Court allows small claims suit for rent arrears and contract penalty against non-respondent tenant.

Lietas Nr. C33535113

Lietas arhīva Nr. C-2394-14/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 24.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese O.Blūmfelde,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Ropažu novada SIA „Ciemats” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 20.decembrī Rīgas rajona tiesā saņemts Ropažu novada SIA „Ciemats” (turpmāk arī – prasītāja) maza apmēra

prasībaspieteikumspret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2003.gada 29.jūlijā starp pusēm ir noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums Nr./numurs/ (turpmāk arī -

Līgums). Atbildētāja nepilda ar līgumu uzņemtās saistības, proti, neveic samaksu par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1756., 1759.panta 2.punkts, 1765.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 41., 27.panta

otro daļu, 195.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu Ls 695,63 un līgumsodu Ls 233,73, kopā Ls

929,36, tiesas izdevumus Ls 142,70, kā arī atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% no piedzītās summas.

2014.gada 14.janvārī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,

kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi, lūgumus

nav pieteikusi, jo visi tiesas atbildētājai sūtītie dokumenti atgriezti tiesai, - pēc uzaicinājuma tos saņemt pastā atbildētāja nav

ieradusies.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi

un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot

uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tātad, no iepriekš minētā, secināms, ka dokumenti atbildētājai ir izsniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 10.martā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

2014.gada 24.martā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgtslīgumsuzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties nolīguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

No lietas materiālos esošās Valsts zemes dienesta informācijas redzams, ka atbildētāja ir reģistrēta kā tiesiskā valdītāja

nekustamajam īpašumam, kas atrodas /adrese/(lietas 31.lapa).

Ar lietai klāt pievienoto 2003.gada 29.jūlija Dzīvojamās telpas īres līgumu ir pierādīts, ka prasītāja un atbildētāja vienojušies, ka

prasītāja apņemas nodrošināt īpašnieku ar pamata un papildpakalpojumiem, kuru uzskaitījums, cena, maksāšanas kārtība un citi

noteikumi atrunāti šī līguma tālākajos punktos, kā arī veikt mājas, kurā atrodas norādītais dzīvoklis, īpašniekam piederošās

domājamās daļas apsaimniekošanu saskaņā ar līguma noteikumiem, bet īpašnieks apņemas savlaicīgi un pilnībā apmaksāt

saņemtos pakalpojumus (lietas 15., 16.lapa).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kas stājies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Tādējādi tiek konstatēts atbildētājas pienākums norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu, kopš viņa ir dzīvokļa īpašniece.

No lietas materiāliem pievienotā 2013.gada 30.septembra rēķina Nr.50204-1309 redzams, ka atbildētājas pienākums bija veikt

samaksu par pakalpojumiem Ls 929,36 apmērā, ko veido parāds uz 2013.gada 30.septembri Ls 669,13, līgumsods Ls 214,45

apmērā (lietas 17.lapa).

Kā arī prasības pieteikumam pievienots detalizēts parāda aprēķins, kurā norādīts kādas pozīcijas veido parāda summu (lietas 18.-

21.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka prasības summas aprēķinā iekļautās pakalpojumu pozīcijas apstiprinās ar lietas materiāliem

pievienotajiem sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumiem par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izcenojumiem.

Pie šādiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegto parāda aprēķinu un prasība ir apmierināma pilnībā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un parāda esamība Ls 695,63 jeb euro 989,79

apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu Ls 233,73 apmērā.

Tiesas ieskatā prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību

saņemt līgumisko procentus.

Līguma 2.3.punkts paredz prasītājai tiesības ieturēt līgumsodu maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu 0,1 %

apmērā no kopējās parāda summas.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.septembrim Ls 233,73 apmērā.

Pastāvot apstākļiem, ka atbildētājs nav veicis parāda samaksu, tiesa secina, ka prasītājai ir tiesības piedzīt līgumsodu Ls 233,73 jeb

euro 332,57 apmērā.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem

Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā

apmērā, nosakot prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā

valsts nodeva Ls 139,40 jeb euro 198,35 (lietas 11.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb euro 4,70 (lietas 12.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Ropažu novada „Ciemats” sabiedrībai ar ierobežotu atbildību,

reģistrācijas Nr.40003237420, parādu euro 1 322,36, kas sastāv no pamatparāda euro 989,79 un līgumsoda euro 332,57, un tiesas

izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu euro 198,35 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70, kopā euro

1 525,41 (viens tūkstotis pieci simti divdesmit pieci euro un 41 cents).

Atzīt Ropažu novada „Ciemats” sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, reģistrācijas Nr.40003237420, reģistrācijas numurs

40003383134, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās

pamatparāda summas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese O.Blūmfelde