Supreme Court dismisses appeal against child protection order due to lack of legal significance for precedent.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court refused to initiate cassation proceedings against the Regional Administrative Court's decision regarding a child protection order. The lower court correctly applied the Child Protection Law to revoke guardianship due to the applicant's inability to safeguard the child's interests, despite initial procedural irregularities. The court found no legal errors in evidence evaluation or reasoning that would warrant a retrial, as the case lacks significance for judicial precedent.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law s. 338(2); Administrative Procedure Law s. 338.1(2) 2nd point: The Supreme Court may refuse to initiate cassation proceedings if there are no doubts about the legality of the appealed judgment and the case has no significance for the formation of case law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Daļēji slēgtas lietas statuss
Lieta Nr.A420407314
SKA-970/2016
R Ī C Ī B A S S Ē D E S L Ē M U M
Rīgā 2016.gada 14.oktobrī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese V.Krūmiņa
tiesnesis A.Guļāns
tiesnese I.Skultāne
rīcības sēdē izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 3.marta spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta,
pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Rugāju novada bāriņtiesas priekšsēdētājas 2014.gada 4.novembra vienpersoniskā lēmuma Nr.1-6/21 atzīšanu
par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[..]
Motīvu daļa
[7] Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punkts paredz, ka tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja
nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas
spriedumu, tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par tā tiesiskumu. Apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi lietā piemērojamās tiesību normas. Arī kasācijas
sūdzībā norādītie apsvērumi nav tādi, kas varētu būt par pamatu kasācijas tiesvedības ierosināšanai.
[8] Tiesa ir izvērtējusi lietas apstākļus Bāriņtiesu likuma 32.panta pirmās daļas 3.punkta, kas paredz aizbildņa atcelšanu bērna interesēm
neizdevīgas aizbildņa rīcības gadījumā, piemērošanai. Tā tiesa ir konstatējusi, ka aizbildnes rīcībā sākotnēji netika konstatēti pārkāpumi, tomēr no lietā
iegūtajiem pierādījumiem tiesa konstatēja, ka pieteicēja nespēj nodrošināt bērna interešu ievērošanu un nespēj pilnvērtīgi pārstāvēt abu ģimenē augošo
nepilngadīgo intereses. Tāpēc bija pamats bāriņtiesas lēmumu pieņemšanai.
Līdz ar to nepamatots ir kasācijas sūdzības arguments, ka tiesai nebija pamats piemērot Bāriņtiesu likuma 32.panta pirmās daļas 3.punktu.
[9] Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam tiesa nav devusi priekšroku bāriņtiesas izvēlētā psihologa atzinumam. Tiesa ir vērtējusi gan psiholoģes
/pers. D/ atzinumā, ar kuru pamatots bāriņtiesas lēmums, ietvertos apsvērumus, turklāt kritiski, gan ambulatorās kompleksās tiesu psihiatriskās-tiesu
psiholoģiskās ekspertīzes atzinumā konstatēto. Turklāt minētie pierādījumi vērtēti kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā.
Līdz ar to nav pamatots kasatores uzskats par Administratīvā procesa likuma 154.panta trešās daļas pārkāpumu pierādījumu izvērtēšanā.
[10] Var piekrist kasācijas sūdzībā norādītajam, ka tiesa spriedumā sākotnēji atzinusi, ka vienpersoniskais lēmums ir tiesisks (sprieduma 17.punkts,
kas atreferēts šā lēmuma 4.3.apakšpunktā), bet tālāk norādījusi, ka nebija pamata vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai (sprieduma 23.punkts, kas
atreferēts šā lēmuma 4.5.apakšpunktā). Tomēr šī pretruna nav ietekmējusi sprieduma rezultātu.
Proti, tiesa sprieduma I sadaļā ir analizējusi vienpersoniskā lēmuma pieņemšanas tiesiskumu un šīs sadaļas noslēdzošajā, 17.punktā, pamatojoties
uz konkrētu pierādījumu vispusīgu izvērtējumu, ir atzinusi, ka bāriņtiesas priekšsēdētājas vienpersoniskais lēmums atzīstams par tiesisku. Sprieduma
23.punktā tiesa savukārt pamatā ir analizējusi bāriņtiesas koleģiālo lēmumu un, cita starpā, ir ietvērusi norādi, ka iepriekš jau tiesa secināja, ka nebija
pamats pieņemt vienpersonisko lēmumu. Vienlaikus sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa ir noraidījusi pieteicējas pieteikumu par bāriņtiesas priekšsēdētājas
vienpersoniskā lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Līdz ar to no sprieduma 17.punkta, kur tieši analizēts vienpersoniskais lēmums, kopsakarā ar sprieduma
rezolutīvo daļu, secināms, ka tiesa bāriņtiesas priekšsēdētājas vienpersonisko lēmumu ir atzinusi par tiesisku.
Līdz ar to nav saskatāms Administratīvā procesa likuma 246., 247. un 250.panta, kas nosaka sprieduma saturu, pārkāpums.
[11] Lietā nav risināmi sarežģīti tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras veidošanā. Atbildes uz kasācijas sūdzībā
norādītajiem argumentiem skaidri izriet no tiesību normām.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, Administratīvo lietu departamenta tiesnešu
kolēģija
n o l ē m a
Atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 3.marta spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese V.Krūmiņa
Tiesnesis A.Guļāns
Tiesnese I.Skultāne