Supreme Court quashes lower court ruling for procedural errors regarding missing expert opinion and untranslated standards.

NORAKSTS Lieta Nr.A42304206 SKA – 451/2010

SPRIEDUMS Rīgā 2010.gada 5.novembrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs senators A.Guļāns senatore D.Mita senatore I.Skultāne

piedaloties pieteicējas SIA „Stīga Balt” pārstāvei B.P., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Satiksmes ministrijas pārstāvjiem I.B. un S.B. un trešās personas VAS „Latvijas Dzelzceļš” pārstāvei L.J.

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Stīga Balt” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja Sūdzību izskatīšanas komisijas 2006.gada 13.janvāra lēmuma atcelšanu, sakarā ar SIA „Stīga Balt” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 18.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Stīga Balt” (turpmāk – pieteicēja) iesniedza piedāvājumu Satiksmes ministrijas (turpmāk – pasūtītājs) rīkotajā atklātā konkursā „Sliežu ceļu atjaunošana Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora posmos: gulšņu ar elastīgiem sliežu stiprinājumiem piegāde”. Par uzvarētāju konkursā noteikts konsorcijs (AS „Swetrak”, „Abetong Teknik AB” un „Strangbetong AB”) (turpmāk – uzvarētājs). Izskatot pieteicējas sūdzību par pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu, Iepirkumu uzraudzības biroja Sūdzību izskatīšanas komisija (turpmāk – biroja komisija) ar 2006.gada 13.janvāra lēmumu sūdzību noraidīja un nolēma atļaut pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar konkursa uzvarētāju.

1. lappuse no 18 [2] 2006.gada 24.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par biroja komisijas lēmuma atcelšanu.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2008.gada 30.jūnija spriedumu apmierināja pieteikumu un pārsūdzēto lēmumu atzina par prettiesisku.

[4] Izskatot lietu sakarā ar pasūtītāja apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2010.gada 18.februāra spriedumu pieteikumu par biroja komisijas lēmuma atzīšanu par prettiesisku noraidīja. Spriedums cita starpā pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [4.1] Piedāvājumus pasūtītājam iesniedza trīs pretendenti (tostarp pieteicēja un uzvarētājs). Lai varētu izvērtēt piedāvājumu atbilstību tehniskās specifikācijas prasībām un precizētu pieteicējas un uzvarētāja tehniskos piedāvājumus, iepirkuma komisija nolēma nosūtīt šiem pretendentiem vēstules par papildu informācijas sniegšanu. Vēstulē AS „Swetrak” (kā konsorcija līderim) iepirkuma komisija lūdza apstiprināt: 1) ka pirms gulšņu ražošanas uzsākšanas tiks iesniegti divi etalona komplekti tehnisko rādītāju atbilstības pārbaudei atbilstoši tehniskās specifikācijas 3.punktam; 2) ka gulšņu darbības temperatūras robežas ir no -37 °C līdz +55 °C atbilstoši tehniskās specifikācijas 5.3.punktam; 3) ka betona vides klase ir „5c” atbilstoši tehniskās specifikācijas 5.5.punktam; 4) ka sala izturības koeficients atbilst LVS EN 12371 un ir izturējis kā minimums 200 pārbaudes ciklus atbilstoši tehniskās specifikācijas 5.6.punktam; 5) ka ass slodzes minimums ir 25 tonnas atbilstoši tehniskās specifikācijas 2.daļai. Vēstulē pieteicējai iepirkuma komisija lūdza apstiprināt, ka pirms gulšņu ražošanas uzsākšanas tiks iesniegti divi etalona komplekti tehnisko rādītāju atbilstības pārbaudei atbilstoši tehniskās specifikācijas 3.punktam. Minētie pretendenti iesniedza atbildes vēstules, apstiprinot pieprasīto informāciju. 2005.gada 5.decembrī iepirkuma komisija nolēma atzīt trešā pretendenta piedāvājumu par neatbilstošu un izslēdza to no tālākas vērtēšanas, kā arī atzina pieteicējas un uzvarētāja piedāvājumus par atbilstošiem konkursa nolikuma prasībām.

2. lappuse no 18 [4.2] Tā kā pārsūdzētais lēmums ir zaudējis spēku, jo ir izpildīts (ar uzvarētāju noslēgts iepirkuma līgums), tiesa var vērtēt lēmuma tiesiskumu. [4.3] Pieteicējas ieskatā, iepirkuma komisija pārkāpusi likuma „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” (turpmāk – Iepirkumu likums) 3.panta otro daļu, kas noteica, ka pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents vairs nedrīkst savu piedāvājumu ne labot, ne papildināt. Par piedāvājuma labošanu un papildināšanu pieteicēja uzskata AS „Swetrak” sniegtās atbildes uz iepirkuma komisijas jautājumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumu Nr.532 „Noteikumi par atklāta konkursa norisi” (turpmāk – noteikumi Nr.532) 38.punktu iepirkuma komisija lūdza precizēt informāciju – uzvarētāja tehnisko piedāvājumu. Lietā ir strīds par to, vai ar savu vēstuli iepirkuma komisija ir atļāvusi uzvarētājam papildināt savu piedāvājumu, tādējādi pārkāpjot iepirkuma pamatnoteikumus. Tādējādi lietā primāri ir izvērtējams jautājums, vai iepirkuma komisijas vēstulē no AS „Swetrak” pieprasītā informācija pēc savas būtības ir vērtējama kā iesniegtā piedāvājuma papildinājums vai kā piedāvājumā ietvertās informācijas precizējums nolūkā realizēt objektīvu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu un salīdzināšanu. [4.4] Konkursa nolikuma III pielikumā ietvertas vispārīgās tehniskās specifikācijas prasības un īpašās tehniskās specifikācijas prasības.

Šajās prasībās ir norāde uz vairākiem standartiem, kuriem jāatbilst betona gulšņiem. Pasūtītājs pamatoti norādīja, ka iepirkuma nolikumā nebija noteikta detalizācijas pakāpe, kādā pretendentiem ir jāsagatavo un jāiesniedz tehniskais piedāvājums. Pēc būtības strīds lietā pastāv par to, vai prasītā informācija netiešā veidā bija atrodama uzvarētāja piedāvājumā. Kā izriet no konkursa nolikuma, iepirkuma dokumentu iesniegšanas forma ietver vairākus apliecinājumus, kurus parakstot, pretendents apliecina, ka bez ierobežojumiem pieņem visu iepirkuma nolikuma saturu attiecīgajai iepirkuma procedūrai un piedāvā piegādāt preci saskaņā ar nolikuma nosacījumiem, laika termiņiem, bez ierunām un ierobežojumiem.

Attiecībā uz gulšņu ražošanas standartiem nolikumā noteiktas standarta LVS EN 13230-1 un LVS EN 13230-2 prasības gulšņiem, savukārt betonam jābūt ražotam saskaņā ar standartu LVS EN 206. Var piekrist atbildētāja norādītajam, ka gadījumā, ja piedāvājumā ir atsauce uz norādītajiem standartiem, tad no tā izriet arī atbilstība izvirzītajām prasībām par gulšņu darba temperatūru, salizturību, betona izturību u.tml. Tā kā nolikumā nebija noteikta forma, kādā pretendentiem jāiesniedz tehniskais

3. lappuse no 18 piedāvājums, tad izvirzītās tehniskās prasības var būt ietvertas arī rasējumos, zīmējumos, sertifikātos, kā arī, atsaucoties uz noteiktajiem standartiem, kuros tiek ietverti prasītie tehniskie parametri. [4.5] Apgabaltiesas ieskatā, iesniedzot piedāvātās preces rasējumus un tehniskos parametrus un atsaucoties uz prasītajiem standartiem, uzvarētājs apliecina tās atbilstību pasūtītāja izvirzītajām tehniskajām prasībām un apstāklis, ka piedāvājumā expressis verbis nav norādīts, ka gulšņu darba temperatūra ir robežās starp -37 °C un +55 °C, nenozīmē, ka piedāvājums neatbilst izvirzītajām prasībām. Jau pēc būtības uzdotie jautājumi ir tādi, ar kuriem nav iespējams papildināt savu piedāvājumu un nav iespējams novērst trūkumus piedāvājumā, ja tādi būtu (jo visi tehniskie parametri, zīmējumi un rasējumi ir iesniegti). Tādējādi, sniedzot prasīto informāciju, uzvarētājs varēja tikai apstiprināt jau tā piedāvājumā sniegto informāciju. Šāda informācijas pieprasīšana ir pieļaujama saskaņā ar noteikumu Nr.532 38.punktu. Izvērtējot lietas materiālus, secināms, ka ar iepirkuma komisijas vēstuli AS „Swetrak” nebija iespējams papildināt savu piedāvājumu, bet pasūtītājs pārliecinājās par norādītās informācijas precizitāti un to, ka pasūtītājs informāciju ir pareizi sapratis, izslēdzot iespējamos pārpratumus. Tādēļ nav pamatots pieteicēja arguments, ka uzvarētāja tehniskais piedāvājums uz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigu brīdi neatbilda nolikumā norādītajiem parametriem un tādēļ šādu piedāvājumu komisija nedrīkstēja izskatīt. Nav arī konstatējams, ka būtu pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret pretendentiem.

[5] Par šo spriedumu pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, kas pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem. [5.1] Uzvarētājs savā atbildē uz iepirkuma komisijas vēstuli cita starpā norādīja, ka gulšņu darba temperatūras diapazons ir no -37 °C līdz +55 °C, bet par betona apkārtējās vides klasi atbildēja, ka sakarā ar to, ka ir nedaudz laika atbildes sagatavošanai, nav bijis iespējams izpētīt konkrēto jautājumu par vides klasi. EN 206 tabulas, uz kuru atsaucas iepirkuma komisija, tulkojums zviedru un somu valodā nav pieejams. [5.2] Tiesas sēdē liecinieks K.K. (pieaicinātais eksperts biroja komisijā) liecināja, ka sūdzību izskatīšanas sēdes laikā netika vērtēts pēc būtības jautājums par piedāvājuma atbilstību tehniskajai specifikācijai. Eksperts norādījis uz nepieciešamību sīkāk izvērtēt tieši tehniskos parametrus, kas norādīti uzvarētāja piedāvājumā, bet tas

4. lappuse no 18 nav ticis izdarīts. Piedāvājumu materiāli tikuši izsniegti ekspertam tikai sēdes laikā, tādēļ arī viņš nav varējis ar tiem pienācīgi iepazīties. Minēto iemeslu dēļ viņam bija iebildumi par sēdes protokolu, kuru viņš ilgstoši atteicās parakstīt. [5.3] Iepirkuma komisija atļāva uzvarētājam pēc piedāvājuma iesniegšanas papildināt savu piedāvājumu. [5.4] Tiesa vispār nav analizējusi pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas procesuālos aspektus un tā saturu, tādējādi nav analizēts lēmuma tiesiskums. [5.5] Tiesai bija jāvērtē, vai biroja komisija izvērtējusi visus pieteicējas sūdzības argumentus, vai izvērtējusi visas iepirkuma procedūras tiesiskumu kopumā neatkarīgi no sūdzības argumentiem, vai pamatojusi savu lēmumu ar patiesiem faktiskajiem apstākļiem. [5.6] Tiesai bija jāvērtē, vai biroja komisija ievēroja Iepirkumu likuma 42.panta piektās daļas prasības par to, ka komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz tās iesniedzēju un dalībnieku uzrādītiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu.

Neanalizējot un nevērtējot apstrīdēto administratīvo aktu, tiesa pārkāpa Administratīvā procesa likuma 103. un 250.pantu. [5.7] Uzvarētāja piedāvājums neatbilda konkursa nolikuma III pielikumam un tajā nebija atrodama informācija ne par gulšņu darba temperatūru, ne betona apkārtējās vides klasi, kas bija jānorāda atbilstoši minētā pielikuma 5.apakšpunktam. [5.8] Tiesa pretēji Administratīvā procesa likuma 154.panta prasībām nav vērtējusi liecinieka K.K. liecības, nenorādot pamatojumu. [5.9] Tiesai bija jāņem vērā, ka lietā var pastāvēt gan tiešie, gan netiešie pierādījumi.

Pēdējā gadījumā jo īpaši aktuāls kļūst jautājums par pierādījumu vērtēšanu kopumā, neizolējot tos, jo vairāki netiešie pierādījumi tikai kopumā sniedz pilnīgu izpratni par lietas faktiskajiem apstākļiem. [5.10] Tiesa nav vērtējusi, vai uzvarētāja piedāvājumā bija atrodama informācija par gulšņu darba temperatūras konkrētām robežām un piegādājamo gulšņu betona vides klases atbilstību tieši vides klases „5c” prasībām. [5.11] Tā kā pieteicējai tika noteikts ierobežojums iepazīties ar uzvarētāja piedāvājumu, tiesai bija pienākums pašai pārbaudīt šo piedāvājumu un spriedumā norādīt uz konkrētām piedāvājuma sadaļām, ja piedāvājumā būtu atrodama informācija, uz kuras neesamību norāda pieteicēja.

Tiesa vispār nav analizējusi lietai pievienoto uzvarētāja piedāvājumu. Tiesa pat neatsaucas spriedumā uz šo piedāvājumu, bet tieši

5. lappuse no 18 šajā piedāvājumā, kas ir uzskatāms par tiešu pierādījumu, vai nu bija vai nebija atrodama strīdus informācija. [5.12] Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 103.panta otrajai daļai un 150.panta ceturtajai daļai bija pienākums pašai objektīvi noskaidrot lietas apstākļus un dot tiem juridisku vērtējumu, bet, ja procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nebija pietiekoši, tie bija jāsavāc pēc savas iniciatīvas. [5.13] Pieteicēja nevar iepazīties ar tiešajiem pierādījumiem un var atsaukties tikai uz netiešajiem pierādījumiem, kas visi liecina, ka piedāvājums neatbilda konkursa noteikumiem.

Uzvarētāja 2005.gada 4.decembra vēstule netieši liecina, ka tā iesniegtais piedāvājums uz iesniegšanas brīdi neatbilda konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām un īpašām tehniskās specifikācijas prasībām, proti, tajā nebija atrodami ne dati par gulšņu darba temperatūras diapazonu, ne par betona apkārtējās vides klasi. Arī sniedzot atbildi par betona apkārtējās vides klasi, uzvarētājs atbildēja, ka šo jautājumu vispār nav pētījis. Tas nozīmē, ka, gatavojot piedāvājumu, minētās prasības netika iekļautas piedāvājumā.

Betona vides klase ir būtiska iepirkuma priekšmeta īpašība (tā ir informācija par gulsnī izmantojamo betonu, ūdens/cementa attiecībām). Tā kā uzvarētājs to neuzrādīja pieteikumā, ar to vien jau pietika, lai piedāvājumu atzītu par neatbilstošu konkursa nolikumam. [5.14] Tiesa kļūdaini secinājusi, ka tas, ka pretendents ir parakstījis apliecinājumu, ka bez ierobežojumiem pieņem visu iepirkuma nolikuma saturu attiecīgajai iepirkuma procedūrai un piedāvā piegādāt preci saskaņā ar nolikuma nosacījumiem, laika termiņiem, bez ierunām un ierobežojumiem, ir uzskatāms par netiešu pierādījumu, ka prasītā informācija bija atrodama uzvarētāja piedāvājumā.

Ja piekristu šādam secinājumam, tiktu akceptēta iepirkuma procedūra, kurā pretendentam pietiktu vien iesniegt attiecīgu atbilstības apliecinājumu, nedodot papildu informāciju par piegādājamo preci, kas būtu pretrunā gan iepirkuma procedūras jēgai kopumā, gan arī konkrētām likuma normām, piemēram, likuma 25.panta divpadsmitajai daļai, atbilstoši kurai iepirkuma komisijai jāpārbauda piedāvājuma atbilstība tehniskajām specifikācijām. [5.15] Neatbilst lietas materiāliem tiesas secinājums, ka, ja piedāvājumā ir atsauce uz norādītajiem standartiem (LVS EN 13230-1 un LVS EN 13230-2, LVS EN 206), tad no tā izriet arī atbilstība izvirzītajām prasībām par gulšņu darba temperatūru, salizturību, betona izturību u.tml.

Tieši pretēji, Latvijas standartā LVS EN 13230-1 un

6. lappuse no 18 LVS EN 13230-2 nav noteiktas gulšņu darba temperatūras konkrētās robežas, bet gan paredzēts, ka ražotājam/piegādātājam tās pašam jāiesniedz pircējam. No standartiem LVS ENV 206:1990 un LVS 206-1:2001 par gulšņu betona vides klasi nevar izsecināt, ka betona vides klase būs tieši konkursa nolikumā prasītā „5c” vai tai analogā „XA3”. ENV 206:1990 paredz kopumā 5 dažādas vides klases, kuras katra dalās vēl vairākās apakšgrupās, bet standartā EN 206-2000 dotas kopumā 18 iespējamās vides klases.

Konkursa nolikumā prasītā vides klase „5c” ir visizturīgākā pret stipri ķīmiski agresīvu apkārtni. Ja piekristu tiesas secinājumam, ka pietiek, ja piedāvājumā tiek dota atsauce uz standartiem, piedāvājuma iesniedzējs vēlāk līguma izpildes laikā, kad piegādātie gulšņi sāktu sairt, varētu argumentēt, ka viņš nav domājis piegādāt tieši „5c” klasi, bet gan, piemēram, tikai „3” vai „5a”. Gulšņu darba temperatūras konkrētas robežas nevar aprēķināt pastarpināti no kādas citas informācijas, kas iekļauta punktā 1 un punktā 2 minētajos standartos. [5.16] Kļūdains un neatbilstošs lietas materiāliem ir tiesas atzinums, ka, iesniedzot piedāvātās preces rasējumus un tehniskos parametrus un atsaucoties uz prasītajiem standartiem, uzvarētājs apliecina tās atbilstību pasūtītāja izvirzītajām tehniskajām prasībām, un apstāklis, ka piedāvājumā expressis verbis nav norādīts, ka gulšņu darba temperatūra ir robežās starp -37 °C un +55 °C, nenozīmē, ka piedāvājums neatbilst izvirzītajām prasībām.

Konkursa nolikuma III pielikuma prasības paredzēja pretendentam iesniegt konkrētu gulšņu darba temperatūru. Šo temperatūru nevar ne uzrasēt, ne uzzīmēt, to var izteikt tikai konkrēti ar cipariem vai nu Celsija vai Fārenheita mērvienībās. [5.17] Vairāku tehniski specifisku parametru nenorādīšana piedāvājumā neatkarīgi no tā, kādā formā pretendentam tehniskā specifikācija jāiesniedz pasūtītājam, vērtējama kā pieteikuma neatbilstība nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām. [5.18] Ja tiesa būtu ievērojusi Administratīvā procesa likuma 154.panta prasības un pareizi būtu novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tā būtu secinājusi, ka uzvarētāja tehniskais piedāvājums uz piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigu brīdi neatbilda nolikumā norādītajiem parametriem un ka iepirkuma komisija ar 2005.gada 2.decembra vēstuli deva iespēju uzvarētājam papildināt savu piedāvājumu. [5.19] Pastāvot minētajiem apstākļiem, tiesa ir pieļāvusi Administratīvā procesa likuma 150.panta ceturtās daļas, 154.panta, 103.panta otrās daļas un 305.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas.

7. lappuse no 18 [6] Pasūtītājs iesniedza paskaidrojumus, kuros kasācijas sūdzību neatzīst.

[7] Iepirkumu uzraudzības biroja un trešās personas AS „Swetrak” pārstāvji uz tiesas sēdi neieradās. Tā kā par tiesas sēdi procesa dalībniekiem pienācīgi paziņots, Senāts atbilstoši Administratīvā procesa likuma 342.pantam nolēma lietu izskatīt bez minēto procesa dalībnieku pārstāvju piedalīšanās tiesas sēdē. Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja kasācijas sūdzību un sniedza paskaidrojumus, bet pasūtītāja pārstāvji un trešās personas VAS „Latvijas Dzelzceļš’ pārstāve kasācijas sūdzību neatzina un sniedza paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[8] Tiesai bija jāpārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskums, atļaujot pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar konkursa uzvarētāju. Pēc būtības lietā ir strīds par to, vai uzvarētāja sākotnēji iesniegtais piedāvājums bija atbilstošs tām konkursa nolikumā izvirzītajām tehniskās specifikācijas prasībām, par kurām iepirkuma komisija konkrētajā gadījumā vēlējās saņemt precizējošu informāciju.

[9] Preču pirkšanas gadījumā konkursa nolikumā tiek ietvertas tehniskās specifikācijas. Atbilstoši Iepirkumu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktam tehniskās specifikācijas ir preces apraksts, kas ietver prasības attiecībā uz kvalitāti, kvantitāti, darbību, drošību, garantiju, izmēru, terminoloģiju, simboliem, pārbaudi, pārbaudes metodēm, iesaiņošanu, marķēšanu, etiķetēm un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai prece atbilstu iepirkuma mērķim. Ar tehniskajām specifikācijām pasūtītājs nosaka prasību līmeni, kādam jāatbilst precei (Iepirkumu likuma 13.panta otrā daļa). Konkrētajā gadījumā konkursa nolikumā bija ietvertas tehniskās specifikācijas (pielikums III). Konkursa nolikumā bija arī noteikts, ka tehniskajam piedāvājumam ir jāsatur preču tehniskais apraksts, kas tiek piedāvāts saskaņā ar tehniskajām prasībām. Tāpat noteikts, ka pretendentiem jāiekļauj to produktu specifikācija savos konkursa dokumentos (nolikuma 3.3.punkts). Iepirkumu likuma 25.panta vienpadsmitā daļa noteica, ka iepirkuma komisija atlasa pretendentus saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, pārbauda šo pretendentu piedāvājumu atbilstību tehniskajām specifikācijām un citām nolikumā noteiktajām prasībām un pēc tam novērtē prasībām atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar šajā likumā,

8. lappuse no 18 citos normatīvajos aktos un konkursa nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un noteikumiem. Atbilstoši Iepirkumu likuma 25.panta divpadsmitajai daļai viens no priekšnoteikumiem iepirkuma komisijas lēmuma pieņemšanai par iepirkuma līguma slēgšanu ar pretendentu, ir tas, ka pretendenta piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām.

[10] Atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu noteica noteikumi Nr.532. Atbilstoši noteikumu 2.punktam konkursa norisē ir šādi posmi: 1) konkursa izziņošana; 2) informācijas sniegšana par konkursu; 3) piedāvājumu iesniegšana; 4) piedāvājumu atvēršana; 5) piedāvājumu noformējuma pārbaude, pretendentu atlase, piedāvājumu atbilstības pārbaude un piedāvājumu vērtēšana; 6) lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana; 7) iepirkuma līguma slēgšana. Piedāvājumu iesniegšanas posmā piedāvājumā iekļauj pretendentu atlases dokumentus, tehnisko piedāvājumu un finanšu piedāvājumu (noteikumu 15.punkts). Tehnisko piedāvājumu sagatavo atbilstoši nolikumā norādītajām tehniskajām specifikācijām (noteikumu 16.punkts). Atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai pēc piedāvājumu atvēršanas iepirkuma komisija secīgi veic šādas darbības – piedāvājumu noformējuma pārbaudi, pretendentu atlasi, piedāvājumu atbilstības pārbaudi un piedāvājumu vērtēšanu. Piedāvājumu noformējuma pārbaudes laikā komisija izvērtē, vai piedāvājums sagatavots un noformēts atbilstoši nolikumā norādītajām prasībām (noteikumu 47.punkts). Pretendentu atlases laikā komisija noskaidro pretendentu kompetenci un atbilstību paredzamā iepirkuma līguma izpildes prasībām, pēc iesniegtajiem pretendentu atlases dokumentiem pārbaudot pretendenta atbilstību katrai nolikumā izvirzītajai prasībai (noteikumu 49.punkts). Savukārt piedāvājumu atbilstības pārbaudes laikā komisija izvērtē tehnisko piedāvājumu atbilstību nolikumā norādīto tehnisko specifikāciju prasībām (noteikumu 52.punkts). Ja pretendenta tehniskais piedāvājums neatbilst nolikumā norādīto tehnisko specifikāciju prasībām, komisija šo piedāvājumu neizskata (noteikumu 54.punkts). Pēc piedāvājumu atbilstības pārbaudes komisija vērtē

9. lappuse no 18 piedāvājumus saskaņā ar nolikumā norādītajiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem (noteikumu 55.punkts). Saskaņā ar noteikumu 38.punktu iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informāciju, ja tas nepieciešams piedāvājumu noformējuma pārbaudei, pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu vērtēšanai un salīdzināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši Iepirkumu likuma 3.panta otrās daļas otrajam teikumam pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents nedrīkst savu piedāvājumu labot vai papildināt. Iepirkuma komisija vērtē un salīdzina tikai to pretendentu finanšu piedāvājumus, kuru piedāvājumi nav noraidīti piedāvājumu noformējuma pārbaudes, pretendentu atlases vai piedāvājumu atbilstības pārbaudes laikā (noteikumu 57.punkts).

[11] Ievērojot iepriekš minēto, iepirkuma komisijai konkursa norises laikā cita starpā ir nepieciešams veikt piedāvājumu atbilstības pārbaudi, kurā jāizvērtē pretendentu tehnisko piedāvājumu atbilstība nolikumā norādīto tehnisko specifikāciju prasībām. Komisijai ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informāciju, ja tas nepieciešams, lai varētu izvērtēt pretendenta tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikumā ietverto tehnisko specifikāciju prasībām. Senāta ieskatā, pretendenta jau iesniegtās informācijas precizēšana var izpausties, piemēram, kā lūgums pretendentam norādīt uz to, kur viņa iesniegtajā piedāvājumā atrodama informācija, kas apliecina atbilstību noteiktai konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībai. Gadījumā, ja komisija secinās, ka pretendenta tehniskais piedāvājums neatbilst nolikumā norādīto tehnisko specifikāciju prasībām, attiecīgais piedāvājums ir noraidāms un nav tālāk izskatāms. Tātad ar šādu pretendentu arī nevar tikt noslēgts iepirkuma līgums. Savukārt, ja komisija secinās, ka pretendenta tehniskais piedāvājums ir atbilstošs nolikumā ietverto tehnisko specifikāciju prasībām, komisijai ir jāveic piedāvājumu vērtēšana saskaņā ar nolikumā norādītajiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

[12] Izskatāmajā gadījumā iepirkuma komisija atzina uzvarētāja tehnisko piedāvājumu par atbilstošu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām. Biroja komisija, izskatot pieteicējas sūdzību, atzina, ka tai nav pamata apšaubīt iepirkuma komisijas lēmumu, ar kuru abu pretendentu (tostarp uzvarētāja) piedāvājumi atzīti par atbilstošiem konkursa nolikuma prasībām. Pārsūdzētajā biroja komisijas lēmumā norādīts, ka iepirkuma komisija lūdza apstiprināt abu pretendentu

10. lappuse no 18 piedāvājumos jau iesniegto tehnisko informāciju. Ar to biroja komisija norādīja, ka strīdus tehniskā informācija bija ietverta uzvarētāja piedāvājumā. Kā izriet no pārsūdzētā lēmuma, minētais biroja komisijas apgalvojums netiek pamatots ar konkrētām norādēm, kur tieši uzvarētāja piedāvājumā attiecīgā informācija bija ietverta. Tiesai, lai pārbaudītu, vai konkrētajā gadījumā uzvarētāja tehniskais piedāvājums atbilda konkursa nolikumā ietvertajām tehniskās specifikācijas prasībām, bija nepieciešams noskaidrot attiecīgos faktiskos apstākļus un sniegt pierādījumu novērtējumu. Pēc būtības tiesai bija jāpārbauda un jānovērtē uzvarētāja iesniegtajā piedāvājumā ietvertā informācija.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu. Minētā likuma 154.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. No šīs tiesību normas izriet, ka tiesai savi secinājumi jāizdara tikai pēc tam, kad pierādījumi ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudīti (sk., piemēram, Senāta 2005.gada 5.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-73/2005 13.punktu). Savukārt Administratīvā procesa likuma 154.panta trešā daļa uzliek tiesai pienākumu norādīt, kāpēc tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu – par nepierādītu. Tiesai jāpamato spriedums ar tiem pierādījumiem, par kuru ticamību tiesa ir pārliecināta (sk., piemēram, Senāta 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-493/2008 7.punktu). Administratīvā procesa likuma 247.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 153.pantu nav nepieciešams pierādīt. Bet atbilstoši minētā likuma 251.panta piektās daļas 1.punktam tiesai sprieduma motīvu daļā jānorāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi. Tātad tiesai ir jānoskaidro lietas apstākļi un jānovērtē pierādījumi lietā, spriedumā norādot atbilstošu pamatojumu saviem secinājumiem.

11. lappuse no 18 Senāts turpmāk minēto apsvērumu dēļ atzīst, ka no apgabaltiesas sprieduma neizriet, ka tiesa būtu ievērojusi likuma prasības par pierādījumu novērtēšanu un sprieduma pamatošanu ar konkrētiem pierādījumiem.

[14] Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa vispirms norādīja, ka iepirkuma dokumentu iesniegšanas forma ietver vairākus apliecinājumus, kurus parakstot, pretendents apliecina, ka bez ierobežojumiem pieņem visu iepirkuma nolikuma saturu attiecīgajai iepirkuma procedūrai un piedāvā piegādāt preci saskaņā ar nolikuma nosacījumiem, laika termiņiem, bez ierunām un ierobežojumiem. Tālāk tiesa norādīja, ka attiecībā uz gulšņu ražošanas standartiem nolikumā noteiktas standarta LVS EN 13230-1 un LVS EN 13230-2 prasības gulšņiem, savukārt betonam jābūt ražotam saskaņā ar standartu LVS EN 206.

Ja piedāvājumā ir atsauce uz norādītajiem standartiem, tad no tā izriet arī atbilstība izvirzītajām prasībām par gulšņu darba temperatūru, salizturību, betona izturību u.tml. Tiesa vispārīgi norādīja, ka izvirzītās tehniskās prasības var būt ietvertas arī rasējumos, zīmējumos, sertifikātos, kā arī, atsaucoties uz noteiktajiem standartiem, kuros tiek ietverti prasītie tehniskie parametri. Tiesas ieskatā, iesniedzot piedāvātās preces rasējumus un tehniskos parametrus un atsaucoties uz prasītajiem standartiem, uzvarētājs apliecināja preces atbilstību pasūtītāja izvirzītajām tehniskajām prasībām, un tas, ka piedāvājumā expressis verbis nav norādīts, ka gulšņu darba temperatūra ir robežās starp -37 °C un +55 °C, nenozīmē, ka piedāvājums neatbilst izvirzītajām prasībām.

Tāpat tiesa norādīja, ka pēc būtības uzvarētājam vēstulē uzdotie jautājumi ir tādi, ar kuriem nav iespējams papildināt piedāvājumu un nav iespējams novērst tajā trūkumus, ja tādi būtu (jo visi tehniskie parametri, zīmējumi un rasējumi ir iesniegti). Šajā sakarā Senāts vispirms norāda, ka tiesa nav atsaukusies ne uz vienu konkrētu pierādījumu, kas pamatotu tās secinājumu par to, ka uzvarētāja piedāvājums atbilda tām konkursa nolikumā ietvertajām tehniskās specifikācijas prasībām, par kurām lietā ir strīds.

Tiesas apgalvojums, ka, iesniedzot piedāvātās preces rasējumus un tehniskos parametrus un atsaucoties uz prasītajiem standartiem, uzvarētājs apliecināja preces atbilstību pasūtītāja izvirzītajām tehniskajām prasībām, nav pamatots ne ar vienu konkrētu pierādījumu (tostarp nav norādīts uz uzvarētāja piedāvājumā ietvertiem konkrētiem rasējumiem, tehniskajiem parametriem un norādēm uz standartiem, kas liecinātu par uzvarētāja piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām, par kurām ir strīds).

12. lappuse no 18 Kā atzīst Senāts, tā kā konkrētajā gadījumā pieteicēja apšaubīja uzvarētāja piedāvājuma atbilstību noteiktām tehniskās specifikācijas prasībām, tiesai bija jāpārbauda uzvarētāja piedāvājums un par katru konkrēto parametru bija jānorāda, no kurām uzvarētāja piedāvājuma lapām izriet attiecīgā parametra atbilstība nolikuma prasībām, sniedzot atbilstošu argumentāciju, kāpēc tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka konkrētā konkursa nolikuma prasība ir izpildīta. Tiesa nav vērtējusi pasūtītāja apelācijas sūdzībā ietverto tabulu, kurā sniegta argumentācija un komentāri par uzvarētāja piedāvājuma atbilstību tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām, tostarp norādītas atsauces uz uzvarētāja piedāvājuma konkrētām lappusēm (lietas 1.sējuma 262.-267.lapa). Senāts vērš tiesas uzmanību arī uz tālāk minēto.

[15] Konkursa nolikuma pielikumā esošā konkursa dokumentu iesniegšanas forma, kurā ietverts apliecinājums, ka pretendents ir izpētījis un bez ierunām un ierobežojumiem pieņem visu konkrētās iepirkuma procedūras konkursa nolikuma saturu un piedāvā piegādāt konkrētu preču skaitu saskaņā ar konkursa nolikuma noteikumiem un noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem bez ierobežojumiem, ir uzskatāma par pretendenta piedāvājuma neatņemamu sastāvdaļu, taču šī forma, kurā ir tikai ļoti vispārīgs apliecinājums par piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām, nevar aizstāt pretendenta tehnisko piedāvājumu, kas pretendentiem bija jāiesniedz saskaņā ar konkursa nolikumu. Kā jau tika minēts iepriekš, saskaņā ar noteikumu Nr.532 16.punktu pretendentam ir jāsagatavo tehniskais piedāvājums atbilstoši nolikumā norādītajām tehniskajām specifikācijām. Tātad tehniskajā piedāvājumā jāiekļauj piedāvātās preces parametri, kuriem jāatbilst konkursa nolikumā ietvertās tehniskās specifikācijas prasībām. Līdz ar to, Senāta ieskatā, nevar atsaukties uz minēto konkursa dokumentu iesniegšanas vispārīgo formu kā uz pamatojumu tam, ka pretendents ir izpildījis kādu konkrētu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasību.

[16] Senāts uzskata, ka tiesa nav pamatojusi savu secinājumu par to, ka, ja piedāvājumā ir atsauce uz norādītajiem standartiem, tad no tā izriet arī atbilstība izvirzītajām prasībām par gulšņu darba temperatūru, salizturību, betona izturību u.tml. Pirms izdarīt šādu secinājumu tiesai bija jāpārbauda, vai attiecīgie standarti paredz konkrētās pasūtītāja izvirzītās preces tehniskās prasības. Turklāt tiesai bija jāņem vērā, ka atbilstoši konkursa nolikuma pielikumam III, kurā noteiktas preces tehniskās specifikācijas, Latvijas standarti LVS EN 13230-1:2003 un LVS EN 13230-1:2003 ir

13. lappuse no 18 norādīti sadaļā pie vispārīgām tehniskām specifikācijām, savukārt strīdus tehniskās prasības ir ietvertas sadaļā pie īpašām tehniskām specifikācijām, par kurām nolikumā noteikts, ka tās paplašina un papildina vispārīgās tehniskās specifikācijas un to nosacījumi dominē pār vispārīgajām tehniskajām specifikācijām (lietas pielikuma Nr.1 211.lapa). Tāpat tiesai bija jāņem vērā, ka standartā var būt ietverts gan pasūtītāja prasītais preces tehniskais parametrs, gan arī citi preces iespējamie tehniskie parametri, proti, atbilstoši standartam var tikt saražotas preces ar dažādiem tehniskajiem parametriem (piemēram, betonam ir vairākas ārējās iedarbības klases, kuras nosaka vides ietekme). Līdz ar to vispārīga pretendenta atsaukšanās tikai uz attiecīgo standartu pati par sevi nevar apliecināt, ka pretendents piedāvā piegādāt preci tieši ar tādu tehnisko parametru, kādu noteica pasūtītājs tehniskajā specifikācijā. Ja tiesa, piemēram, izvērtējot uzvarētāja piedāvājumu, secinātu, ka tajā ir vispārīga atsauce uz betona standartu, bet nav konkrētas norādes uz pasūtītāja izvirzīto prasību par betona vides klasi, tiesai būtu jāpārliecinās, vai no pretendenta tehniskajā piedāvājumā norādītajiem preces tehniskajiem rādītājiem ir iespējams izsecināt atbilstību noteiktai betona vides klasei.

[17] Iepirkumu likuma 40.panta pirmā daļa noteica, ka, lai izskatītu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs pieaicina iepirkumu lietpratēju vai pilnvarotu nozares nevalstisko organizāciju pārstāvi (eksperts). Eksperts piedalās sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par sūdzības izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem. Atbilstoši minētā likuma 42.panta piektajai daļai biroja komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz tās iesniedzēja un dalībnieku uzrādītajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Savukārt noteikumu Nr.532 43.punkts paredzēja, ka piedāvājumu noformējuma pārbaudei, pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu vērtēšanai un salīdzināšanai komisija ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Ekspertam ir tiesības iepazīties ar piedāvājumiem, kā arī lūgt komisiju pieprasīt no pretendenta papildu informāciju, kas ir nepieciešama atzinuma sagatavošanai (noteikumu 45.punkts). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 178.panta pirmās daļas pirmo teikumu ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ievērojot minēto, praksē var būt gadījumi, kad iepirkuma komisijai ir nepieciešams pieaicināt ekspertu, kas sniegtu attiecīgo atzinumu, tostarp par

14. lappuse no 18 piedāvājumu atbilstību konkursa nolikuma tehnisko specifikāciju prasībām. Savukārt biroja komisijai, izskatot sūdzību, atbilstoši Iepirkumu likumam bija pienākums pieaicināt ekspertu, kuram ir pienākums izteikt komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par sūdzības izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniegt atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem. Tiesa nosaka ekspertīzi, ja nozīmīgu faktu noskaidrošanai lietā ir nepieciešamas speciālas zināšanas kādā nozarē. Ņemot vērā minēto, Senāta ieskatā, tiesai, izskatot lietu no jauna, būtu jāapsver, vai konkrētajā gadījumā, kad tiesai nepieciešams pārliecināties par uzvarētāja piedāvājuma atbilstību konkursa nolikumā ietvertās tehniskās specifikācijas prasībām, nav nepieciešams lietā noteikt ekspertīzi (uz šādu nepieciešamību lietas izskatīšanas gaitā norādīja lielākā daļa procesa dalībnieku).

[18] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole cita starpā pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu. Minētā likuma 250.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai: 1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Biroja komisijai savā darbā jāievēro objektīvās izmeklēšanas principu, tā neaprobežojas tikai ar tiem faktiem un pierādījumiem, kurus iesniegušas puses, bet ir tiesīga tos pieprasīt arī pēc savas iniciatīvas. Arī mutvārdu procesa laikā konstatētajiem būtiskajiem lietas apstākļiem var būt izšķiroša nozīme, pieņemot lēmumu lietā. Komisija lēmumu pieņem, vadoties no tiem apstākļiem, kas noskaidroti lietas izskatīšanas gaitā (sk. Senāta 2005.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-30 10.5.punktu). Senāta ieskatā, pieņemot lēmumu, biroja komisijai būtu jāvērtē arī tādi lietas izskatīšanā nozīmīgi fakti, uz kuriem dalībnieki nebija norādījuši, bet kurus biroja komisija ir konstatējusi pati, noskaidrojot apstākļus sakarā ar iesniegto sūdzību (piemēram, ja biroja komisija pati ir konstatējusi uzvarētāja piedāvājumā tādu neatbilstību konkursa nolikuma prasībām, kuras dēļ iepirkuma komisijai bija pienākums attiecīgā pretendenta piedāvājumu tālāk neizskatīt). Tātad, lai varētu tikt pieņemts objektīvs lēmums, pirms lēmuma pieņemšanas biroja komisijai ir svarīgi pienācīgi

15. lappuse no 18 noskaidrot visus konkrētajā lietā būtiskos apstākļus. Tomēr biroja komisijai nav pienākuma pārbaudīt pilnīgi visus faktus saistībā ar iepirkuma procedūru, ja sūdzības iesniedzējs to nebija lūdzis. Atbilstoši Iepirkumu likuma 42.panta pieci prim daļas 6.punktam biroja komisijas lēmumā ir jānorāda tā pamatojums. Senāts atzīst, ka biroja komisijai, izskatot sūdzību, ir ne tikai objektīvi jānoskaidro apstākļi, bet tās lēmumam ir jābūt arī pienācīgi pamatotam, tostarp ir jānorāda uz konstatētajiem faktiem, pierādījumiem, ar kuriem pamatoti komisijas secinājumi, komisijas argumentiem.

Jāņem vērā, ka pamatojumam ir izskaidrošanas un pierādīšanas funkcija. Tā funkcija ir arī panākt, lai administratīvais akts tiek akceptēts, jo ar pamatojuma palīdzību privātpersona tiek pārliecināta par administratīvā akta pareizību. Personai, iepazīstoties ar administratīvā akta pamatojumu, ir jāsaprot, kāpēc iestāde konkrētajā gadījumā ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu. Administratīvā akta pamatojums ļauj privātpersonai izvērtēt, vai viņai ir nepieciešams pārsūdzēt iestādes lēmumu tiesā. Tiesai, pārbaudot biroja komisijas lēmuma tiesiskumu, cita starpā jāpārbauda, vai komisija ir pienācīgi noskaidrojusi lietā būtiskos apstākļus un vai sniegusi lēmumā atbilstošu pamatojumu.

Kā izriet no apgabaltiesas sprieduma, tajā nav sniegti argumenti par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. Tostarp nav vērtēts, ka biroja komisijas secinājums, ka strīdus tehniskā informācija bija ietverta uzvarētāja piedāvājumā, nav pamatots ar konkrētām atsaucēm uz uzvarētāja piedāvājumu. Nav novērtētas liecinieka K.K. Administratīvās rajona tiesas sēdē sniegtās liecības, kurās ir norādīts, ka tehniskie parametri [uzvarētāja piedāvājumā] biroja komisijā netika pārbaudīti. Tiesa nav novērsusi lietā esošās pretrunas un nav analizējusi, vai biroja komisija vispār ir pārbaudījusi un novērtējusi uzvarētāja tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikuma prasībām.

Nav arī vērtēts tas, ka no biroja komisijas protokoliem neizriet eksperta profesionālais viedoklis jautājumā par uzvarētāja tehniskā piedāvājuma atbilstību konkursa nolikumā ietvertās tehniskās specifikācijas prasībām (taču komisijas protokola otrajā daļā norādīts, ka komisijas lēmums ir pieņemts, ņemot vērā eksperta viedokli). Kā jau norādīts iepriekš, atbilstoši Iepirkumu likumam šāds viedoklis vai atzinums ekspertam bija jāsniedz biroja komisijai, kurai eksperta viedoklis vai atzinums jāizvērtē, izskatot sūdzību.

[19] Senāts norāda, ka viena no strīdus tehniskajām prasībām konkursa nolikuma tehniskajā specifikācijā ir tāda, ka salizturības vērtībai jābūt saskaņā ar standartu LVS EN 12371 un jābūt veiktai vismaz 200 ciklos. Acīmredzot, lai

16. lappuse no 18 pārliecinātos par šādas prasības izpildi, tiesai ir nepieciešams iepazīties ar attiecīgo standartu, kurš lietas materiālos neatrodas. Vienlaikus Senāts norāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 110.panta otrajai daļai dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši tiem noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Lietai ir pievienoti vairāki VAS „Latvijas Dzelzceļš” iesniegtie Eiropas standarti (tostarp EN 13230-1 un EN 13230-2, kuru teksti ir apstiprināti kā nacionālie standarti) svešvalodā bez noteiktā kārtībā apliecināta tulkojuma valsts valodā.

[20] Ievērojot iepriekš minēto, Senāts atzīst, ka apgabaltiesas spriedums pieļauto būtisko procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ ir atceļams un lieta nododama Administratīvajai apgabaltiesai jaunai izskatīšanai. Izskatot lietu no jauna, Administratīvajai apgabaltiesai ir jāņem vērā iepriekš norādītie apstākļi. Tiesai objektīvi jānoskaidro lietas apstākļi un jānovērtē pierādījumi. Ja tiesa secinās, ka procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami (konkrētajā gadījumā pasūtītājs nav iesniedzis visu uzvarētāja piedāvājumu, bet tikai atsevišķas tā lappuses), tiesai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 150.panta ceturtajai daļai jāsavāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Tā kā uzvarētājs vislabāk pārzina savu iesniegto piedāvājumu, tiesai ir tiesības uzdot uzvarētājam attiecīgus jautājumus par tā piedāvājuma atbilstību nolikumā ietvertās tehniskās specifikācijas noteiktām prasībām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

nosprieda

17. lappuse no 18 Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 18.februāra spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs senators (paraksts) A.Guļāns

Senatore (paraksts) D.Mita

Senatore (paraksts) I.Skultāne

NORAKSTS PAREIZS Senators A.Guļāns Rīgā 2010.gada 5.novembrī

18. lappuse no 18