Court allows bank's small claims debt recovery against individual after transferring creditor rights to Gelvora.

Lietas Nr. C28265815

Lietas arhīva Nr. C-0531-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 26.novembrī

Gulbenes rajona tiesas tiesnese G.Širaka

izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības „Norvik banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “GELVORA” pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 8.maijā AS “Norvik banka” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniegusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasības pieteikumu maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda piedziņu.

2015.gada 12.maijā ievesta lieta (lietas 3.lapa). 2015.gada 27.augustā minētā civillieta, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu un pamatojoties

uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju, saņemta izskatīšanai Gulbenes rajona tiesai. Ar 2015.gada 1.septembra lēmumu (lietas 2.lapa)

Gulbenes rajona tiesa civillietu pieņēmusi Gulbenes rajona tiesas izskatīšanā.

[2] Prasītājs norāda, ka 2008.gada 17.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.VK10031583 par VIVA norēķinu karšu

izsniegšanu un lietošanu (turpmāk-līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts EUR 142,29 (LVL 100,00) apmērā ar ikmēneša

procentu likmi 1,99%.

Saskaņā ar līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītājs piešķir atbildētājam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no

Atļautā un Neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka Atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros, savukārt līgumā 1.14.

noteikts, ka Neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu.

Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10.punktam, atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, t.i.,

jāsamaksā Ikmēneša maksājumi.

Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar Ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais

kredīts, tiek maksāti procenti par Atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar Tarifiem obligātie maksājumi.

Saskaņā ar līguma 1.22.punktu Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to

grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar līguma 5.10.punktu, par Neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma Tarifiem (0,167%

par pārtēriņu dienā no Neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītājs saņem informāciju par darījuma, kura

rezultātā pieļauts Atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.

Saskaņā ar līguma 1.11. un 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis Ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā

līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma Tarifiem (0,25% dienā). Saskaņā ar līguma noteikumiem,

atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju.

Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums tika

saņemts 2008.gada 11.septembrī EUR 64,03 apmērā.

Prasītājs savu interešu aizstāvībai vērsās tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2012.gada 13.decembra lēmumu lietā Nr. 3-12/7923 prasītāja pieteikums

tika atstāts bez izskatīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6panta trešo daļu, pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par

saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai vispārīgā kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek

ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs lūdz ieskaitīt prasības tiesvedības kārtībā valsts nodevu, kas tika samaksāta ceļot tiesā pieteikumu par

saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Savukārt, ņemot vērā, ka līdz brīdim, kad iespējamais spriedums par parāda piedziņu tiks izpildīts, un prasītāja labā tiks piedzītas prasītājam

pienākošās naudas summas, paies noteikts laiks, prasītājs uzskata, ka viņam ir tiesības atbilstoši Civillikuma 1759.pantam saņemt likumiskos procentus

no faktiski neatmaksātās aizdevuma summas, t.i. 6% gadā, par laiku no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 51) punktu, prasītājs norāda, ka strīda risināšanā starp prasītāju un atbildētāju netika

izmantota mediācija. Vienlaikus prasītājs norādījis, ka nepiekrīt izmantot mediāciju strīda turpmākajā izskatīšanā.

[3] Pamatojot prasību ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1762.panta

1.punktu, 1764., 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943. un 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 23., 26.panta pirmo daļu, 41.panta

pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 195.pantu, 250.18 panta pirmo un 406.6panta trešo daļu, prasītājs lūdz tiesu:

apmierināt prasību un piedzīt no atbildētāja par labu AS ,,NORVIK BANKA", vienotais reģ. Nr.40003072918, no līguma izrietošās un

neizpildītās maksājuma saistības -

galveno parādu 112,81 EUR, procentus par atļautā kredīta izmantošanu 108,54 EUR un līgumsodu 11,28 EUR, kopā 232,63 EUR apmērā,

noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas un piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus.

[4] Prasītājs arī norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 7.lapa).

[5] 2015.gada 13.maijā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi, nosakot 30 dienu termiņu no

prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas rakstveida paskaidrojuma sniegšanai (lietas 25.lapa). Paskaidrojumu atbildētājs tiesai nav sniedzis.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 29.lapa).

[7] Ar 2015.gada 1.septembra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā (lietas 2.lapa). Pusēm paziņots par pilna sprieduma sastādīšanas

un pieejamības datumu. Paziņojums pusēm nosūtīts 2015.gada 1.septembrī (lietas 29.lapa).

[8] 2015.gada 10.septembrī tiesā saņemts AS ,,NORVIK BANKA" un SIA “GELVORA” pieteikums par puses aizstāšanu civillietā Nr.

C28265815.

Pieteikumā par puses aizstāšanu norādīts, ka ar 2015.gada 28.septembra Cesijas līgumu Nr.l5-15-48/JL AS ,,NORVIK BANKA" minēto

prasījumu cedējusi SIA ,,GELVORA" un tā kļuva par pilntiesīgu atbildētāja kreditoru. Samaksa veicama ar pārskaitījumu uz SIA ,,GELVORA"

norēķinu kontu AS ,,Swedbank", LV46HABA0551039500305.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.panta pirmo daļu, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt,

prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākli), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam, savukārt atbilstoši minētā panta otrajai daļai tiesību

pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

Prasītājs atsaucas uz tiesu praksi un piekrīt Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 8.decembra lēmumā lietā Nr.3-12/565/08-5 (CA-3317-14/19)

norādītajai tēzei, ka ,,Civillikuma 1801.pants tieši nosaka, ka parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja

viņš (parādnieks) neko par to (cesiju) nezina. Par pamatotu atzīstams arī blakus sūdzībā paustais arguments, ka Civillikuma 1804.pants, kurā noteikts, ka

agrākais kreditors, neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka, vai

nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis. Līdz tam pašam laikam var arī parādu samaksāt cedentam, kā arī

noslēgt ar viņu izlīgumu, un tāpat viņam paliek arī prasības tiesība, nav tulkojams tādā veidā, ka paziņošana parādniekam ir priekšnoteikums puses

procesuālajai aizstāšanai. Par to liecina Civillikuma 1805.pants, atbilstoši kuram cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā

pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. No minētā Civillietu tiesu kolēģija secina, ka cesija ir spēkā esoša no

tās noslēgšanas brīža un cesija ir tiesiskais pamats puses procesuālajai aizstāšanai, tātad paziņošana parādniekam nav priekšnoteikums puses aizstāšanai,

jo tiesiskais pamats puses aizstāšanai — cesijas līgums — pastāv jau pirms paziņošanas parādniekam".

Pamatojoties uz minētajiem apstākļiem un Civilprocesa likuma 77.panta pirmo daļu, AS ,,NORVIK BANKA" un SIA ,,GELVORA" lūdz aizstāt

prasītāju AS ,,NORVIK BANKA", reģ. Nr.40003072918, civillietā Nr.C28265815 ar jauno prasītāju SIA ,,GELVORA", reģistrācijas

Nr.40103837691.

[9]Tiesas dokumenti atbildētājam nosūtīti uz viņa deklarēto dzīves vietas adresi. Ievērojot Civillikuma 56.1panta otrajā daļā noteikto, ir pamats

prezumpcijai, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

[10]Atbildētājs paskaidrojumu par prasību tiesneša noteiktajā termiņā nav iesniedzis, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,

nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[11] Izskatījusi pieteikumu par puses aizstāšanu lietā, tiesa atzīst to par apmierināmu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.pantu, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma

cesija, parāda pārvede u.c. apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā. Visas

darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras

tiesības ir pārņemtas. No pieteikumam pievienotā 2015.gada 28.septembra Cesijas līguma Nr.15-15-48/JL izraksta (lietas 39.-40.lapa) un cesijas

līguma pielikuma Nr.1 izraksta (lietas 33.lapa) izriet, ka akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” nodod SIA “GELVORA” prasījuma tiesības pret

parādnieku /pers. A/, tajā skaitā visas blakus tiesības un prasījumus. Tādējādi prasītājs savas saistības ir nodevis Cesionāram, kas, saskaņā ar

Civillikuma 1805.pantu, no cesijas brīža var darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu [..] un izlietot to pret parādnieku. Līdz

ar to tiesa secina, ka ir pamats aizstāt civillietā prasītāju AS “NORVIK BANKA” ar SIA “GELVORA”.

[13]Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

[14]Atbildētājs būtībā nav apstrīdējis prasību, nav apstrīdējis prasītāja veiktos aprēķinus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu – pusei nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[15] Pamatojies uz Civillikuma 3.pantā noteikto, saskaņā ar kuru katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī

attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, tiesa turpmāk spriedumā atsauksies uz Civillikumu to redakcijā, kādā tie bija spēkā līdz 2014.gada

1.janvārim.

[16] Ar rakstveida pierādījumiem pierādīts, ka 2008.gada 24.janvārī starp AS „NORVIK BANKA” un atbildētāju noslēgts līgums Nr.

VK10031583 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 12. lapa). Atbildētājs iesniedzis prasītājam pieteikumu par VIVA norēķinu

kartes saņemšanu (lietas 13.lapa).

[17] Tādējādi starp pusēm ir noticis darījums, kura rezultātā nodibinātas saistību tiesības, kā to paredz Civillikuma 1402.pants, un puses ir

uzņēmušās pienākumus un ieguvušas tiesības, noslēdzot aizdevuma līgumu Civillikuma 1934. panta izpratnē.

[18] Saskaņā ar Līguma 1.13.punktu, atļautais kredīts ir kredīts Bankas noteiktā limita ietvaros. Līguma 1.10.punkts nosaka, ka ikmēneša

maksājums – klienta izvēlētā fiksētā summa, kura tiek maksāta katru mēnesi un tiek novirzīta Klienta saistību pret Banku dzēšanai saskaņā ar

Noteikumiem. No noslēgtā līguma izriet, ka uz atbildētāja vārda tika atvērts kartes konts, t.i., naudas konts bankā, kas piesaistīts kartei. No klienta karšu

konta izraksta (lietas 14.-15.lapa) konstatējams, ka atbildētājs izsniegto karti izmantojis darījumiem. Aizdevuma apmērs izriet no atbildētāja kartes kontā

uzskaitītajām naudas summām.

[19] Tā kā atbildētājs nav apstrīdējis prasībā norādītos apstākļus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka saskaņā ar Līgumu par VIVA norēķinu karšu

izsniegšanu un lietošanu prasītājs piešķīris atbildētājam atļauto kredītu Ls 100 apmērā, ar kredīta atmaksas termiņu 24 mēneši, ikmēneša maksājuma

datums noteikts 15 ar ikmēneša maksājumu Ls 5,28 apmērā. Minēto apstiprina arī atbildētāja konta izraksts (lietas 14.-15.lapa). Tiesai nav pamata

apšaubīt, ka prasītājs savas saistības pēc līguma ir izpildījis.

[20] Parakstot līgumu, atbildētājs apliecinājis, ka ir iepazinies un apņemas ievērot līguma un līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu noteikumus, kā arī ar Noteikumiem par norēķinu konta atvēršanu un apkalpošanu, to saturs atbildētājam ir saprotams, atbildētājs Līguma par

VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noteikumiem un Noteikumiem par norēķinu konta atvēršanu un apkalpošanu piekrīt un apņemas ievērot.

Atbildētājs uzņēmies saistību maksāt procentus par aizdevuma izmantošanu un līgumsodu par saistību pienācīgu nepildīšanu. Minētais izriet no starp

pusēm noslēgtā līguma Nr. VK10031583 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu 5.punkta.

[21] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus.

[22] Fakts, ka kredītkartes limitu (aizdevumu) prasītāja norādītajā apmērā atbildētājs /pers. A/ ir iztērējis, ir pierādīts ar prasītāja iesniegtajiem

dokumentiem – klienta karšu konta izrakstu (lietas 14.-15.lapa). Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats

daudzums, kādu viņš saņēmis. Tiesas rīcībā nav informācijas, ka atbildētājs savas saistības izpildījis, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu - ka samaksa

izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[23] Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu, bet Civillikuma

1757.pants paredz, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

[24] No Līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noteikumu 5.1. un 5.2.punkta izriet, ka par atļautā kredīta izmantošanu klients

maksā bankai procentus saskaņā ar tarifiem (lietas 12.lapa). Atbildētājs ar parakstu apliecinājis, ka ar minētajiem tarifiem ir iepazinies, tiem piekrīt, atzīst

sev par saistošiem un apņemas tos ievērot (lietas 16.lapa). No Līguma un Tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai izriet, ka ikmēneša procentu likme

pielīgta 1,79% apmērā (lietas 16.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu.

[25] Tiesa konstatē, ka prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 112,81, procentus par atļautā kredīta izmantošanu par

laika periodu no 2008.gada 31.janvāra līdz 2009.gada 16.novembrim (vadoties no parāda aprēķina) EUR 108,54 (lietas 18.lapa).

[26] Prasītājs lūdzis piedzīt arī līgumsodu (vadoties no parāda aprēķina) par laika periodu no 2008.gada 31.marta līdz 200.gada 16.novembrim

EUR 11,28 (lietas 18.lapa).

[27] Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts un, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār kā par neizpildīšanu īstā laikā. Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

[28] No rakstveida pierādījumiem izriet, ka atbildētājs ir uzņēmies saistību maksāt līgumsodu. Puses vienojušās par konkrētu līgumsoda apmēru.

Līgumsoda piedziņai ir pamats, tiesa piekrīt aprēķinātajam līgumsoda apmēram, aprēķinātais līgumsoda apmērs atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības

likumā izvirzītajiem pamatkritērijiem. Tiesa konstatē, ka prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu EUR 11,28.

[29] Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eiro zonā ar

2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta otrās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja piedzenamās summas

konvertējamas euro. Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas

principus. Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu

eirozonā neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804. Atbilstoši iepriekš norādītajam – tiesa konstatē, ka prasītājs atbilstoši

konvertējis latos norādītās summas uz euro.

[30] Prasītājs lūdzis noteikt prasītāja tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai). Tiesa secina, ka šāds lūgums ir apmierināms.

[31] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no pamatparāda summas.

[32] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai - pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

[33] Apmierinot prasību pilnā apmērā, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – nomaksātā valsts nodeva EUR 71,14 (lietas

9., 10.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (lietas 11.lapa), kopā EUR 75,84.

[34] Ņemot vērā to, ka iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājs nomaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā un šī

summa piedzenama no atbildētāja prasītāja labā, tad 1,37 EUR, kas pārsniedz prasītāja nomaksāto summu, piedzenama no atbildētāja valsts labā, jo ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi faktiski sastāda 6,07 EUR (lietas 2.lapa).

[35] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 190.-193., 204.1, 250.26, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

aizstāt prasītāju – akciju sabiedrību „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, ar tās tiesību pārņēmēju – sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “GELVORA”, reģistrācijas Nr. 40103837691, civillietā Nr.C28265815, arhīva Nr. 531/15/3 AS „NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā

pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasību apmierināt pilnā apmērā un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“GELVORA”, reģistrācijas Nr. 40103837691, no 2008.gada 24.janvāra līguma Nr.VK10031583 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu

izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības - pamatparādu EUR 112,81, procentus par atļautā kredīta izmantošanu par laika periodu no 2008.gada

31.janvāra līdz 2009.gada 16.novembrim EUR 108,54, līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 31.marta līdz 2009.gada 16.novembrim EUR 11,28,

tiesas izdevumus EUR 75,84, kopā EUR 308,47 (trīs simti astoņi euro un 47 centi).

Noteikt “GELVORA”, reģistrācijas Nr. 40103837691, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku no tiesas

nolēmuma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos procentus – 6 % gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatsummas,

nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,37 EUR, tos ieskaitot: Tiesu

administrācija, Mūkusalas ielā 41b, Rīgā, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV 90001672316, saņēmēja iestāde:

Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, ekonomiskās klasifikācijas kods 21499.

Kvīts par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu jāiesniedz Gulbenes rajona tiesas kancelejā.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājam termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas, sūdzību iesniedzot Gulbenes

rajona tiesā.

Pārsūdzības termiņš skaitāms no sprieduma pasludināšanas dienas – 2015.gada 30.novembra.

Tiesnese G.Širaka