Court dismisses wife's claim for marital property division against good faith third-party buyer of real estate.

Lietas arhīva Nr. C-0593-19/11

ECLI:LV:ZRT:2019:0307.C15166917.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2019.gada 7.martā

Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Ašmane

ar tiesas sēžu sekretāri /pers.K/

piedaloties atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/,

2019.gada 6.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par laulāto mantas dalīšanu, atsvabināšanu

no piedziņas, par kopīpašuma dalīšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja/pers. C/ iesniegusi tiesā prasības pieteikumu pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par laulāto mantas dalīšanu, atsvabināšanu no

piedziņas, par kopīpašuma dalīšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, kurā lūdz tiesu:

1. Atzīt, ka nekustamais īpašums – /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, līdz tā pārdošanai izsolē ir prasītājas un otrā atbildētāja kopīga – laulāto

kopmanta. Atzīt prasītājas īpašuma tiesības kā daļu laulāto kopmantā, uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma – laulāto kopmantas - /adrese/,

kadastra Nr./numurs A/.

2. Atsvabināt no piedziņas prasītājas ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs B/pēc 2011.gada 8.jūlija Jelgavas

tiesas lēmuma par Ls 1230,14 piedziņu par labu AS “Citadele banka” no /pers. B/ izpildu lietā Nr.01145/107/2011.

3. Dalīt kopīpašumu - nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, atzīstot prasītājas īpašuma tiesības uz pilnībā visu nekustamo īpašumu

/adrese/, kadastra Nr./numurs A/, nosakot pienākumu prasītājai izmaksāt kompensāciju kopīpašniekam /pers.E/ EUR 4631,50 apjomā, kas atbilst viņa

½ domājami daļai nekustamajā īpašumā. Dzēst Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Glūdas pagasta zemesgrāmatu nodalījumā /numurs/nekustamajam

īpašumam /adrese/, kadastra Nr./numurs B/ierakstu par /pers. A/ īpašuma tiesību nostiprinājumu uz nekustamo īpašumu.

Prasība motivēta ar to, ka 2002.gada 19.janvārī noslēgta laulība starp prasītāju /pers. C/ un otro atbildētāju /pers. B/. Laulības laikā 2005.gada

24.februārī par prasītājas un otrā atbildētāja laulāto kopīgajiem līdzekļiem nopirkts nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs A/. Norāda, ka

formāli pirkuma līgumā kā pircējs norādīts tikai /pers. B/, kā arī formāli viņš kā vienīgais īpašnieks norādīts zemesgrāmatā, bet nekustamais īpašums

iegādāts kā laulāto kopīgā manta, kas nodota ģimenes un kopīgās saimniecības vajadzībām, tā joprojām ir prasītājas un otrā atbildētāja kopīgās meitas un

prasītājas vecāku vienīgā un pastāvīgā dzīvesvieta. Uzskata, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopmanta, kas pieder katram laulātajam līdzīgās daļās.

Prasītāja norāda, ka 2016.gada beigās, 2017.gada sākumā no otra atbildētāja /pers. B/ uzzinājusi, ka viņš, neinformējot prasītāju, jau

2007.gadā saņēmis aizdevumu no AS “Citadele banka” kredītkartes American Express Blue izmantošanas veidā un nav atmaksājis bankai izmantoto

kredītu, kamdēļ banka griezusies Jelgavas tiesā ar pieteikumu par parāda piedziņu, kā rezultātā ar 2011.gada 8.jūlija Jelgavas tiesas lēmumu noteikts

piedzīt no /pers. B/ par labu AS “Citadele banka” Ls 1230,14. Prasītāja norāda, ka agrāk viņai nekas neesot bijis zināms par šādu saistību, prasītāja nav

devusi nekāda veida savu piekrišanu šādas saistības nodibināšanai, no šīm saistībām saņemtais aizdevums nekad nav ticis izlietots laulāto ģimenes

vajadzībām. /pers. B/ solījis prasītājai nokārtot visas formalitātes, dzēst parādu, lai netiktu vērsta nekāda piespiedu piedziņa. Tomēr /pers. B/ nav pildījis

savu solījumu un 2017.gada aprīļa un maija mēnešos prasītāja uzzinājusi, ka ir tikusi vērsta piespiedu piedziņa pret otro atbildētāju par iepriekš norādītā

parāda piedziņu, piedziņa vērsta pret nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, tai skaitā pret prasītājas daļu laulāto kopmantā (1/2

domājamo daļu) tikai un vienīgi par otrā atbildētāja vienpersoniskām – viena laulātā saistībām, kuras nevar tikt attiecinātas uz prasītāju un tās daļu laulāto

kopmantā. Piespiedu piedziņas rezultātā viss nekustamais īpašums, prasītājai nezinot, bez viņas piekrišanas, ir pārdots izsolē 2016.gada 30.septembrī

izpildu lietas ietvaros. Nekustamo īpašumu izsolē nopircis atbildētājs /pers. A/, kurš arī nostiprinājis savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, kā arī notikusi

/pers. A/ ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.

Prasītāja uzskata, ka šo darbību rezultātā prettiesiski ir veikta piespiedu piedziņa pret viņai piederošo mantu laulāto kopmantā, prettiesiski

atņemot viņai īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no visa nekustamā īpašuma /adrese/ kadastra Nr./numurs A/, savukārt /pers. A/ bez tiesiska pamata

ir ieguvis īpašumā ½ domājamo daļu no minētā nekustamā īpašuma.

Prasītāja norāda, ka nepieciešama laulātā piekrišana rīcībai ar nekustamo īpašumu, kas iegūts laulības laikā, zemesgrāmatā nav bijusi ierakstīta

atzīme, ka nekustamais īpašums būtu bijis otrā atbildētāja /pers. B/ atsevišķa manta.

Prasītāja uzskata, ka prasības apmierināšanas gadījumā daļā par īpašuma tiesībām, prasītāja un /pers. A/ kļūtu par kopīpašniekiem nekustamajā

īpašumā, kur katram piederētu ½ domājamā daļa. Prasītāja nevēlas palikt kopīpašumā ar pirmo atbildētāju, tāpēc lūdz tiesu to nekavējoties sadalīt,

atzīstot prasītājai īpašuma tiesības uz pilnībā visu nekustamo īpašumu /adrese/ nosakot prasītājai pienākumu izmaksāt /pers. A/ kompensāciju ½ no

nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības EUR 4631,50 apmērā. Šādu kopīpašuma dalīšanas veidu prasītāja pamato ar to, ka viņai šis īpašums ir vienīgā

dzīvesvieta jau no īpašuma iegādes brīža un tāda arī ir uz prasības celšanas brīdi, nekustamajā īpašumā ir iemitināti un pastāvīgi dzīvo prasītājas un otra

atbildētāja /pers. B/ meita un prasītājas vecāki. Līdz ar to cits kopīpašuma dalīšanas veids faktiski ir neiespējams.

Prasība pamatota ar Civillikuma 89.pantu, 90.pantu, 91.pantu, 99.pantu, 100.pantu, 875.pantu, 927.pantu, 1037.pantu, 1067.pantu,

1074.pantu, 1075.pantu

Atbildētājs/pers. A/ iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību (lietas lapas I sēj. 52-55), kuros uzskata, ka prasība ir

noraidāma. Norāda, ka nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs B/kā laulāto kopmanta nepastāv, līdz ar to nevar dalīt to, kas dabā nepastāv.

Norāda, ka nekustamo īpašumu ieguvis publiskā, tiesu izpildītāja rīkotā izsolē kā nedalītu īpašumu. Tāpēc atbildētājs uzskatāms par labticīgu ieguvēju.

Norāda, ka izsoles tiesiskumu un likumību ir apstiprinājusi gan Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese ar 2017.gada 1.februāra lēmumu, gan Zemgales

apgabaltiesa ar 2017.gada 12.aprīļa lēmumu. No labticīga ieguvēja atprasīt īpašumu nevar, prasītāja ir tiesīga atprasīt lietu vienīgi no ļaunticīga ieguvēja.

Tāpat atbildētājs uzskata, ka prasītājai ir tiesības vērsties ar prasību pret savu vīru /pers. B/, kurš bijis nelietīgs pret sievu – nav informējis par saņemto

2007.gada aizdevumu, melojis, ka visu nokārtos.

Trešā persona atbildētāju pusē zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību (lietas lapas

II sēj.3,4), kuros prasību neatzīst pilnībā, uzskata par nepamatotu un lūdz tiesu to noraidīt. Paskaidro, ka viņas lietvedībā reģistrēta izpildu lieta

Nr.01145/107/2011 par 1750,33 EUR parāda piedziņu no /pers. B/ par labu AS “Citadele banka”. Tā kā ar citiem piespiedu izpildes līdzekļiem

piedzinēja prasījumus saprātīgā termiņā nav bijis iespējams apmierināt, tikusi vērsta piedziņa uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu. Norāda, ka

pēc paziņojuma par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu parādnieks un /pers. C/ ir vērsušies pie zvērinātas tiesu izpildītājas un piedzinēja ar lūgumu

atļaut parādu atmaksāt pa daļām. 2015.gada 28.septembrī pieņemts lēmums piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu atlikt, izpildu darbības atliktas līdz

2016.gada 24.augustam. Minētajā datumā pieņemts lēmums atjaunot izpildu darbības, jo parādnieks nepildīja ar piedzinēju noslēgto vienošanos, veicis

tikai piecus maksājumus. Tiesu izpildītāja apliecina, ka minētos maksājumus veikusi /pers. C/, līdz ar to prasītāja bijusi informēta par /pers. B/

parādsaistībām kopš 2015.gada, veikusi maksājumus parāda segšanai, iebildumus nav cēlusi, līdz ar to ir apzinājusies parāda esamību un tā

nemaksāšanas sekas. Tiesu izpildītāja norāda, ka no zemesgrāmatā pieejamās informācijas izriet, ka nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs

B/īpašnieks bija reģistrēts /pers. B/. Noskaidrot, vai iestājusies likuma prezumpcija, ka nekustamais īpašums ir abu laulāto kopmanta, neatkarīgi, kurš no

laulātajiem ierakstīts par īpašnieku, neietilpst tiesu izpildītājas darbības kompetencē. Uzskata, ka, izsludinot parādniekam piederošā nekustamā īpašuma

izsoli, zvērinātai tiesu izpildītājai nav bijis pamata un viņa arī nav bijusi tiesīga sadalīt šo īpašumu, pārdodot tikai daļu no tā. Savu tiesisko interešu

aizsardzībai /pers. C/ bija tiesības vērsties tiesā ar prasību atbrīvot no piedziņas vēršanas uz viņai piederošo daļu no laulātā kopmantas, bet prasītāja

savas likumā piešķirtās tiesības līdz izsoles noslēguma dienai nav izmantojusi. Norāda, ka saskaņā ar izsoles aktu nekustamais īpašums /adrese/

2016.gada 30.septembrī ir pārdots, līdz ar to nav likumiska pamata sadalīt īpašumu, kas jau pārdots citai personai. Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu

nodaļas tiesnese ar 2017.gada 1.februāra lēmumu ir apstiprinājusi izsoles aktu, konstatējot, ka izsole notikusi atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.

2017.gada 17.novembrī /pers. A/ ievests nekustamā īpašuma /adrese/ valdījumā. Norāda, ka, ja prasītāja uzskata, ka viņas tiesiskās intereses ir

aizskartas, viņai ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par kompensācijas piedziņu no vīra /pers. B/, kura darbības vai bezdarbības rezultātā tiesu izpildītājai

bija pienākums pārdot nekustamo īpašumu, lai atgūtu parādu.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. C/ nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes

2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs noteiktajā

kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētājas prasības pieteikumā norādīto adresi Latvijā un deklarēto dzīvesvietu ārvalstīs (Lielbritānijā) (lietas lapas II

sēj.65,69-85). Paziņojums par tiesas sēdi prasītājai izsniegts 2018.gada 20.septembrī. Nekādi lūgumi tiesā no prasītājas nav saņemti, tiesai nav zināmi

prasītājas neierašanās iemesli. Ņemot vērā minēto, to, ka nepastāv Civilprocesa likumā noteiktie pamati civillietas izskatīšanas atlikšanai, kā arī, lai

nodrošinātu civillietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, tiesa nolēma skatīt lietu bez prasītājas /pers. C/ klātbūtnes.

Tāpat tiesa atzīst par pietiekamiem lietas izskatīšanā trešās personas zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes Slivjukas rakstveida paskaidrojumus un

atzīst par iespējamu izskatīt civillietu bez trešās personas klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. A/ prasību neatzina. Papildus paskaidroja, ka ir labticīgs ieguvējs, jo nekustamo īpašumu nopircis publiskā izsolē

kā nedalītu īpašumu, ir samaksājis visu nosolīto summu un ir ievests nekustamā īpašuma valdījumā. Nekustamais īpašums /adrese/nepastāv kā /pers. B/

un /pers. C/ laulāto kopmanta, līdz ar to nevar dalīt to, kas nepastāv. Ja prasītājai ir kādas pretenzijas pret vīru, tad viņai ir tiesības vērsties ar prasību

tiesā. Uzskatīja, ka prasītāja ir zinājusi par /pers. B/ parādsaistībām, akceptējusi tās, veicot maksājumus piedziņas lietā. Apliecināja, ka ne pirms izsoles,

ne izsoles laikā mājaslapā nekas nav ticis ziņots par kādām pretenzijām pret nekustamo īpašumu.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ prasību atzina pilnībā. Paskaidroja, ka 2007.gadā noformējis kredītkarti Citadeles bankā. Tajā laikā bijušas

nelielas problēmas ar alkoholu un šo kredītu iztērējis šīm vajadzībām. Apliecināja, ka ģimenes vajadzībām šī kredītkarte nav tikusi lietota, jo bijuši

pietiekošo līdzekļi, lai uzturētu ģimeni. Norādīja, ka 2007.gadā /pers. C/ piedzimis dēls, viņa nav strādājusi, saņēmusi bērna piedzimšanas pabalstu Ls

500, tāpat saņēmusi ikmēneša pabalstu, bet, pat pieskaitot kredītkartes Ls 1000, ar to nebūtu pietiekami ģimenes uzturēšanai. Atbildētājs tajā laikā

strādājis, darba samaksa bijusi ap 1000 euro mēnesī, līdz ar to kredītkarte ģimenes vajadzībām nav bijusi īpaši nepieciešama. 2011.gadā, kad tikusi

ierosināta lieta par parāda piedziņu, atbildētājam sākušās nelielas veselības problēmas, kā rezultātā 2012.gadā atbrīvots no dienesta, 2012.gadā tiesu

izpildītāja arī bloķējusi bankas kontu, līdz ar to ģimenē bijuši spiesti abi ar /pers. C/ lietot viņas kontu, internetbankas pieejas kodus, karti, lai apmaksātu

rēķinus. Tā tas turpinājies diezgan ilgi. Atbildētājs arī no šīs kartes veicis maksājumus izpildu lietā, bet prasītāja par to neko nav zinājusi. Apliecināja, ka

nav stāstījis prasītājai par savām parādsaistībām, piespiedu piedziņu un visu pārējo, jo šīs nav bijušas vienīgās parādsaistības. Apliecināja, ka īpašums

iegūts laulības laikā, līdz ar to zvērinātam tiesu izpildītājam vajadzējis pārdot izsolē tikai ½ no šī īpašuma. Noliedza, ka abi kopā ar /pers. C/ būtu bijuši

pie zvērinātas tiesu izpildītājas. Atzina, ka zvērinātas tiesu izpildītājas darbības izsoles organizēšanā nav apstrīdējis, izsole pati arī nav tikusi apstrīdēta,

nekādas pretenzijas nav izteicis, bet par izsoli ir zinājis.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstiskos pierādījumus, uzklausot atbildētāju paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība nav pamatota un ir

noraidāma.

Ar lietā esošo laulības apliecības kopiju (lietas lapa I sēj. 16) apstiprinās, ka /pers. C/ un /pers. B/ noslēguši laulību 2002.gada 19.janvārī.

Laulība nav šķirta.

No lietā esošās Pirkuma līguma kopijas (lietas lapas I sēj.20-22) redzams, ka /pers. B/ 2005.gada 24.februārī nopircis nekustamo īpašumu, kas

atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/. /pers. B/ īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu 2005.gada 19.maijā reģistrētas Jelgavas tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas Glūdas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/(lietas lapas I sēj.17-19).

2007.gada 21.maijā /pers. B/ AS “Parex Banka” iesniedzis Iesniegumu American Express kredītkartes saņemšanai un konta atvēršanai (lietas

lapas I sēj.101-103), pamatojoties uz kuru /pers. B/ izsniegta American Express Blue kredītkarte ar kredīta limitu Ls 1000. No /pers. B/ konta izraksta

(lietas lapas I sēj. 104-122) redzama piešķirtā kredīta lietošana, gan izņemot skaidru naudu, gan veicot pirkumus. Minētais pierādījums, tiesas ieskatā,

nepierāda atbildētāja /pers. B/ apgalvojumu, ka minētie kredītlīdzekļi izmantoti tikai viņa personiskajām vajadzībām, nevis ģimenes kopīgajām

vajadzībām un nepieciešamībām. Citus pierādījumus savam apgalvojumam atbildētājs neiesniedza.

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2011.gada 8.jūlija lēmumu (lietas lapas I sēj.23,24, II sēj.6,7) nodota piespiedu izpildīšanai /pers. B/ saistība pret

AS “Citadele Banka” (pirms tam AS “Parex Banka”) Ls 1200,87 apmērā, kas izriet no 2007.gada 21.maija Iesnieguma par kartes izdošanu un konta

atvēršanu (American Express Blue karte), kā arī piedzīti tiesas izdevumi Ls 29,27 apmērā.

Ar minēto apstiprinās, ka /pers. B/ nav pildījis savas kredītsaistības, kas izriet no saņemtās American Express Blue kredītkartes noteikumiem,

izveidojies parāds, kas piedzīts ar tiesas lēmumu.

Tā kā /pers. B/ tiesas lēmumu labprātīgi nav izpildījis, 2011.gada 25.augustā piedzinējs iesniedzis lēmumu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu

izpildītājam (lietas lapa II sēj.5).

2015.gada 27.martā zvērināta tiesu izpildītāja nosūtījusi /pers.B/ Paziņojumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu (lietas lapas II sēj.

10-13), kurā paziņots par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Jelgavas rajona Glūdas pagastā, ar nosaukumu /nosaukums/kā arī

izteikts uzaicinājums nokārtot parādu un ar nolēmuma izpildi saistītos izdevums 2196,51 euro apmērā.

2015.gada 24.septembrī piedzinējs AS “Citadele banka” iesniegusi zvērinātai tiesu izpildītājai lūgumu atlikt /pers. B/ piederošā nekustamā

īpašuma, kas atrodas /adrese/, izsoli, ar nosacījumu, ka /pers. B/ veic ikmēneša maksājumus ne mazāk kā 150,00 euro apmērā parāda samazināšanai

(lietas lapa II sēj.14).

Ar 2015.gada 28.septembra zvērinātas tiesu izpildītājas lēmumu atlikta izpildu darbība – piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu (lietas lapas II

sēj. 16-18).

No zvērinātas tiesu izpildītājas iesniegtās Lietas kartiņas izdrukas (lietas lapas I sēj.144-149, II sēj.19-23) un maksājumu saraksta (lietas lapas I

sēj.156,157) redzams, ka maksājumus zvērinātas tiesu izpildītājas norādītajā kontā /pers. B/ parāda un ar nolēmuma izpildi saistīto izdevumu samaksai

2015.gada 28.aprīlī, 2015.gada 14.septembrī, 2015.gada 16.novembrī, 2016.gada 5.oktobrī un 2016.gada 20.jūnijā veikusi /pers. C/, veicot samaksu

no sava AS “Swedbank” konta. Ar minētajiem pierādījumiem, kā arī zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes Slivjukas rakstveida paskaidrojumiem

apstiprinās, ka /pers. C/ vismaz jau no 2015.gada aprīļa ir zinājusi par /pers. B/ parāda esamību, kura piespiedu piedziņa nodota zvērinātai tiesu

izpildītājai. Lietā nav iegūti pierādījumi apgalvojumam, ka /pers. C/ tikai 2016.gada beigās 2017.gada sākumā uzzinājusi par /pers. B/ parāda esamību.

Tāpat lietā nav iegūts apstiprinājums arī /pers. B/ norādītajam, ka viņš veicis parāda atmaksu no /pers. C/ bankas konta, ar viņas karti, prasītājai nezinot.

AS “Swedbank” Konta līgumu noslēgusi ar /pers. C/, karti un PIN kodu izsniegusi /pers. C/ (lietas lapas I sēj.230-232). /pers. B/ nekādus pierādījumus

saviem apgalvojumiem nav iesniedzis.

Bez tam visi paziņojumi izpildu lietā sūtīti uz adresi /adrese/ (lietas lapas II sēj.12,17,26), kas bija arī /pers. C/ deklarētā dzīvesvieta konkrētajā

laikā.

Ar 2016.gada 24.augusta zvērinātas tiesu izpildītājas lēmumu (lietas lapa II sēj.25) izpildu darbības izpildu lietā atjaunotas.

2016.gada 30.augusta oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” laidienā publicēts sludinājums par /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese/

pirmo izsoli (lietas lapa II sēj.24).

2016.gada 1.oktobrī zvērināta tiesu izpildītāja sastādījusi Aktu par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē (lietas lapas I sēj. 25,26, II sēj.28,29),

kurā konstatēts, ka augstāko cenu par nekustamo īpašumu /adrese/ nosolījis /pers. A/.

Ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2017.gada 1.februāra lēmumu (lietas lapas I sēj. 27,28, II sēj. 31-33) apstiprināts zvērinātas

tiesu izpildītājas 2016.gada 1.oktobra izsoles akts, nolemts nekustamo īpašumu /adrese/ nostiprināt uz ieguvēja – /pers. A/ vārda par nosolīto summu,

dzēst visas zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu /adrese/ierakstītās parādu saistības un aizlieguma atzīmes, ievest /pers. A/ nekustamā īpašuma /adrese/

valdījumā. Lēmumā secināts, ka nekustamā īpašuma izsole notikusi atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, nepastāv apstākļi, kas varētu būt par

pamatu izsoles atzīšanai par spēkā neesošu.

Par minēto Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu /pers. B/ pilnvarotā pārstāve /pers. M/ iesniegusi blakus sūdzību.

Ar Zemgales apgabaltiesas 2017.gada 12.aprīļa lēmumu (lietas lapas I sēj.61-65) Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2017.gada

1.februāra lēmums atstāts negrozīts, /pers. B/ iesniegtā blakus sūdzība noraidīta. Lēmumā secināts, ka tiesa nekonstatē zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes

Slivjukas rīcībā procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu izsoles atzīšanai par spēkā neesošu.

2017.gada 28.aprīlī zemesgrāmatā reģistrētas /pers. A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, dzēstas visas zemesgrāmatā uz

nekustamo īpašumu /adrese/ierakstītās parādu saistības un aizlieguma atzīmes (lietas lapas I sēj.56-60, II sēj.37-40).

2017.gada 17.novembrī zvērināta tiesu izpildītāja sastādījusi Aktu par /pers. A/ ievešanu nekustamā īpašuma /adrese/ valdījumā (lietas lapas II

sēj.34-36).

Novērtējot minētos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājs /pers. A/ nekustamo īpašumu /adrese/ iegādājies publiskā izsolē, kas

notikusi atbilstoši likumu un citu normatīvo aktu prasībām, nav apstrīdētā, ne pirms izsoles, ne izsoles laikā neviena persona nav izteikusi pretenzijas pret

izsolāmo nekustamo īpašumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ uzskatāms par labticīgu konkrētā nekustamā īpašuma ieguvēju Civillikuma izpratnē.

Saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu, par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Atbilstoši Zemesgrāmtu likuma 1.pantam, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas

ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

Ņemot vērā minētās likuma normas, to, ka uz piedziņas vēršanas brīdi un uz izsoles izsludināšanas brīdi, par nekustamā īpašuma /adrese/

īpašnieku zemesgrāmatā bija reģistrēts tikai /pers. B/ kā vienīgais īpašnieks, tiesa atzīst, ka zvērinātai tiesu izpildītājai bija tiesības vērst piedziņu uz visu

minēto nekustamo īpašumu kā parādniekam piederošu. Īpašuma tiesības nostiprinājums zemesgrāmatā leģitimē attiecīgo personu kā īpašnieku.

Noskaidrot, vai iestājusies likuma prezumpcija, ka nekustamais īpašums ir abu laulāto kopmanta, neietilps tiesu izpildītājas darbības kompetencē.

Izsludinot parādniekam piederošā nekustamā īpašuma izsoli, zvērinātai tiesu izpildītājai nebija pamata un arī viņa nebija tiesīga sadalīt šo īpašumu, pārdot

tikai tā daļu. Neviena persona līdz izsoles noslēguma dienai nebija izteikusi pretenzijas pret zemesgrāmatā reģistrētajām /pers. B/ īpašuma tiesībām, nebija

pieteikusi savus prasījumus pret nekustamo īpašumu, arī /pers. B/ pats nebija iebildis, nebija norādījis, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopmanta.

Tāpat /pers.M/ līdz izsoles noslēguma dienai nebija izmantojusi savas tiesības vērsties tiesā ar prasību atbrīvot no piedziņas vēršanas uz viņai piederošo

daļu no laulātā kopmantas.

Novērtējot visu iepriekš minēto, ņemot vērā judikatūrā izteiktās atziņas, tiesa secina, ka uz izsoles noslēguma brīdi strīdus nekustamais īpašums

bija reģistrēts zemesgrāmatās uz parādnieka /pers. B/ vārda, uz to zemesgrāmatās nebija reģistrēti atsavināšanas aizliegumi (izņemot konkrētajā izpildu

lietā, kur notika piespiedu izsole) vai citi apgrūtinājumi, līdz ar to atbilstoši Civillikuma 994.pantam un Zemesgrāmatu likuma 1.panta nosacījumiem

nekustamo īpašumu /adrese/ir ieguvusi labticīga persona /pers. A/, no kura to atprasīt nevar, jo prasītāja ir tiesīga atprasīt lietu vienīgi no ļaunticīga

ieguvēja, tas ir, no trešās personas, kura zināja vai kurai pie konkrētiem apstākļiem vajadzēja zināt, ka var atsavināt tikai daļu īpašuma. Izdarot šādu

secinājumu tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta vairākkārt konsekventi norādīto, ka īpašuma prasības lietās juridiska nozīme ir apstāklim, vai

persona, no kuras tiek atprasīts nekustamais īpašums, ir labticīga tā ieguvēja. Pastāvot īpašuma labticīgas iegūšanas priekšnoteikumiem, tiesiskais

īpašnieks nav tiesīgs atprasīt lietu no labticīga ieguvēja (sk. 2009.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-2/2009, 2009.gada 23.septembra spriedums

lietā Nr.SKC-160/2009, 2010.gada 21.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC-105/2010, 2010.gada 12.maija spriedums lietā Nr.SKC-11).

Tāpat tiesa ņem vērā tiesību doktrīnā norādīto, ka attiecībā pret labticīgu trešo personu zemesgrāmatas radītajai tiesiskajai šķietamībai, pastāvot

arī citiem likumā paredzētiem priekšnoteikumiem, ir izšķiroša nozīme, un trešā persona, kas labticīgi ir ieguvusi īpašuma vai citu lietu tiesību no

neīpašnieka, tiek aizsargāta un neatgriezeniski iegūst attiecīgo tiesību. Turpretī agrākais (jeb „patiesais”) īpašnieks neatgriezeniski zaudē attiecīgo tiesību.

Minētais nozīmē atkāpšanos no vispārīgā principa, ka „neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam”. Šajos izņēmuma gadījumos

konflikts starp agrākā (jeb „patiesā”) īpašnieka interesēm un labticīgā ieguvēja interesēm tiek atrisināts par labu labticīgajam ieguvējam, nodrošinot

uzticības aizsardzību un privāttiesiskās apgrozības stabilitāti (Pētījums par Civillikuma lietu tiesību daļas pirmās, otrās un trešās daļas modernizācijas

nepieciešamību).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par īpašuma tiesību atzīšanu uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese//pers. C/ nav

pamatota un ir noraidāma. Ņemot vērā minēto, noraidāma prasība arī daļā par kopīpašuma izbeigšanu, kompensācijas piedziņu un atsvabināšanu no

piedziņas.

Tiesa nevērtē lietā iesniegtos pierādījumus un argumentus par laulāto kopmantas rašanos, sadali, kompensācijas apmēru, izbeidzot kopīpašumu,

jo tiem nav izšķirošas nozīmes strīda izlemšanā, apstākļos, kad atbildētājs /pers. A/ atzīstams par labticīgu nekustamā īpašuma ieguvēju un viņam primāri

piemērojama tiesiskā aizsardzība.

Bez tam tiesa norāda, ka, ja /pers. C/ uzskata, ka viņas tiesības laulāto kopmantas jomā ir aizskartas, viņai ir tiesības vērsties ar prasību tiesā par

kompensācijas piedziņu no vīra /pers. B/, kura darbības (vai bezdarbības) rezultātā tika vērsta piedziņa pret nekustamo īpašumu.

Tā kā prasība noraidāma pilnībā, tad nav pamata lemt par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājiem par labu prasītājai.

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2017.gada 6.jūnija lēmumu (lietas lapas I sēj. 35-39) nodrošināta /pers. C/ prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par

laulāto mantas dalīšanu, atsvabināšanu no piedziņas, par kopīpašuma dalīšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, ierakstīta aizlieguma

atzīme Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Glūdas pagasta zemesgrāmatu nodalījumā /numurs/ nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra

Nr./numurs A/, atliktas izpildu darbības Zemgales apgabaltiesas 107.iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes Slivjukas lietvedībā esošajā izpildu lietā

Nr.00452/107/2017.

2017.gada 14.augustā tiesā saņemts /pers.A/ Pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu civillietā Nr.15166917 (lietas lapas I sēj. 162-

165).

Ar Jelgavas tiesas 2017.gada 31.oktobra lēmumu (lietas lapas I sēj. 204-208) apmierināts /pers. A/ pieteikums par prasības nodrošinājuma

atcelšanu un atcelts ar Jelgavas tiesas tiesneses 2017.gada 6.jūnija lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums.

Cits prasības nodrošinājums lietā nav piemērots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz visu augstāk minēto, vadoties no Civilprocesa likuma 8.p., 10.p., 12.p., 93.p., 97.p.,104.p., 190.p., 193.p., tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /pers. C/ prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par laulāto mantas dalīšanu, atsvabināšanu no piedziņas, par kopīpašuma dalīšanu,

īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.Ašmane