Court partially allowed rent arrears claim but dismissed lawyer fee request due to lack of direct causation.

Lietas Nr. C14024715

Lietas arhīva Nr. C-0247-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2015.gada 26.oktobrī

Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Bogdane

ar tiesas sēžu sekretāri A.Upīti,

piedaloties prasītāja – /pers. A/ (/pers. A/) pārstāvim /pers. C/,

atbildētāja – /pers. D/ pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Liepiņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ (/pers. A/) prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ (/pers. A/) (turpmā k tekstā – prasītājs) pārstāvis iesniedzis Gulbenes rajona tiesā prası̄bas pieteikumu prası̄bā

pret /pers. D/ (turpmāk tekstā – atbildētāju) par parāda piedziņu.

Prası̄bas pieteikumā norā dı̄ts, ka 2013. gada 23. septembrı̄ starp Prası̄tā ju kā izı̄rē tā ju un /pers. D/ (turpmā k tekstā -

Atbildētājs), personas kods /personas kods/, kā ı̄rnieku tika noslē gts Dzı̄vojamo telpu ı̄res lı̄gums (turpmā k tekstā - Lı̄gums)

(Pielikums Nr.2), saskaņā ar kuru Prasītājs nodeva un Atbildētājs pieņēma atlīdzības lietošanā dzīvokli ar kopējo platību 74.6m2, kurš

atrodas /adrese/, ar kadastra numuru /numurs A/(turpmāk tekstā - Nekustamais īpašums).

Atbilstoš i Lı̄guma 2.1., 2.2.punktā noteiktajam, Atbildētājs lı̄dz katra mē neš a 23.datumam apn̦ ē mā s veikt ı̄res maksas maksā jumu

645.00 EUR (seši simti četrdesmit pieci euro un 00 centi) apmērā uz Prasītāja norādīto bankas norēķinu kontu kredītiestādē. Saskaņā

ar Lı̄guma 2.4.punktu un mutisko vienoš anos, kas tika panā kta starp Prası̄tā ju un Atbildē tā ju, komunā los pakalpojumus atbilstoš i

namı̄paš uma apsaimniekotā ju izsniegtajiem rē k̦iniem apmaksā Prasītājs, savukārt Atbildētājs kopā ar kā rtē jo ı̄res maksas maksā jumu

kompensē komunālo pakalpojumu apmaksu visā to apjomā.

Sakarā ar to, ka Atbildētājs nebija veicis kā rtē jo ı̄res maksas maksā jumu, 2014.gada 21.maijā Prası̄tā js ar elektroniskā

pasta starpniecı̄bu nosū tı̄ja Atbildē tā jam vē stuli (Pielikums Nr.3) ar lū gumu veikt ı̄res maksas maksā jumu 640.00 EUR (seš i simti

č etrdesmit euro un 00 centi) apmē rā par nenomaksā to maija mē nesi, kā arı̄ kompensē t komunā lo pakalpojumu apmaksu par

februā ra, marta un aprı̄la̦ mē neš iem 559.27 EUR (pieci simti piecdesmit devin̦ i euro un 27 centi) apmē rā , atbilstoš i Lı̄guma

2.4.punktā minētajiem nosacījumiem.

2014.gada 23.maijā Atbildē tā js Prası̄tā jam nosū tı̄ja atbildes vē stuli, kurā norā dı̄ja, ka kopš maija mē neš a Nekustamo ı̄paš umu

nelieto un it kā esot par to informē jis Prası̄tā ju. Jā atzı̄mē , ka Prası̄tā js brı̄dinā jumu par Lı̄guma priekš laicı̄gu lauš anu no Atbildē tā ja

nav saņēmis.

Saskan̦ ā ar Lı̄guma 5.1.punktu, noslē gtais Lı̄gums ir spē kā lı̄dz 2014.gada 23.septembrim. Priekš laicı̄ga Lı̄guma lauš ana ir

piel̦aujama, ievē rojot Lı̄guma 5.8.punkta nosacı̄jumus, proti, jebkurai no Pusē m ir tiesı̄bas izbeigt Lı̄guma darbı̄bu, brı̄dinot par to

otru Pusi rakstveidā vismaz 2 (divus) mē neš us iepriekš . Lı̄guma darbı̄bai izbeidzoties, Puses sastā da pien̦ emš anas - nodoš anas aktu,

kas, atbilstoši Līguma 5.11 .punktam, ir apliecinājums tam, ka Līguma darbība tiek izbeigta.

N̦ emot vē rā iepriekš minē to, kā arı̄ faktu, ka netika sastā dı̄ts pien̦ emš anas -nodoš anas akts, kas, atbilstoš i Lı̄guma 5.11.punktam,

ir apliecinājums tam, ka Līguma darbība tiek izbeigta, nav likumīga pamata prezumēt, ka Līguma darbība tika priekšlaicīgi izbeigta.

Saskan̦ ā ar NORDEA BANK 2014.gada 7.jū lija izdruku no Prası̄tā ja bankas konta par laika posmu no 2013.gada 20.septembra

līdz 2014.gada 1.jūlijam

No iepriekš minē ta izriet, ka Atbildētājs ir pā rstā jis veikt maksā jumus par Nekustamā ı̄paš uma ı̄ri 2014.gada 22.aprı̄lı̄. Rezultā tā

ir uzkrā jies ı̄res maksas parā ds 2580.00 EUR (divi tū kstoš i pieci simti aston̦ desmit euro un 00 centi) apmē rā par nenomaksā tajiem

maija, jūnija, jūlija un augusta mēnešiem.

Saskan̦ ā ar Lı̄guma 2.3punktu Prası̄tā jam ir tiesı̄bas aprē k̦inā t lı̄gumsodu 0.5% apmē rā no ı̄res maksas par katru nokavē to

dienu, t.i., lı̄gumsods par vienas dienas nokavē jumu ir 3.23 EUR (trı̄s euro un 23 centi) - 0.5% no 645.00 EUR (seš i simti č etrdesmit

pieci euro un 00 centi) jeb ı̄res maksas. N̦ emot vē rā iepriekš minē to, lı̄gumsods par maija mē nesi ir 96.90 EUR (devin̦ desmit seš i euro

un 90 centi), 100.13 EUR (viens simts euro un 13 centi) par jū nija mē nesi, 96.90 EUR (devin̦ desmit seš i euro un 90 centi) par jū lija

mē nesi un 100.13 EUR (viens simts euro un 13 centi) par augusta mē nesi. Tā dē jā di lı̄gumsods par nenomaksā tajiem maija, jū nija,

jū lija un augusta mē neš iem kopā ir 394.06 EUR (trı̄s simti devin̦ desmit č etri euro un 6 centi) (Aprēķins veikts atbilstoši Līguma

2.3.punktā noteiktajam).

N̦ emot vē rā godı̄gas darı̄juma prakses nosacı̄jumus, un Civillikuma 1716.panta treš ajā dal̦ā un 1717.pantā noteikto, lı̄gumsoda

apmē rs tiek samazinā ts lı̄dz 10 procentiem no pamatparā da, proti, lı̄gumsoda apmē rs par 122 (viens simts divdesmit divā m)

nokavētām dienām tiek noteikts 258.00 EUR (divi simti piecdesmit astoņi euro un 00 centi).

Pē dē jo maksā jumu par san̦ emtajiem komunā lajiem pakalpojumiem Atbildē tā js veicis 2014.gada 4.martā par janvā ra mē nesi,

tā dē jā di uz doto brı̄di ir uzkrā jies parā ds par, nekompensē tajiem komunā lajiem pakalpojumiem februā ra, marta, aprı̄la̦ , maija, jū nija,

jū lija un augusta mē neš os. Kopē jā parā da summa par iepriekš minē tajiem mē neš iem ir 1072.52 EUR (viens tū kstotis septin̦ desmit

divi euro un 52 centi) (Pielikums Nr.5). Tā kā komunā los pakalpojumus Atbildē tā ja vietā ir nomaksā jis Prası̄tā js, atbilstoš i Lı̄guma

2.4.punktā noteiktajam, Atbildētājam ir pienākums kompensēt nenomaksātos komunālos pakalpojumus visā to apjomā.

2014.gada 26.maijā Prası̄tā js san̦ ē ma no Atbildē tā ja vē stuli ar pazin̦ ojumu par to, ka Nekustamā ı̄paš uma atslē gas ir iemestas

pastkastītē. Saistībā ar vēstulē minēto, Prasītājs 2014.gada 2.jūlijā ieradās Latvijā, lai veiktu Nekustamā īpašuma apsekošanu.

2014.gada 3.jūlijā Prasītājs kopā ar pieacinā tajā m personā m ieradā s uz Nekustamā ı̄paš uma apsekoš anu. Apsekoš anas gaita un

tiesiski nozı̄mı̄gi apstā kl̦i tika iksē ti Dzı̄vojamo telpu /adrese/ apsekoš anas aktā (turpmā k tekstā - Apsekoš anas akts) (Pielikums

Nr.6).

No minē tā Apsekoš anas akta izriet, ka, ieejot Nekustamajā ı̄paš umā , tika konstatē ti sekojoš u mantu bojā jumi - izlietne (Pielikums

Nr.7), dı̄vā ns (Pielikums Nr.8). Atbilstoš i Lı̄guma 5.2.punktā noteiktajam, Lı̄guma noslē gš anas dienā Atbildē tā js iemaksā ja Prası̄tā jam

droš ıb̄ as naudu 645.00 EUR (seš i simti č etrdesmit pieci euro un 00 centi) apmē rā (turpmā k tekstā - Droš ıb̄ as nauda). Saskan̦ ā ar

Lı̄guma 5.11.punktu, gadı̄jumā , ja Nekustamā ı̄paš uma apsekoš anas brı̄dı̄ tiek konstatē ti bojā jumi, kas raduš ies Atbildētāja vainas dē l,̦

Prasītājam ir tiesı̄bas samazinā t izmaksā jamā s Droš ıb̄ as naudas apmē ru atbilstoš i nodarı̄to zaudē jumu apmē ram. Iepriekš minē to

bojā jumu apmē rs sastā da 670.00 EUR (seš i simti septin̦ desmit euro un 00 centi). N̦ emot vē rā iepriekš minē to un godı̄gas darı̄juma

prakses nosacījumus, Prasītājs samazina nodarīto bojājumu apmēru līdz iemaksātās Drošības naudas apmē ram, t.i., 645.00 EUR

(seši simti četrdesmit pieci euro un 00 centi).

Pamatojoties uz Lı̄guma 5.13.punktā , 5.14.punktā , 5.15.punktā minē tajiem nosacı̄jumiem, 2014.gada 28.jū lijā uz Atbildē tā ja

norā dı̄to dzı̄vesvietas adresi tika nosū tı̄ta brı̄dinā juma vē stule ar pieprası̄jumu izpildı̄t savas saistı̄bas, kas Atbildē tā jam izriet no

noslēgtā Līguma.

2014.gada 2.septembrı̄ sakarā ar glabā š anas termin̦ a notecē jumu iepriekš minē tā brı̄dinā juma vē stule tika nosū tı̄ta atpakal̦

sū tı̄tā jam. N̦ emot vē rā apstā kli, ka Atbildē tā js lı̄dz š im brı̄dim nav veicis nekā das darbı̄bas strı̄da atrisinā š anai pā rrunu cel̦ā, tika

pieņemts lēmums risināt strīdu tiesību aktos noteiktajā kārtībā vispārējā Latvijas Republikas tiesā.

N̦ emot vē rā prası̄bā norā dı̄to, ievē rojot 2015.gada 9.aprı̄la̦ pieteikumu par prası̄bas summas palielinā š anu, un, pamatojoties uz

Civillikuma 1587.pantu, 1651.pantu, 1652.panta treš o dalu, 1662.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1720.panta otro dal̦u, 1765.pantu

un Civilprocesa likuma 34.panta pirmā s dalā s pirmo punktu, 41.panta pirmo dalu, 44.panta pirmā s dalā s pirmo punktu, 195.pantu,

197.panta pirmo dalu, kā arī Līguma 2.L, 2.2., 2.3., 2.4., 5.1.. 5.2.. 5.8.. 5.11., 5.13., 5.14., 6.L, 6.2.punktiem, prasītājs lūdz:

1) uzlikt par pienā kumu atbildētājam samaksā t parā da summu 4074.04 EUR (č etri tū kstoš i septin̦ desmit č etri eiro un 04 centi),

kas sastāv no:

īres maksas parāda 2580.00 EUR (divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit eiro un 00 centi);

līgumsoda 258.00 EUR (divi simti piecdesmit astoņi eiro un 00 centi);

nekompensēto komunālo pakalpojumu parāda 1072.52 EUR (viens tūkstotis septiņdesmit divi eiro un 52 centi);

likumiskajiem procentiem 163.52 EUR (viens simts sešdesmit trīs eiro un 52 centi).

2) uzlikt Atbildē tā jam par pienā kumu atlı̄dzinā t Prası̄tā jam tiesāšanā s izdevumus 395.86 EUR (trı̄s simti devin̦ desmit pieci eiro

un 86 centi), kas sastāv no:

valsts nodevas samaksas 391.16 EUR (trīs simti deviņdesmit viens eiro un 16 centi);

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas 4.70 EUR (četri eiro un 70 centi).

3) uzlikt Atbildētājam par pienā kumu atlı̄dzinā t Prasītājam juridisko pakalpojumu izdevumus 250.00 EUR (divi simti piecdesmit

eiro un 00 centi) apmērā;

4) noteikt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus, t.i., seši procenti no simta gadā.

Atbildētājs iesniedzis rakstveida paskaidrojumu par prası̄bu. Atbildētājs norā da, ka prasītāja prası̄bu neatzı̄st pilnı̄bā , uzskata to

par nepamatotu un noraidāmu sekojošu iemeslu dēļ.

1.Pats prası̄tā js norā da, ka 2014. gada 23. maijā ir san̦ ē mis no atbildē tā ja vē stuli, kurā atbildē tā js norā dı̄jis, ka nekustamo

ı̄paš umu vairs nelieto, tā pē c atbildē tā jam nav pamata arı̄ maksā t par nesan̦ emtu pakalpojumu. Atbildē tā js, jau pirms 23.05.2014.

informējis prasītāju, ka ir izbeidzis lietot izīrēto īpašumu.

2. Pats prası̄tā js atzı̄st, ka ir san̦ ē mis no atbildē tā ja pazin̦ ojumu par ı̄res izbeigš anu, un ka ı̄paš uma atslē gas 26.05.2014. ir

iemestas prasītāja pastkastītē, kas bija aizslēgta, un kuras atslēgas ir prasītājam.

3. Līdz ar to pats prasītājs atzīst, ka īres attiecības ir izbeigušās 2014. gada maijā.

4. Prası̄tā js norā da, ka tikai pē c vairā k kā mē neš a esot ieradies apsekot ı̄paš umu, un, nepieaicinot atbildē tā ju, esot konstatē jis

kaut kā dus bojā jumus, ko atbildē tā js nav ne nodarı̄jis, ne par tiem atbildē tā jam kaut kas ir zinā ms. Cik noprot, tā dā veidā prası̄tā js

vēlas paturēt atbildētāja iemaksāto drošības naudu.

5. Uzskata, ka atbildē tā jam nav pienā kums maksā t par nesan̦ emtu ı̄res pakalpojumu, tā da prası̄tā ja nostā ja ir pretrunā ne tikai

šībrīža civiltiesību principiem, bet arī Eiropas nostājai par taisnīgu tiesību izmantošanu.

Ņemot vērā paskaidrojumā norādīto, atbildētājs lūdz tiesu prasītāja prasību noraidīt pilnā apmērā.

Tiesas sē dē s prası̄tā ja pā rstā vis uztur prası̄bu visā apjomā uz prası̄bā norā dı̄tā pamata. Uzskata, ka lı̄guma darbı̄ba

turpinājās līdz pat 2014.gada 23.septembrim. Ja arī atbildētāja puse uzskata, ka lı̄gums tika uzteikts, tad jā n̦ em vē rā lı̄guma 5.8.punkts

- ir jā rē k̦ina 2 mē neš i. Par pē dē jo septembra mē nesi maksā jumi no atbildētāja netiek prası̄ti. Uzskata, ka atbildē tā ja rı̄cı̄bas rezultā tā

bojāta prası̄tā ja manta, bojā ts dı̄vā ns un izlietne. Aprē k̦inā tais zaudē juma apmē rs atbilst atbildē tā ja iemaksā tajai droš ıb̄ as naudai.

Lū dz apmierinā t prası̄bu pilnā apmē rā , lū dz piedzı̄t no atbildē tā ja tiesā š anā s izdevumus – tiesas izdevumus EUR 395,86 apmē rā un

par juridiskajiem pakalpojumiem EUR 577,-. Precizē , ka lū dz taisı̄t spriedumu par piedzin̦ u, nevis par pienā kuma uzlikš anu. Lı̄dz

2014.gada janvā rim, ieskaitot, atbildē tā js ir veicis samaksu par komunā lajiem maksā jumiem. Vē lā k atbildı̄gajiem dienestiem bija

rekonstrukcija, tā pē c rē k̦ins izrakstı̄ts par trı̄s mē neš iem kopā . Izı̄rē tais dzı̄voklis atbildētājam tika nodots ar pien̦ emš anas-nodoš anas

aktu. Minē tais akts lietā nav iesniegts, jo prasītāja pārstāvja rı̄cı̄bā š āda akta nav. No lietā iesniegtā s elektroniskā s sarakstes secinā ms,

ka atbildē tā js nebija atbilstoš i brı̄dinā jis prası̄tā ju par lı̄guma lauš anu. Dzı̄voklis tika apsekots bez atbildē tā ja piedalı̄šanā s, jo vin̦ š

neizrā dı̄ja ieinteresē tı̄bu. Norā da, ka vidusmē ra saprā tı̄gs cilvē ks neuzn̦ emtos maksā t lı̄gumā norā dı̄to ikmē neš a maksā jumu, ja

dzı̄voklı̄ atrastos mantas tā dā stā voklı̄, kā dā tā s tika konstatē tas, apsekojot dzı̄vokli. Izlietne mainı̄ta, jo no tā s tecē jis ū dens uz grı̄das.

Dı̄vā ns ir bojā ts, ar plek̦ iem, ar izsmē k̦iem. Komunā lo pakalpojumu rē k̦ins par februā ri, martu aprı̄li atbildē tā jam izsniegts aprı̄la̦

beigās. Pā rstā vis nevar precı̄zi izskaidrot rē k̦inus saistı̄bā ar juridisko pakalpojumu sniegš anu. Piekrı̄t, ka faktiski pē c 2014.gada

3.jūlija prası̄tā js pā rn̦ ē ma dzı̄vokli savā valdı̄jumā . Prası̄tā ja pā rstā vis apstrı̄d, ka /pers. D/ uzteica lı̄gumu priekš laicı̄gi. Nepastā v

strı̄ds, ka lietā esoš ā e-pasta sarakste notikusi starp pusē m. 2014.gada 3.jūlijā prasītājs apsekoja dzı̄vokli, tač u to nepā rn̦ ē ma. Dzı̄voklı̄

atbildētāja mantas netika konstatē tas. Atslē gas bija pastkastı̄tē . Pārstāvja rı̄cı̄bā nav informā cijas vai atbildētājs pē c 2014.gada 3.jū lija

lietoja dzı̄vokli, vai atbildē tā jam vispā r š āda iespē ja bija. Piekrı̄t, ka nokavē jums par komunā lo pakalpojumu maksā jumu februā ri,

martu, aprīli rēķināms no brīža, kad atbildētājam tika izsniegts rēķins.

Lietas 27.lapā esoš ais rē k̦ins ir par 4 mē neš iem – par februā ri, martu, aprı̄li, maiju. Prası̄tā ja pā rstā vis norā da, ka , visticamā k,

rē k̦ins ir izsniegts maija beigā s. Tā pē c no pieteikumā par prası̄bas summas palielinā š anu norā dı̄tajā m nokavē juma dienā m saistı̄bā ar

minē to rē k̦inu atn̦ emamas 90+30 nokavē juma dienas. Prasītājs vairā kkā rtē ji aicinā ja atbildētāju piedalı̄ties dzı̄vokl̦a apsekoš anā , tač u

nekāda atbilde no pretējās puses nebija. Lietas 85.lapā esošo maksājumu dokumentu neņemt vērā, jo tas neattiecas uz lietu.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis norā da, ka ir pilnvarots neatzı̄st prası̄bu pilnā apjomā . Lū dz lietu vē rtē t pē c bū tı̄bas,

ne tikai pē c formā liem pazin̦ ojumiem. 2014.gada 23.maijā atbildē tā js pazin̦ ojis, ka dzı̄vokli nelieto, atslē gas iemeta pastkastı̄tē .

Pārstāvis ir pā rliecināts, ka š is pazin̦ ojums ir tulkojums kā lı̄guma lauš ana. Atbildē tā jam faktiski nebija iespē jams nodot dzı̄vokli

atbilstoš i lı̄gumā noteiktajam, jo prasītājs Latvijā neatradā s. Par to strı̄da nav. Lı̄gumā norā dı̄tā pā rstā vja nebija. Vismaz atbildē tā jam

par to nekas nebija zinā ms. Prasītājs ieradā s 2014.gada 3.jūlijā, lai apsekotu dzı̄vokli. Ja maija mē nesı̄ /pers. D/ pazin̦ ojis par lı̄guma

lauš anu, ievē rojot lı̄gumā norā dı̄tos divus mē neš us, tad ı̄res maksa varē tu bū t jā maksā tikai par maiju, jū niju un jū liju. Prası̄tā ja

lū gums par lı̄gumsodu un nokavē juma procentiem nav apmierinā ms. Rē k̦ini iesniegti tikai aprı̄la̦ beigā s vai maija mē nesı̄. Norā da, ka

neredz pierādījumus, ka prasītājam ir nodarīti zaudējumi atbildētāja rı̄cı̄bas rezultā tā . Ja pien̦ em, ka /pers. D/ nav kaut ko samaksā jis,

tad samaksā jā ieskaita EUR 645,-, ko /pers. D/ samaksā jis pie lı̄guma noslē gš anas. Uzskata, ka nevar sabiedrı̄bas ar ierobež otu

atbildı̄bu izrakstı̄tos rē k̦inus, tulkot kā tiesā š anā s izdevumus. Pien̦ em, ka varē tu runā t par likumiskajiem procentiem, tač u ne par

lı̄gumsodu. Var runā t par maija mē neš a rē k̦inu. Par jū niju un jū liju atbildē tā js pilnvarojis pā rstā vi neatzı̄t prası̄bu. Tomē r, nekā dā

gadı̄jumā nevar nonā k pie slē dziena, ka /pers. D/ jā maksā lı̄dz 2014.gada septembrim. Atbildē tā js e-pastā prası̄tā jam konkrē ti ir

norā dı̄jis, ka dzı̄vokli nelieto, atslē gas ir pastkastı̄tē . Mā klera pilnvarojumu atbildē tā js nebija redzē jis. Pā rstā vim nav pamata neticē t

atbildētājam, ka nebija, kam nodot dzı̄vokli. /pers. D/ ir darı̄jis zinā mu, ka 2014.gada maija mē nesı̄ dzı̄vokli ir atbrı̄vojis un atslē gas ir

pastkastı̄tē . Nepastā v strı̄ds, ka lietā iesniegtā e-pasta sarakste ir notikusi starp pusē m. No e-pasta sarakstes var secinā t, ka /pers. D/

ne vē lā k kā 26.maijā ir paudis gribu izbeigt lı̄gumiskā s attiecı̄bas. Prasītājs 2014.gada 3.jū lijā ir san̦ ē mis dzı̄vokli atpakal̦. Sajā datumā

parakstı̄ts apsekoš anas akts, /pers.A/pā rn̦ em dzı̄vokli. Katram ir jā maksā par to, ko ir san̦ ē mis, ko ir izmantojis. /pers. D/ pē c

2014.gada 3.jū lija nav neko san̦ ē mis, neko nav izmantojis. Atbildē tā ja pā rstā vis neiebilst, ka lietas 27.lapā esoš ais rē k̦ins ir par 4

mē neš iem – par februā ri, martu, aprı̄li, maiju. Neiebilst, ka š o rē k̦inu atbildē tā js san̦ ē mis maija beigā s. Lū dz prası̄bu noraidı̄t. Lū dz

ņemt vērā norādītos argumentus.

Motīvu daļa

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā dal̦ā ir noteikts, ka katrai pusei jā pierā da fakti, uz kuriem tā pamato savus

prası̄jumus vai iebildumus. Prası̄tā jam jā pierā da savu prası̄jumu pamatotı̄ba. Atbildē tā jam jā pierā da savu iebildumu pamatotı̄ba.

Ievērojot Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novē rtē pierā dı̄jumus pē c savas iekš ējā s pā rliecı̄bas, kas pamatota uz tiesas

sē dē vispusı̄gi, pilnı̄gi un objektı̄vi pā rbaudı̄tiem pierā dı̄jumiem, vadoties no tiesiskā s apzin̦ as, kas balstı̄ta uz log̒ ikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Likums „Par tiesu varu” nosaka tiesas pienā kumu, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektı̄vo patiesību, kā arı̄ „lai gan

pierā dı̄jumus iesniedz vai uz tiem atsaucas katra no pusē m, tiesai tomē r jā raugā s uz tiem kritiski, jā noskaidro to objektı̄vā vē rtı̄ba un

jā cenš as noskaidrot patiesos, faktiskos apstā kl̦us, kam galarezultā tā jā noved pie patiesības ” (Civilprocesa likuma komentāri. Trešais

papildinātais izdevums prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 176.lpp.).

Tiesa pievienojas juridiskajā literatū rā paustajā s atzin̦ ā s, ka pierā dı̄šanas pienā kuma sadales pamatā ir princips, ka jā pierā da,

pierā dı̄jumi jā iesniedz tam, kurš apgalvo, un nevis tam, kurš noliedz. Tā dejā di pierā dı̄šanas pienā kums vispirms gulstas uz prası̄tā ju,

kurš griež as tiesā ar lū gumu aizsargā t aizskartā s tiesı̄bas. Lı̄dz brı̄dim, kamē r prası̄tā js nav pierā dı̄jis prası̄bu (savu prası̄jumu

pamatotību), atbildētājam nekas nav jā pierā da, vin̦ š prası̄bu var neatzı̄t bez jebkā diem pierā dı̄jumiem. ( A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra)

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darı̄juma, vai no neatl̦autas darbı̄bas, vai

pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesı̄gi noslē gts lı̄gums uzliek lı̄dzē jam pienā kumu izpildı̄t apsolı̄to, un ne darı̄juma

seviš k̦ais smagums, ne arı̄ vē lā k raduš ās izpildı̄šanas grū tı̄bas nedod vienai pusei tiesību atkā pties no lı̄guma, kaut arı̄ atlı̄dzinot otrai

zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Lietā nav strı̄da par to, ka 2013.gada 23.septembrı̄ starp prası̄tā ju, kā izı̄rē tā ju un atbildē tā ju kā ı̄rnieku noslē gts Dzı̄vojamo

telpu īres līgums (turpmāk tekstā arī – īres līgums) (lietas 16.-20.lapa). No minētā līguma konstatējams:

prasītājs nodevis, bet atbildētājs pieņēmis atlīdzības lietošanā dzīvokli, kurš atrodas /adrese/ (līguma 1.1.punkts);

ı̄res maksa noteikta EUR 645,- , kas ı̄rniekam jā iemaksā dzı̄vokl̦a saimnieka bankas kontā lı̄dz katra mē neš a 23.datumam

(līguma 2.1., 2.2., 3.1.2.punkts);

atbildētājs apņēmies maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no īres maksas par katru kavēto dienu (līguma 2.3.punkts);

puses vienojuš ās, ka ı̄res maksā netiek iekl̦auta maksa par komunā lajiem pakalpojumiem, kā arı̄ elektrı̄bu; ı̄rnieks

apn̦ ē mies ciest sekas, ja savlaicı̄gi neapmaksā ikmē neš a noteikto maksā jumu (saskan̦ ā ar namı̄paš uma apsaimniekotā ja

izsniegtu rēķinu) (līguma 2.4.-2.5., 3.1.2.punkts);

atbildētājs apņēmies pēc līguma darbības beigām atdot prasītājam dzı̄vokli tā dā stā voklı̄, kā dā tas bijis dzı̄vokl̦a nodoš anas

brı̄dı̄, n̦ emot vē rā dabisko nolietojumu; apn̦ ē mies atlı̄dzinā t zaudē jumus prasītājam, kas atbildē tā ja rı̄cı̄bas rezultā tā ir raduš ies

dzīvoklim un lietošanā nodotajām lietām (līguma 3.1.4., 3.1.5.punkts);

prasītājs ir apn̦ ē mies nodot atbildē tā jam lietoš anā dzı̄vokli ar visā m lı̄guma pielikumā norā dı̄tajā m lietā m uz č etriem

mē neš iem; nozı̄mē t pilnvaroto personu, kura nepiecieš amı̄bas gadı̄jumā pā rstā vē s prası̄tā ja intereses prası̄tā ja prombū tnes

laikā (līguma 4.1.1., 4.1.4.punkts);

līgums noslēgts līdz 23.09.2014. (līguma 5.1.punkts);

atbildētājs, līguma noslēgšanas dienā, veicis drošības naudas iemaksu EUR 645,- apmērā (līguma 5.2.punkts);

jebkurai pusei tiesības izbeigt līgumu, brīdinot par to otru pusi rakstveidā vismaz 2 mēnešus iepriekš (līguma 5.8.punkts);

puses vienojušās par drošības naudas atmaksas kārtību (līguma 5.10.punkts).

Puš u starpā pastā v strı̄ds par ı̄res lı̄guma pirmstermin̦ a pā rtraukš anu, par ı̄res maksas un maksas par komunā lajiem

pakalpojumiem parāda apmēru, nokavējuma apmēru un sekām.

Turklāt, prası̄tā js atsaucoties uz Ires lı̄guma 5.11.punktu, norā dı̄jis, ka atbildē tā ja vainas dē l̦ vin̦ am nodarı̄ti zaudē jumi.

Prasītājs uzskata, ka vin̦ am ir tiesı̄bas samazinā t izmaksā jamā s droš ıb̄ as naudas apmē ru atbilstoš i nodarı̄tajiem zaudē jumiem.

Zaudējumu apmērs samazināts līdz drošības naudas apmēram, t.i., EUR 645,-.

Atbildētājs apstrīd, ka būtu nodarījis prasītājam zaudējumus.

Prasība par zaudējumu piedziņu nav celta. Taču tiesa n̦ em vē rā , ka starp pusē m arı̄ nepastā v strı̄ds, ka lı̄guma noslē gš anas

dienā , ı̄rnieks iemaksā jis droš ıb̄ as naudu EUR 645,- varbū tē jo iespē jamo zaudē jumu nodroš inā š anai. Starp pusē m nepastā v

strīds, ka prasītājs, atsaucoties uz pielīgto, drošības naudu nav atgriezis.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudē jumu jā saprot katrs mantiski novē rtē jams pametums. Minē tā s tiesı̄bu normas

izpratnē ar jē dzienu „zaudē jums” saprot jebkā du mantas samazinā jumu, zudumu vai bojā jumu, kā arı̄ citas mantiski

novērtējamas tiesību aizskāruma sekas.

Saskan̦ ā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudē jums, kas nav nejauš s, ir jā atlı̄dzina. Civillikuma 1779.pants paredz, ka

katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzı̄ts, ka zaudē jumu atlı̄dzı̄bas pienā kums iestā jas tad, kad vienlaicı̄gi pastā v š ādi priekš noteikumi

jeb atlı̄dzı̄bas pamati: 1) tiesı̄bu aizskā rē ja neattaisnojuma darbı̄ba, kas attiecı̄gos gadı̄jumos ietver arı̄ novē rtē jumu no

vainojamı̄bas viedokl̦a; 2) zaudē jumu esamı̄ba; 3) cē loniskais sakars starp zaudē jumiem un neatl̦auto darbı̄bu (K.Torgāns.

Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., lpp.209.).

Tiesa nekonstatē , ka prası̄tā js ir pierā dı̄jis apstā kl̦us, kas dotu pamatu secinā jumam, ka atbildē tā jam vispā r ir iestā jies

zaudē jumu atlı̄dzı̄bas pienā kums. Lietā nav pierā dı̄jumu par dzı̄vokl̦a, ı̄rnieka rı̄cı̄bā nodoto mē bel̦u, iekā rtu un ierı̄ču stā vokli

brı̄dı̄, kad atbildē tā js pien̦ ē ma dzı̄vokli lietoš anā . Lietā netika iesniegts pien̦ emš anas-nodoš anas akts, uz ko atsaucā s prası̄tā ja

pārstāvis tiesas sē dē . Minē to apstā kl̦u dē l,̦ vadoties pē c Civilprocesa likuma 104.panta otrajā dal̦ā noteiktā , prası̄tā ja paustajai

nostā jai konkrē tajā jautā jumā nav pierā dı̄juma nozı̄mes. Tā kā nav iksē ts dzı̄vokl̦a un tajā esoš o lietu stā voklis pie dzı̄vokl̦a

nodošanas atbildē tā jam, tad 2014.gada 3.jū lijā sastā dı̄tajam apsekoš anas aktam (lietas 28.-31.lapa) nav izš k̦iroš as nozı̄mes

izspriež amajā jautā jumā . Tiesai nav likumı̄ga pamata izdarı̄t pien̦ ē mumus par bojā jumu apjomu, iemesliem, un akceptē t

prasītāja norādīto zaudējumu apmēru.

Tiesa secina, ka nav pierā dı̄ts, ka prası̄tā jam kā izı̄rē tā jam ir tiesı̄bas samazinā t izmaksā jamā s droš ıb̄ as naudas apmē ru.

Jautājums, saistībā ar iemaksāto drošības naudu, risināms likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Pušu starpā pastāv strīds par īres līguma pirmstermiņa pārtraukšanu, īres maksas apmēru.

Civillikuma 1589.pantā ir noteikti gadı̄jumi, kad pē c Civillikuma pielaiž ama vienpusē ja atkā pš anā s no lı̄guma. Un minē tajā

pantā noteikts, ka vienpusē ja atkā pš anā s no lı̄guma ir pielaiž ama tikai tad, kad tā pamatota ar paš a lı̄guma raksturu, vai kad

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskan̦ ā ar likuma “Par dzı̄vojamo telpu ı̄ri” 27.pantu dzı̄vojamā s telpas ı̄rniekam ir tiesības, ja lı̄dzē ji nav norunā juš i citā di

un ja tam piekrı̄t visi ı̄rnieka pilngadı̄gie g̒ imenes locekl̦i, jebkurā laikā izbeigt dzı̄vojamā s telpas ı̄res lı̄gumu, par to mē nesi

iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Minē tais pants pieš k̦ir ı̄rniekam tiesı̄bas atteikties no dzı̄vojamā s telpas ı̄res lı̄guma jebkurā laikā . Tač u kā to norā da

Rolands Krauze (Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums – Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2008, 126.lpp.), tad “atzı̄stot, ka dzı̄vojamā s telpas ı̄res lı̄gumā noteiktais termin̦ š ir saistoš s abiem lı̄dzē jiem, tā tad arı̄ ı̄rniekam,

un vienlaikus atzı̄stot ı̄rnieka tiesı̄bas izbeigt dzı̄vojamā s telpas ı̄res lı̄gumu jebkurā laikā bez likumā norā dı̄tā pamatojuma (CL

2168., 2170., 2172.p.), izı̄rē tā jam saskan̦ ā ar Civillikuma noteikumiem var rasties pamats prası̄t no ı̄rnieka zaudē jumu atlı̄dzı̄bu

par nesan̦ emto ı̄res maksu par laiku lı̄dz termin̦ a beigā m. Tā tad izı̄rē tā js var prası̄t atlı̄dzı̄bu par zaudē jumiem, kas vin̦ am

raduš ies tā pē c, ka ı̄rnieks no dzı̄vojamā s telpas ı̄res lı̄guma atteicies pirms termin̦ a (CL 2144.p.).” Nevar š ajā gadı̄jumā piemē rot

Civillikuma 2144.panta noteikumus, kas paredz: ja ı̄rnieks patval̦ıḡ i atsakā s no ı̄res lı̄guma pirms lı̄gumā noteiktā laika, tad no

vin̦ a var tū lı̄t prası̄t visas ı̄res naudas samaksu lı̄dz lı̄gumā paredzē tā termin̦ a beigā m. Irnieka rı̄cı̄bu, kas izpauž as, atsakoties no

ı̄res lı̄guma pirms termin̦ a, nevar atzı̄t par patval̦ıḡ u, ja komentē jamais pants ı̄rniekam pieš k̦ir tiesı̄bas dzı̄vojamā s telpas ı̄res

līgumu izbeigt jebkurā laikā.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ceturtā protokola

2.panta pirmajā dal̦ā ir noteikts, ka ikvienam cilvē kam, kurš likumı̄gi atrodas kā das valsts teritorijā , ir tiesı̄bas uz brı̄vu

pārvietošanos un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā.

Par tiesı̄bā m atkā pties no lı̄guma puses vienojuš ās Ires lı̄guma 5.8.punktā . Starp pusē m nepastā v strı̄ds, ka

atbildētāja rı̄cı̄ba izvē rtē jama tieš i kontekstā ar š o Ires lı̄guma 5.8.punktu. Tač u minē tajā punktā nav izvirzı̄ti citi nosacı̄jumi

līguma izbeigšanai, kā vien otras puses rakstiska brīdināšana.

Tiesa konstatē , ka starp pusē m noslē gtais ı̄res lı̄gums par nekustamā ı̄paš uma izı̄rē šanu noslē gts uz termin̦ u lı̄dz

2014.gada 23.septembrim.

No izdrukas no puš u elektroniskā s sarakstes satura, kopsakarā ar puš u pārstāvju paskaidrojumiem tiesas sē dē , secinā ms,

ka atbildētājs 2014.gada 23.maijā prasītājam ir rakstı̄jis, ka no maija mē neš a ir rakstı̄jis, ka nedzı̄vo prası̄tā ja dzı̄voklı̄, dzı̄voklis

atbrı̄vots. uz ko prası̄tā js atbildē jis, ka nav san̦ ē mis vē stuli ne elektroniskā veidā , ne pa pastu ar priekš likumu pirms termin̦ a

izbeigt ı̄res lı̄gumu; piedā vā jis risinā jumu lı̄guma darbı̄bas pā rtraukš anai. Atbildētājs 2014.gada 26.maijā prası̄tā ju informē jis,

ka nebūs Latvijā vēl 60 dienas, lai parakstītu aktu, viens atslēgu komplekts pasta kastītē (lietas 100.lapa).

Tiesa konstatē , ka atbildē tā js saprotamā veidā ir darı̄jis zinā mu prası̄tā jam, ka ı̄res lı̄guma priekš mets vin̦ am vairs nav

nepieciešams, to nodot atpakaļ izīrētājam, faktiski atsakoties no īres līguma pirms termiņa.

Konkrētajā gadījumā tiesa vadās pēc Civillikuma 1492.pantā noteiktā , ka rakstiskā darı̄juma aktus var sastā dı̄t tā dā formā ,

kā katrs vēlas; pie tam nav vajadzīgas nekādas sevišķas formalitātes un darījuma dalībnieki nav saistīti ne ar kādiem paraugiem.

Neskatoties uz to, ka atbildē tā js bija prası̄tā jam 2014.gada 24.maijā pazin̦ ojis, ka Latvijā nebū s vē l 60 dienas, kā arı̄,

nesagaidot Ires lı̄guma 5.8.punktā noteikto 2 mē neš u termin̦ u, prasītājs 2014.gada 3.jū lijā ir veicis dzı̄vokl̦a apsekoš anu (lietas

28.lapa). No minē tā fakta tiesa izdara secinā jumu, ka prası̄tā jam neradā s š aubas par to, ka atbildē tā js ir uzteicis ı̄res lı̄gumu.

Tiesas sē dē starp puš u pā rstā vjiem faktiski nepastā vē ja strı̄ds, ka prası̄tā js dzı̄vokli pā rn̦ ē ma 2014.gada 3.jū lijā . No 2014.gada

3.jū lija Dzı̄vojamā s telpas /adrese/ apsekoš anas akta (lietas 28.-31.lapa) konstatē jams, ka atbildē tā js apsekoš anā nav

piedalı̄jies; apsekotā ji nav konstatē juš i dzı̄voklı̄ ı̄rniekam piederoš ās mantas. Secinā ms, ka uz apsekoš anas dienu atbildē tā js

īrēto dzīvokli bija atbrīvojis.

No minē tā ir secinā ms, ka atbildē tā js faktiski ir izpildı̄jis likuma “Par dzı̄vojamo telpu ı̄ri” 27.panta nosacı̄jumus un vienu

mēnesi iepriekš brīdinājis izīrētāju par pirmstermiņa īres līguma laušanu.

Kā to norā da Rolands Krauze (Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums – Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2008, 126.lpp.), tad “Ja dzı̄vojamā telpa, brı̄dinā juma termin̦ am iestā joties, atbrı̄vota un nodota izı̄rē tā jam

dzīvošanai derīgā stāvoklī, izbeidzas īrnieka pienākums maksāt īres maksu.”

Tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, ka pēc 2014.gada 3.jūlija atbildētājam bija iespē ja lietot konkrē to dzı̄vokli, kas bija

konkrē tā ı̄res lı̄guma priekš mets. Tā pat nav pierā dı̄jumu, ka atbrı̄votais dzı̄voklis uz apsekoš anas dienu nebū tu bijis dzı̄voš anai

derı̄gā stā voklı̄. Nav pierā dı̄jumu, ka atbildētājs pā rkā pis Ires lı̄guma 3.1.4.punktu, jo lietā neatrodas pierā dı̄jumi par nodotajā m

lietām, ne arī par to stāvokli pie dzīvokļa nodošanas īrniekam.

Civillikuma 1.pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Tiesa, novē rtē jot abu puš u konkludentā s darbı̄bas, konstatē , ka puš u rı̄cı̄ba vē rtē jama kā tā da, kas dod pamatu secinā t, ka

neviena no pusē m nav bijusi ieinteresē ta turpinā t ı̄res attiecı̄bas lı̄dz noteiktajam ı̄res lı̄guma termin̦ am. Tiesa konstatē , ka

lı̄gums ir izbeigts ar 2014.gada 3.jū liju, kad prası̄tā js pā rn̦ ē ma ı̄res priekš metu, tā dejā di ar š o datumu izbeidzas ı̄rnieka

pienākums maksāt īres maksu.

Tāpēc tiesa konstatē , ka prası̄ba ir pamatota par ı̄res maksas piedzin̦ u par 2014.gada maija, jū nija mē nesi – par katru

mē nesi EUR 645,- apmē rā . Kā arı̄ piedzenama ı̄res maksa par 2014.gada 1.un 2.jū liju, t.i., EUR 43,- (summa iegū ta sekojoš i:

mē neš a maksa EUR 645,- : 30 mē neš a dienā m=EUR 21,5 x 2 dienas=EUR 43,-.). Konstatē jams, ka piedzenams ı̄res maksas

parāds kopā EUR 1333,- apmērā.

Vadoties pē c likuma „Par dzı̄vojamo telpu ı̄ri” 12. 1 panta pirmajā dal̦ā noteiktā , ja ı̄rnieks, ı̄res lı̄gumam izbeidzoties, ir

parā dā izı̄rē tā jam ı̄res maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arı̄ par nodarı̄tajiem zaudē jumiem, parā ds tiek dzē sts un

zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas.

Tiesa konstatē , ka ir pamats ı̄res maksas parā du dal̦ēji dzē st un zaudē jumi a no droš ıb̄ as naudas. Tā dejā di, prası̄ba dal̦ā

par ı̄res maksas parā da piedzin̦ u apmierinā ma par EUR 688,- t.i., starpı̄ba, kas rodas starp ı̄res maksas parā du un neatgriezto

drošības naudu EUR EUR 645,-.

No prası̄bas satura izriet, ka prasītājs par kavē to ı̄res maksu lū dz piedzı̄t gan lı̄gumsodu, gan arı̄ likumiskos procentus par

vienu un to paš u periodu (lietas 72.-73.lapa). Minē tais ir pretrunā ar likumdevē ja gribu jautā jumos, kas saistā mi ar nokavē juma

sekām.

Saskan̦ ā ar Civillikuma 1716.pantu lı̄gumsods ir pametums, ko kā da persona uzn̦ emas ciest sakarā ar savu

saistı̄bu tajā gadı̄jumā , ja vin̦ š š o saistı̄bu neizpildı̄tu vai neizpildı̄tu pienā cı̄gi. Tā dē jā di, tiesa atzı̄st, ka lı̄gumsods ir saistı̄bu

pastiprinā jums un iedarbojas kā nelabvē lı̄gu seku draudi atbildē tā jas saistı̄bu neizpildes gadı̄jumā . Lı̄gumsoda apmē ru

noteikuši līdzēji. Atbildētājs apstrīd prasību šajā daļā.

Izspriežot prasījumu šajā daļā, tiesa vadās no iepriekš konstatētā, ka līgums izbeigts 2014.gada 3.jūlijā.

Tiesa pievienojas Latvijas Republikas Augstā kā s tiesas Senā ta Civillietu departaments 2013. gada 30.janvā ra

spriedumā lietā Nr. SKC-644/2013 paustajā m atzin̦ ā m, - ja tiek izmantotas pielı̄gtā s tiesı̄bas lauzt lı̄gumu pirms termin̦ a,

lı̄gumam izbeidzoties pirms termin̦ a, zū d arı̄ lı̄gumiskais pamats pielı̄gto procentu un lı̄gumsoda aprē k̦inā š anai un piedzin̦ ai

atbilstoš i lı̄guma nosacı̄jumiem, jo nav nekā da tiesiska pamata to piemē roš anai pē c lı̄guma izbeigš anā s. Lı̄gumiskie procenti un

līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.

Tā dejā di, lai aprē k̦inā tu lı̄gumsodu par kavē tajiem maksā jumiem, nosakā ms maksā jumu nokavē juma iestā š anā s

laiks.

No lı̄guma 2.3.punkta konstatē jams, ka puses vienojuš ās, ja atbildētājs savlaicı̄gi lı̄dz nā kamā kalendā rā mē neš a

23.datumam neveic ı̄res maksas maksā jumu, tad atbildē tā jam ir jā maksā lı̄gumsods 0,5% apmē rā no ı̄res maksas par katru

nokavēto dienu.

No minē tā izriet, ka atbildē tā jam bija pienā kums veikt ı̄res maksas EUR 645,- apmē rā samaksu par 2014.gada

maiju lı̄dz 2014.gada 23.jū nijam. Nav strı̄da, ka atbildē tā js samaksu nav veicis. Piel̦auts kavē jums, par kuru ir likumı̄gs pamats

aprēķināt līgumsodu - no 24.jūnija līdz 2014.gada 3.jūlijam, t.i., 10 nokavē juma dienas. Tā dejā di lı̄gumsods aprē k̦inā ms sekojoš i:

EUR 645,- x 0,5% = EUR 3,22 x 10 nokavējuma dienas = EUR 32,20.

Ires maksu par 2014.gada jū niju un 2014.gada 1. un 2.jū liju atbildē tā jam bija pienā kums samaksā t lı̄dz 2014.gada

3.jūlijam, t.i., lı̄dz lı̄guma izbeigš anas dienai. Tiesa konstatē , ka par š o periodu, tā ds nokavē jumus, par kuru bū tu pamats

aprēķināt līgumsodu, nepastāv.

Taču tiesa n̦ em vē rā , ka prasot piedzı̄t lı̄gumiskos procentus, tiek izvirzı̄ts prası̄jums, kas apmē ra zin̦ ā ietver prası̄jumu par

likumisko procentu piedzin̦ u. No prası̄bas pieteikuma, tā vē lā kajiem papildinā jumiem, tiesa secina, ka lı̄gumsods aprē k̦inā ts lı̄dz

prasības sagatavošanas dienai – 2014.gada 2.decembrim

Saskan̦ ā ar Civillikuma 1765.panta otro un ceturto dal̦u, likumisko procentu apmē rs par tā da naudas parā da

samaksas nokavē jumu, kas kā atlı̄dzı̄ba nolı̄gta lı̄gumā par preces piegā di, par pirkumu vai pakalpojuma sniegš anu, ir aston̦ i

procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā , bet lı̄guma attiecı̄bā s, kurā s piedalā s patē rē tā js, — seš i procenti

no simta gadā . Procenti aprē k̦inā mi tikai no paš a kapitā la. Bet, ja noliktajā termin̦ ā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad

pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Tiesa, ievērojot prasījuma robežas, konstatē, ka prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus

6% gadā no vē l nesamaksā tā s pamatparā da summas, kas pastā vē ja uz 2014.gada 3.jū liju, t.i., no EUR 688,-, par laiku no

2014.gada 4.jū lija lı̄d z 2015.gada 7.aprı̄lim (lı̄dz dienai, kad sagatavots pieteikums par prası̄bas summas palielinā š anu),

ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma aprobežojumus.

Tā dejā di par ı̄res maksas nokavē jumu likumiskie procenti aprē k̦inā mi par 277 nokavē juma dienu. EUR 688,- x

6% = EUR 41,28 : 365 gada dienām= EUR 0,11 dienā x 277 nokavējuma diena = EUR 30,47.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja nekompensēto komunālo pakalpojumu parādu EUR 1072.52 apmērā.

Izspriež ot prası̄jumu š ajā dal̦ā, tiesa vadā s no iepriekš konstatē tā , ka lı̄gums izbeigts 2014.gada 3.jū lijā . Tā pē c parā ds

aprē k̦inā ms, pamatojoties uz rē k̦iniem, kas attiecinā mi uz laiku, kad atbildē tā jam bija nodroš inā ta iespē ja lietot konkrē to

dzīvokli, izmantot komunālos pakalpojumus, t.i., pirms prasītājs dzīvokli bija pārņēmis.

No Ires lı̄guma 2.4.-2.5., 3.1.2.punktiem izriet, ka puses vienojuš ās, ka ı̄res maksā netiek iekl̦auta maksa par komunā lajiem

pakalpojumiem, kā arı̄ elektrı̄bu; ı̄rnieks apn̦ ē mies ciest sekas, ja savlaicı̄gi neapmaksā ikmē neš a noteikto maksā jumu (saskan̦ ā

ar namīpašuma apsaimniekotāja izsniegtu rēķinu).

Starp pusē m nepastā v strı̄ds, ka rē k̦ins Nr.4065/2014-05 par EUR 559,27 atbildē tā jam izsniegts tikai maija

beigā s. Norā dı̄ts aprē k̦ina periods 01.05.2014.-31.05.2014., komunā lie pakalpojumi par periodu 01.04.2014.-30.04.2014.;

samaksas termin̦ š 31.05.2014. (lietas 27.lapa) Rē k̦ ins Nr.4065/2014-06 par EUR 136,72. Norā dı̄ts aprē k̦ina periods

01.06.2014.-30.06.2014., komunā lie pakalpojumi par periodu 01.05.2014.-31.05.2014.; samaksas termin̦ š 30.06.2014. (lietas

26.lapa). Rē k̦ins Nr.4065/2014-07 par EUR 90,32. Norā dı̄ts aprē k̦ina periods 01.07.2014.-31.07.2014., komunā lie pakalpojumi

par periodu 01.06.2014.-30.06.2014.; samaksas termin̦ š 31.07.2014. (lietas 24.lapa). Lietā nav iesniegti pierā dı̄jumi, ka

atbildētājs samaksu ir veicis.

Tiesa konstatē , ka atbildē tā js nav veicis samaksu prası̄tā jam par komunā lajiem pakalpojumiem EUR 786,31

apmērā.

Likuma „Par dzı̄vojamo telpu ı̄ri” 12.pantā noteikts, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistı̄ti ar dzı̄vojamā s telpas

lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Tiesa konstatē puses Ires lı̄gumā nav vienojuš ās par konkrē tiem samaksas termin̦ iem. Tiesa n̦ em vē rā , ka

attiecı̄bā ne uz vienu no iepriekš norā dı̄tajiem rē k̦iniem nevar izdarı̄t viennozı̄mı̄gus secinā jumus, kad tieš i atbildē tā js tos ir

san̦ ē mis, kā ds varē tu bū t atbildē tā jam dotais samaksas termin̦ š . Tā pē c tiesa pien̦ em, ka samaksas termin̦ š iestā jā s lı̄guma

izbeigš anas dienā 2014.gada 3.jū lijā , kad atbildē tā jam bija pilnı̄bā jā norē k̦inā s ar prası̄tā ju. No 2014.gada 4.jū lija skaitāms

nokavējums līdz pat 2015.gada 7.aprīlim, t.i., līdz dienai, kad sagatavots pieteikums par prasības summas palielināšanu.

Tā dejā di par komunā lo pakalpojumu maksā jumu nokavē jumu likumiskie procenti aprē k̦inā mi par 277 nokavē juma dienu.

EUR 786,31 x 6% = EUR 47,18 : 365 gada dienām= EUR 0,13 dienā x 277 nokavējuma diena = EUR 36,01.

Prasītājs lūdzis noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā.

Tiesa secina, ka pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta otro un ceturto dal̦u, Civilprocesa likuma 195.pantā

noteiktajam, ir prası̄tā jam ir tiesı̄bas san̦ emt no atbildē tā ja likumiskos procentus 6% gadā no vē l nesamaksā tā s pamatparā da

summas par laiku no sprieduma spē kā stā š anā s dienas lı̄dz sprieduma pilnai izpildei, ievē rojot Civillikuma 1763.pantā minētos

procentu pieauguma aprobežojumus.

Ievērojot tiesas konstatē tos apstā kl̦us, tiesa secina, ka prası̄tā js savu prası̄bu ir pierā dı̄jis dal̦ēji un tā

apmierināma daļēji.

Saskan̦ ā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmā s dal̦as nosacı̄jumiem prası̄tā ja lū gums par tiesas izdevumu piedzin̦ u

apmierinā ms dal̦ēji. Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā dal̦ā noteikts, ja prası̄ba apmierinā ta dal̦ēji, samaksā tos tiesas

izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasība sākotnēji celta par EUR 3910,52 piedziņu.

Tiesa konstatē jusi, ka prası̄ba pamatota dal̦ā par ı̄res maksas parā da piedzin̦ u par EUR 688,- apmē rā ; ı̄res maksas

nokavē juma lı̄gumsoda piedzin̦ u EUR 32,20 apmē rā ; ı̄res maksas nokavē juma likumisko procentu piedzin̦ u EUR 30,47 apmē rā ;

parā da par komunā lajiem pakalpojumiem piedzin̦ u EUR 786,31 apmē rā ; komunā lo pakalpojumu maksā jumu nokavē juma

likumisko procentu piedzin̦ u EUR 36,01 apmē rā . Tā tad tiesa konstatē jusi, ka prası̄ba ir apmierinā ma EUR 1572,99 apmē rā , kas

sastā da 40,22% no prasītāja norā dı̄tā s prası̄bas summas. No lietas rakstveida pierā dı̄jumiem secinā ms, ka prası̄tā js, iesniedzot

prası̄bu, nomaksā jis valsts nodevu EUR 391,16 (lietas 12.lapa) apmē rā un ar lietas izskatı̄šanu saistı̄tos izdevumus EUR 4,70

(lietas 13.lapa) apmē rā . Prası̄tā jam raduš ies tiesas izdevumi EUR 395,86 apmē rā . N̦ emot vē rā tiesas apmierinā to prası̄jumu

apmē ru, no atbildē tā ja par labu prası̄tā jam piedzenami tiesas izdevumi EUR 159,21 apmē rā (summa iegū ta sekojoš i: EUR

391,16 x 40,22%= EUR 159,21).

Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmā s dal̦as 1.punktu, lū dz piedzı̄t no atbildē tā ja juridisko

pakalpojumu izdevumus. Tiesas sēdē norādītais izdevumu apmērs - EUR 577,-.

No rakstveida pierā dı̄jumiem konstatē jams, ka rē k̦inā kā juridisko pakalpojumu sniedzē js ir norā dı̄ts SIA „Juristi2.eu”, uz

to attiecinā ms arı̄ maksā juma uzdevums (lietas 36.-88lapa). Lietas lapā s 86.-87. atrodas divi maksā juma uzdevumi, kur kā

maksā tā js norā dı̄ts prası̄tā js, kurš veicis samaksu zvē rinā tu advokā tu birojam INVE un zvē rinā tai advokā tei Indrai Dogad,

maksā juma mē rk̦ ı̄ norā dı̄tais nav sasaistā ms ar izskatā mo lietu. Lietas 107.lapā atrodas zvē rinā tu advokā tu biroja INVERSUS

izrakstı̄ts avansa rē k̦ins prası̄tā jam par juridiskajiem pakalpojumiem. Lietas 108.lapā atrodas Indras Dogā dovas advokā tu

biroja izrakstīts avansa rēķins prasītājam par juridiskajiem pakalpojumiem.

Izspriežot prası̄tā ja lū gumu piedzı̄t no atbildē tā ja juridisko pakalpojumu izdevumus, tiesa vadā s pē c Latvijas Republikas

Augstā kā s tiesas Senā ta Civillietu departamenta 2011.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr. SKC–377/2011 un 2015. gada

28.augusta spriedumā lietā Nr. SKC-0187/2015 paustajām atziņām.

Senā ts atzinis, ka apelā cijas instances tiesa, konstatē jot, ka kvı̄tis par juridiskā s palı̄dzı̄bas sniegš anu prasītājai ir izrakstı̄jis

nevis zvē rinā ts advokā ts, bet gan juristu asociā cijas pā rstā vis, pamatoti noraidı̄jusi prası̄jumu par izdevumu juridiskā s

palīdzības samaksai piedziņu. Civilprocesa likuma 44.panta pirmā s dal̦as pirmais punkts par atlı̄dzinā miem ir atzinis izdevumus

tieš i advokā ta palı̄dzı̄bas samaksai, kas nozı̄mē , ka lietā ir jā bū t dokumentam, kas apliecina, ka attiecı̄gā persona, kas ir veikusi

pārstāvību vai sniegusi juridisko palīdzību, ir advokāts.

Tiesa konstatē , ka lietā esoš ā pilnvara (lietas 14.-15.lapa) neapliecina ne to, ka pilnvarotā s iziskā s personas ir advokā ti,

kam ir bū tiska nozı̄me, lemjot jautā jumu par izdevumu advokā ta palı̄dzı̄bas samaksai piedzin̦ u. Atbildē tā ja pā rstā vis uz š o

apstākli tiesas sēdē vērsa prasītāja pārstāvja uzmanību. Taču no prasītāja puses nekādi papildus pierādījumi netika iesniegti.

Latvijas Republikas Advokatū ras likuma 48.1 pants noteic, ka zvē rinā ta advokā ta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arı̄

tiesības izpildīt šā likuma 48.pantā noteiktos uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu

padome.

Tā dē jā di tieš i orderis ir dokuments, kas apliecina attiecı̄gā s personas advokā ta statusu un atbilstoš i Civilprocesa likuma

44.panta pirmā s dal̦as 1.punktam rada tiesı̄bas procesā vinnē juš ajai pusei pieprası̄t izdevumu advokā ta palı̄dzı̄bas samaksai

piedziņu no zaudējušās puses.

Tā kā lietā nav apstiprinā jies, ka prasītājam izdevumi raduš ies tieš i saistı̄bā ar izdevumiem advokā ta palı̄dzı̄bas samaksai,

ir pamats noraidīt lūgumu par izdevumu atlīdzināšanu prasītājam.

Tiesa secina, ka prası̄tā ja samaksā tie ar lietas izskatı̄šanu saistı̄tie izdevumi pilnı̄bā nenosedz ierakstı̄to sū tı̄jumu

izdevumus, kas saskan̦ ā ar lietā esoš o uzzin̦ u par ar lietas izskatı̄šanu saistı̄tajiem izdevumiem, sastā da EUR 15,96. Starpı̄ba

starp prası̄tā ja nomaksā to summu un faktiskajiem izdevumiem piedzenama no atbildē tā ja, t.i., EUR 11,26 par labu valstij,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39. un 42.pantu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmā s dal̦as noteikumiem, tiesa atzı̄st par pamatotu noteikt, ka spriedums

atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.-44., 97., 190.-193., 204.1 , 187., 194., 415.pantu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt prasību.

PIEDZĪT no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas

kods/, īres maksas pamatparādu par EUR 688,- apmērā; īres maksas nokavējuma līgumsodu EUR 32,20 apmērā; īres

maksas nokavējuma likumiskos procentus EUR 30,47 apmērā; maksas par komunālajiem pakalpojumiem

pamatparādu EUR 786,31 apmērā; komunālo pakalpojumu maksājumu nokavējuma likumiskos procentus EUR 36,01

apmērā; tiesas izdevumus EUR 159,21 – KOPĀ 1732,20 (viens tūkstotis septiņi simti trīsdesmit divi euro un 20 centi).

ATZĪT /pers. A/(/pers. A/), personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. D/, personas kods

/personas kods/, par laiku no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos

procentus - 6% gadā no piespriestā, bet neatmaksātā īres maksas pamatparāda EUR 688,- un maksas par

komunālajiem pakalpojumiem pamatparāda EUR 786,31. Noteikt, ka kopējais likumisko procentu apmērs

nepārsniedz pamatparāda apmēru.

NORAIDĪT prasību pārējā daļā.

PIEDZĪT no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij EUR 11,26 (vienpadsmit euro 26 centi) ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kas jā iemaksā sekojoš ā kontā : Tiesu administrā cija Mū kusalas ielā 41b, Rı̄gā NMR

90001672316 ar PVN apliekamā s personas reg̒ istrā cijas Nr. LV 90001672316 san̦ ē mē ja iestā de ; Valsts kase BIC kods :

TRELLV22 konta Nr. LV51TREL2190458019000, ekonomiskā s klasi ikā cijas kods 21499. Ar lietas izskatı̄šanu saistı̄to

izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Gulbenes rajona tiesas kancelejā.

NOTEIKT atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pā rsū dzē t apelā cijas kā rtı̄bā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma

pasludināšanas dienas. Sūdzība iesniedzama Gulbenes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pasludināšanas diena – 2015.gada 26.oktobris.

Tiesnese M.Bogdane