Court fully allowed small claims debt collection for bank card services including interest and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for debt collection against the defendant. The plaintiff, an invoice collection agency, sought payment for a bank card service debt based on a service agreement and applicable civil law provisions. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the principal debt, statutory interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1934. pants; Civilprocesa likuma 189.-195., 204.1., 250.27., 440.2. panti: The court fully supports a creditor's claim for debt collection, interest, and litigation costs when the underlying contractual obligation is established and the procedural requirements for small claims are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1055-17/22
ECLI:LV:RVPT:2017:1108.C30582115.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 8.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa:
Tiesnesis R.Silakalns,
ar tiesas sēdes sekretāri L.Kačarovu,
piedaloties prasītājas SIA “Julianus Inkasso Latvija” pilnvarotajam pārstāvim Daniilam Boginičam un atbildētājas /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim
/pers. B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – Prasītāja) tiesā ir cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja) par naudas
piedziņu. Prasības pieteikumā ietverts prasījums: piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai galveno parādu EUR 854,52, likumiskos nokavēju procentus
EUR 323,53 apmērā un visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu EUR 176,71 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, kā arī
noteikt Prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda. Parāda summu ieskaitot Prasītājas norēķinu
kontā Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.
Prasības pieteikumā Prasītāja norāda, ka uz Atbildētājas iesnieguma pamata starp Atbildētāju un AS “??r?? banka”, reģistrācijas Nr.40003074590,
(01.08.2010. AS “P?r?? banka” saistības nodevusi AS “Citadele banka”, reģ. Nr.40103303559, saskaņā ar 28.07.2010. starp abām bankām noslēgto Uzņēmuma
pārejas līgumu) (turpmāk - AS “Citadele banka”) tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr.676279 par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas
nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem (turpmāk - Līgums).
Atbildētāja, iesniedzot bankā pašas parakstīto iesniegumu, piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā, arī bankas
cenrādi.
Atsaucoties uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1934.pantu, Prasītāja norāda, ka Līguma ietvaros Atbildētājai tika piešķirts kredītlimits.
Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, Atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu datumā (t.i. 15.
mēneša datums) bija jāmaksā Minimālo iemaksas summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir (kredīta pārtēriņš -
konta debeta (negatīva) atlikuma palielinājums par summu, kas pārsniedz noteikto kredītlimitu vai, ja kredītlimits nav piešķirts, - visa konta debeta (negatīva)
atlikuma summa. Kredīta pārtēriņš var rasties arī tad, ja banka ietur maksājumu, kas tai pienākas saskaņā ar pakalpojuma noteikumiem un cenrādi un kontā nav
pietiekošā daudzumā klienta naudas līdzekļu un kredītlimita līdzekļu), kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām.
Kreditors AS “Citadele banka” savas saistības pēc Līguma izpildījusi pilnā apjomā; bet Atbildētāja pārkāpa Līguma nosacījumus un pielaida maksājuma
kavējumu.
Norāda, ka 2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” konstatēja, ka Atbildētāja neveic augstāk minētos Minimālo iemaksas summas maksājumus,
nemaksā procentus par kredīta lietošanu un ar kartes lietošanu saistīto izdevumu samaksas (bankas komisijas) un tādējādi nepilda Līgumu un kartes
lietošanas un apkalpošanas noteikumus.
2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” veica Atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka uz 2009.gada 24.maiju izmantotā un
neatgrieztā kredīta summa ir EUR 854,52, procentu parāds par kredīta izmantošanu sastāda EUR 0,00, nesamaksātās bankas komisijas (atlīdzības
maksa par Bankas sniegtajiem pakalpojumiem) EUR 0,00, ko apliecina 2014.gada 13.februārī izsniegtā AS “Citadele banka” izziņa Nr. 2.1.18.2.-
01/3605.
Norāda, ka 2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma.
2011.gada 30.martā AS “Citadele banka” pilnvarotā persona SIA “Paus Konsults” izsūtīja Atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu, atbilde netika
saņemta. Pēdējais maksājums no Atbildētājas tika saņemts 2011.gada 22.septembrī. Uz cesijas noslēgšanas brīdi neatmaksātais aizdevuma galvenais parāds
sastāda EUR 854,52.
Norāda, ka, saskaņā ar 2014.gada 13.februārī AS “Citadele banka” un Prasītājas starpā noslēgto cesijas līgumu un tam saistošo Pielikumu Nr.3,
AS “Citadele banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma Prasītājai ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus
prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes rezultātā.
Prasītāja norāda, ka izsūtīja Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājai, kas uzskatāms par paziņojumu par
prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar CL 1804.pantu un paziņojumu par parādsaistībām. Prasītāja ir veikusi visas nepieciešamās pirmstiesas darbības
prasījuma un blakus prasījumu iekasēšanā no Atbildētājas.
Norāda, ka Prasītāja prasības iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā, t.i., 0,01644 % dienā par
katru kavēto dienu.
Prasība tiek pamatota ar CL 1402., 1425., 1587., 1756., 1757, 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantiem un Civilprocesa
likuma (turpmāk – CPL) 1., 8.pantiem, 41.panta pirmo daļu, 195., 250.18, 250.19, 250.20 pantiem.
2015.gada 25.septembrī, saskaņā ar CPL 148. un 250. 21 panta noteikumiem, Atbildētājai tika nosūtīts Prasītājas prasības pieteikuma noraksts un
veidlapa paskaidrojumu sniegšanai, nosakot 30 dienu termiņu paskaidrojumu sniegšanai (L.L.28).
2015.gada 23.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi, kuros Atbildētāja norāda, ka prasību
neatzīst, un paskaidro, ka 2009.gada 24.maijā AS „Citadele banka” vienpusēji ir atkāpusies no Līguma un līdz ar to šajā dienā sāk tecēt prasījuma
noilgums.
Norāda, ka laika periodā no 2009.gada 24.maijā līdz prasības celšana brīdim Atbildētāja nav saņēmusi ne AS ”Parex banka”, ne AS „Citadele
banka” brīdinājumus, pretenzijas vai atgādinājumus saistībā ar Līguma saistību izpildi.
Paskaidro, ka pat, ja uzskata par patiesu Prasītājas apgalvojumu, ka pēdējais brīdinājums Atbildētājai nosūtīts 30.03.2011.,kopš tā notecējuši
vairāk, kā četri gadi un septiņi mēneši.
Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos Komerclikuma D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja
likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem kā lex specialis attiecināmi pret
Civillikumā vispārīgi noteikto 10 gadu noilguma termiņu, tad komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.
Atbildētāja, atsaucoties uz Komerclikuma D daļas 388.pantu un 389.pantu paskaidro, ka atzīstams, ka vispirms vērtējamas Prasītājas prasījuma
tiesības atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu
aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības noilgumu.
Saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma
termiņš. Minētā likuma Pārejas noteikumu 16.pants nosaka, ka, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma
termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no
2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņā izbeidzas tajā dienā, kad tas
būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.
Norāda, ka no minētā secināms, ka noilguma termiņš no komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem, kuri slēgti, piemēram, līdz 2010.gadam var
iestāties 2013.gada 1.janvārī, jo normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.
Atsaucoties uz CL 1896.pantu, paskaidro, ka Komerclikumā noteiktā prasības celšanas noilguma pārtraukšanai pierādījumi uz šo brīdi nav tikuši
iesniegti, pierādījumu apstāklim, lai, atbilstoši Civillikuma 1905.pantam, varētu uzskatīt, ka pastāv noilguma pārtraukums.
Pamatojoties uz CL 1893. un 1910.pantu, paskaidro, ka noilgušu prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.
Atbildētāja atzīst, ka nav attaisnojama Atbildētājas rīcība ilgstoši neveikt parāda samaksu, tomēr prasības tiesības realizācija iespējama tikai stingrā
atbilstībā likumā noteiktajām prasībām, tādējādi uzskata, ka Prasītājai ir zudušas prasības tiesības pret Atbildētāju.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Komerclikuma (turpmāk – KML) D daļas 388., 389., 406.pantiem, KML pārejas noteikumu 16.pantu, CL
1., 1893., 1896., 1905. un 1910.pantiem, Atbildētāja lūdz tiesu Prasītājas prasību noraidīt.
Tiesas sēdē Prasītājas pilnvarotais pārstāvis Daniils Boginičs pilnībā uzturēja prasību uz tajā norādītajiem pamatiem, lūdza prasību apmierināt.
Tiesas sēdē Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību neatzina, lūdza to noraidīt uzturēja tiesai iesniegtos Atbildētājas rakstveida
paskaidrojumus.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu no Atbildētājas ir pamatota un
apmierināma.
Lietā nav strīda, un noskaidrots, ka uz Atbildētājas iesnieguma pamata, starp Atbildētāju un AS “??r?? banka”, reģ. Nr.40003074590,
(01.08.2010. AS “??r?? banka” saistības nodevusi AS “Citadele banka”, reģ Nr. 40103303559, saskaņā ar 28.07.2010. starp abām bankām noslēgto
Uzņēmuma pārejas līgumu) (turpmāk - AS “Citadele banka”) tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr.676279 par kartes izsniegšanu un
tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem (turpmāk - Līgums) (L.L.11-12).
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Līgumā pušu starpā ir pielīgts līguma priekšmets, samaksas apmērs, kārtība un termiņi, proti - līdzēji vienojušies
par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, kas pierāda AS “Citadele banka” prasījuma tiesības, saskaņā ar CL 1483.panta 4.punktu.
CL 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā
pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. CL 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu
viņš saņēmis.
Tiesai nav pamata konstatēt līguma prettiesiskas noslēgšanas pamatus, tādējādi tiesa atzīst, ka līgums ir tiesiski noslēgts.
Tāpat tiesai nav šaubu, ka Atbildētājai pilnībā bija saprotami Līguma nosacījumi, jo lietā nav pierādījumu, ka minētais Līgums ir likumā noteiktā
kārtībā atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar ko atzīstams par tiesīgi noslēgtu līgumu, kuru pildīt, neraugoties uz vēlākajām izpildes grūtībām, ir
līdzēja pienākums, kā to noteic CL 1587.pants.
Turklāt, Atbildētāja iesniedzot bankā parakstītu iesniegumu, saņemot Bankas sniegtos pakalpojumus, apliecināja savu nodomu un apstiprināja, ka
Atbildētāja pieņem Līguma nosacījumus un no Līgumiem izrietošo saistību esamību pret AS “Citadele banka”.
Noslēdzot Līgumu, Atbildētāja piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus (L.L. 11-12, 22), tai skaitā, arī bankas
cenrādi.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka AS “Citadele banka” ar Līgumu uzņemto pienākumu ir pildījusi, bet Atbildētāja savu, no Līguma izrietošo
pienākumus nav pildījusi, ko pierāda prasības pieteikumā norādītais parāda aprēķins, lietā esošā 2014.gada 13.februārī izsniegtā AS “Citadele banka”
izziņa Nr. 2.1.18.2.-01/3605, Atbildētājas konta izraksts un prasības summas aprēķins (L.L.5, 13, 57-116).
Kā redzams no lietas materiāliem, tad saskaņā ar 2014.gada 13.februārī AS “Citadele banka” un Prasītājas starpā noslēgto cesijas līgumu
(turpmāk – Cesijas līgums) un tam saistošo Pielikumu Nr.3 (L.L.21, 23), AS “Citadele banka” cedēja Prasītājai prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma
arī attiecībā uz visām iespējamām no prasības izrietošām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un
likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem.
CL 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma.
CL 1801.pants noteic, ka ar cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt
jebkādā formā.
Saskaņā ar CL 1805.pantu, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt
citam un izlietot to pret parādnieku.
Kā redzams no lietas materiālos esošā 2014.gada 27.jūnija paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju, Prasītāja ir izsūtījusi Atbildētājai paziņojumu
par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājai (L.L.19, 119), kas uzskatāms par paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar CL
1804.pantu.
Turklāt, no lietas materiāliem pievienotā Latvijas Pastam nodoto vienkāršo sūtījumu saraksts Nr.2381 redzams, ka paziņojums par prasījuma
tiesību cesiju, Atbildētājai nosūtīts 2014.gada 27.jūnijā uz Atbildētājas tā brīža deklarēto dzīvesvietas adresi (L.L.121-136), un tiesai nav pamata
apšaubīt, ka paziņojums saskaņā ar Pasta likuma prasībām tika ievietots Atbildētājas pastkastītē un Atbildētājai to bija iespējams saņemt.
Lietā nav ziņu par to, ka Cesijas līgums būtu tiesiski apstrīdēts. Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām un tādējādi ir saistošs pusēm.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājai pastāv prasījuma tiesības pret Atbildētāju.
CL 1587.pants uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt tiesīgi noslēgtu līgumu un, saskaņā ar CL 1590.pantā noteikto, katrai pusei ir pret otru prasības
tiesības par līguma izpildīšanu. Tādējādi, Atbildētājam, pamatojoties uz CL 1943.pantu, jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš
saņēmis.
CPL 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda
savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt, CPL 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, turklāt
Atbildētāja, pretēji CPL 93.panta prasībām, nav iesniegusi prasību atspēkojošus pierādījumus.
Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, Atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu datumā (t.i. 15.
mēneša datums) bija jāmaksā Minimālo iemaksas summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir, kopā ar kredīta
izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām.
No prasības pieteikumā norādītā parāda aprēķina un lietas materiālos esošās 2014.gada 13.februārī izsniegtās AS “Citadele banka” izziņas Nr.
2.1.18.2.-01/3605, Atbildētājas konta izraksta un prasības summas aprēķina (L.L.5, 13, 57-116), redzams, ka Atbildētāja savas saistības nav izpildījusi,
un Atbildētājai ir izveidojies parāds EUR 854,52 apmērā, kas izriet no Cesijas līguma un Cesijas līguma pielikuma Nr.3 (L.L.21, 23).
Tiesas ieskatā, Prasītāja lietā ir pierādījusi faktu, ka Prasītājai ir tiesības pieprasīt Atbildētājai izpildīt no Līguma paredzētās saistības, jo Atbildētāja
nav pienācīgi pildījusi ar Līgumu uzņemtās saistības, par ko Atbildētājai tika nosūtīti paziņojumi (L.L.18-20).
Saskaņā ar CL 1838.pantu, faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Atbildētājs ir
izpildījis savas saistības pret Prasītāju.
Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (...) par katru parāda samaksas nokavējumu
(..) šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar CL 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētājas galveno parādu EUR 854,52 apmērā un likumiskos nokavēju procentus par laika periodu no 2009.gada
24.maija līdz 2015.gada 14.septembrim (par 2303 kavētām dienām) EUR 323,53 apmērā.
Saskaņā ar CL 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību.
Lietā nav strīda par parāda apmēru, Atbildētāja savos paskaidrojumos atzīst, ka parāds pastāv, tāpat nepastāv strīds, ka aizdevuma līgums ir
komercdarījums KML 388., 389.panta izpratnē, bet lietā pastāv strīds par to, vai ir iestājies KML 406.pantā paredzētais no komercdarījumiem
izrietošais noilgums.
Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos KML D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav
noteikts cits noilguma termiņš.
Saskaņā ar KML D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Minētā likuma Pārejas noteikumu 16.pants noteic, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš
nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no
2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņā izbeidzas tajā dienā, kad tas
būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.
Saskaņā ar CL 1896.pantu, noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu,
nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma
tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau būtu
notecējis.
Tiesību doktrīnā norādīts, ka noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja kāda
persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām. [..] Nebūtu saprātīgi pieļaut, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem
laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla zobena un nevar plānot savu darbību, izslēdzot šādus draudus (sk.Torgāns K.,
Saistību tiesības, 1 daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 276.lpp.).
Tāpat tiesību doktrīnā norādīts, ka gadījumos, kad kāds no saistības dalībniekiem uzskata, ka viņa tiesības ir aizskartas, viņam ir tiesības celt
prasību tiesā par tiesību atzīšanu vai aizskāruma seku novēršanu (lietas atdošanu, zaudējumu atlīdzību, līgumsoda samaksu). Ja lietas izskatīšanas gaitā
tiesa konstatē, ka ir iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tā savā spriedumā norāda uz prasības noilgumu.[..] To, vai iestājies noilgums, tiesa
vērtē tikai lietu izskatot pēc būtības, kurā pārbauda arī jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu (sk.Torgāns K., Saistību tiesības, 1 daļa.
Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 278.lpp.).
Atbilstoši CL 1902. – 1906.pantā noteiktajam, noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, atgādinājums parādniekam par
parādsaistībām, kā arī kreditora prasības atzīšana jebkādā veidā no parādnieka puses.
Ņemot vērā minēto, novērtējot pušu argumentus par noilguma iestāšanos prasības celšanai, tiesa konstatē noilguma termiņa pārtraukšanu.
Kā redzams no lietas materiāliem, Prasītāja prasību tiesā cēlusi 2015.gada 21.septembrī.
Kā norādīts prasības pieteikumā, 2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma.
Lietas materiālos atrodas SIA “Paus Konsults” 2011.gada 30.marta brīdinājums ar tā nosūtīšanas apliecinājumiem, kurā norādīts, ka SIA “Paus
Konsults” uz pilnvarojuma pamata veic pirmstiesas parādu piedziņu no AS “Citadele banka” parādniekiem, un lūgts Atbildētājai līdz 2011.gada 8.aprīlim
veikt labprātīgu parādsaistību Ls 750,56 apmērā izpildi (L.L.14-16).
No lietas materiāliem redzams, ka Prasītāja 2014.gada 16.aprīlī ir izsūtījusi Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, kas nosūtīts uz
Atbildētājas Līgumā norādīto adresi (L.L.17).
Tāpat no lietas materiāliem un tajā esošā Latvijas pastam nodoto vienkāršo sūtījumu saraksts Nr.2381 (L.L.121-136) redzams, ka 2014.gada
27.jūnija Prasītāja ir izsūtījusi Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājai (L.L.19, 119), kā arī paziņojumu par
parādsaistībām (L.L.18).
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts pārtraukums noilguma termiņam ar 2014.gada 16.aprīlī Prasītājas Atbildētājai nosūtīto
paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, kā arī 2014.gada 27.jūnija Prasītājas Atbildētājai nosūtīto paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju un paziņojumu
par parādsaistībām.
Turklāt tiesa atzīst, ka pārtraukums noilguma termiņam lietā ir pierādīts ar pašas Atbildētājas darbībām, proti, naudas ieskaitīšanu kontā, kuram
piesaistīta Atbildētājai izsniegtā Master Card karte (klienta identifikācijas Nr.676279), tādējādi, nodrošinot kontā finanšu līdzekļus kredīta summas
dzēšanai un bankas rīcību, pēc atkāpšanās no līguma ieturot Atbildētājas iemaksātos naudas līdzekļus kredīta dzēšanai.
No lietas materiālos esošā Atbildētājas konta izraksta redzams, ka pēdējos maksājumus maksājumu konta papildināšanai LVL 50,00 apmērā
Atbildētāja ir veikusi 2011.gada 15.jūlijā, 2011.gada 31.augustā un 2011.gada 22.septembrī (L.L.108).
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Atbildētāja līdz pat 2011.gada 22.septembrim, papildinot savu bankas kontu un neizsakot iebildumus par
kreditora darbībām ar viņa finanšu līdzekļiem, atbilstoši CL 1906.pantam ar savām darbībām ir atzinusi nenokārtoto Līguma saistību pastāvēšanu,
savukārt kreditora darbības, norakstot naudas līdzekļus, vērtējamas kā atgādinājums izpildīt nokavētu saistību atbilstoši CL 1904.panta noteikumiem.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par nepamatotiem Atbildētājas un Atbildētājas pārstāvja iebildumus par to, ka lietā ir iestājies no
komercdarījumiem izrietošais noilgums prasības celšanai pret Atbildētāju.
Ņemot vērā minēto un to, ka ir konstatējams Atbildētājas nokavējums maksājumu saistībās, tiesa atzīst Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētājas
galveno parādu EUR 854,52 apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2009.gada 24.maija līdz 2015.gada 14.septembrim
EUR 323,53 apmērā.
Apmierinot prasību, saskaņā ar CPL 41.panta pirmo daļu, no Atbildētājas Prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 176,71
apmērā (L.L.8-9) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā (L.L.10).
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piespriešanu, to apmēru pamato Latvijas pasta tarifi par pasta sūtījumu pakalpojumu izmaksām un Tiesu
informatīvajā sistēmā esošās ziņas par pavēstu nosūtīšanas izmaksām. Konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistītie kopējie izdevumi ir EUR 16,67
(L.L.2). Prasītāja, iesniedzot prasību, ir samaksājusi ar lietas saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā (.L.L.10), tādēļ ņemot vērā to, ka ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi pārsniedz Prasītājas samaksāto summu, tad valsts ienākumos no Atbildētājas ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi EUR 11,97 apmērā.
Atbilstoši CPL 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku no sprieduma
stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no galvenā parāda EUR 854,52.
Turklāt, ievērojot CPL 204.1 panta noteikumus, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz CPL 189.-195., 2041., 250.27, 440.2 pantiem, tiesa,
nosprieda:
SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ , par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, galveno parādu
EUR 854,52 apmērā, likumiskos nokavējuma procentus EUR 323,53 apmērā un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR 176,71 apmērā
un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, pavisam kopā EUR 1359,46 (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit deviņi euro un 46 centi).
Piespriestās summas ir ieskaitāmas SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, AS „Swedbank” kontā
Nr.LV61HABA0551008868793.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ , valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 11,97 (vienpadsmit euro un
97 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja
banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (vārds, uzvārds un lietas
numurs).
Noteikt SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības par laika periodu no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz
pilnīgai sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ , likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās
pamatparāda summas EUR 854,52 (astoņi simti piecdesmit četri euro un 52 centi).
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/ , termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanās.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājuma apliecinošs dokuments ir iesniedzama Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Tiesnesis
R.Silakalns