Legislator Case Law & Legislation
A420174420 / AA43-0457-21 ECLI:LV:ADAT:2021:0722.A420174420.7.S AI generated

Administrative court dismissed appeal against tax fine for AML law violations, ruling penalty proportional despite procedural gaps.

Case Number A420174420 / AA43-0457-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court rejected the appeal filed by SIA 'BKG Finance & Audit' against the State Revenue Service's decision to impose a €300 fine for anti-money laundering violations. The taxpayer argued that the internal control system contained defects and that the fine was disproportionate, while the Revenue Service contended the penalty was necessary to protect financial system integrity. The court held that the fine was appropriate and proportional, noting that the law does not mandate a separate penalty for every specific violation found during the audit.

Legislator headnote

AI generated

Novēršanas likuma 77. panta pirmā daļa; 78. panta pirmā daļa: The competent authority must determine the type and amount of sanctions considering all relevant circumstances, and a single fine does not need to be imposed for each individual violation found.

Keywords

AI generated
anti-money laundering proportionality principle administrative sanction internal control system State Revenue Service procedural defects financial stability

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 245. pants
Administratīvā procesa likums 304. pants 1. daļa
Administratīvā procesa likums 307. pants
Administratīvā procesa likums 309. pants
Administratīvā procesa likums 329. pants 1. daļa
Novēršanas likums 77. pants 1. daļa
Novēršanas likums 78. pants 1. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr.A420174420

Lietas arhīva Nr. AA43-0457-21/3

ECLI:LV:ADAT:2021:0722.A420174420.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021. gada 22. jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sandra Gintere,

tiesneses Kristīne Kalvāne un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz S I A ,,BKG Finance & Audit”

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2020. gada 8. aprīļa lēmuma Nr.30.8-22.13/1373 atcelšanu, sakarā ar SIA ,,BKG

Finance & Audit” un Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2020. gada

2. decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veica pieteicējai SIA ,,BKG Finance & Audit” pārbaudi noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Pārbaudes rezultātā ar VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

pārvaldes direktora 2020. gada 27. februāra lēmumu Nr.30.8-12.1/747 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai piemērota

soda nauda 150 euro par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas

likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 6. panta pirmās daļas, 7. un 9. panta pārkāpumu un soda nauda 150 euro par

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) 13.1 pantā noteikto prasību

neievērošanu.

[2] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, VID ģenerāldirektors ar 2020. gada 8. aprīļa lēmumu Nr.30.8-

22.13/1373 (turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu, cita starp pamatojot šādi.

[2.1] Sākotnējās pārbaudes brīdī 2019. gada 18. jūlijā pieteicēja neuzrādīja klientu risku novērtēšanas dokumentēšanu,

tādējādi neievēroja Novēršanas likuma 6. panta pirmo daļu. Pieteicēja uzrādīja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – novēršanas iekšējās kontroles

sistēma), taču tajā ir vairākas nepilnības – nav iekļauta kārtība, kādā tiek iznīcināta klienta izpētes un klienta veikto darījumu

uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti; nav aktualizēti un iekļauti Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumi

Nr.281 ,,Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai

aizdomīgiem darījumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.281), bet ir atsauce uz spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada

14. novembra noteikumiem Nr.674 „Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami

ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.674). Tādējādi pieteicēja nebija ievērojusi

Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas 5. un 7. punkta prasības, kā arī šā likuma 9. panta prasības, jo sākotnējās

pārbaudes brīdī netika uzrādīts darbinieku apmācības reģistrācijas žurnāls.

Konstatētos pārkāpumus pieteicēja līdz pārbaudes pabeigšanai novērsa, tomēr tas nenozīmē, ka pārkāpumi nav

konstatēti. Nosakot sankciju, minētais vērtējams kā sadarbošanās ar VID.

Soda naudas apmēra noteikšanā ņemti vērā konkrētās situācijas apstākļi, it īpaši pārkāpuma raksturs, būtība un ilgums,

kā arī samērīguma princips un lietderības apsvērumi, pieteicējas finansiālais stāvoklis. Sankcijas piemērošana ir

nepieciešama, lai veicinātu pieteicējas un citu Novēršanas likuma subjektu likumā noteikto pienākumu efektīvu izpildi,

tādējādi samazinot nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma iespējas, kas ir būtiska sabiedrības interese.

[2.2] Pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdī nebija izstrādājusi kārtību, kādā tiek veikts starptautisko un nacionālo

sankciju riska novērtējums, kā to paredz Sankciju likuma 13.1 pants, kas atbilstoši likuma pārejas noteikumu 3. punktam

stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Pārkāpumu pieteicēja novērsa līdz pārbaudes pabeigšanai, tomēr tas nenozīmē, ka

pārkāpums nav konstatēts.

Soda naudas apmēra noteikšanā ņemts vērā pārkāpuma raksturs, būtība un ilgums, sistemātiskums, kā arī samērīguma

princips un lietderības apsvērumi.

[2.3] Nav pamata piemērot citu Novēršanas likumā un Sankciju likumā noteikto sankciju – brīdinājums –, jo likuma

prasību neizpilde nav maznozīmīgs pārkāpums. Likumu subjekta savlaicīgas un precīzas darbības šo likumu prasību

izpildē ir īpaši svarīgas noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risku novēršanai. Turklāt pieteicējai sankcijas

piemērotas par vairākiem pārkāpumiem.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk

minētie argumenti.

[3.1] Pārbaudes laikā klientu risku novērtēšanas dokumentācija atradās pieteicējas struktūrvienībā „Arhīvs” Ventspilī,

un tas nav pārkāpums. VID inspektori tika informēti par dokumentu atrašanos Ventspilī un tika aicināti tur iepazīties ar

dokumentiem, ar to tostarp domājot, ka ar dokumentiem var iepazīties VID Ventspils nodaļas darbinieki. Inspektori

piedāvāja dokumentus iesniegt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS), kas 2019. gada 26. jūlijā tika izdarīts.

[3.2] Pieteicēja 2019. gada 26. jūlijā EDS iesniedza Kārtību, kādā tiek iznīcināti klientu identifikācijas, izpētes un

darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dokumenti, un tā atbilst normatīvo aktu prasībām.

[3.3] Novēršanas iekšējās kontroles sistēmā bija atsauce uz Noteikumiem Nr.674, jo tie zaudēja spēku 2019. gada

29. jūnijā. VID tika informēts par atbildīgās personas prombūtni laikā no 2019. gada 25. jūnija līdz 17. jūlijam un to, ka

minēto sistēmu paredzēts aktualizēt līdz 2019. gada 16. augustam. VID pārbaude tika veikta par laika posmu no 2018. gada

1. janvāra līdz 2019. gada 31. maijam, līdz ar to iesniegtie dokumenti pilnībā atbilda tajā laikā spēkā esošajiem Ministru

kabineta noteikumiem.

[3.4] VID konstatēja tehniska rakstura neatbilstības, kuras pieteicēja pārbaudes laikā novērsa. Tādējādi soda naudas

uzlikšana nav samērīga un samērīgs sods būtu brīdinājuma izteikšana.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 2. decembra spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts daļēji – tiesa

atcēla Lēmumu daļā par soda naudu 150 euro, kas piemērota saskaņā ar Novēršanas likumu. Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Lietā ir strīds par pieteicējai piemēroto sankciju – soda naudu. Pieteicēja uzskata, ka, ņemot vērā VID konstatēto

nepilnību raksturu un apstākli, ka līdz pārbaudes beigām pieteicēja tās ir novērsusi, nebija pamata pieteicējai piemērot soda

naudu.

[4.2] Vērtējot pieteicējai par Novēršanas likuma tiesību normu pārkāpumu piemēroto soda naudu, tiesa norādīja, ka

saskaņā ar likuma 2. pantu likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas

finansēšanu.

No Novēršanas likuma sākotnējā ietekmes novērtējuma ziņojumā

(http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/736D7AA29B15CCDBC22573B500478ABE?OpenDocument,

aplūkots 2020. gada 30. novembrī) un 2018. gada 22. jūnija Latvijas Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā (https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/nra_lv_final_2.pdf, aplūkots

2020. gada 30. novembrī) norādītā tiesa secināja, ka valsts līmenī efektīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas apkarošanas sistēma pastāvēs tikai tad, ja politiskie lēmumi tiks iedzīvināti arī privātajā sektorā, tam

ieviešot un īstenojot atbilstošas iekšējās kontroles procedūras.

Nodokļu konsultanti un ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzēji darbojas vidēji augstā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas riska līmenī. Nodokļu konsultācijas bieži vien tiek sniegtas vispārīgā veidā, nekonkretizējot faktiskos lietas

apstākļus, iesaistītos uzņēmumus un pakalpojumu/produktu apjomu. Ņemot vērā nozaru profesionāļu padziļinātās zināšanas

normatīvajos aktos un ekonomikā, pastāv risks, ka tie tiks izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, tai skatā

neapzināti (ziņojuma 4.5.244. apakšpunkts).

Ņemot vērā minēto, nodokļu konsultanti un ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji ir atzīti par

Novēršanas likuma subjektiem (likuma 3. panta pirmās daļas 3. punkts), kuriem ir jāievēro šajā likumā noteiktās prasības,

tostarp pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu (likuma 6. un 7. pants), kā arī veikt

darbinieku apmācību saistībā ar minētajiem jautājumiem (likuma 9. pants).

Nav strīda, ka pieteicēja ir uzskatāma par Novēršanas likuma subjektu.

[4.3] Lai nodrošinātu Novēršanas likuma prasību izpildi, VID ir piešķirtas uzraudzības un kontroles tiesības

(45. panta otrā daļa). VID cita starpā ir tiesības apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās

vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes (47. panta

pirmās daļas 1. punkts); pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā

likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus (47. panta pirmās

daļas 2. punkts); sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus (likuma 47. panta

pirmās daļas 3. punkts); piemērot sankcijas, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (77. panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Novēršanas likuma 78. panta pirmo daļu par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma

attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles

institūcijai vai Finanšu izlūkošanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles

sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr.2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var piemērot

šādas sankcijas: 1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību; 2) izteikt

brīdinājumu; 3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 euro; 4)

apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt

saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un

dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu

operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu; 5) noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma

subjekta noteiktos pienākumus; 6) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās; 7) uzlikt par pienākumu

likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

Atbilstoši šā panta trešajai daļai (acīmredzot domāta 77. panta trešā daļa ) uzraudzības un kontroles institūcija,

nosakot sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp: 1) pārkāpuma

smagumu, ilgumu un sistemātiskumu; 2) fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi; 3) fiziskās vai juridiskās

personas finansiālo stāvokli (atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmēru vai atbildīgās juridiskās personas kopējo

gada apgrozījumu un citus finansiālo stāvokli ietekmējošos faktorus); 4) fiziskās vai juridiskās personas pārkāpuma rezultātā

iegūto peļņu, ciktāl to var aprēķināt; 5) pārkāpuma radītos zaudējumus trešajām personām, ciktāl tos var noteikt; 6) to, cik

lielā mērā pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar uzraudzības un kontroles institūciju; 7) fiziskās vai

juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas

finansēšanas novēršanas un starptautisko vai nacionālo sankciju jomā.

[4.4] Konkrētajā gadījumā pieteicējai ir piemērota soda nauda 150 euro par šādu VID identificēto Novēršanas likuma

normu pārkāpumu kopumu sākotnējās pārbaudes brīdi 2019. gada 18. jūlijā:

1) pieteicēja neuzrādīja klientu risku novērtēšanas dokumentēšanu, tādējādi neievērojot Novēršanas likuma 6. panta

pirmās daļas prasības, kas paredz veikt risku izvērtēšanu un dokumentēt klienta izpētes pasākumus;

2) pieteicējas uzrādītajā novēršanas iekšējās kontroles sistēmā konstatēti trūkumi – nav iekļauta kārtība, kā tiek

iznīcināta klienta izpētes un uzraudzības gaitā iegūtā informācija, kā to paredz Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas

7. punkts, un nav aktualizēti un iekļauti uz to brīdi aktuālie Noteikumi Nr.281, kā to paredz Novēršanas likuma 7. panta

pirmās daļas 5. punkts;

3) pieteicēja neuzrādīja dokumentus (darbinieku apmācības reģistrācijas žurnālu), kas apliecinātu darbinieku veikto

apmācību, tādējādi pārkāpjot Novēršanas likuma 9. panta prasības, kas paredz darbinieku regulāru apmācības pienākumu.

[4.5] Tiesa norādīja, ka ir nošķirama dokumentu neiesniegšana par kādu faktu no šī fakta esības vai neesības. Proti,

tas, ka sākotnējās pārbaudes brīdī (pārbaudes akts lietas 96.–103. lapā) pieteicēja nav uzrādījusi klientu risku

novērtēšanas dokumentēšanu un darbinieku apmācības reģistrācijas žurnālu, pats par sevi nenozīmē, ka attiecīgās darbības

kā tādas nav veiktas. VID pieprasītos dokumentus pieteicēja vēlāk iesniedza, VID nav apšaubījis, ka tie atbilst pieteicējas

faktiski īstenotajiem pasākumiem, tātad nav apšaubīts, ka pieteicēja ir veikusi klientu risku novērtēšanas dokumentēšanu un

darbinieku apmācību. Tādējādi VID pieteicējas rīcībā nepamatoti konstatēja Novēršanas likuma 6. panta pirmās daļas un

9. panta pārkāpumu.

Tiesas ieskatā varētu tikt vērtēta informācijas nesniegšana VID noteiktajā termiņā, kas saskaņā ar Novēršanas likuma

78. panta pirmo daļu ir uzskatāms par pārkāpumu, par kuru var piemērot sankciju. Pieteicēja par pārbaudes veikšanu bija

informēta (VID vēstule lietas 44.–45. lapā), līdz ar to pieteicējai uz pārbaudes brīdi bija nepieciešams sagatavot visu VID

lūgto informāciju, neskaidrību gadījumā par pārbaudes veikšanas vietu un nepieciešamo dokumentu apjomu sazinoties ar

VID pārstāvi. Savlaicīgi neiesniedzot pieprasīto informāciju, tiek apgrūtināta un kavēta efektīva VID uzdevumu izpilde, kā

arī pastāv risks, ka pieprasītie dokumenti tiek noformēti vēlāk, kas neatbilst Novēršanas likuma mērķim. Vienlaikus tiesa

secināja, ka no šāda aspekta pieteicējas rīcību VID nav vērtējis, līdz ar to tiesa attiecīgos apstākļus nevarēja ņemt vērā,

novērtējot pieteicējai piemēroto soda naudu.

[4.6] Tiesa norādīja, ka Novēršanas likuma subjekta novēršanas iekšējās kontroles sistēmas atbilstība normatīvo aktu

prasībām ir būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sastāvdaļa. Proti, tas

ir priekšnoteikums efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku

novērtēšanas procedūru īstenošanai praksē.

Sākotnējā pārbaudes brīdī pieteicējas uzrādītajā novēršanas iekšējās kontroles sistēmā nebija ietverta kārtība, kā tiek

iznīcināta klienta izpētes un uzraudzības gaitā iegūtā informācija, kā to paredz Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas

7. punkts. Tādējādi, neskatoties uz to, ka minētais trūkums vēlāk novērsts, uz sākotnējās pārbaudes brīdi tas ir uzskatāms

par pārkāpumu. Savukārt pieteicējas sadarbošanās atbilstoši Novēršanas likuma 78. panta (acīmredzot domāts 77. pants)

trešās daļas 6. punktam ir ņemama vērā, nosakot piemērojamo sankciju.

[4.7] VID ir identificējis to, ka novēršanas iekšējās kontroles sistēmā nav aktualizēti un iekļauti uz to brīdi aktuālie

Noteikumi Nr.281, kas stājās spēkā 2019. gada 2. jūlijā. Tiesa nenoliedza, ka Novēršanas likuma subjektam ir pienākums

regulāri sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām un atbilstoši tām aktualizēt savu novēršanas iekšējo kontroles sistēmu

(Novēršanas likuma 8. pants). No Lēmuma neizriet, kādas būtiskas izmaiņas saistībā ar Noteikumu Nr.281 spēkā stāšanos

nav ieviestas minētajā pieteicējas sistēmā (nav izvērtēts pārkāpuma būtiskums un ietekme), jo sevišķi ņemot vērā, ka

Noteikumi Nr.674 un uz pārbaudes veikšanas brīdi aktuālie tāda paša nosaukuma Noteikumi Nr.281 pēc satura ir līdzīgi. Kā

izriet no Noteikumu Nr.281 anotācijas, tad vienīgais iemesls to pieņemšanai bija redakcionālas izmaiņas Novēršanas likuma

deleģējuma normā (noteikumu projekta dokumentācija http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475057, aplūkota

2020. gada 30. novembrī). Tādējādi VID nav pietiekami apsvēris konstatētā pārkāpuma nozīmību, lai būtu pamats par to

pieteicējai piemērot sankciju.

[4.8] VID piemērojamās sankcijas izvēlē ir rīcības brīvība, lai nodrošinātu gan soda individualizāciju, gan

nepieciešamību piemēroties valsts politikai attiecīgajā nozarē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo

daļu tiesa administratīvajā procesā veic kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības

apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Ņemot vērā VID piešķirto rīcības brīvību sankcijas izvēlē, tiesa, veicot Lēmuma

tiesiskuma kontroli, nevar novērtēt pārkāpumu (noteikt soda veidu) iestādes vietā.

Pieteicējai piemērota soda nauda 150 euro par VID identificēto pārkāpumu kopumu, atsevišķi nesadalot soda naudu

par katru konstatēto pārkāpumu. Tiesa konstatēja tikai vienu no VID identificētajiem pārkāpumiem, savukārt pārējo

pārkāpumu esība nav apstiprinājusies (tādā veidā, kā tas norādīts Lēmumā) vai arī VID izvērtējums par pārkāpuma

nozīmīgumu ir nepietiekams. Tiesa secināja, ka pieteicējai piemērotā soda nauda nav atzīstama par samērīgu un atbilstošu

VID identificēto pārkāpumu raksturam un būtībai. Lēmums šajā daļā ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams ar tā

pieņemšanas dienu.

[4.9] Tiesa neuzskatīja par nepieciešamu uzdot VID par pienākumu atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu

administratīvo aktu (Administratīvā procesa likuma 253. panta sestā daļa), jo pārkāpums ir konstatēts un novērsts, kā arī

procesam iestādē un tiesā, ievērojot spriedumā norādīto, ir audzinoša rakstura nozīme attiecībā uz pieteicējas pienākumu

apzināšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, kā arī sankciju

risku pārvaldības jomā.

[4.10] Vērtējot pieteicējai par Sankciju likuma normu pārkāpumu piemēroto soda naudu, tiesa norādīja, ka arī šis

likums ir vērsts uz privātā sektora iesaisti sankciju risku uzraudzībā, lai varētu efektīvi piemērot un izpildīt nacionālās un

starptautiskās sankcijas, kas tostarp var būt vērstas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

apkarošanu.

Lai to nodrošinātu, Sankciju likuma 13.1 pants paredz, ka uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un

nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – sankciju riska iekšējās kontroles sistēma),

tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras (panta pirmā daļa). Sankciju riska iekšējās

kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu

vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu uzraudzībā

esošo personu iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to

izpildes (panta otrā daļa).

Ieviešot attiecīgo regulējumu, norādīts, ka tieši klientu izpētes un darījumu uzraudzības ietvaros var konstatēt

aizdomīgus darījumus, kas liecina par iespējamo starptautisko sankciju pārkāpšanu vai apiešanu (2018. gada 21. jūnija

likuma grozījumu anotācija:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/906F4D1AB618293BC22582AA00485779?OpenDocument,

aplūkota 2020. gada 1. decembrī).

Minētais pants Sankciju likumā ietverts ar 2018. gada 21. jūnija grozījumiem, savukārt, ņemot vērā pārejas noteikumu

3. punktu, tas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, tādējādi uzraudzībā esošajām personām bija pietiekams laiks, lai izveidotu

sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu.

[4.11] Pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdī nevarēja uzrādīt izstrādātu sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu,

tādējādi VID pamatoti pieteicējas rīcībā konstatēja Sankciju likuma 13.1 panta pārkāpumu. Pieteicējai kā uzraudzības

subjektam, kas darbojas grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā, ir pienākums regulāri sekot līdzi normatīvo aktu

izmaiņām un attiecīgi tās ieviest savā ikdienas darbā.

Ikvienai uzraudzības iestādei bija dots pietiekams pārejas periods, lai izstrādātu sankciju riska iekšējo kontroles sistēmu

un ieviestu procedūras praksē, tostarp paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību. Attiecīgā

regulējuma spēkā stāšanās brīdī – 2019. gada 1. maijā – šai sistēmai jau bija pilnvērtīgi jāfunkcionē, tādējādi pieteicējas

pieļautais pārkāpums uzskatāms par būtisku.

[4.12] Saskaņā ar Sankciju likuma 13.2 panta otro daļu par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo

normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību VID uzraudzībā esošajām

personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas: 1) izteikt brīdinājumu; 2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai

vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro; 3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci

(sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā; 4) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt

Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus; 5) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai

atturēties no tās; 6) uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo

personu no amata.

Konkrētajā gadījumā par attiecīgā pienākuma neizpildi pieteicējai ir piemērota soda nauda 150 euro. Tiesa atzina, ka tas

nav nesamērīgs sods. Lēmumā ir izdarīti atbilstoši lietderības apsvērumi, turklāt sankcija ir pat mazāka par VID

izstrādātajās sankciju noteikšanas vadlīnijās par Novēršanas likuma un Sankciju likuma pārkāpumiem

(https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/sankciju_noteiksanas_vadlinijas_10102019.pdf, aplūkotas 2020. gada

1. decembrī) paredzēto minimālo sankciju par šāda rakstura pārkāpumu – 300 euro.

Tiesa atzinīgi vērtēja to, ka pieteicēja īsā laika periodā minēto trūkumu novērsa, tomēr persona nevar paļauties, ka tā

ikreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas varēs sakārtot dokumentāciju un palikt par to nesodīta, tādējādi soda naudai konkrētajā

gadījumā ir audzinošs raksturs. Turklāt sankciju riska iekšējās kontroles sistēmas kā dokumenta izstrādāšana pati par sevi

nav pašmērķis, ir svarīgi, ka uzraudzības subjekts ir gatavs to īstenot. Lēmums šajā daļā ir atzīstams par tiesisku un

atstājams negrozīts.

[5] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 2. decembra spriedumu daļā,

kurā tās pieteikums noraidīts.

[5.1] Pieteicēja atkārtoja pieteikumā ietvertos apsvērumus par sankcijām, kas tai piemērotas par Novēršanas likuma

normu neievērošanu. Papildus pieteicēja atsaucās uz Novēršanas likuma 8. panta 1. un 2. punktu (acīmredzot domāta

panta pirmā un otrā daļa) un norādīja, ka likums nenoteic termiņu, kādā pieprasītie dokumenti ir jāiesniedz VID.

[5.2] Par Sankciju likuma normu pārkāpumu norādīts, ka pieteicēja bija izstrādājusi sankciju riska iekšējās kontroles

sistēmu, šīs sistēmas dokumenti glabājās pieteicējas struktūrvienībā Ventspilī. VID pārbaudei savlaicīgi tika iesniegta

normatīvajiem aktiem atbilstoša minētā sistēma.

Soda naudai jau sākotnēji ir sodošs raksturs, Sankciju likums paredz sankciju – brīdinājums.

[5.3] Papildu paskaidrojumos apgabaltiesai norādīts, ka no VID 2019. gada 26. jūnija vēstulē ietvertās informācijas un

atsaucēm uz Novēršanas likuma normām un VID izstrādātajām vadlīnijām izriet, ka VID informēja pieteicēju par pārbaudes

veikšanu par Novēršanas likuma prasību izpildi. VID nebija pieprasījis sagatavot saskaņā ar Sankciju likumu izstrādāto

sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu. Tādējādi pieteicējai uz pārbaudi nebija jāsagatavo un pēc VID mutiska

pieprasījuma jāuzrāda minētā sistēma.

Pieteicējas ieskatā minētais izriet citstarp no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 5. un

11. punktā noteiktajiem nodokļu maksātāja pienākumiem; no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18. panta 1. punktā

(acīmredzot domāts 18. panta pirmās daļas 1. punkts) noteiktā VID pienākuma un likuma „Par Valsts ieņēmumu

dienestu” 8. panta 13. punktā un 10. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajiem VID uzdevumiem un tiesībām. VID ir

jāievēro augstāka ierēdņa pilnvarojums, kas saskaņā ar VID 2019. gada 26. jūnija vēstulē norādīto bija pārbaudīt šajā vēstulē

norādītos dokumentus (novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, grāmatvedības reģistrus un citus dokumentus), bet ne

sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu.

Dažādu metodiku, sistēmu izstrādi regulē dažādi normatīvie akti. Secīgi VID nebija tiesību piemērot pieteicējai

sankcijas par Sankciju likuma normu pārkāpumu. Šī pieteicējas sistēma atradās pieteicējas struktūrvienībā Ventspilī,

pārbaudes laikā par to tika informētas VID amatpersonas. VID pārkāpa Administratīvā procesa likuma 7. un 10. pantu.

[5.4] Pārbaude ilga no 2019. gada 18. līdz 26. jūlijam. Pārbaudes laikā pieteicēja uzrādīja un iesniedza visus pieprasītos

dokumentus. Novēršanas likuma 8. panta otrajā daļā noteikts 18 mēnešu termiņš novēršanas iekšējās kontroles sistēmas

aktualizēšanai situācijā, ja ir izmaiņas normatīvajos aktos.

[5.5] Pieteicēja iesniedza lūgumu atlīdzināt zaudējumus par juridiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar rēķiniem.

[6] VID iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 2. decembra spriedumu daļā, kurā

pieteicējas pieteikums apmierināts, norādot turpmāk minētos apsvērumus.

[6.1] Pieteicējai 2019. gada 26. jūnijā tika nosūtīta informatīva vēstule par pārbaudes veikšanu noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, dodot laiku sagatavot vēstulē pieprasītos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas

tieši saistīti ar Novēršanas likumā noteikto prasību izpildi. Pieteicējai visus dokumentus bija pienākums sagatavot uz

pārbaudes veikšanas dienu – 2019. gada 18. jūliju.

Tas, ka pieteicēja līdz pārbaudes turpinājumam iesniedza klientu risku novērtēšanas dokumentēšanu un darbinieku

apmācības reģistrācijas žurnālu, nenozīmē, ka klientu risku novērtējumi bija veikti pirms pārbaudes uzsākšanas un ka

pārkāpumi nav konstatēti. Iesniedzot dokumentus pārbaudes turpinājumā, VID nevar pārliecināties par šo dokumentu esību

pirms pārbaudes uzsākšanas.

Tiesa nepamatoti konstatējusi, ka VID pieteicējas rīcību nav vērtējis no informācijas sniegšanas noteiktā termiņā

aspekta. Kaut arī šā riska vērtējums Lēmumā nav tieši atrunāts, tas izriet no apstākļa, ka ir konstatēts Novēršanas likuma

6. panta pirmās daļas pārkāpums.

[6.2] Novēršanas iekšējās kontroles sistēma pēc būtības ir vadlīnijas, kas nosaka, kā jārīkojas Novēršanas likuma

subjekta darba ņēmējam konkrētā situācijā, konstatējot noteiktus apstākļus. Noteikumu Nr.281 neiekļaušana iekšējās

kontroles sistēmā rada risku Novēršanas likumā noteiktā mērķa sasniegšanai, jo pieteicējas darba ņēmēji nebūs informēti par

izmaiņām normatīvajos aktos. Pieteicēja nav ievērojusi Novēršanas likuma 7. pantā un 8. panta otrajā daļā noteikto

pienākumu aktualizēt novēršanas iekšējās kontroles sistēmu. Lēmumā ir vērtēts pārkāpuma būtiskums un ietekme.

[6.3] Novēršanas likums neparedz nodalīt soda naudu par katru izdarīto pārkāpumu atsevišķi.

[7] VID rakstveida paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību papildus norādīts turpmākais.

[7.1] Sankciju likumā nav noteiktas VID tiesības un pienākumi, veicot uzraugāmo subjektu pārbaudi šā likuma prasību

izpildē. VID kā uzraudzības un kontroles institūcija pēc analoģijas piemēro Novēršanas likuma regulējumu, tostarp 46. panta

pirmās daļas 3. punktu un 47. panta pirmās daļas 2. punktu.

[7.2] Ne Novēršanas likums, ne Sankciju likums neuzliek VID pienākumu pirms pārbaudes veikšanas par to informēt

subjektu. Vēstulei par pārbaudes veikšanu ir tikai informatīvs raksturs, un tās nosūtīšanas mērķis ir dot iespēju subjektam

pilnvērtīgi sagatavoties pārbaudei un novērst risku, ka pārbaudes laikā tiek konstatēti pārkāpumi. Tas, ka pieteicējai vēstulē

netika norādīts pienākums sagatavot dokumentus, kas saistīti ar Sankciju likuma prasību izpildi, nenozīmē, ka VID kā

uzraugošā un kontrolējošā iestāde nevar izmantot savas tiesības lūgt uzrādīt minētos dokumentus pārbaudes laikā.

VID nebija nepieciešams saņemt īpašu pilnvarojumu pārbaudes ietvaros vērtēt, kā pieteicēja izpilda Novēršanas likuma

un Sankciju likuma prasības, jo šādas tiesības VID izriet no likumos noteiktā.

[7.3] Dokumentiem, kas apliecina Sankciju likuma prasību izpildi, ir jābūt izstrādātiem pirms pārbaudes veikšanas.

Neuzrādot Sankciju likuma 13.1 pantā minētos dokumentus pārbaudes uzsākšanas brīdī un iesniedzot tos pārbaudes

turpinājumā, VID nevar gūt pārliecību par to, ka dokumenti ir bijuši izstrādāti jau pirms pārbaudes uzsākšanas.

[7.4] Pieteicējas pienākumi ir noteikti Novēršanas likumā un Sankciju likumā, līdz ar to likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 15. pantā nosauktie nodokļu maksātāju pienākumi uz izskatāmo gadījumu nav attiecināmi.

Novēršanas likuma 8. pants nav attiecināms uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas un

starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējuma izveidi.

Motīvu daļa

[8] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 302. panta, kas reglamentē lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē,

otrajai daļai, apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā.

Pieteicēja Administratīvajā apgabaltiesā iesniedza 2021. gada 8. marta papildu informāciju, paskaidrojumus un prasību

(lietas 162.–170. lapa), bet 10. martā iesniedza papildu dokumentus, lūdzot atlīdzināt zaudējumus par juridisko palīdzību.

Pirmās instances tiesā pieteicēja nebija iesniegusi un tiesa neizskatīja prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu, līdz ar to

apgabaltiesa pieteicējas prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu neizskata.

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība ir pamatota, bet

pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms pilnībā.

[10] Izskatāmajā lietā pastāv strīds par to, vai VID pārbaudes rezultātā konstatētajos apstākļos pieteicējai pamatoti

piemēroja soda naudu par Novēršanas likuma un Sankciju likuma tiesību normu pārkāpumiem.

[11] Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251. panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Izvērtējusi Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances

tiesa, pārbaudot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi konstatēja lietā piemērojamās Novēršanas likuma tiesību

normas (sk. šā sprieduma 4.2. un 4.3. punktu) un VID identificēto Novēršanas likuma normu pārkāpumu kopumu

pieteicējai (sk. šā sprieduma 4.4. punktu). Līdz ar to apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai

minētajā daļā un to neatkārto. Apgabaltiesa vienlaikus atzīst par nepareiziem Administratīvās rajona tiesas secinājumus par

nepamatotu soda noteikšanu pieteicējai saistībā ar Novēršanas likuma prasību neievērošanu.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatēja faktiskos un tiesiskos apstākļus attiecībā uz pieteicējas

pieļautajiem Sankciju likuma tiesību normu pārkāpumiem. Tā kā tiesas sniegtā argumentācija sprieduma minētajā daļā (sk. šā

sprieduma 4.9.–4.11. punktu) ir pareiza un pilnībā pietiekama, apgabaltiesa pievienojas Administratīvās rajona tiesas

spriedumā veiktajam lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

Apgabaltiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ uzskata, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[12] No lietas materiāliem konstatējami šādi apstākļi.

Atbilstoši VID 2019. gada 26. jūnija vēstulē Nr.30.8-12.3/1026 (lietas 44.–45.lapa) norādītajam pārbaudi par

Novēršanas likuma prasību ievērošanu plānots veikt 2019. gada 5. jūlijā; pārbaude tiks veikta likuma subjekta saimnieciskās

darbības veikšanas vietā; par pārbaudes veikšanas vietu un laiku lūgts sazināties ar VID amatpersonu līdz 2. jūlijam.

Pretēji pieteicējas uzskatam, no minētās VID vēstules nav izsecināms, ka pārbaude tiks veikta tikai par periodu no

2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. maijam. Vēstulē norādīts, ka pieteicējai ir pienākums sagatavot novēršanas

iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādātās un dokumentētās attiecīgās politikas un procedūras, kā arī tās ieviešanu

apliecinošos dokumentus. VID norādīja papildu lūgumu pieteicējai sagatavot konkrētus dokumentus un grāmatvedības

reģistrus, tostarp galveno grāmatu vai žurnālu-virsgrāmatu, sadarbības līgumus un grāmatvedības reģistrus (darījumu

attaisnojuma dokumentus, debitoru un kreditoru apgrozījumus, bankas norēķinu kontu izrakstus, tostarp konkrētiem vēstulē

minētiem klientiem) par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. maijam. Tāpat VID lūdza pieteicējai sagatavot

klientu izpētes un uzraudzības procesa ietvaros iegūto informāciju, nenorādot konkrētu periodu.

Ievērojot minēto, noraidāms kā nepamatots pieteicējas arguments par VID tiesībām veikt pārbaudi tikai par vēstulē

minēto periodu un tikai attiecībā uz Novēršanas likuma prasību izpildi.

Pieteicēja pareizi norāda, ka VID vēstulē nav iekļauta atsauce uz Sankciju likumu un nav norādīts par dokumentu

sagatavošanu šā likuma prasību ievērošanas pārbaudei.

Apgabaltiesa pievienojas VID paskaidrojumos minētajiem argumentiem, ka ne Novēršanas likuma, ne Sankciju likuma

normas neuzliek VID pienākumu pirms pārbaudes veikšanas par to informēt subjektu. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā VID

vēstulei par pārbaudes veikšanu bija informatīvs raksturs, un, kā to norādīja VID, tās nosūtīšanas mērķis bija dot iespēju

pieteicējai pilnvērtīgi sagatavoties pārbaudei un novērst risku, ka pārbaudes laikā tiek konstatēti pārkāpumi.

Tas, ka VID vēstulē pieteicējai netika norādīts pienākums sagatavot dokumentus, kas saistīti ar Sankciju likuma

prasību izpildi, nenozīmē, ka VID nevar izmantot tiesības lūgt uzrādīt minētos dokumentus pārbaudes laikā. Kā to pamatoti

norādīja pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Sankciju likuma pārejas noteikumu 3. punktu, uzraudzībā esošajām

personām bija pietiekams laiks, lai izveidotu sankciju riska iekšējās kontroles sistēmu. Līdz ar to pārbaudes dienā pieteicējas

rīcībā bija jābūt dokumentiem, kas apliecina Sankciju likuma 13.1 panta prasību izpildi.

[13] VID amatpersonas pārbaudi pieteicējas juridiskajā adresē veica 2019. gada 18. jūlijā, par pārbaudi sastādīts

pārbaudes akts Nr.12.2-3/185 (lietas 96.–103. lapa, 2019. gada 13. novembra akta precizējumi – lietas 104. lapa).

Aktā norādīti trūkumi, kas konstatēti, izvērtējot pieteicējas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu: 1) nav ņemtas vērā

Novēršanas likuma 6. panta pirmās daļas prasības attiecībā uz risku novērtējumu; 2) nav iekļauta kārtība, kādā tiek

iznīcināti klientu identifikācijas, izpētes un darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dokumenti; 3) nav ņemts vērā, ka Noteikumi

Nr.674 ir zaudējuši spēku; 4) saskaņā ar Sankciju likumu nav izstrādāta un iekļauta iekšējā kontroles sistēmā kārtība, kādā

tiek novērtēts Sankciju likuma risks.

Pieteicējai uzlikts pienākums līdz 2019. gada 26. jūlijam veikt konkrētu Novēršanas likuma prasību izpildi – noteiktu

dokumentu, tostarp klientu risku novērtējuma un darbinieku apmācību žurnāla iesniegšanu VID.

Aktā ir uzskaitītas darbības, ka pieteicējai jāveic, lai nodrošinātu atbilstību Sankciju likuma 13.1 panta prasībām.

Aktā norādīts, ka pārbaudes laikā tika uzrādītas klienta identifikācijas kartes un klienta darījumu izpētes formas;

pieteicēja sniedza mutisku skaidrojumu, ka veic klientu risku novērtēšanu, bet neuzrādīja klientu risku novērtēšanas

dokumentēšanu. Secināts, ka likuma subjekts nespēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un poliferācijas finansēšanas riskiem.

Aktā norādīts, ka pārbaudes laikā netika iegūti pierādījumi tam, ka pieteicēja pārbauda klienta sniegto informāciju par

patiesā labuma guvēju, salīdzinot to ar oficiālām datu bāzēm; pieteicēja nevarēja uzrādīt klienta sniegtos apliecinājumus tam,

ka klients ir patiesā labuma guvējs, un par to, vai viņš nav politiski nozīmīga persona.

No akta redzams, ka tika veikta konkrētu pieteicējas klientu dokumentu izskatīšana, tostarp norādot uz trūkumiem

grāmatvedības dokumentos, to, ka nav veikta papildu izpēte u.tml., kā arī pieteicējai sniegtas konsultācijas un ieteikumi

nepilnību novēršanai.

2019. gada 18. jūlijā (pārbaudes diena) pieteicēja sniedza paskaidrojumu Nr.2/2019 (lietas 110. lapa), kurā norādīts,

ka triju uzņēmumu klientu izpētes dokumenti glabājas pieteicējas struktūrvienībā – arhīvā Ventspilī – un tiks nosūtīti pēc

VID pieprasījuma.

No minētā paskaidrojuma satura neizriet pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā VID ģenerāldirektoram, pieteikumā un

paskaidrojumos tiesai norādītais, ka klientu risku novērtēšanas dokumentācija atrodas pieteicējas struktūrvienībā Ventspilī,

kur ar to var iepazīties, un ka VID inspektori aicināti ar dokumentiem iepazīties tieši Ventspilī.

Apgabaltiesa konkrētajā gadījumā uzsver kā nozīmīgu apstākli, ka VID, informējot pieteicēju par pārbaudi, deva laiku

pieteicējai sagatavot vēstulē norādītos dokumentus un citus dokumentus, kas saistīti un apliecinātu Novēršanas likumā

noteikto prasību izpildi. Pieteicēja vienojās ar VID par pārbaudes laiku un vietu, līdz ar to pieteicējai visus dokumentus bija

pienākums sagatavot uz pārbaudes veikšanas dienu, lai VID amatpersonas pārbaudes veikšanas vietā var ar tiem iepazīties.

Apstāklis, ka pārbaudes veikšanas dienā pieteicējas rīcībā nebija konkrētu dokumentu, liecina par to, ka pieteicēja nav

izpildījusi konkrētas likuma prasības.

[14] Pārbaudes akta Nr.12.2-3/185 turpinājumā, kas sagatavots 2019. gada 10. septembrī VID telpās (lietas 105.–

109. lapa), konstatēts, ka pieteicēja līdz 2019. gada 26. jūlijam VID iesniedza: 1) likuma subjekta un klientu risku

novērtējumu; 2) likuma subjekta darbinieku apmācību žurnālu; 3) kārtību, kādā tiek iznīcināti klientu identifikācijas, izpētes

un darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dokumenti; 4) sankciju riska iekšējās pārvaldības sistēmu; 5) klientu izpētes

dokumentus. Aktā cita starp norādīts, ka likuma subjekts nav veicis konkrēta klienta padziļinātu izpēti.

No minētā secināms, ka pieteicēja izpildīja VID pārbaudes rezultātā izvirzītās prasības. Taču minētais neapliecina to,

ka pārbaudes dienā nepastāvēja VID konstatētie Novēršanas likuma un Sankciju likumu pārkāpumi, konkrēti trūkumi un

nepilnības pieteicējas darbībā.

[15] Novēršanas likuma II nodaļa reglamentē iekšējo kontroli.

Minētā likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, lai noskaidrotu,

novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

un proliferācijas finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot

attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā

pārvaldes institūcija.

Savukārt šā panta otrā daļa paredz, ka iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību

izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas

novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma un proliferācijas finansēšanā.

Novēršanas likuma 9. pants noteic, ka likuma subjekts nodrošina, lai atbildīgie darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību,

lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt aizdomīgus darījumus un to pazīmes un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās

darbības.

VI D apelācijas sūdzībā ir pamatojis, kādēļ noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas

finansēšanas novēršanā ir svarīgi, lai Novēršanas likuma subjekti precīzi un atbildīgi pilda tiem šajā likumā noteiktos

pienākumus. Cita starp tad, ja likuma subjekts pieprasītos dokumentus uzrāda VID noteiktajā termiņā, VID var gūt

pārliecību par šo pienākumu izpildi. Ja dokumenti pēc VID pieprasījumu uzrādīti netiek, bet tiek uzrādīti kaut kad vēlāk, tad

nav iespējams gūt pārliecību par to, ka subjekts šos dokumentus bija izstrādājis un savā darbībā ievērojis jau pirms

pārbaudes veikšanas dienas. Jau no apstākļa, ka VID ir konstatējis Novēršanas likuma 6. panta pirmās daļas pārkāpumu,

izriet, ka VID vērtēja informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā.

VID apelācijas sūdzībā ir pamatojis, un to nav apšaubījusi pirmās instances tiesa, ka Novēršanas likuma subjektiem ir

jāseko līdzi izmaiņām tiesiskajā regulējumā. VID nav norādījis uz būtiskām izmaiņām tiesiskajā regulējumā, ar kuru stāšanos

spēkā Novēršanas likuma subjektiem tiek uzlikti kādi papildus pienākumi vai mainās līdz šim noteikto pienākumu izpildes

veids, kārtība utt. Tomēr, ņemot vērā pārbaudes mērķi un to, ka konkrēts apstāklis – Noteikumi Nr.674 ir zaudējuši spēku –

pārbaudes laikā tika konstatēts, VID bija pienākums to norādīt. Novēršanas likuma subjektam ir pienākums sekot līdzi

izmaiņām tiesiskajā regulējumā un attiecīgi aktualizēt informāciju novēršanas iekšējās kontroles sistēmā.

[16] Apgabaltiesa lietā konstatējos apstākļos secina, ka pieteicējai piemērotā sankcija – soda nauda 150 euro par

VID pārbaudes laikā konstatētajiem Novēršanas likuma normu pārkāpumiem – ir atbilstoša un samērīga. Pretēji pirmās

instances tiesas secinājumam, ka iestādei par katru konstatēto likuma pārkāpumu bija jānosaka sods, apgabaltiesa no

Novēršanas likuma normām šādu prasību nekonstatē. Novēršanas likuma 77.pants, reglamentējot iestāžu kompetenci

sankciju piemērošanā un uzraudzības pasākumu īstenošanā, paredz, ka kompetentā iestāde piemēro šā likuma 78. pantā

noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (pirmā daļa). Šā panta trešā daļa noteic uzraudzības un kontroles institūcijas

pienākumu, atbilstoši šā panta pirmajai daļai nosakot sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņemt vērā visus

būtiskos normā uzskaitītos apstākļus. Savukārt 78. panta, kas reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai noteikto prasību neievērošanas nosacījumus, pirmā daļa nosauc likuma

subjektam piemērojamās sankcijas, soda nauda ir viens no sankciju veidiem.

No Lēmuma satura citstarp konstatējams VID atzītais, ka likuma subjekta iekšējā kontrole attiecībā uz risku

novērtējumu ir būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sastāvdaļa. VID

norādīja konstatētos trūkumus, pārkāpumus. Lēmumā norādīts, ka iestāde vērtēja pārkāpuma raksturu, būtību, pārkāpuma

ilgumu, kā arī to, vai un kā likuma subjekts sadarbojies ar uzraudzības un kontroles institūciju, to, vai pēc kontroles

pārkāpumi tika novērsti. Norādīts, ka iestāde ņēmusi vērā samērīguma principu un lietderības apsvērumus, ievērojot

sabiedrības intereses. Ne sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā nav atklāts minētā vērtējuma saturs, līdz ar to apgabaltiesa uzskata,

ka Lēmuma pamatojumā ir trūkumi. Taču konkrētās lietas apstākļos apgabaltiesa nesaskata pamatu secināt, ka pieteicējai

piemērotā soda nauda ir nesamērīga par VID pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. VID konkrētajā gadījumā pamatoti norāda, ka, neievērojot normatīvajos aktos

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un poliferācijas finansēšanas novēršanai noteikto kārtību, palielinās

iespēja izmantot valsts finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un poliferācijas finansēšanas

nolūkiem, kas apdraud visas sabiedrības intereses gan valsts finansiālās stabilitātes, gan sociālās drošības jomā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245. pantu, 304. panta pirmo daļu, 307. un 309. pantu, 329. panta

pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA ,,BKG Finance & Audit” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2020. gada 8. aprīļa lēmuma Nr.30.8-

22.13/1373 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S. Gintere

Tiesneses K. Kalvāne

L. Vīnkalna