrā daļa).

Arī pats prasītājs atzinis nodibināto un pastāvošo valdījuma veidu - turējumu, to norādot arī apelācijas sūdzībā.

Civillikuma 896.pants noteic, ka, beidzot pastāvēt kaut vienam no valdījuma nosacījumiem, izbeidzas arī valdījums. Fiziskās

varas trūkuma dēļ, citai personai to izstumjot, beidzas nekustamā īpašuma valdījums (Civillikuma 900.pants). Nav strīda par

faktiskajiem apstākļiem, ka atbildētājs /pers. F/ ir izstūmis prasītāju no nekustamā īpašuma valdījuma, pēc 2015.gada 4.augusta

nomainot atslēgas dzīvoklī, pēc tam dzīvokli pārdodot citai personai.

/pers. E/, jeb izstumtais valdītājs, vēlas atjaunot valdījumu, ko arī paredz likums. No valdījuma izriet tiesības uz pastāvoša

valdījuma aizsardzību vai atņemta valdījuma atjaunošanu (Civillikuma 911.pants). Tiesa atzīst, ka arī turētājam ir tiesības prasīt atņemta

valdījuma atjaunošanu, uz ko kā pastāvošu tiesu praksi norādīts tiesību teorijā (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas.

Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Gunta Višņakova, Kaspars Balodis., R.,1998.57.lpp.). Arī judikatūrā atzīts, ka katru valdījumu

likums aizsargā (Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedums Lietā SKC-346).

Taču šajā gadījumā nav iespējama turētāja valdījuma tiesību atjaunošana. Prasība par valdījuma atjaunošanu celta pret bijušo

īpašnieku /pers. F/, kura patvarību tiesā vēlas pierādīt prasītājs, lai gan patreizējais valdītājs ir arī patreizējais nekustamā īpašuma

īpašnieks jeb trešā persona lietā /pers. G/, tātad cita persona, nevis atbildētājs. Prasība par valdījuma atjaunošanu nav celta pret

patreizējo nekustamā īpašuma zemesgrāmatā reģistrēto īpašnieku un tiesisko valdītāju, kurš arī nav tā persona, kas atņēmusi valdījumu,

izstumjot no tā prasītāju, uz ko arī nav norādījis prasītājs.

Ņemot vērā, ka trešā persona lietā /pers. G/ ir nekustamā īpašuma īpašnieks, kura īpašums dod viņam vienam pašam pilnīgas

varas tiesības par lietu (Civillikuma 1036.pants), ka viņš ir nekustamā īpašuma tiesiskais valdītājs, ka nav norādīts un pierādīts, ka /pers.

G/ būtu izstūmis prasītāju no nekustamā īpašuma valdījuma, ka nav norādīts un pierādīts kāds pamats, kāpēc nekustamā īpašuma

īpašniekam būtu jānodrošina prasītāja valdījums uz nekustamo īpašumu, ņemot vērā, ka nodibinātajos tiesiskajos apstākļos, pārdodot

nekustamo īpašumu diviem pircējiem (Civillikuma 2031.panta otrā daļa), bijušais īpašnieks /pers. F/ vairs nevar atjaunot valdījumu uz

citai personai piederošu nekustamo īpašumu, prasība par valdījuma atjaunošanu nav pamatota un ir noraidāma.

Šai sakarā tiesa arī ņem vērā Civillikuma 922.pantā noteikto, ka valdījums ir aizsargājams līdz tam laikam, kamēr nav

pierādīts un tiesa nav atzinusi, ka tam pretim stādāmā tiesība ir lielāka. Tiesa uzskata, ka, lai gan likums aizsargā jebkuru valdījumu, šajā

gadījumā atņemtajam valdījumam pretim stādama citas personas īpašuma tiesība, kas ierakstīta zemesgrāmatā, kas ir lielāka tiesība par

turētāja tiesību. Tiesa neuzskata, ka būtu aizsargājams un atjaunojams turētāja valdījums gadījumā, kad pirmajam pircējam turējumā

nodotais nekustamais īpašums ir tālāk atsavināts otram pircējam, kura īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā.

Prasītājs, neceļot prasību pret pašreizējo īpašnieku, nav arī norādījis, ka un kāpēc trešās personas valdījums būtu prettiesīgs,

patvarīgs un ļaunticīgs. Tiesa konstatē, ka trešās personas valdījums iegūts, balstoties uz Civillikuma 1007.pantā minēto gadījumu -

tiesisku darījumu - spēkā esošu pirkuma līgumu.

/pers. F/ lūdzis tiesu atcelt 2015.gada 30.jūnijā noslēgto nekustamā īpašuma pirkuma līgumu. Tiesa uzskata, ka pamatoti ir

apmierināta celtā pretprasība.

Kā jau tiesa konstatējusi, nav strīda, ka tiesiskās attiecības starp pusēm apspriežamas pēc nomaksas pirkumu regulējošām

tiesību normām. Civillikuma 2070.pants noteic, ka gadījumā, ja nolīgta tiesība maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs palaiž divus

maksājuma termiņus, pie kam pārdevējs nevēlas aprobežoties ar nokavēto maksājumu piedzīšanu, pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu

un pārdotās mantas atdošanu. Tātad Civillikums nomaksas pirkuma jeb pirkuma uz kredīta, kad manta tiek nodota, nesaņemot nekavējošu

ekvivalentu naudā, bet paredzot vēlākus periodiskus maksājumus, paredz pārdevēja aizsardzību līguma pārkāpuma, samaksas kavējuma

gadījumā. Atšķirībā no Civillikuma 2040.pantā uzskaitītajiem pirkuma līguma atcelšanas gadījumiem, paredzot tiesību prasīt līguma

atcelšanu jau divu maksājuma termiņu kavējuma gadījumā.

Tiesa uzskata, ka arī izskatāmajā lietā ir pierādīti un konstatējami priekšnoteikumi pārdevēja tiesībai prasīt līguma atcelšanu,

ir konstatējami pircēja garām palaisti maksājuma termiņi.

Noslēdzot nomaksas pirkuma līgumu, puses pielīgušas tiesību pircējam maksāt pirkuma cenu pa daļām.

Pirkuma līguma 3.2.punktā puses vienojušās, ka pirkuma maksa tiek samaksāta kārtībā, lai dzēstu AS "DnB banka"

23.05.2006. noslēgtā hipotēkas līguma Nr.4523/6H07-1 izrietošās pārdevēja saistības, pārskaitot uz pārdevēja bankas kontu ikmēneša

maksājumus līdz katra mēneša 10.datumam, maksājumus veicot līdz 2021.gada 31.maijam.

Tiesas ieskatā nav pamata prasītāja iebildumiem, ka viņš nav zinājis precīzi maksājamo summu, un ka maksājumi būtu veicami

tikai pēc dzīvokļa nodošanas - pieņemšanas akta parakstīšanas, kas noticis 2015.gada 15.jūlijā. Tiesa uzskata, ka pircējam bija zināma ik

mēnesi maksājamā pirkuma maksas summa, kas nepārprotami pielīdzināta pārdevēja ikmēneša maksājumu apmēram AS "DnB banka".

Pirmkārt, gramatiski tulkojot līguma 3.2.punktā ietvertos terminus par samaksas veikšanas kārtību, proti, paredzot pārskaitīt

"ikmēneša maksājumus", paredzot, ka pircēja "pienākums ir veikt ikmēneša maksājumus", "līdz katra mēneša 10.datumam", nav pamata

atzīt, ka par pirmo mēnesi pēc pirkuma līguma noslēgšanas pirkuma maksa vispār nebija jāmaksā. Tiesas ieskatā gan līguma teksts, gan

turpmāk minētie apsvērumi liecina par skaidri pielīgtu pircēja pienākumu maksāt pirkuma maksu katru mēnesi pēc līguma noslēgšanas,

tādējādi sedzot pārdevēja kredīta saistības bankā.

Otrkārt, pirkuma līgumu sastādījis pircējs (viņa pilnvarota persona), tātad nav pamata uzskatīt, ka pircēja tiesības un

pienākumi tajā nebūtu atrunāti pietiekami skaidri, ka viņš pats būtu paredzējis līgumā nezināmus un neizpildāmus nosacījumus. Turklāt,

tiesa ņem vērā, ka prasītājs, atbilstoši viņa paša paskaidrotajam, darbojas nekustamā īpašuma tirgū, kamdēļ nav pamata uzskatīt, ka šis

pirkums būtu tikai kāds atsevišķs darījums. Minētais ļauj secināt, ka prasītājam bija iespējams zināms un saprotams līgumā paredzēto

nosacījumu raksturs.

Treškārt, pirkuma līgumā paredzētā pirkuma cena 6275 EUR atbilst tieši atbildētāja neatmaksātajai kredīta daļai līguma

parakstīšanas brīdī, ko apstiprina kredīta atmaksas un procentu samaksas grafiks (1.sēj.136.lpp.), no kā secināms, ka grafikā paredzētā

summa 91,58 EUR bija jāsamaksā jau pirmajā mēnesī pēc līguma parakstīšanas jeb līdz 2015.gada 10.jūlijam.

Ceturtkārt, pirkuma līguma 5.3.punktā paredzot pieņemšanas - nodošanas akta sastādīšanu un parakstīšanu, puses to nav

saistījušas ar pirkuma maksas veikšanas pienākumu, paredzot arī, ka nekustamais īpašums pāriet pircēja valdījumā jau ar līguma

parakstīšanas brīdi.

Piektkārt, līgumā netika paredzēts, ka maksājuma grafiku pircējam iesniegs pārdevējs. Turklāt tiesas sēdē prasītājs

apliecināja, ka 2015.gada 30.jūnijā jau ir ieguvis informāciju par maksājuma apmēru, ka to uzzinājis no bankas projektu menedžeres.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesai nav šaubu, ka pircējam bija jāsamaksā pirmais maksājums - pirkuma maksa 91,58 EUR

apmērā jau līdz 2015.gada 10.jūlijam, bet viņš šo maksājumu nebija izdarījis.

Otrs maksājums 91,58 EUR apmērā pircējam bija jāveic līdz 2015.gada 10.augustam. Kā noskaidrots tiesas sēdē, tad šo

maksājumu pircējs veicis pa daļām, 5.augustā ieskaitot pārdevēja kontā 40 EUR, 6.augustā - 30 EUR, 7.augustā - 23 EUR (1.sēj.53.-

55.lpp.). Nav strīda par to, ka pārdevējs saņemtās naudas summas atgriezis maksātājam, pirmos divus maksājumus - tai pašā dienā, trešo

maksājumu - nākošajā dienā pēc tā saņemšanas.

Civillikuma 1658.pants noteic, ka nav kreditora nokavējuma gadījumā, kad saistības izpildījumu parādnieks nepiedāvā pilnīgi,

kreditora atteikšanās pieņemt tikai daļu no saistības izpildījuma nav uzskatāma par kreditora nokavējumu. Tātad likums noteic kreditora

tiesības atteikties pieņemt daļēju saistības izpildījumu. Arī Civillikuma 1832.pants noteic, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības

priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt daļas izpildījumu.

Apskatāmajā gadījumā tiesa atzīst, ka, lai gan visi maksājumi veikti līdz 10.augustam, pārdevējs pamatoti atteicies pieņemt pa

daļām veiktos maksājumus.

Pirmkārt, katrs augusta mēnesī veiktais maksājums ir tikai daļa no kopējā līdz 10.augustam veicamās samaksas kopējā

apmēra, ko kreditoram - pārdevējam nebija pienākums pieņemt. Veicot pēdējās daļas samaksu 7.augustā, pircējam nebija šķēršļu

samaksāt visu no viņa pienākošos maksājuma summu pircējam, kad pircēja saistība būtu atzīstama par pienācīgi izpildītu.

Otrkārt, kā tiesa noskaidrojusi, pircējam bija jāmaksā pirkuma maksas daļa jau līdz 10.jūlijam, kas netika samaksāta. Līdz ar

to pienācīgs izpildījums jeb pilna samaksa, kuru nevarētu atteikties pieņemt pārdevējs, kuras nepieņemšanas gadījumā iestātos

neattaisnots kreditora kavējums, periodā līdz 10.augustam būtu 183,16 EUR samaksa, nevis viena mēneša maksājumu summa. Šādu

summu prasītājs pārdevējam nav maksājis.

Tiesa arī konstatē, ka turpmākos maksājumos, kurus nav pieņēmis /pers. F/, pircējs maksājumus turpinājis veikt nepilnos,

daļējos apmēros, nekad neieskaitot pilnu uz maksājuma brīdi izveidojušos parāda apmēru (sk., piem., maksājuma uzdevumus 1.sēj.61.-

81.lpp.).

Ņemot vērā norādīto likuma regulējumu un pušu pielīgto, tiesa atzīst, ka pārdevējs pamatoti atteicies pieņemt pa daļām

veiktos pircēja maksājumus. Tiesa atzīst, ka pircējs ir palaidis vismaz divus maksājuma termiņus. Līdz ar to situācijā, kad pārdevējs

nevēlas aprobežoties ar nokavēto maksājumu piedzīšanu, viņš, izmantojot likumā paredzēto pārdevēja tiesību aizsardzības līdzekli

nomaksas pirkuma gadījumā, pamatoti prasījis līguma atcelšanu, ko pirmās instances tiesa arī apmierinājusi, dodot lietas faktiskajiem

apstākļiem pareizu juridisku novērtējumu.

Tiesa atzīst, ka nav izšķirošas nozīmes prasītāja norādītajam par viņa veiktajiem komunālajiem maksājumiem par dzīvokli

kādā laika periodā. Ja prasītāja ieskatā viņš ir samaksājis kādas naudas summas, kas viņam nebija jāmaksā, vai viņam ir radušies kādi

zaudējumi atņemta valdījuma dēļ, tos iespējams atgūt, ceļot atbilstošu prasību un, pierādot attiecīgus, likumā paredzētus

priekšnoteikumus. Taču šāds prasījums tiesā nav celts un tiesa to neskata.

Tā kā prasība tiek noraidīta pilnībā, bet pretprasība apmierināta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu no prasītāja

atbildētāja labā piedzenami visi tā samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 100 EUR.

/pers. F/ atbilstoši celtās pretprasības apmēram bija jāmaksā valsts nodeva 485,74 EUR, atbildētājs samaksājis valsts nodevu

100 EUR, no samaksas pārējā daļā atbrīvots, kamdēļ no /pers. E/ valsts labā piedzenama valsts nodeva pārējā daļā - 385,74 EUR

(Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa).

/pers. F/ samaksājis izdevumus advokāta palīdzībai 200 EUR. Ar lietas vešanu saistīto izdevumu advokāta palīdzības

samaksai atlīdzināšanas apmēru noteic Civilprocesa likuma 44.pants. Tā kā samaksa advokāta palīdzībai nesasniedz likumā noteikto

maksimālo apmēru, tā pilnā apmērā jeb faktiski samaksātā apmērā piedzenama no prasītāja atbildētāja labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem tiesa par labu valstij no prasītāja piedzen iepriekš nesamaksātos ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus pirmās un apelācijas instances tiesās - 23,07 EUR un 5,75 EUR, kopā 28,82 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-192., 432., 434.panta, tiesa

NOSP RIEDA

pilnīgi noraidīt /pers. E/ prasību pret /pers. F/ par valdījuma atjaunošanu.

Apmierināt/pers.F/pretprasību un atcelt 2015.gada 30.maija nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par dzīvokļa īpašuma Nr.6

Kocēnu novada Vaidavas pagastā, /adrese/ pārdošanu /pers. E/.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. F/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 300

EUR (trīs simti eiro).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 385,74 EUR (trīs simti astoņdesmit pieci

eiro 74 centi, samaksu veicot norādīt saņēmēju: Valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr./konta numurs/, saņēmēja

banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, un norādīt datus personas vai lietas identificēšanai

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 28,82 EUR

(divdesmit astoņi eiro 82 centi), samaksu veicot, norādīt saņēmēju: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta

Nr./konta numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, un norādīt datus personas vai lietas identificēšanai.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā

minētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.Cera

Tiesnese S.Bakmane

Tiesnesis D.Lazdiņš