Appellate court dismisses request to reduce child support due to lack of proven significant change in financial capacity.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the appellant's request to reduce child support payments following a change in circumstances. The appellant argued that reduced income due to the pandemic and worsening health necessitated a lower payment, while the respondent maintained the original amount was still required. The court found no evidence that the appellant's financial situation had deteriorated to the point of inability to pay the previously established sum.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 177. un 179. panti; A change in circumstances requiring a modification of child support must be substantiated by proof of significant deterioration in the payer's financial capacity or the child's needs, which was not established in this case.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C68381219
Lietas arhīva Nr.CA-0314-21/4
ECLI:LV:RAT:2021:0108.C68381219.19.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 8.janvārī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnesis Juris Freimanis
tiesnese Mairita Šķendere
tiesnese Ineta Ozola
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. E/ par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu un /pers. E/ pretprasībā pret /pers. D/
par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020.gada 9.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 8.maijā ar prasības pieteikuma precizējumiem 2020.gada 15.aprīlī prasītājs /pers. D/ cēlis Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību
pret atbildētāju /pers. E/ par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 177. un 179.pantu, lūdz tiesu samazināt ar Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumu civillietā Nr.C33741516 noteikto uzturlīdzekļu apmēru meitas /pers. F/ uzturam
līdz Ministru kabineta noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu apmēram.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumu no prasītāja par labu
atbildētājai pušu nepilngadīgās meitas uzturam piedzīti uzturlīdzekļi 290,00 EUR mēnesī.
Pēc minētā sprieduma pieņemšanas mainījušies apstākļi, jo prasītajam palielinājušies izdevumi, kas saistīti ar medicīniskajiem pakalpojumiem,
prasītājam samazinājušies ienākumi saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju.
[1.2] Prasītājs strādā AS ,,Rīgas Taksometru parks” ar ienākumiem vidēji mēnesī 234,32 EUR, papildu saņemot ,,kabatas naudu” vidēji 450,00
EUR apmērā.
Papildu par prasītājam piederošo zemesgabalu, nomaksājot izdevumus par tā uzturēšanu, prasītāja ienākumus kompensācijā veido 200,00 EUR
gadā.
Prasītājs norāda, ka viņam pasliktinājies veselības stāvoklis, jo konstatēta mugurkaula disku potrūzija. Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo
situāciju būtiski mainījušies darba apstākļi un prasītāja ienākumi vēl vairāk samazinājušies.
Prasītāja izdevumus veido apkures izdevumi 116,00 EUR mēnesī, izdevumi par elektrību – 23,00 EUR, izdevumi pārtikai – 200,00 EUR, izdevumi
medicīnai un rehabilitācijai – 100,00 EUR, maksājumi atbildētājai saskaņā ar vienošanos 126,00 EUR mēnesī (līdz 2019.gada 23.decembrim),
uzturlīdzekļi meitai – 290,00 EUR, kopā mēnesī – 855,00 EUR.
Prasītājs no saviem ienākumiem nespēj segt visus izdevumus un daļu no tiem sedz prasītāja laulātā.
[2] 2019.gada 27.novembrī ar precizējumiem 2020.gada 6.janvārī /pers. E/ cēlusi pretprasību pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu,
kurā, pamatojoties uz Civillikuma 177. un 179.pantu, lūdz tiesu palielināt ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumu
civillietā Nr.C33741516 noteikto uzturlīdzekļu apmēru meitas /pers. F/ uzturam līdz 360,00 EUR mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā
minimālajā apmērā.
[3] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020.gada 9.jūnija spriedumu prasība un pretprasība noraidīta.
[3.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumu civillietā
Nr.C33741516 no prasītāja par labu atbildētājai piedzīti uzturlīdzekļi 290,00 EUR meitas /pers. F/ uzturam ik mēnesi, sākot no 2016.gada
23.septembra līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 24.augustā.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumā civillietā Nr.C33741516 konstatēts, ka /pers. D/ ienākumi 2016.gadā
mēnesī veidoja vidēji 248,78 EUR. Minētajā lietā apelācijas instances tiesa atzinusi, ka tiesai pastāv pamats apšaubīt, ka viņa ienākumus mēnesī veidoja
aptuveni 250,00 EUR. Tiesa secinājusi, ka /pers. D/ ienākumi ir vairākkārt lielāki nekā tie tiek norādīti ar lietas materiāliem pievienotajiem pierādījumiem.
Lietas izskatīšanas laikā tiesa secinājusi, ka /pers. D/ ienākumu ir līdzvērtīgi /pers. E/ ienākumiem – 1 086,09 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
[3.2] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasība noraidāma, jo nav mainījušies apstākļi pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada
23.maija sprieduma civillietā Nr.C33741516 stāšanās likumīgā spēkā, kas dotu pamatu samazināt no prasītāja piedzīto uzturlīdzekļu apmēru.
[3.2.1] Prasītājam pieder nekustamais īpašums /nekustamais ipasums/, prasītāja turējumā ir transportlīdzeklis BMW 530, 2011. izlaiduma gads, un
Suzuki GSX 1400, 2001. izlaiduma gads.
No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņām izriet, ka prasītāja ienākumi par periodu no 2018.gada jūlija līdz 2018.gada decembrim
veidoja 1 607,39 EUR (vidēji mēnesī – 267,90 EUR), par periodu no 2020.gada janvāra līdz 2020.gada aprīlim prasītāja ienākumus veidoja 637,80
EUR (vidēji mēnesī – 159,45 EUR), savukārt par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.jūlijam prasītāja ienākumi veidoja 1 813,45 EUR
(vidēji mēnesī – 259,06 EUR).
[3.2.2] Tiesa atzinusi, ka prasītājs nepamatoti atsaucas uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, jo sākotnējā prasība celta uz citiem pamatiem, turklāt
ārkārtējai situācijai ir īslaicīgs raksturs.
[3.2.3] Lietas materiāliem pievienoti medicīnas dokumenti, kas apstiprina, ka prasītājs apmeklējis ārstnieciskās masāžas. Tiesa atzinusi, ka minētie
dokumenti nenorāda, ka būtiski mainījušies apstākļi vai būtiski pasliktinājies prasītāja veselības stāvoklis, jo prasītājam jau 2017.gadā bija radušies
izdevumi par muguras masāžām, tas ir, pirms tika pieņemts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedums par uzturlīdzekļu
piedziņu.
[3.2.4] Civillietas izskatīšanas brīdī pirmajā instancē prasītājam nav jāveic maksājumi atbildētājai 126,00 EUR apmērā mēnesī, kas norādīti
prasības pieteikumā, jo tiem bija noteikts termiņš līdz 2019.gada 23.decembrim.
[3.2.5] Tiesa kritiski vērtējusi pierādījumus par prasītāja laulātās /pers. K/ veiktajiem pārskaitījumiem prasītājam ar maksājuma mērķi: ,,aizdevums
/pers. F/ uzturlīdzekļiem”, norādot, ka tiesa nepiešķir ticamību apstāklim, ka pārskaitītās summas prasītājam būs jāatmaksā laulātajai kā aizdevums.
[3.3] Par atbildētājas pretprasībā norādītajiem argumentiem par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu tiesa norādījusi, ka lietas izskatīšanas laikā
secināts, ka prasītāja ienākumi nav mainījušies, savukārt pretprasībā nav norādīts, ka atbildētājas ienākumi būtu samazinājušies, kas būtu pamats grozīt ar
tiesas spriedumu piedzīto uzturlīdzekļu apmēru.
Atbildētāja norādījusi, ka pēc 2017.gada radušies papildu izdevumi bērna uzturēšanai – pārtika mēnesī 60,00 EUR, mobilā telefona rēķins 15,00
EUR, kopā – 75,00 EUR. Uzsākot skolas gaitas, radušies papildu izdevumi 474,68 EUR gadā, tas ir, 40,00 EUR mēnesī. Minētos izdevumus pirmās
instances tiesa atzinusi par pamatotiem, tādējādi uzturlīdzekļu apmērs būtu palielināms par 70,00 EUR.
Tomēr tiesa secinājusi, ka lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka prasītāja mantiskais stāvoklis uzlabojies, kas būtu pamats palielināt
uzturlīdzekļu apmēru līdz 360,00 EUR. Tiesa atzinusi, ka uzturlīdzekļu apmērs 290,00 EUR mēnesī atzīstams par atbilstošu, turklāt tam pieskaitāma arī
atbildētājas daļa 287,93 EUR (kopējais uzturlīdzekļu apmērs pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma – 577,93 EUR), līdz ar to
atzīstams, ka ar uzturlīdzekļu kopējo summu 577,93 EUR var pilnībā segt visus izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturēšanu, tajā skaitā skolas izdevumus.
Ievērojot minēto, tiesa atzinusi, ka pretprasība noraidāma kā nepamatota.
[4] Prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to prasības noraidītajā daļā.
[4.1] Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņa materiālais stāvoklis pasliktinājies saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Apelācijas
sūdzības iesniedzējam pieder nekustamais īpašums, kas atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, kuru nav iespējams apbūvēt vai lietot saimnieciskajā
darbībā, nepieder transportlīdzekļi vai cita vērtīga kustama manta. Apelācijas sūdzības iesniedzējs nav dalībnieks un/vai amatpersona uzņēmumos, no kā
varētu gūt papildu ienākumus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja veselības stāvoklis ir pasliktinājies, līdz ar to radušies papildu izdevumi rehabilitācijai.
Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka kopš Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija sprieduma
civillietā Nr.C33741516 nav mainījies prasītāja materiālais stāvoklis.
[4.2] Pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka prasītāja laulātās /pers. K/ veiktie pārskaitījumi prasītājam nav izsniegts kā aizdevums. Tiesas
spriedumam jābalstās uz pierādījumiem, nevis pieņēmumu, ka prasītāja apgalvojumi par viņa materiālo stāvokli nav patiesi un pārskaitītās naudas summas
ir paša prasītāja naudas līdzekļi.
[5] 2020.gada 31.jūlijā un 2020.gada 29.decembrī Rīgas apgabaltiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par apelācijas sūdzību.
Atbildētājas ieskatā prasītājs nenorāda savus patiesos ienākumus. Turklāt 2020.gada 15.jūlijā prasītājs pārdevis laulāto kopīgo mantu –
automašīnu BMW 530 – par 13 100,00 EUR, līdz ar to prasītāja rīcībā ir brīvie līdzekļi, kas nav mazāki par 6 550,00 EUR. Minētos līdzekļus iespējams
novirzīt bērna uzturlīdzekļu samaksai.
Savukārt pārskaitījumi uz bankas norēķinu kontu no laulātās /pers. K/ konta ar norādi, ka tas ir aizdevums uzturlīdzekļu maksājumiem, veidoti
mākslīgi, ko apstiprina uzturlīdzekļu summas aizdošana pēc 2020.gada 15.jūlija, kad tika pārdota automašīna.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu samazināšanu noraidāma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Atbildētāja nav pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta atbildētājas pretprasība par uzturlīdzekļu apmēra
palielināšanu. Ievērojot minēto, pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta atbildētājas pretprasība, stājies likumīgā spēkā.
Apelācijas instances tiesai pārbaudāmi faktiskie apstākļi attiecībā uz prasītāja prasības pamatotību par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu pušu
kopīgajam bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
[8] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā
likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Civillietu tiesas
kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma
argumentācijai.
[9] Lietā nav strīda, ka puses ir 2012.gada 6.janvārī dzimušās /pers. F/ vecāki, kā arī nav strīda par prasītāja Civillikuma 179.pantā noteikto
pienākumu uzturēt pušu kopīgo bērnu, kurš dzīvo kopā ar māti, kura īsteno meitas ikdienas aizgādību. Strīds ir par uzturlīdzekļu apmēru.
Lietā konstatēts, ka ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumu no prasītāja par labu
atbildētājai piedzīti uzturlīdzekļi 290,00 EUR mēnesī pušu nepilngadīgās meitas /pers. F/ uzturam.
Civilprocesa likuma 203.panta trešā un piektā daļa noteic, ka spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms
visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, lietas dalībnieki, kā arī viņu
tiesību pārņēmēji, nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata,
izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Vienu no izņēmumiem paredz minētā panta ceturtā daļa, nosakot, ka, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies
spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra un ilguma noteikšanu, katra puse ir
tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Lai apmierinātu prasību par uzturlīdzekļu apmēra, kas noteikts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, samazināšanu, ir nepieciešams
konstatēt, ka ir notikušas būtiskas no prasītāja piedzīto maksājumu apmēru ietekmējošu apstākļu izmaiņas, piemēram, pasliktinājies uzturlīdzekļu
maksātāja mantas stāvoklis, samazinājušies nepieciešamie izdevumi bērna vajadzību nodrošināšanai u.tml. (sk. Senāta 2010.gada 8.jūlija rīcības sēdes
lēmumu lietā Nr.SKC-825/2010).
Ņemot vērā minēto un faktu, ka ar spēkā stājušos tiesas spriedumu jau ir noteikts maksājamo uzturlīdzekļu apmērs, tad, ievērojot Civilprocesa
likuma 203.panta ceturto daļu, pareizs ir pirmās instances tiesas secinājums, ka prasītājs var panākt uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu, ja tiek
konstatēts, ka pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija sprieduma spējā stāšanās mainījušies apstākļi, kas ietekmē
uzturlīdzekļu maksājumu apmēru.
Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts pušu pienākums pierādīt savu apgalvojumu pamatotību, līdz
ar to tieši prasītājam jāpierāda, ka mainījušies tie faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu uzturlīdzekļu summas noteikšanai iepriekšējā spriedumā.
No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija sprieduma daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izriet, ka kopējie ikmēneša
izdevumi pušu kopīgā bērna uzturam veido 577,936 EUR.
Tā kā prasītājs nav norādījis pozīcijas, kuras būtu mainījušās bērna uzturam nepieciešamajos līdzekļos, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pēc
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija sprieduma nepieciešamais uzturs bērnam ikmēnesi nav mainījies.
Turklāt Civillietu tiesas kolēģija vērš uzmanību, ka pilnīgi visas pozīcijas bērna uzturēšanas izdevumu aprēķinā nav iespējams ietvert un nav izslēgts,
ka ikdienā var rasties papildu neparedzēti izdevumi, kurus sedz vecāks, kurš veic ikdienas aprūpi. Vecākam, kurš veic ikdienas aprūpi, vienmēr ir lielāki
izdevumi par vecāku, kurš ar bērnu pavada mazāku laiku vai nepavada to nemaz.
Tāpat Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka tiesu praksē vairākkārt atzīts, ka, bērnam pieaugot, vienas viņa vajadzības nomaina citas un naudas
izteiksmē bērna uzturēšanas izmaksas palielinās.
[10] Prasītājs lūdzis samazināt maksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērna uzturam saistībā ar veselība stāvokļa pasliktināšanos, kā rezultātā viņam
katru mēnesi ir papildu izdevumi medicīnas pakalpojumiem. Tāpat prasītājs norādījis, ka viņa ienākumi samazinājušies saistībā ar valstī izsludināto
ārkārtējo situāciju.
Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka apstāklis, ka prasītājam pastāv veselības problēmas un valstī izsludināta ārkārtējā situācija, nevar būt par
patstāvīgu pamatu prasības apmierināšanai, jo jāņem vērā prasītāja faktiskās iespējas nopelnīt jeb darbspēja, kā arī prasītāja mantiskais stāvoklis
kopumā.
[10.1] Prasītājam joprojām reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ,,Pienenes”, Salas pagastā, Babītes novadā.
Prasītāja īpašumā atrodas (tā norādīts apelācijas sūdzībā) transportlīdzeklis BMW 530, 2011.izlaiduma gads, un Suzuki GSX 1400,
2001.izlaiduma gads. Savukārt atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka prasītājs pārdevis transportlīdzekli BMW 530, 2011.izlaiduma gads, par
13 100,00 EUR. Apelācijas instances tiesai adresētajos paskaidrojumos prasītājs norādījis, ka viņa īpašumā nav transportlīdzekļu, nepaskaidrojot
apstākļus saistībā ar transportlīdzekļu pārdošanu, kā rezultātā prasītājs ieguvis brīvus naudas līdzekļus vai novirzījis tos konkrētam mērķim.
Ar lietas materiāliem pievienoto 2020.gada 14.aprīļa darba līgumu (lietas 1.sējuma 251.-252.lapa) apstiprinās, ka pēc prasības iesniegšanas
prasītājam mainījusies darba vieta, šobrīd prasītājs strādā SIA ,,Rīga lom” par autovadītāju, saņem darba samaksu – 2,90 EUR stundā.
Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2020.gada 17.decembra informāciju par apdrošinātās personas iemaksām laika posmā no 2020.gada
janvāra līdz 2020.gada decembrim (lietas 2.sējuma 52.lapa) apstiprinās, ka prasītājs guvis ienākumus 2 497,80 EUR, kas vidēji mēnesī veido 208,15
EUR. Attiecībā uz minēto pierādījumu Civillietu tiesas kolēģija secina, ka arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumā
(lietas 1.sējuma 40.lapa) secināts, ka no Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām izriet, ka prasītāja ienākumus vidēji mēnesī veidoja 250,00 EUR.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs selektīvi iesniedzis pierādījumus sava materiālā stāvokļa pierādīšanai, nenorādot visus
gūtos ienākumus, kas liedz tiesai pilnībā gūt priekšstatu par prasītāja patieso ienākumu apmēru.
[10.2] Lai arī lietā gūts apstiprinājums, ka prasītājam veselības stāvokļa dēļ rodas papildu izdevumi par medikamentiem un ārstu pakalpojumiem
(100 EUR mēnesī pēc prasības pieteikumā norādītā aprēķina (lietas 1.sējuma 5.lapa)), tomēr Civillietu tiesas kolēģija secina, ka, izskatot lietu par
uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu 2018.gada 23.maijā, konstatēts, ka prasītājam ir veselības problēmas, kas prasa patstāvīgu kontroli un masāžas.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka neapstiprinās ar pierādījumiem, ka prasītāja veselības stāvoklis pēc 2018.gada 23.maija krasi
pasliktinājies. Ar 2020.gada 11.decembra izrakstiem no ambulatorā/stacionārā pacienta medicīniskās kartes (lietas 2.sējuma 50-51.lapa) apstiprinās,
ka prasītājam noteikta fizioterapeita konsultācija un ārstnieciskās masāžas, noteikti magnētiskās rezonanses izmeklējumi. Veselības kontroles un
ārstniecisko masāžu nepieciešamība prasītājam noteikta jau pirms 2017.gada 27.novembra (pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšana civillietā
Nr.C33741516).
[10.3] Ar lietas materiāliem pievienoto konta pārskatu (lietas 2.sējuma 48.lapa) apstiprinās, ka /pers. K/ prasītājam pārskaitījusi naudas līdzekļus
kā aizdevumu uzturlīdzekļiem sākot no 2019.gada janvāra. 2018.gada 4.decembra aizdevuma līguma 2.1.apakšpunktā puses pielīgušas, ka aizdevums
izsniegts ar mērķi finansiālu saistību ar /pers. E/ segšanai. Līguma 3.1.apakšpunkts nosaka, ka /pers. K/ un prasītājs naudas summup 3 000,00 EUR
apmērā aizdevējs (/pers. K/) samaksā uz /pers. E/ bankas kontu vienlaicīgi ar šī līguma parakstīšanu, ko aizņēmējs (prasītājs) vienlaicīgi apliecina,
parakstot šo līgumu. Naudas summa papildu tiek izsniegta pēc nepieciešamības.
Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka lietā kritiski vērtējams prasītāja laulātās /pers. K/ aizdevums prasītājam
uzturlīdzekļu maksājumiem, ievērojot, ka prasītajam ar laulāto ir viena saimniecība, aizdotās summas nav konstantas katru mēnesi. Aizdevuma līgums kā
pierādījums prasītāja izdevumiem netika iesniegts pirmās instances tiesā, tāpat Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasības pieteikumā un tā precizējumos
prasītājs nav norādījis par apstākļiem, kas saistīti ar aizdevuma noslēgšanu laulāto starpā.
[11] Tāpat Civillietu tiesas kolēģija lietas izskatīšanas laikā nekonstatē atbildētājas mantiskā stāvokļa palielināšanos, lai atbildētāja varētu segt
lielāku bērnam nepieciešamā uztura daļu nekā prasītājs.
Izvērtējot visus iepriekš minētos pierādījumus kopsakarā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija spriedumā
konstatēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav konstatēta tāda apstākļu maiņa, kas būtu pamats uzturlīdzekļu apmēra samazināšanai, proti, ka prasītāja
mantiskais stāvoklis būtu pasliktinājies tiktāl, ka prasītājs vairs nebūtu spējīgs maksāt uzturlīdzekļus meitas uzturam tādā apmērā, kāds noteikts ar spēkā
stājušos tiesas spriedumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
noraidīt /pers. D/ prasību pret /pers. E/ par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Civillietu departamentam 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas
sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) Juris Freimanis
Tiesnese (personiskais paraksts) Mairita Šķendere
Tiesnese (personiskais paraksts) Ineta Ozola