Court fully allowed small claims debt collection for bank card services including interest and costs.

Lietas arhīva Nr. C-1055-17/22

ECLI:LV:RVPT:2017:1108.C30582115.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 8.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa:

Tiesnesis R.Silakalns,

ar tiesas sēdes sekretāri L.Kačarovu,

piedaloties prasītājas SIA “Julianus Inkasso Latvija” pilnvarotajam pārstāvim Daniilam Boginičam un atbildētājas /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim

/pers. B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – Prasītāja) tiesā ir cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja) par naudas

piedziņu. Prasības pieteikumā ietverts prasījums: piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai galveno parādu EUR 854,52, likumiskos nokavēju procentus

EUR 323,53 apmērā un visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu EUR 176,71 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, kā arī

noteikt Prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda. Parāda summu ieskaitot Prasītājas norēķinu

kontā Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.

Prasības pieteikumā Prasītāja norāda, ka uz Atbildētājas iesnieguma pamata starp Atbildētāju un AS “??r?? banka”, reģistrācijas Nr.40003074590,

(01.08.2010. AS “P?r?? banka” saistības nodevusi AS “Citadele banka”, reģ. Nr.40103303559, saskaņā ar 28.07.2010. starp abām bankām noslēgto Uzņēmuma

pārejas līgumu) (turpmāk - AS “Citadele banka”) tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr.676279 par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas

nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem (turpmāk - Līgums).

Atbildētāja, iesniedzot bankā pašas parakstīto iesniegumu, piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā, arī bankas

cenrādi.

Atsaucoties uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1934.pantu, Prasītāja norāda, ka Līguma ietvaros Atbildētājai tika piešķirts kredītlimits.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, Atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu datumā (t.i. 15.

mēneša datums) bija jāmaksā Minimālo iemaksas summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir (kredīta pārtēriņš -

konta debeta (negatīva) atlikuma palielinājums par summu, kas pārsniedz noteikto kredītlimitu vai, ja kredītlimits nav piešķirts, - visa konta debeta (negatīva)

atlikuma summa. Kredīta pārtēriņš var rasties arī tad, ja banka ietur maksājumu, kas tai pienākas saskaņā ar pakalpojuma noteikumiem un cenrādi un kontā nav

pietiekošā daudzumā klienta naudas līdzekļu un kredītlimita līdzekļu), kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām.

Kreditors AS “Citadele banka” savas saistības pēc Līguma izpildījusi pilnā apjomā; bet Atbildētāja pārkāpa Līguma nosacījumus un pielaida maksājuma

kavējumu.

Norāda, ka 2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” konstatēja, ka Atbildētāja neveic augstāk minētos Minimālo iemaksas summas maksājumus,

nemaksā procentus par kredīta lietošanu un ar kartes lietošanu saistīto izdevumu samaksas (bankas komisijas) un tādējādi nepilda Līgumu un kartes

lietošanas un apkalpošanas noteikumus.

2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” veica Atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka uz 2009.gada 24.maiju izmantotā un

neatgrieztā kredīta summa ir EUR 854,52, procentu parāds par kredīta izmantošanu sastāda EUR 0,00, nesamaksātās bankas komisijas (atlīdzības

maksa par Bankas sniegtajiem pakalpojumiem) EUR 0,00, ko apliecina 2014.gada 13.februārī izsniegtā AS “Citadele banka” izziņa Nr. 2.1.18.2.-

01/3605.

Norāda, ka 2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma.

2011.gada 30.martā AS “Citadele banka” pilnvarotā persona SIA “Paus Konsults” izsūtīja Atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu, atbilde netika

saņemta. Pēdējais maksājums no Atbildētājas tika saņemts 2011.gada 22.septembrī. Uz cesijas noslēgšanas brīdi neatmaksātais aizdevuma galvenais parāds

sastāda EUR 854,52.

Norāda, ka, saskaņā ar 2014.gada 13.februārī AS “Citadele banka” un Prasītājas starpā noslēgto cesijas līgumu un tam saistošo Pielikumu Nr.3,

AS “Citadele banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma Prasītājai ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus

prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes rezultātā.

Prasītāja norāda, ka izsūtīja Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājai, kas uzskatāms par paziņojumu par

prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar CL 1804.pantu un paziņojumu par parādsaistībām. Prasītāja ir veikusi visas nepieciešamās pirmstiesas darbības

prasījuma un blakus prasījumu iekasēšanā no Atbildētājas.

Norāda, ka Prasītāja prasības iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā, t.i., 0,01644 % dienā par

katru kavēto dienu.

Prasība tiek pamatota ar CL 1402., 1425., 1587., 1756., 1757, 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantiem un Civilprocesa

likuma (turpmāk – CPL) 1., 8.pantiem, 41.panta pirmo daļu, 195., 250.18, 250.19, 250.20 pantiem.

2015.gada 25.septembrī, saskaņā ar CPL 148. un 250. 21 panta noteikumiem, Atbildētājai tika nosūtīts Prasītājas prasības pieteikuma noraksts un

veidlapa paskaidrojumu sniegšanai, nosakot 30 dienu termiņu paskaidrojumu sniegšanai (L.L.28).

2015.gada 23.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi, kuros Atbildētāja norāda, ka prasību

neatzīst, un paskaidro, ka 2009.gada 24.maijā AS „Citadele banka” vienpusēji ir atkāpusies no Līguma un līdz ar to šajā dienā sāk tecēt prasījuma

noilgums.

Norāda, ka laika periodā no 2009.gada 24.maijā līdz prasības celšana brīdim Atbildētāja nav saņēmusi ne AS ”Parex banka”, ne AS „Citadele

banka” brīdinājumus, pretenzijas vai atgādinājumus saistībā ar Līguma saistību izpildi.

Paskaidro, ka pat, ja uzskata par patiesu Prasītājas apgalvojumu, ka pēdējais brīdinājums Atbildētājai nosūtīts 30.03.2011.,kopš tā notecējuši

vairāk, kā četri gadi un septiņi mēneši.

Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos Komerclikuma D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja

likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem kā lex specialis attiecināmi pret

Civillikumā vispārīgi noteikto 10 gadu noilguma termiņu, tad komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.

Atbildētāja, atsaucoties uz Komerclikuma D daļas 388.pantu un 389.pantu paskaidro, ka atzīstams, ka vispirms vērtējamas Prasītājas prasījuma

tiesības atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu

aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības noilgumu.

Saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma

termiņš. Minētā likuma Pārejas noteikumu 16.pants nosaka, ka, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma

termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no

2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņā izbeidzas tajā dienā, kad tas

būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Norāda, ka no minētā secināms, ka noilguma termiņš no komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem, kuri slēgti, piemēram, līdz 2010.gadam var

iestāties 2013.gada 1.janvārī, jo normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Atsaucoties uz CL 1896.pantu, paskaidro, ka Komerclikumā noteiktā prasības celšanas noilguma pārtraukšanai pierādījumi uz šo brīdi nav tikuši

iesniegti, pierādījumu apstāklim, lai, atbilstoši Civillikuma 1905.pantam, varētu uzskatīt, ka pastāv noilguma pārtraukums.

Pamatojoties uz CL 1893. un 1910.pantu, paskaidro, ka noilgušu prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.

Atbildētāja atzīst, ka nav attaisnojama Atbildētājas rīcība ilgstoši neveikt parāda samaksu, tomēr prasības tiesības realizācija iespējama tikai stingrā

atbilstībā likumā noteiktajām prasībām, tādējādi uzskata, ka Prasītājai ir zudušas prasības tiesības pret Atbildētāju.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Komerclikuma (turpmāk – KML) D daļas 388., 389., 406.pantiem, KML pārejas noteikumu 16.pantu, CL

1., 1893., 1896., 1905. un 1910.pantiem, Atbildētāja lūdz tiesu Prasītājas prasību noraidīt.

Tiesas sēdē Prasītājas pilnvarotais pārstāvis Daniils Boginičs pilnībā uzturēja prasību uz tajā norādītajiem pamatiem, lūdza prasību apmierināt.

Tiesas sēdē Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību neatzina, lūdza to noraidīt uzturēja tiesai iesniegtos Atbildētājas rakstveida

paskaidrojumus.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu no Atbildētājas ir pamatota un

apmierināma.

Lietā nav strīda, un noskaidrots, ka uz Atbildētājas iesnieguma pamata, starp Atbildētāju un AS “??r?? banka”, reģ. Nr.40003074590,

(01.08.2010. AS “??r?? banka” saistības nodevusi AS “Citadele banka”, reģ Nr. 40103303559, saskaņā ar 28.07.2010. starp abām bankām noslēgto

Uzņēmuma pārejas līgumu) (turpmāk - AS “Citadele banka”) tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr.676279 par kartes izsniegšanu un

tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem (turpmāk - Līgums) (L.L.11-12).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Līgumā pušu starpā ir pielīgts līguma priekšmets, samaksas apmērs, kārtība un termiņi, proti - līdzēji vienojušies

par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, kas pierāda AS “Citadele banka” prasījuma tiesības, saskaņā ar CL 1483.panta 4.punktu.

CL 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā

pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. CL 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu

viņš saņēmis.

Tiesai nav pamata konstatēt līguma prettiesiskas noslēgšanas pamatus, tādējādi tiesa atzīst, ka līgums ir tiesiski noslēgts.

Tāpat tiesai nav šaubu, ka Atbildētājai pilnībā bija saprotami Līguma nosacījumi, jo lietā nav pierādījumu, ka minētais Līgums ir likumā noteiktā

kārtībā atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar ko atzīstams par tiesīgi noslēgtu līgumu, kuru pildīt, neraugoties uz vēlākajām izpildes grūtībām, ir

līdzēja pienākums, kā to noteic CL 1587.pants.

Turklāt, Atbildētāja iesniedzot bankā parakstītu iesniegumu, saņemot Bankas sniegtos pakalpojumus, apliecināja savu nodomu un apstiprināja, ka

Atbildētāja pieņem Līguma nosacījumus un no Līgumiem izrietošo saistību esamību pret AS “Citadele banka”.

Noslēdzot Līgumu, Atbildētāja piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus (L.L. 11-12, 22), tai skaitā, arī bankas

cenrādi.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka AS “Citadele banka” ar Līgumu uzņemto pienākumu ir pildījusi, bet Atbildētāja savu, no Līguma izrietošo

pienākumus nav pildījusi, ko pierāda prasības pieteikumā norādītais parāda aprēķins, lietā esošā 2014.gada 13.februārī izsniegtā AS “Citadele banka”

izziņa Nr. 2.1.18.2.-01/3605, Atbildētājas konta izraksts un prasības summas aprēķins (L.L.5, 13, 57-116).

Kā redzams no lietas materiāliem, tad saskaņā ar 2014.gada 13.februārī AS “Citadele banka” un Prasītājas starpā noslēgto cesijas līgumu

(turpmāk – Cesijas līgums) un tam saistošo Pielikumu Nr.3 (L.L.21, 23), AS “Citadele banka” cedēja Prasītājai prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma

arī attiecībā uz visām iespējamām no prasības izrietošām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un

likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem.

CL 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma.

CL 1801.pants noteic, ka ar cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā.

Saskaņā ar CL 1805.pantu, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt

citam un izlietot to pret parādnieku.

Kā redzams no lietas materiālos esošā 2014.gada 27.jūnija paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju, Prasītāja ir izsūtījusi Atbildētājai paziņojumu

par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājai (L.L.19, 119), kas uzskatāms par paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar CL

1804.pantu.

Turklāt, no lietas materiāliem pievienotā Latvijas Pastam nodoto vienkāršo sūtījumu saraksts Nr.2381 redzams, ka paziņojums par prasījuma

tiesību cesiju, Atbildētājai nosūtīts 2014.gada 27.jūnijā uz Atbildētājas tā brīža deklarēto dzīvesvietas adresi (L.L.121-136), un tiesai nav pamata

apšaubīt, ka paziņojums saskaņā ar Pasta likuma prasībām tika ievietots Atbildētājas pastkastītē un Atbildētājai to bija iespējams saņemt.

Lietā nav ziņu par to, ka Cesijas līgums būtu tiesiski apstrīdēts. Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām un tādējādi ir saistošs pusēm.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājai pastāv prasījuma tiesības pret Atbildētāju.

CL 1587.pants uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt tiesīgi noslēgtu līgumu un, saskaņā ar CL 1590.pantā noteikto, katrai pusei ir pret otru prasības

tiesības par līguma izpildīšanu. Tādējādi, Atbildētājam, pamatojoties uz CL 1943.pantu, jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis.

CPL 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, CPL 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, turklāt

Atbildētāja, pretēji CPL 93.panta prasībām, nav iesniegusi prasību atspēkojošus pierādījumus.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, Atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu datumā (t.i. 15.

mēneša datums) bija jāmaksā Minimālo iemaksas summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir, kopā ar kredīta

izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām.

No prasības pieteikumā norādītā parāda aprēķina un lietas materiālos esošās 2014.gada 13.februārī izsniegtās AS “Citadele banka” izziņas Nr.

2.1.18.2.-01/3605, Atbildētājas konta izraksta un prasības summas aprēķina (L.L.5, 13, 57-116), redzams, ka Atbildētāja savas saistības nav izpildījusi,

un Atbildētājai ir izveidojies parāds EUR 854,52 apmērā, kas izriet no Cesijas līguma un Cesijas līguma pielikuma Nr.3 (L.L.21, 23).

Tiesas ieskatā, Prasītāja lietā ir pierādījusi faktu, ka Prasītājai ir tiesības pieprasīt Atbildētājai izpildīt no Līguma paredzētās saistības, jo Atbildētāja

nav pienācīgi pildījusi ar Līgumu uzņemtās saistības, par ko Atbildētājai tika nosūtīti paziņojumi (L.L.18-20).

Saskaņā ar CL 1838.pantu, faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Atbildētājs ir

izpildījis savas saistības pret Prasītāju.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (...) par katru parāda samaksas nokavējumu

(..) šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar CL 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētājas galveno parādu EUR 854,52 apmērā un likumiskos nokavēju procentus par laika periodu no 2009.gada

24.maija līdz 2015.gada 14.septembrim (par 2303 kavētām dienām) EUR 323,53 apmērā.

Saskaņā ar CL 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību.

Lietā nav strīda par parāda apmēru, Atbildētāja savos paskaidrojumos atzīst, ka parāds pastāv, tāpat nepastāv strīds, ka aizdevuma līgums ir

komercdarījums KML 388., 389.panta izpratnē, bet lietā pastāv strīds par to, vai ir iestājies KML 406.pantā paredzētais no komercdarījumiem

izrietošais noilgums.

Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos KML D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav

noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar KML D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Minētā likuma Pārejas noteikumu 16.pants noteic, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš

nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no

2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņā izbeidzas tajā dienā, kad tas

būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Saskaņā ar CL 1896.pantu, noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu,

nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma

tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau būtu

notecējis.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja kāda

persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām. [..] Nebūtu saprātīgi pieļaut, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem

laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla zobena un nevar plānot savu darbību, izslēdzot šādus draudus (sk.Torgāns K.,

Saistību tiesības, 1 daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 276.lpp.).

Tāpat tiesību doktrīnā norādīts, ka gadījumos, kad kāds no saistības dalībniekiem uzskata, ka viņa tiesības ir aizskartas, viņam ir tiesības celt

prasību tiesā par tiesību atzīšanu vai aizskāruma seku novēršanu (lietas atdošanu, zaudējumu atlīdzību, līgumsoda samaksu). Ja lietas izskatīšanas gaitā

tiesa konstatē, ka ir iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tā savā spriedumā norāda uz prasības noilgumu.[..] To, vai iestājies noilgums, tiesa

vērtē tikai lietu izskatot pēc būtības, kurā pārbauda arī jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu (sk.Torgāns K., Saistību tiesības, 1 daļa.

Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 278.lpp.).

Atbilstoši CL 1902. – 1906.pantā noteiktajam, noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, atgādinājums parādniekam par

parādsaistībām, kā arī kreditora prasības atzīšana jebkādā veidā no parādnieka puses.

Ņemot vērā minēto, novērtējot pušu argumentus par noilguma iestāšanos prasības celšanai, tiesa konstatē noilguma termiņa pārtraukšanu.

Kā redzams no lietas materiāliem, Prasītāja prasību tiesā cēlusi 2015.gada 21.septembrī.

Kā norādīts prasības pieteikumā, 2009.gada 24.maijā AS “Citadele banka” izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma.

Lietas materiālos atrodas SIA “Paus Konsults” 2011.gada 30.marta brīdinājums ar tā nosūtīšanas apliecinājumiem, kurā norādīts, ka SIA “Paus

Konsults” uz pilnvarojuma pamata veic pirmstiesas parādu piedziņu no AS “Citadele banka” parādniekiem, un lūgts Atbildētājai līdz 2011.gada 8.aprīlim

veikt labprātīgu parādsaistību Ls 750,56 apmērā izpildi (L.L.14-16).

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītāja 2014.gada 16.aprīlī ir izsūtījusi Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, kas nosūtīts uz

Atbildētājas Līgumā norādīto adresi (L.L.17).

Tāpat no lietas materiāliem un tajā esošā Latvijas pastam nodoto vienkāršo sūtījumu saraksts Nr.2381 (L.L.121-136) redzams, ka 2014.gada

27.jūnija Prasītāja ir izsūtījusi Atbildētājai paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājai (L.L.19, 119), kā arī paziņojumu par

parādsaistībām (L.L.18).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts pārtraukums noilguma termiņam ar 2014.gada 16.aprīlī Prasītājas Atbildētājai nosūtīto

paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, kā arī 2014.gada 27.jūnija Prasītājas Atbildētājai nosūtīto paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju un paziņojumu

par parādsaistībām.

Turklāt tiesa atzīst, ka pārtraukums noilguma termiņam lietā ir pierādīts ar pašas Atbildētājas darbībām, proti, naudas ieskaitīšanu kontā, kuram

piesaistīta Atbildētājai izsniegtā Master Card karte (klienta identifikācijas Nr.676279), tādējādi, nodrošinot kontā finanšu līdzekļus kredīta summas

dzēšanai un bankas rīcību, pēc atkāpšanās no līguma ieturot Atbildētājas iemaksātos naudas līdzekļus kredīta dzēšanai.

No lietas materiālos esošā Atbildētājas konta izraksta redzams, ka pēdējos maksājumus maksājumu konta papildināšanai LVL 50,00 apmērā

Atbildētāja ir veikusi 2011.gada 15.jūlijā, 2011.gada 31.augustā un 2011.gada 22.septembrī (L.L.108).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Atbildētāja līdz pat 2011.gada 22.septembrim, papildinot savu bankas kontu un neizsakot iebildumus par

kreditora darbībām ar viņa finanšu līdzekļiem, atbilstoši CL 1906.pantam ar savām darbībām ir atzinusi nenokārtoto Līguma saistību pastāvēšanu,

savukārt kreditora darbības, norakstot naudas līdzekļus, vērtējamas kā atgādinājums izpildīt nokavētu saistību atbilstoši CL 1904.panta noteikumiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par nepamatotiem Atbildētājas un Atbildētājas pārstāvja iebildumus par to, ka lietā ir iestājies no

komercdarījumiem izrietošais noilgums prasības celšanai pret Atbildētāju.

Ņemot vērā minēto un to, ka ir konstatējams Atbildētājas nokavējums maksājumu saistībās, tiesa atzīst Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētājas

galveno parādu EUR 854,52 apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2009.gada 24.maija līdz 2015.gada 14.septembrim

EUR 323,53 apmērā.

Apmierinot prasību, saskaņā ar CPL 41.panta pirmo daļu, no Atbildētājas Prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 176,71

apmērā (L.L.8-9) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā (L.L.10).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piespriešanu, to apmēru pamato Latvijas pasta tarifi par pasta sūtījumu pakalpojumu izmaksām un Tiesu

informatīvajā sistēmā esošās ziņas par pavēstu nosūtīšanas izmaksām. Konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistītie kopējie izdevumi ir EUR 16,67

(L.L.2). Prasītāja, iesniedzot prasību, ir samaksājusi ar lietas saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā (.L.L.10), tādēļ ņemot vērā to, ka ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi pārsniedz Prasītājas samaksāto summu, tad valsts ienākumos no Atbildētājas ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 11,97 apmērā.

Atbilstoši CPL 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku no sprieduma

stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no galvenā parāda EUR 854,52.

Turklāt, ievērojot CPL 204.1 panta noteikumus, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz CPL 189.-195., 2041., 250.27, 440.2 pantiem, tiesa,

nosprieda:

SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ , par labu SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, galveno parādu

EUR 854,52 apmērā, likumiskos nokavējuma procentus EUR 323,53 apmērā un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR 176,71 apmērā

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, pavisam kopā EUR 1359,46 (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit deviņi euro un 46 centi).

Piespriestās summas ir ieskaitāmas SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, AS „Swedbank” kontā

Nr.LV61HABA0551008868793.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ , valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 11,97 (vienpadsmit euro un

97 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja

banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (vārds, uzvārds un lietas

numurs).

Noteikt SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības par laika periodu no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz

pilnīgai sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ , likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda summas EUR 854,52 (astoņi simti piecdesmit četri euro un 52 centi).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/ , termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanās.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājuma apliecinošs dokuments ir iesniedzama Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Tiesnesis

R.Silakalns