Court partially allowed tax audit appeal, overturning VAT penalties due to insufficient evidence on specific transactions.

Lietas Nr.A420522113 A42-02137-14/40

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2014.gada 23.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene, piedaloties pieteicējas IK „A.S.G. Noma” pārstāvim /pers. E/ un zvērinātam advokātam Gatim Dirnēnam, atbildētājas - Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem /pers. F/ un /pers. G/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc IK „A.S.G. Noma” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 6.novembra lēmuma Nr.22.10/L-28764 „Par IK „A.S.G. Noma” sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Fizisko personu pirmā audita daļa no 2013.gada 28.maija līdz 2013.gada 23.augustam veica pieteicējam IK „A.S.G. Noma” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) no darba algām auditu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim. Audita rezultātā 2013.gada 23.augustā Dienesta Pārvaldes Fizisko personu pirmās audita daļas galvenā nodokļu inspektore pieņēma lēmumu Nr.23.11/L-961 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma pieteicējam papildus aprēķināt PVN 5 875,27 Ls, PVN nokavējuma naudu 1 234,53 Ls, VSAOI 198,41 Ls, VSAOI nokavējuma naudu 48,97 Ls, VSAOI soda naudu 595,23 Ls un IIN no darba algām soda naudu 157,56 Ls; samazināt no budžeta atmaksājamo PVN par 229,92 Ls; piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu, noteikt PVN soda naudu 912,01 Ls. Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektorei. Ar Dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 6.novembra lēmumu Nr.22.10/L-28764 „Par IK „A.S.G. Noma sūdzības izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu.

[2] No sākotnējā lēmuma un Lēmuma izriet, ka Dienests apstrīdējis pieteicēja grāmatvedības uzskaitē uzrādītos darījumus ar SIA „2JZB”, SIA „Žeņa V” un SIA „Allikir”, un atzinis, ka pieteicējs nepamatoti palielinājis priekšnodokļa atskaitījumus par šiem darījumiem. Izvērtējot minēto darījumu saturu, Dienestam nav radušās šaubas, ka tie noformēti priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību iegūšanai, nevis apliecina faktisku darījumu veikšanu un pieteicējs zināja vai tam vajadzēja zināt, ka darījumi tiek noformēti ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas budžetā. Dienests arī atzinis, ka pieteicējs nepamatoti palielinājis priekšnodokļa atskaitījumus par ar transportlīdzekļu Mazda 6 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ un kravas transporta furgona DAF 800 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ ekspluatācijas izdevumiem - degvielu - saistīto PVN. Taču Dienests uzskatīja, ka ir pamats piemērot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumus un samazināt audita rezultātā pieteicējam noteikto PVN soda naudu par 50%. Bez tam Dienests atzinis, ka atsevišķos gadījumos pakalpojumu nodrošināšanai pieteicējs nodarbinājis papildu darbaspēku, nenoslēdzot darba vai uzņēmuma līgumus. Sakarā ar konstatēto Dienests uz aprēķina pamata noteica pieteicējam papildu ar VSAOI apliekamo objektu un aprēķināja soda naudu no papildu noteiktā nomaksai VSAOI apmēra, kā arī par personām, kas tika nodarbinātas bez darba līgumiem, pieteicējam aprēķināja IIN soda naudu.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs iesniedza tiesā pieteikumu, lūdzot Lēmumu atcelt. Pieteicējs nepiekrīt PVN priekšnodokļa samazināšanai par noformētajiem darījumiem ar SIA „2JZB”, SIA „Žeņa V”, SIA „Allikir”, kā arī Dienesta secinājumiem par darbaspēka nodarbināšanu, pieteicējam nenoslēdzot darba vai uzņēmuma līgumu, sniedzot apsardzes vai pasākumu tehniskā nodrošinājuma – apskaņošanas, skatuves montāžas, demontāžas, elektroenerģijas padeves, skaņas un gaismas uzstādīšanas pakalpojumus Latvijas Universitātei, Ozolnieku novada domei, Smiltenes novada Kultūras pārvaldei. Bez tam pieteikumā pieteicējs norāda, ka nepiekrīt Dienesta izdarītajiem secinājumiem, ka transportlīdzeklis Opel Combo un kravas Furgons DAF 800 netiek izmantoti pieteicēja saimnieciskajā darbībā un ka /pers. M/ nebija tiesību transportlīdzekli Mazda 6 nodot patapinājumā pieteicējam.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2013.gada 9.decembra lēmumu nolemts pieņemt pieteicēja pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par Lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 21.februāra lēmumu nolemts noraidīt pieteicēja lūgumu par Lēmuma darbības apturēšanu daļā, kas nav apturēta uz likuma pamata.

[5] Pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, bet atbildētājas pusē pieaicinātā iestāde – Dienests pieteikumu neatzina.

[6] Lietas izskatīšanas gaitā kā lieciniece nopratināta /pers.Z/ /pers. M/, /pers. O/ un /pers. P/ pēc tiesas izsaukuma tiesā sniegt liecības neieradās.

Motīvu daļa

[7] Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai Dienests pamatoti aprēķinājis pieteicējam papildus PVN un ar to saistīto nokavējuma naudu un soda naudu, vai pamatoti samazinājis no budžeta atmaksājamo PVN un saistībā ar palielināto no budžeta atmaksājamo PVN aprēķinājis PVN, kā arī par to, vai Dienests pamatoti aprēķinājis pieteicējam VSAOI, VSAOI nokavējuma naudu, soda naudu un IIN soda naudu.

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļēji, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[9] Likuma „Par grāmatvedību” 2.pants noteic, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Minētā likuma 7.pantā norādīts, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu.

[10] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 10.panta pirmās daļas 1.punkts paredzēja nodokļu maksātāju tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, tad citētās tiesību normas ietvaros nepietiek ar to vien, ka formāli ir izrakstīts, saņemts un apmaksāts rēķins, bet ir nepieciešams konstatēt arī to, vai preces un pakalpojumi ir reāli saņemti no tās personas, kas ir norādīta nodokļa rēķinā, un vai pēc preču un pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības tie nodrošina citus ar nodokli apliekamus darījumus, tas ir, vai rada jaunu pievienoto vērtību un pārnes savu vērtību jaunražotas preces un pakalpojuma sastāvā, par ko galējais patērētājs samaksās PVN.

To apstiprina arī priekšnodokļa definīcija, kas bija ietverta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā. Atbilstoši tai, priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai PVN rēķinā par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tātad, piemērojot minētā likuma 1.panta 9.punktu un 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī izmantojot sistēmiskās tulkošanas metodi, secināms, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības balstās uz preču un pakalpojumu faktisku saņemšanu no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas, turklāt, pēc preču un pakalpojumu ekonomiskā un juridiskā satura un būtības, tiem jānodrošina citus ar nodokli apliekamus darījumus.

Uz šādu tiesību normu interpretāciju ir norādījusi arī Augstākā tiesa nodokļu lietu praksē (sk., piemēram, lietas SKA-85/2004, SKA-205/2004; SKA-23/2005, SKA-28/2005, SKA-214/2005, SKA- 233/2005 un citas). Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, formāla likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta prasību izpilde vēl nedod pamatu uzskatīt, ka darījums ir noticis un attiecīgais nodokļu maksātājs tāpēc ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli, proti, reāli ir jāpastāv šādiem priekšnoteikumiem:

1) persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā ar PVN apliekamā persona;

2) tā saņēmusi un preču piegādes gadījumā samaksājusi PVN rēķinu;

3) pakalpojums vai preces saņemti no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta Dienestā;

4) saņemtās preces vai pakalpojums tiek izmantoti savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekama prece vai pakalpojums (sk. Augstākās tiesas

2007.gada 25.jūnija sprieduma lietā SKA-296/2007 12.punktu, 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-125/2007 9.punktu, 2006.gada 17.janvāra sprieduma lietā SKA- 14/2006 12.punktu). Lai izmantotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, obligāti ir jāpastāv visiem minētajiem priekšnoteikumiem. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem iztrūkst, tad personai nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumu. Arī atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, darījumam ir jābūt faktiski notikušam. Lai kādu darbību vērtētu par saimniecisku darbību, ir jāņem vērā saimnieciskās realitātes princips. It īpaši tas ir pamata kritērijs, lai piemērotu PVN sistēmu (sk. 1997.gada 20.februāra sprieduma lietā C-260/95 Commisioners of Customs and Excise pret DFD.S A/S 23.punktu, 2007.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr.C-73/06 Planzer Luxcinhourg 43.punktu). Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka pieteicējs ir veicis priekšnodokļa atskaitījumus, tiesai ir jāpārbauda, vai ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai pieteicējam rastos tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.

[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs par darījumiem ar SIA „2JZB”, SIA „Žeņa V” un SIA „Allikir” ir iesniedzis Dienestā nodokļu rēķinus, kas apliecina likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē notikušus darījumus. Taču ar to vien nepietiek, lai varētu atskaitīt priekšnodokli. Lai atzītu PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, tiesai jāgūst pārliecība, ka rēķini atbilst faktiski notikušiem darījumiem, kā arī pastāv pārējie priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai.

[12] Attiecībā uz darījumiem ar SIA „2JZB” un ar SIA „Žeņa V” tiesa konstatē turpmāko. [12.1] No pieteicēja noslēgtā 2012.gada 3.jūnija līguma Nr.03062012 ar SIA „2JZB” izriet, ka SIA „2JZB”, tās valdes locekļa pārstāvja /pers. P/ personā, un pieteicējs /pers. E/ personā vienojās par grīdas izbūvi noliktavā. Līgumā nav norādīti veicamo darbu apjomi, objekta atrašanās vieta un pakalpojuma izmaksas (lietas 2.sējuma 177.lapa). Līgumu /pers. E/ iesniedzis Dienestam pēc audita nobeiguma sarunas. Saskaņā ar 2012.gada 7.jūlija pieņemšanas-nodošanas aktu SIA „2JZB” ir nodevusi un pieteicējs ir pieņēmis darbus, par kuriem puses vienojās iepriekš minētajā līgumā (lietas 2.sējuma 178.lapa). 2012.gada 13.jūlijā SIA „2JZB” vārdā noformēts faktūra rēķins Nr.1 par noliktavas grīdas, 195 m2 platībā, remontu, par kopējo summu 3 300 Ls, no tiem PVN 572,73 Ls. SIA „2JZB” pārstāvja paraksta atšifrējums skaidri nav identificējams, pieļaujams, ka /pers. S/ (lietas 2.sējuma 176.lapa). Atbilstoši 2012.gada 4.septembra SIA „2JZB” vārdā noformētajai kases ieņēmumu ordera kvītij Nr.12/060 /pers. E/ apmaksājis 2012.gada 13.jūlija faktūra rēķinu Nr.1 pilnā apmērā (lietas 2.sējuma 176.lapas otrā puse). [12.2] Saskaņā ar 2012.gada 28.septembra pieņemšanas-nodošanas aktu SIA „Žeņa V” ir veikusi un pieteicējs ir pieņēmis darbus, par kuriem puses vienojās 2012.gada 27.septembra līgumā Nr.8/Ž2012. Pieņemšanas-nodošanas aktā nav norādīts paveikto darbu nosaukums, apjoms un remontdarbu pakalpojumu sniegšanas vieta (lietas 2.sējuma 179.lapas otrā puse). 2012.gada 28.septembrī SIA „Žeņa V” vārdā noformēts rēķins Nr.ZVB05/2809 par

60 m2 jumta un seguma maiņu, par kopējo summu 2 129,36 Ls, no tiem PVN 21 % 369,56 Ls. Atbilstoši paraksta atšifrējumam minēto rēķinu parakstījis /pers. U/ (lietas 2.sējuma 178.lapas otrā puse). 2012.gada 8.septembrī noformēta SIA „Žeņa V” kases ieņēmumu ordera kvīts Nr.1963, saskaņā ar kuru /pers. E/ apmaksāja pieteicējam izrakstīto rēķinu Nr.ZVB05/2809 (rēķina izrakstīšanas datums - 2012.gada 28.septembris) 2 156 Ls apmērā (naudas summas atšifrējumā norādīts 2 100 Ls) (lietas 2.sējuma 179.lapa). [12.3] Saskaņā ar 2009.gada 1.oktobra telpu nomas līgumu SIA „Lataviaservis” iznomāja pieteicējam, /pers.

E/ personā, noliktavas telpas 55 m 2 platībā, /adrese/, līdz 2010.gada 1.oktobrim. Minētā līguma nosacījumi paredzēja nomnieka tiesības veikt remontdarbus (būvdarbus) ar iznomātāja rakstisku piekrišanu. Taču nomnieks nebija tiesīgs bez iznomātāja piekrišanas iznomāt daļu nomājamo telpu trešajām personām (lietas 3.sējuma 45.-46.lapa). Savukārt no 2010.gada 1.septembra atbilstoši noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA „Lataviaservis” iznomāja minētās noliktavas telpas līdz 2013.gada 31.decembrim SIA „ASGS”, /pers.

E/ personā. Līguma nosacījumi analogi iepriekš minētā līguma nosacījumiem (lietas 3.sējuma 47.-48.lapa). [12.4] Saskaņā ar 2010.gada 1.septembra līgumu par telpu nomu Nr.01/2011 pieteicējs līdz 2012.gada 31.decembrim iznomā komercsabiedrībai SIA „ASGS” telpas /adrese/, ar kopējo platību 50 m2. Abas puses darījumā pārstāv /pers. E/ (lietas 3.sējuma 41.lapa). Savukārt, atbilstoši līgumam Nr.2/2011, komercsabiedrība SIA „ASGS” iznomā pieteicējam telpas 30 m2 platībā līdz 2012.gada 31.decembrim. Abas puses pārstāv /pers.

E/ (lietas 3.sējuma 43.lapas otrā puse). [12.5] No SIA „Lataviaservis” sniegtās informācijas izriet, ka līgums par telpu nomu ar pieteicēju no 2010.gada 31.augusta ir pārtrauks (lietas 3.sējuma 50.lapa). [12.6] Audita gaitā Dienests konstatējis, ka SIA „2JZB” deklarētie darbības veidi ir būvdarbu pabeigšanas operācijas un galdnieku darbi; SIA „2JZB” nav iesniegusi 2012.gada pārskatu, nav deklarējusi PVN deklarācijā IK „A.S.G. Noma” sniegto pakalpojumu un 2012.gada 13.novembrī izslēgta no Dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu; 2012.gada jūnijā deklarējusi vienu darba ņēmēju – /pers.

S/; darba devēja ziņojumu par 2012.gada jūliju nav iesniegusi; 2012.gada maija – jūlija PVN deklarācijās nav uzrādījusi priekšnodokli un nav deklarējusi darījuma partnerus. [12.7] Audita gaitā Dienests konstatējis, ka SIA „Žeņa V” deklarētais darbības veids ir pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība; sākot ar 2012.gada maiju SIA „Žeņa V” nav iesniegusi Dienestam PVN deklarācijas, nav iesniegusi 2012.gada pārskatu un 2013.gada 20.februārī izslēgta no Dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu.

SIA „Žeņa V” no 2012.gada augusta deklarējusi vienu darba ņēmēju – /pers. U/, kuram 2012.gada septembrī nav aprēķināts atalgojums. [12.8] 2013.gada 12.augusta paskaidrojumā par darījumu ar SIA „2JZB” /pers. E/ paskaidroja, ka tiesības likt grīdas segumu sev nepiederošā ēkā ir atrunātas ar pieteicēju noslēgtajā nomas līgumā. Grīdas segums uzklāts divās kārtās – betons, izlīdzinošā masa. Materiālus nodrošināja SIA „2JZB”; SIA „2JZB” darba ņēmējs /pers. S/ pats nestrādāja, bet darbu pildīja divi sveši cilvēki.

Pieteicējs šo kompānija atrada interneta lapā ss.lv, kontaktpersonas vārdu neatceras (lietas 2.sējuma 100.-102.lapa). Par darījumu ar SIA „Žeņa V” /pers. E/ paskaidroja, ka SIA „Žeņa V” uz e – pastu tika atsūtījusi piedāvājumu, ka veic jumta darbus. Pēc līguma ar SIA „Žeņa V” tika uzkausēts jumta segums. Kā noritēja darbi un kas tos veica, /pers. E/ nezina, jo nebija klāt; /pers. E/ kontaktējās ar /pers. U/. Daļa summas SIA „Žeņa V” tika samaksāta pirms darba, lai iegādātos materiālus. Otra daļa – saņemot kases ieņēmumu orderi (lietas 2.sējuma 100.-102.lapa).

[13] Pārbaudījusi un novērtējusi sprieduma [11] punktā minētos pierādījumus, tiesa secina turpmāko. [13.1] /pers. E/ paskaidrojumi par darījumiem ar SIA „2JZB” un SIA „Žeņa V” ir pretrunā pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem. Atbilstoši /pers. E/ norādītajam SIA „2JZB” ir veikusi noliktavas grīdas remontu, bet SIA „Žeņa V” tai pašai noliktavai ir nomainījusi jumtu. /pers. E/ norāda, ka pieteicējs šīs noliktavas telpas ir iznomājis un viņam ir tiesības veikt remontu. [13.2] Tiesa konstatē, ka darījumu veikšanas brīdī, t.i., attiecīgi 2012.gada jūnijā, jūlijā un septembrī noliktavas telpas SIA „Lataviaservis” iznomāja SIA „ASGS”, nevis pieteicējam.

Lietā nav pierādījumu, ka SIA „Lataviaservis” ir piešķīrusi SIA „ASGS” tiesības iznomāt daļu nomājamo telpu trešajām personām, t.i., pieteicējam, kā arī, ka būtu devusi SIA „ASGS” rakstisku piekrišanu veikt remontdarbus (būvdarbus) iznomātajās telpās. Turklāt starp pieteicēju un SIA „ASGS” savstarpēji noslēgtie līgumi par telpu nomu ir pretrunīgi. Proti, pieteicējs nevarēja iznomāt SIA „ASGS” telpas /adrese/, jo nav to īpašnieks, turētājs vai nomnieks. Savukārt no līguma Nr.2/2011 nav saprotams, kādas telpas SIA „ASGS” iznomā pieteicējam, jo no līguma nav identificējama to atrašanās vieta.

Ievērojot minēto, secināms, ka darījumu brīdī ar SIA „2JZB” un SIA „Žeņa V” nav konstatējams, ka pieteicējs būtu varējis izmantot savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai noliktavas telpas ar kopējo platību 55 m2, kas atrodas /adrese/. Turklāt minēto faktu apliecina arī šo telpu iznomātājs SIA „Lataviaservis”. Turklāt, pat ja pieņemtu, ka SIA „ASGS” ir iznomājusi pieteicējam daļu no noliktavu telpām 30 m2 platībā bez SIA „Lataviaservis” piekrišanas, nav izskaidrojams nodokļu rēķinos norādīto darbu apjoms.

Proti, no SIA „Žeņa V” rēķina konstatējams, ka ir nomainīts jumta segums 60 m2 platībā. Šis laukums pārsniedz visu SIA „ASGS” iznomāto telpu kopējo platību. Savukārt no SIA „2JZB” rēķina izriet, ka veikts noliktavas grīdas remonts 195 m2 platībā, kas vairākas reizes pārsniedz visas telpas platību, pat, ja atbilstoši /pers. E/ norādītajam atzītu, ka grīdas segums uzklāts divās kārtās. Ievērojot minēto, nodokļu rēķinos norādītais darbu apjoms ir apšaubāms. Lietā nav arī remontdarbu tāmes, kas dotu iespēju izsekot tam, kā izveidojusies SIA „2JZB” un SIA „Žeņa V” noformētajos rēķinos norādīto darījumu vērtība, kā arī palīdzētu izsekot darījumu gaitai un secināt, vai darījumi norādītajā apjomā vispār notikuši.

Lietā arī nav rodams nekāds izskaidrojums tam, kāpēc pieteicējs samaksu SIA „Žeņa V” veicis 19 dienas pirms līguma noslēgšanas, ja, turklāt, pieteicējai par pakalpojuma apmaksu avansā nav bijis izsniegts rēķins. Tādējādi ir pamats apšaubīt ne tikai norādīto pakalpojumu apjomu un, ņemot vērā Dienesta konstatēto, - darījuma partneru spēju tos sniegt, un to izmantošanu pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet arī šo pakalpojumu sniegšanas faktu kā tādu. [13.3] Lietas izskatīšanas gaitā tiesā iesniegts SIA „2JZB” valdes locekļa vārdā parakstīts darījuma apliecinājums, kurā norādīts, ka SIA „2JZB” izpildīja un pieteicējs pasūtīja un pieņēma veiktos darbus; ka par veiktajiem darbiem tika izrakstīts rēķins, kas apliecina veikto darbu apjomu; ka darījuma apliecinājums ir pievienojams izrakstītajam rēķinam un pilnvarai, kas izdota /pers.

P/ no SIA „2JZB” un, ka šis apliecinājums ir izsniegts /pers. E/ pēc pieprasījuma (lietas 1.sējuma 79.lapa). Minēto apliecinājumu tiesa vērtē kritiski, jo tajā ir tikai vispārīgas norādes par darbu izpildi, kurus nevar identificēt ne pēc līguma, ne pēc objekta vai apjoma. Lietā esošie pierādījumi neliecina, ka ar darbaspēka resursiem, kādi SIA „2JZB” deklarēti 2012.gada jūnijā un jūlijā, tai būtu bijis iespējams veikt līgumā norādītos darbus pašai, vai, ka darbi izpildei būtu nodoti apakšuzņēmējiem (sk. sprieduma [12.6] punktu).

Turklāt tiesai nav zināmi šī darījumu apliecinājuma sagatavošanas apstākļi. Nav saprotams, par kādu /pers. P/ izsniegtu pilnvaru darījuma apliecinājumā ir runa. Pilnvara, kas apliecinātu, ka /pers. P/ ir tiesības rīkoties SIA „2JZB” vārdā, lietā neatrodas un, kā izriet no lietas materiāliem, Dienestam pārbaudei netika iesniegta. Tā kā no lietas materiāliem izriet nepārprotama /pers. P/ saistība ar pieteicēja noformēto darījumu SIA „2JZB vārdā, tiesa kā liecinieku lietā izsaukusi /pers. P/. /pers. P/ tiesā nav ieradies arī pēc procesuālo sankciju piemērošanas.

Turklāt ar pieteicēja starpniecību lietā noskaidrots, ka /pers. P/ apzināti neierodas tiesā liecības sniegšanai. Tādēļ patiesos darījuma apstākļus un to, kas un vai vispār pakalpojumu pieteicējam sniedzis, no /pers. P/ tiesai noskaidrot nav izdevies. Dzīvē gūtie novērojumi liecina, ka personas, kurai no tiesas nav nekas slēpjams, parasti no ierašanās tiesā neizvairās. /pers. P/ nevēlēšanos sniegt tiesai liecības tiesa ņem vērā, vērtējot gan darījuma apliecinājuma saturu, gan pārējos lietā iegūtos pierādījumus. [13.4] SIA „Žeņa V” amatpersona /pers.

U/ ir miris, tāpēc papildus apstākļu noskaidrošana lietā, nopratinot viņu kā liecinieku, nav iespējama.

[14] Attiecībā uz darījumu ar SIA „Allikir” tiesa konstatē turpmāko. [14.1] No 2012.gada 12.novembra līguma Nr.12112012, ko pieteicējs Dienestam iesniedzis pēc nobeiguma sarunas, izriet, ka SIA „Allikir”, tās valdes locekļa pārstāvja /pers. P/ personā, un pieteicējs, /pers. E/ personā, vienojās par finanšu projekta – utilizējamo auto riepu pārstrāde – izstrādi. Pakalpojuma vērtība līgumā nav norādīta (lietas 2.sējuma 181.lapa). 2012.gada 27.decembrī starp pieteicēju /pers. E/ personā un SIA „Allikir”, ko atbilstoši paraksta atšifrējumam pārstāv /pers.

P/, parakstīts pieņemšanas nodošanas akts, ar ko puses apstiprinājušas abpusēji noslēgtā līguma (nav norādīts kāda līguma) nosacījumu pilnīgu izpildi un veikto darbu nodošanu-pieņemšanu (lietas 2.sējuma 182.lapa). 2012.gada 27.decembrī SIA „Allikir” vārdā noformēti divi rēķini – Nr.ASG 27/12122 un Nr.ASG 27/12121 par kopējo summu 3 300 Ls, no tiem PVN 572,73 Ls. Kā piegādātājs no SIA „Allikir” puses norādīts /pers. O/. Abos rēķinos kā pakalpojuma apraksts norādīts „Finanšu projekta izstrādes līgums Nr. 5” (lietas 2.sējuma 180.lapa). [14.2] /pers.

E/ pieteicēja vārdā Dienestam sniegtajos paskaidrojumos par darījumu ar SIA „Allikir” paskaidroja, ka SIA „Allikir” izstrādāja biznesa projektu, lai attīstītu ražotni, kurā no vecām automobiļu riepām ražotu gumijas paklājus sporta laukumiem. Biznesa plāna izstrādātāju /pers. P/ ieteikuši paziņas un viņš apņēmies uzrakstīt biznesa plānu. Biznesa plāns ir izstrādāts datorformātā. Auditam tas tiks iesniegts lielos kopvilcienos bez sīkiem aprēķiniem, jo /pers. E/ nav drošs par iesniegtās informācijas noplūdi.

Sākumā rēķins par pakalpojumu tika saņemts uz e-pastu ar /pers. P/ parakstu, bet oriģinālā rēķinā bija norādīts /pers. O/. Norēķins par pakalpojumu veikts skaidrā naudā /adrese/. Par saņemto dokumentu /pers. E/ neatceras, vai par naudas saņemšanu tika noformēts dokuments, bet nauda tika izmaksāta /pers. A0/ (lietas 2.sējuma 100.-102.lapa). [14.3] Dienestam biznesa plānu pieteicējs neiesniedza. [14.4] /pers. P/ un SIA „Allikir” amatpersona /pers. O/ uzaicinājumu sniegt informāciju Dienestam atstājuši bez ievērības. [14.5] Audita gaitā Dienests konstatējis, ka SIA „Allikir” deklarētais darbības veids ir plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpnieku darbība, augļu un dārzeņu vairumtirdzniecība.

SIA „Allikir” nav iesniegusi uzņēmumu gada pārskatu par 2012.gadu. Vienīgajā Dienestā iesniegtajā deklarācijas par 2012.gada IV ceturksni pielikumā nav atskaitīts priekšnoklis. Komercsabiedrība nav iesniegusi darba devēja ziņojumus un nav deklarējusi /pers. P/ kā darba ņēmēju.

[15] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus saistītā ar darījumu ar SIA „Allikir”, tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti tādi pierādījumi, kas apliecinātu, ka SIA „Allikir” vārdā noformētajos nodokļu rēķinos norādītais pakalpojums pieteicējam faktiski būtu sniegts, respektīvi, ka biznesa plāns – finanšu projekts ir izstrādāts. Izvērtējot informāciju par SIA „Allikir” reģistrēto darbības veidu, resursiem un darījumu partneriem, tiesa nav konstatējusi, ka lietā būtu pierādījumi par to, ka konkrētā specifiskā pakalpojuma sniegšanu pieteicējam būtu bijis iespējams nodrošināt pašai SIA „Allikir”, vai piesaistot apakšuzņēmēju.

Atbilstoši pieteicēja sniegtajam paskaidrojumam finanšu projekta izstrādātājs ir /pers. P/, bet /pers. P/ saistība ar SIA „Allikir” no dokumentiem nav konstatējama. Kā norādīts iepriekš, /pers. P/ nav SIA „Allikir” darba ņēmējs. Tāpat, nav pamata uzskatīt, ka /pers. P/ pats vai pārstāvot kādu citu komercsabiedrību, būtu iesaistījies darījumu attiecībās ar SIA „Allikir”. Bez tam, nav saprotams, par kāda projekta izstrādi pēc līguma Nr.5 rēķini pieteicējai izsniegti (sk. lietas 2.sējuma 180.lapas abas puses).

Lietā esošā līguma numurs ir Nr.12112012. Kāpēc pastāv šādas nesakritības un kā tās varēja rasties, pieteicējs nav izskaidrojis. Savukārt ne /pers. O/, ne /pers. P/ uz tiesu sniegt liecības par darījuma veikšanu un rēķina noformēšanas apstākļiem arī pēc procesuālo sankciju piemērošanas nav ieradušies. Turklāt arī dokumentā (lietas 1.sējuma 80.lapa), ko pieteicējs iesniedzis tiesā kā SIA „Allikir” apliecinājumu finanšu projekta izstrādei, kurā kā sastādītājs norādīts /pers. O/ (dokumentā – /pers.

O/), apliecināta Finanšu projekta – līguma Nr.5, nevis Nr.Nr.12112012 izstrāde un nodošana pieteicējam. Minēto apliecinājumu kā pierādījumu lietā tiesa vērtē kritiski gan norādītā iemesla dēļ, gan tādēļ, ka tajā sniegtā informācija ir pārāk nekonkrēta, lai varētu pateikt, ka projekts patiešām izstrādāts, un, ka to izstrādājusi SIA „Allikir”. Bez tam, vērtējot apliecinājumu, tiesa ņem vērā, ka gan /pers. O/, gan /pers. P/ izvairās no ierašanās tiesā liecību sniegšanai. Izskatāmajā lietā, turklāt, vērā ņemams ir apstāklis, ka /pers.

O/ kā SIA „Allikir” amatpersona Uzņēmumu reģistrā reģistrēts tikai no 2012.gada 13.novembra. Tādējādi SIA „Allikir” amatpersonas /pers. O/ pilnvara, kas izsniegta pirms 2012.gada 13.novembra, ja tāda /pers. P/ līguma noslēgšanai ar pieteicēju vispār bija (noklausoties pieteicēja amatpersonas sniegtos paskaidrojumus, ka darījums faktiski notika ar /pers. P/, un tikai pie rēķinu noformēšanas lietā parādījās SIA „Allikir”), nevar tikt atzīta par saistošu ne pieteicējam, ne kādai citai personai. Tādēļ ņemams vērā arī apstāklis, ka lietā nav pierādījumu, ka /pers.

P/ bija tiesīgs rīkoties SIA „Allikir” vārdā. Tiesa, izvērtējot pierādījumus, uzskata, ka darījuma esamība ar SIA „Allikir” apliecinās tikai dokumentāri. Turklāt, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, apšaubāma arī šāda pakalpojuma izmantošana pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tiesa uzskata, ka pieteicējs ar tā iesniegtajiem pierādījumiem nav atspēkojis Dienesta iegūtos pierādījumus, kas kopsakarā dod pamatu apšaubīt, ka darījums ar SIA „Allikir” faktiski noticis.

[16] Ņemot vērā sprieduma [12] – [15] punktā norādīto, tiesa atzīst, ka lietā konstatēto apstākļu kopums liecina tikai par formālām darbībām attiecībā uz rēķinu noformēšanu un norādīto komercsabiedrību rekvizītu izmantošanu ar pieteicēju nenotikušu darījumu noformēšanai. Lietā konstatēto apstākļu kopums dod pamatu uzskatīt, ka pieteicējs, reģistrējot grāmatvedības uzskaitē nodokļu rēķinus par faktiski ar norādītajām komercsabiedrībām nenotikušiem darījumiem, turklāt apstākļos, kad nav pierādījumu par to, ka šādi darījumi būtu attiecināmi uz pieteicēja saimniecisko darbību, nevarēja neapzināties savas rīcības krāpniecisko raksturu. Viss lietā konstatētais kopsakarā liecina par pieteicējas iesaistīšanos saskaņotās darbībās dokumentu noformēšanā. Minētie darījumi noformēti un pieteicēja grāmatvedībā atspoguļoti ļaunprātīgos nolūkos, ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Līdz ar to Dienests pamatoti ierobežojis pieteicējai tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus par deklarētajiem darījumiem ar SIA „2JZB, SIA „Žeņa V” un SIA „Allikir”.

[17] Attiecībā uz citiem pieteicēja veiktajiem priekšnodokļa atskaitījumiem, t.sk. saistībā ar automašīnu ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumiem, arī iegādāto degvielu, tiesa konstatē turpmāko. [17.1] Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.

933) 195.punktā noteikts, ka piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summas daļu par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un nepieciešami saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai skaitā: izdevumus par saimnieciskās darbības vajadzībām saņemtajiem transporta pakalpojumiem un par saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem, kā arī par saimnieciskās darbības vajadzībām izlietoto degvielu – proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā (191.1.apakšpunkts); izdevumus par saimnieciskās darbības vajadzībām saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem – atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja izdrukas atšifrējumam par taksācijas periodu (191.2.apakšpunkts); telefona abonenta maksu – proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram kopējā sarunu summā (191.3.apakšpunkts).267 Noteikumu Nr. 933 196.punktā noteikts, ka piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summas daļa par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri izmantoti apliekamās personas darbinieku personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi). [17.2] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir izmantojis trīs no fiziskajām personām patapinātus transportlīdzekļus – vieglo plašlietojuma automašīnu Mazda 6, vieglo plašlietojuma automašīnu Opel Combo un kravas transporta furgonu.

Saskaņā ar /pers. E/ paskaidrojumu automašīna Opel Combo izmantota kā rezerves transportlīdzeklis. Attiecībā uz minētajiem transportlīdzekļiem Dienestam iesniegti: 1) 2011.gada 7.jūnija Autotransporta patapinājuma līgums Nr.2011/01, kas noslēgts starp pieteicēju un /pers.Z/ par viņai piederošas automašīnas Opel Combo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ nodošanu pieteicējam patapinājumā, un pieņemšanas nodošanas akts (lietas 3.sējuma 51.-52.lapa). Auditam netika iesniegtas ikmēneša ceļazīmes par degvielas patēriņu un izmaksām automašīnai Opel Combo.

2) SIA „Las-1” 2011.gada 7.jūnija pavadzīme Nr.LAS000015 par automašīnas Opel Combo piegādi /pers. E/ par kopējo vērtību 389,99 Ls (pamatsumma 319,67 Ls un PVN 70,32 Ls) un SIA „Las-1” 2011.gada 7.jūnija kases ieņēmumu ordera kvīts Nr.28 par 390,00 Ls saņemšanu no /pers. E/, ko iesniedzis pieteicējs; 3) 2011.gada 7.jūnija kases ieņēmumu ordera Nr.22 kopija, ko iesniegusi SIA „Las- 1”; 4) 2010.gada 5.oktobra Autotransporta patapinājuma līgums Nr.2010/01, kas noslēgts starp pieteicēju un /pers.Z/par viņai piederošas automašīnas – kravas transporta furgona DAF 800 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ nodošanu pieteicējam patapinājumā, un pieņemšanas nodošanas akts (lietas 3.sējuma 70.1.-71.lapa);

5) ceļazīmes par transportlīdzekļa /numurs/ ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ izmantošanu laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada decembrim sadalījumā pa mēnešiem. 6) 2009.gada 15.janvāra Autotransporta patapinājuma līgums Nr.2009/01, uz kura pamata /pers. M/ nodod automašīnu Mazda 6 ar valsts reģistrācijas Nr. /numurs/ pieteicējam patapinājumā un pieņemšanas nodošanas akts (lietas 3.sējuma 56.lapa). Auditā konstatēts, ka minētā automašīna ir SIA /Nosaukums H/ īpašumā (lietas 3.sējuma 59.lapa); SIA „DNB Nord līzings” noliegusi darījuma veikšanu ar pieteicēju (lietas 3.sējuma 57.lapa).

7) ceļazīmes par transportlīdzekļa Mazda 6 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/izmantošanu 2011.gada janvārī, februārī aprīlī, maijā, jūlijā, augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī, un 2012.gadā, laikā no janvāra līdz novembrim.

8) izdevumus apliecinoši dokumenti, pamatojoties uz kuriem pieteicējs priekšnodoklī iekļāvis PVN par auditējamajā periodā iegādāto degvielu visā auditējamā periodā, 2011.gada jūnijā - PVN par auto rezerves daļām, PVN saistībā ar transportlīdzekļa /TL numurs/ ekspluatācijas nodokļa samaksu un samaksu par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, PVN saistībā ar vadītāja eksāmenu kārtošanu trīs reizes; 2011.gada jūlijā - PVN par tehnisko apskati transportlīdzeklim Opel Combo, par naudas sodu CSDD, par vadītāja eksāmenu un par vadītāja apliecības atjaunošanu; 2011.gada augustā – par vadītāja teorētisko eksāmenu; 2011.gada septembrī – par vadītāja apliecību un par naudas soda apmaksu CSDD; 2011.gada novembrī – par transportlīdzekļa /TL numurs/ valsts tehnisko apskati (sk. lietas 2.sējuma 58.- 66.lapa); 2012.gada janvārī – par vējstikla šķīdumu, autopreču iegādi un auto remontu; 2012.gada martā – par autopiederumu (autolampas un vējstikla šķīduma) iegādi, par valsts tehniskās apskates un atkārtotas tehniskās apskates veikšanu transportlīdzeklim DAF; 2012.gada aprīlī – par auto detaļu un piederumu iegādi, 2012.gada jūnijā - par auto rezerves daļu iegādi un auto remontu; 2012.gada augustā – par autodaļām, bremžu šķidruma un vējstiklu šķīduma iegādi, auto servisa pakalpojumiem un valsts tehnisko apskati; 2012.gada septembrī – par auto rezerves daļu iegādi; 2012.gada novembrī – par autostāvvietas, auto mazgāšanas pakalpojuma iegādi, par auto detaļu un piederumu iegādi; 2012.gada decembrī – par autoķīmijas, logu tīrīšanas slotiņas, vējstikla mazgāšanas līdzekļa, auto rezerves daļu iegādi (sk. lietas 2.sējuma 58.- 76.lapa). [17.3] Lietas izskatīšanas gaitā liecības sniedza /pers Z/, liecinot, ka viņa /pers.

E/ kā privātpersonai izsniegusi aizdevumu 2 300 Ls uz vienu gadu, par kuru 2010.gada 5.oktobrī ar /pers. E/ parakstīta rakstiska vienošanās, kas varētu tikt uzskatīta par parādzīmi, kā garantija, ka nauda tiks atdota. Mērķis minēts – konkrēti smagās mašīnas /numurs/ ar valsts numuru/numurs/iegādei. Summa līdz 2011.gada 5.novembrim netika atdota. Aizdoti ir vēl 400 Ls. Par to nav rakstiska līguma. Saskaņā ar parakstīto vienošanos /pers. E/ apņēmās pārskaitīt uz /pers Z/bankas kontu visu parāda summu. 2014.gada vasarā /pers.

E/ pārskaitīja 365 euro. Automašīna uz /pers Z/vārda tika reģistrēta uzreiz – tuvu aizdošanas datumam – 2010.gada oktobrī vai novembrī. Reģistrācija apliecība un pārējie mašīnas dokumenti ir pie /pers. E/. Par to, kas tālāk ar mašīnu notika, /pers Z/nav informācijas. Pēc /pers. E/ teiktā, to lietoja /pers. E/, tā visu laiku atradās pie viņa. Uz /pers Z/ vārda, uz mutiskas vienošanās pamata, sakarā ar 400 Ls aizdevumu, tika reģistrēta arī automašīna Opel Combo. 2010.gada vasarā kopā braukuši automašīnu reģistrēt.

Automašīnas dokumenti uzreiz pēc izdošanas nonāca /pers. E/ rokās. Opel Combo reģistrācija notika pēc DAF reģistrēšanas vai vienā laikā. Automašīna tika iegādāta /pers. E/ darba vajadzībām – bija nepieciešams pārvadāt tehniku. /pers Z/ nav ziņu, kas šobrīd ir ar automašīnu Opel Combo. Cik /pers Z/zināms, tā nav tehniskā kārtībā, bet, kad būs, būs iespējams to pārreģistrēt uz /pers. E/. Komercsabiedrība SIA „Las- 1” /pers.Z/ neesot zināma. Arī par automašīnas Opel Combo patapināšanu lieciniecei nav zināms. [17.4] /pers.

M/ uz tiesu sniegt liecības neattaisnoti neieradās.

[18] Izvērtējot iepriekš norādītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka dokumentāri apliecinās fakts, ka pieteicēja rīcībā varēja būt minētie transportlīdzekļi. Tiesa piekrīt pieteicēja paustajam viedoklim, ka apstāklis, ka līgums par automašīnas Mazda 6 patapinājumu ir noslēgts ar tās turētāju, nevis ar īpašnieku, pats par sevi nedod pamatu apšaubīt faktu, ka transportlīdzeklis bijis pieteicēja rīcībā. Savukārt fakts, ka automašīnas Opel Combo un DAF 800 reģistrētas uz /pers Z/vārda, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus kopsakarā, nedod pamatu automātiski uzskatīt, ka transportlīdzekļus nebūtu iegādājies /pers.

E/. Ar liecinieces /pers Z/sniegtajām liecībām lietā apstiprinājies /pers. E/ paskaidrotais, ka gan automašīna Opel Combo, gan DAF 800 reģistrētas uz /pers Z/vārda sakarā ar to, ka/pers Z/aizdeva pieteicējam naudu šo automašīnu iegādei. Tādējādi tiesa secina, ka abas minētās automašīnas uz /pers Z/ vārda reģistrētas kā /pers. E/ aizdotās naudas atgūšanas nodrošinājums. Līdz ar to, vērtējot ar minētajām automašīnām saistītos izdevumus, tiesa nevar aprobežoties tikai ar noformēto dokumentu izvērtējumu, neņemot vērā darījumu patieso būtību.

Tiesa arī nepiekrīt Dienestam, ka kases ieņēmumu orderi un kases ieņēmumu ordera kvīti, ko par naudas samaksu par automašīnas Opel Combo iegādi pieteicējam izsniegusi SIA „Las-1”, nevarētu atzīt par automašīnas iegādes apmaksu apliecinošiem dokumentiem. Tā kā SIA „Las-1” ir izsniedzis pieteicējam nodokļu rēķinu, kurā ir norādīts arī PVN par darījumu, kā arī iesniedzot Dienestam dokumentus, šo darījumu apstiprinājis, turklāt neapstrīdams ir fakts par automašīnas īpašnieka maiņu, tiesa atsaukšanos uz Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr. 282 54.punktu, kas nosaka, ar kādu dokumentu apliecināma veiktā samaksa par darījumu, konkrētajā gadījumā uzskata par pārāk formālu.

Tai pat laikā tiesa piekrīt Dienestam, ka lietā nav gūti pierādījumi tam, ka pieteicējs automašīnu Opel Combo, kas ir vieglā plašlietojuma automašīna, izmantotu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo pieteicējs nav iesniedzis ne ceļazīmes, ne citus pierādījumus, kas eventuāli varētu par to liecināt. /pers Z/liecība jautājumā par to, kādam nolūkam transportlīdzekli pieteicējs iegādājies, tiesas ieskatā nevar tikt vērtēta kā neapstrīdams pierādījumus fakta apliecināšanai, jo tās balstītas tikai uz /pers.

E/ sacīto, kam izskatāmajā lietā pierādījumi nav konstatējami. Lietā esošo Patapinājuma līgumu kā pierādījumu tiesa vērē kritiski, jo, kā apliecināja /pers Z/, viņai par transportlīdzekļa patapināšanu nekas nav zināms. Atbilstoši definīcijai likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta a) apakšpunktā (redakcijā, kas spēkā darījuma brīdī) PVN priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Tā kā automašīnas Opel Combo izmantošana pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai ar lietas materiāliem nav apstiprinājusies, kā arī nav apstiprinājies pieteicēja nodoms izmantot šo automašīnu saimnieciskajā darbībā, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ierobežojis pieteicēja tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par tās iegādi.

[19] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa secina, ka lietā nav gūti pārliecinoši pierādījumi par automašīnu DAF 800 un Mazda 6 izmantošanu pieteicēja saimnieciskajā darbībā, turklāt tādos apmēros, kā tos iesniegtajos dokumentos uzrādījis pieteicējs. [19.1] Izvērtējot transportlīdzekļu ceļazīmes (furgons DAF 800, lietas 3.sējuma 72.- 82.lapa; Mazda 6, lietas 3.sējuma 60.-70.lapa) kopsakarā ar citiem pierādījumiem, tiesa piekrīt Dienestam, ka no lietā esošajiem pierādījumiem nav gūstams skaidrs priekšstats par pieteicēja saimnieciskās darbības vajadzībām faktiski nobraukto kilometru skaitu, ko nepieciešams noskaidrot, lai komersantam būtu pamats atskaitīt PVN priekšnodokli atbilstoši Noteikumu Nr.933 195. 1.apakšpunkta prasībām ( sk. sprieduma [16.1] punktu).

Tiesa citstarp konstatē, ka ceļazīmēs vairākkārt ir norādīts viens un tas pats maršruts, taču atšķiras nobraukto kilometru daudzums. Piemēram, automašīnas Mazda 6 maršrutā „Rīga Slokas 52 centrs Rīga Slokas 52” 2012.gada 19.janvārī nobraukti 89 km, 20.janvārī – 65 km, bet 21.janvārī – 78 km (sk. lietas 3.sējuma 60.lapu). Arī no kravas transporta furgona DAF 800 ceļazīmēm redzams, ka transportlīdzeklis vienā un tajā pašā maršrutā ir nobraucis dažādu kilometru skaitu. Piemēram, maršrutā „Rīga Slokas 52 centrs Rīga Slokas 52” 2012.gada 20.janvārī - 69 km, 21.janvārī – 65 km, bet 22.janvārī – 78 km (sk. lietas 3.sējuma 72.lapu).

Ņemot vērā, ka IK „A.S.G. Noma” ir reģistrēts tikai viens darba ņēmējs, nav saprotams, kādā veidā vienās un tajās pašās dienās un vienā un tai pašā maršrutā /pers. E/ varēja braukt uzreiz ar divām automašīnām. /pers. E/ paskaidrojumi par pārsēšanos no viena transportlīdzekļa citā, ir apšaubāmi. Turklāt minētais nevar tikt vērtēts atrauti no pieteicēja skaidrotā un lietā esošajiem pierādījumiem par to, ka bieži pārbraucieniem pieteicējs izmantojis sabiedrisko transportu. [19.2] Konstatējamas arī transportlīdzekļa nobraukuma un degvielas patēriņa nesakritības.

Proti, pēc ceļazīmēm automašīnas Mazda 6 degvielas patēriņš ir 9 litri uz 100 km, savukārt pēc pieteicēja norādītā patērētā degvielas daudzuma, faktiski nobraukto kilometru skaitam būtu jābūt lielākam, nekā uzrādīts ceļazīmēs (piemēram, 2011.gada augustā un novembrī, sk. audita pārskata tabulu Nr.3, lietas 2.sējuma 26.lapa). [19.3] Tāpat, konstatējamas pretrunas starp ceļazīmēs norādītajiem un CSDD reģistrētajiem odometra rādījumiem. Atbilstoši auditā konstatētajam CSDD reģistrētais automašīnas Mazda 6 odometra rādījums 2009.gada 6.aprīlī bija 3147503 (sk. audita pārskata 14.lpp., lietas 2.sējuma 25.1.lapa), savukārt ceļazīmēs 2011.gada 3.janvārī odometra rādījums norādīts 53874, 28.februārī – 56777, bet 29.aprīlī – 251528 un 31.decembrī – 267985, savukārt 2012.gada 2.janvārī ceļazīmēs odometra rādījums norādīts 71809.

Arī attiecībā uz kravas transporta furgonu DAF 800 konstatējamas pretrunas starp ceļazīmēs norādīto un ikgadējās transportlīdzekļa tehniskās apskates laikā fiksētajiem odometra rādījumiem. Piemēram, CSDD reģistrēts, ka 2012.gada 27.martā furgona odometra rādījums ir 357554, savukārt ceļazīmēs norādīts, ka odometra rādījums ir 358977, savukārt 2011.gada 3.janvārī rādījums sākās no 633587 un 2011.gada 31.oktobrī tas bija 647058, bet 2011.gada 1.novembrī 355954 (sk. lietas 3.sējuma 71.1.lapu un audita pārskata tabulu Nr.4, lietas 2.sējuma 27.lapu).

Tā kā konstatētas nesakritības divu transportlīdzekļu odometru rādījumos un uzrādītajā kilometrāžā, /pers. E/ sniegtie paskaidrojumi par pieļautajām matemātiskajām vai tehniska rakstura kļūdām tiesu nepārliecina. Tiesas ieskatā, konstatētās nesakritības ir būtiskas novirzes, kuru dēļ nav rodams patiess un skaidrs priekšstats par saimnieciskās darbības veikšanai patiesībā nobraukto kilometru skaitu, un rodas iespaids par dokumentu formālu noformēšanu. [19.4] Bez tam, no tiesai pieejamās informācijas par automašīnu Mazda 6 ar valsts reģistrācijas Nr.HC378 CSDD reģistrā (https://ows.csdd.gov.lv:9999/zvt/plsql/csd.frame? l=1) konstatējams, ka pēdējā šīs automašīnas tehniskā apskate veikta 2009.gada 6.aprīlī (derīga līdz 2010.gada 13.aprīlim) un minētajai automašīnai nav veiktas reģistrācijas un tehniskās apskates darbības 5 gadus.

Līdz ar to ir pamats secinājuma izdarīšanai, ka piedalīšanās ceļu satiksmē ar minēto automašīnu auditējamā periodā vispār nebija iespējama. Turklāt lietā esošais automašīnas Mazda 6 patapinājuma līgums un pieņemšanas nodošans akta (lietas 56.lapa) nav parakstīts, tādēļ šie dokumenti nav juridiski saistoši. Ņemot vērā minēto, pierādījumi, kas liecina par automašīnu Mazda 6 ar valsts reģistrācijas Nr. HC378 izmantošanu pieteicēja saimnieciskajā darbībā vērtējami kritiski. [19.5] Kritiski tiesa vērtē arī lietā esošos ar /pers Z/ noslēgtos patapinājuma līgumus par automašīnas Opel Combo un DAF 800 nodošanu patapinājumā pieteicējam un šo automašīnu pieņemšanas nodošanas aktus (lietas 3.sējuma 51.- 52.lapa un 70.lapas otra puse - 71.lapa), jo, kā izriet no /pers Z/sniegtajām liecībām, /pers Z/ par automašīnu patapināšanu nekas nav zināms.

Tādējādi šiem pierādījumiem lietā nav piešķirama ticamība. [19.6] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz auditā iegūto informāciju un tās izvērtējumu (sk. lietas 2.sējuma 25.- 28.lapa), tiesai nav pamata iebilst Dienestam, ka pieteicēja iesniegtie dokumenti nesniedz patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par automašīnu DAF 800 izmantošanu saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Turklāt, pastāvot konstatētajiem apstākļiem, ir pilnībā apšaubāma automašīnas Mazda 6 izmantošana pieteicēja saimnieciskajā darbībā auditējamajā periodā.

Lietā nav iespējams pārliecināties, vai PVN par degvielas iegādi pieteicējs ir atskaitījis proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram katrā konkrētā taksācijas periodā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ir ierobežojis pieteicēja tiesības atskaitīt kā priekšnodokli PVN par degvielu, ko pieteicējs norāda kā izlietotu savā saimnieciskajā darbībā izmantotajiem transportlīdzekļiem.

[20] Attiecībā uz PVN, kas, spriežot pēc attaisnojuma dokumentos norādītā darījuma pamatojuma (sk. lietas 2.sējuma 58- 76.lapa), varētu būt saistīts ar darījumiem transportlīdzekļu ekspluatācijas vai uzturēšanas nodrošināšanai, iekļaušanu priekšnodoklī, tiesa norāda turpmāko. [20.1] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka priekšnodoklī pieteicējs iekļāvis PVN par auto rezerves daļu iegādi 2011.gada jūnijā; par auto preču, autopiederumu, auto rezerves daļu un ķīmisko līdzekļu iegādi 2012.gada janvārī, martā, aprīlī, jūnijā, augustā, septembrī, novembrī un decembrī; par vadītāja eksāmenu – 2011.gada jūnijā trīs reizes, jūlijā – vienu reizi, augustā – vienu reizi; par vadītāja apliecības atjaunošanu 2011.gada jūlijā; par vadītāja apliecību 2011.gada septembrī; par transportlīdzekļa DAF 340 reģistrācijas apliecību un ekspluatācijas nodokļa apmaksu 2011.gada jūnijā; par transportlīdzekļa Opel Combo tehnisko apskati 2011.gada jūlijā; par transportlīdzekļa

DAF 800 valsts tehnisko apskati 2011.gada novembrī; par transportlīdzekļa DAF valsts tehnisko apskati un atkārtotu tehnisko apskati un transportlīdzekļa DAF ekspluatācijas nodokli 2012.gada martā; par valsts tehnisko apskati 2012.gada augustā; par auto remontu 2012.gada janvārī, jūnijā, augustā; par autostāvvietas un automazgāšanas pakalpojumiem 2012.gada novembrī. [20.2] Dienests šos darījumus atzinis par tādiem, kuriem nevar izsekot, ka tie tieši nepieciešami pieteicēja apliekamo darījumu nodrošināšanai, tādējādi secinot, ka priekšnodoklī iekļautas PVN, neievērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 1.punkta nosacījumus. [20.3] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa Dienesta secinājumus atzīst par daļēji pamatotiem.

Tā kā auditā ir atzīti pieteicēja sniegtie pakalpojumi (audio un video ierīču noma, skaņas un gaismas nodrošinājums dažādos pasākumos), kas ietver dažādu lielgabarīta tehnisko līdzekļu, elektroinstalāciju, aparatūras un elektrotehniskā aprīkojuma uzturēšanu un nogādāšanu līdz konkrētai pasākumu norises vietai un ko sniegt bez transportlīdzekļu izmantošanas nemaz nav iespējams, tiesa vispārīgi atzīst, ka izdevumi, kas saistīti ar transportlīdzekļu, kuri tiek izmantoti pieteicēja saimnieciskajā darbībā, ekspluatāciju un uzturēšanu, ir atzīstami par saistītiem ar pieteicēja saimniecisko darbību.

Taču, tā kā tiesa atzinusi par pierādītu tikai vienas automašīnas – kravas furgona DAF 800 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ izmantošanu pieteicējas saimnieciskajā darbībā, par attiecināmiem atzīstami tikai ar šo automašīnu saistītie izdevumi. Lietas materiālos nav atrodami pierādījumi tam, kādiem transportlīdzekļiem auto rezerves daļas, auto piederumi, auto ķīmiskie līdzekļi iegādāti, kādu transportlīdzekļu remonti un pakalpojumi saņemti, lai varētu secināt, vai izdevumi un rēķinos norādītais PVN ir saistīti ar kravas furgona DAF 800 remontu un apkopi.

Visus norādītos ar transportlīdzekļu ekspluatāciju un uzturēšanu saistītos izdevumus attiecināt uz automašīnu DAF 800 nav pamata. Tai pat laikā, tiesas ieskatā, ņemot vērā pieteicēja paskaidroto, ka pieteicējam bija nepieciešams iegūt attiecīgas kategorijas vadītāja apliecību, lai varētu vadīt smago automašīnu, un saskaņā ar CSDD reģistra informāciju (https://ows.csdd.gov.lv:9999/zvt/plsql/ties.frame?l=1), C kategorijas vadītāja apliecību /pers. E/, kas ir vienīgais IK darba ņēmējs, ieguvis 2011.gada 11.jūlijā, nav pamata liegt pieteicējam priekšnodoklī iekļaut PVN saistībā ar vadītāja eksāmenu kārtošanu, kas norādīts CSDD 2011.gada 14.jūnija kvītī (PVN 1,61 Ls), CSDD 2011.gada 17.jūnija EKA čekā (PVN 2,05), CSDD 2011.gada 11.jūlija kvītī (PVN 2,05 Ls) un CSDD 2011.gada 11.jūlija kvītī par vadītāja apliecības atjaunošanu (PVN 4,36 Ls) (sk. lietas 2.sējuma 58.- 63.lapa).

Tāpat, tiesas ieskatā nav pamata liegt pieteicējam iekļaut priekšnodoklī PVN, kas norādīta CSDD 2011.gada 30.novembra kvītī par transportlīdzekļa DAF 800 ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ valsts tehnisko apskati (PVN 0,37 Ls) (sk. lietas 2.sējuma 65.lapas otra puse), CSDD 2012.gada 7.marta kvītī par transportlīdzekļa DAF valsts tehnisko apskati un šī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (PVN 4,84 Ls) (sk. lietas 2.sējuma 68.lapa) un CSDD 2012.gada 27.marta kvītī par atkārtotu transportlīdzekļa DAF tehnisko apskati (PVN 2,50 Ls), jo šie izdevumi ir atzīstami par saistītiem ar saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa ekspluatāciju.

Par to, ka minētajos datumos automašīnas DAF 800 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ tehniskās apskates veiktas, tiesa pārliecinājusies, ielūkojoties CSDD reģistrā (https://ows.csdd.gov.lv:9999/zvt/plsql/csd.frame?l=1). Līdz ar to Lēmums daļā par pieteicējam papildus aprēķināto PVN daļēji atceļams. [20.4] Tā kā nodoklim ir tieši pakārtota noteiktā PVN soda nauda un PVN nokavējuma nauda, kuru aprēķināšanā pēc būtības tiesa kļūdas nekonstatē, Lēmums daļēji atceļams arī attiecībā uz PVN soda naudu un PVN nokavējuma naudu.

[21] Dienests auditā samazinājis pieteicējam PVN priekšnodokli arī par citiem darījumiem, kam Dienests nav konstatējis tiešu saistību ar pieteicēja apliekamo darījumu nodrošināšanu (sk. audita pārskata pielikumus Nr. 1 un Nr. 2, lietas 2.sējuma 58.- 76.lapa). Uz aicinājumu, tiesai norādīt, tieši kurām pozīcijām audita pārskata pielikumā Nr.1 un Nr.2 pieteicējs nepiekrīt, un kāds ir iebildumu pamatojums, pieteicējs nav atsaucies. Atsevišķo vispārīgo iebildumu, kurus tiesas sēdē paudis pieteicējs (sk. lietas 1.sējuma 68.lapas otra puse, 70.lapa) pamatojums lietas materiālos nav atrodams. Izvērtējot lietā esošos materiālus un audita pārskatā minētos faktus, tiesa acīmredzamu Dienesta secinājumu prettiesiskumu tiesa nekonstatē, jo pierādījumus, pēc kuriem būtu iespējams izsekot darījumiem, lai atzītu, ka tie ir saistīti ar pieteicēja apliekamo darījumu nodrošināšanu, lietas materiāli nesatur. Pierādījumus, kas liecinātu, ka Dienesta izdarītie secinājumi par to, ka nav iespējams konstatēt minēto pielikumu tabulās norādīto izdevumu tiešu saistību ar pieteicēja saimniecisko darbību, ir nepareizi, pieteicējs nav iesniedzis un uz tādiem tiesai nav norādījis.

[22] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem, secina, ka Dienests pamatoti ir aprēķinājis pieteicējam VSAOI un nokavējuma naudu. [22.1] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs vairākkārt ir sniedzis dažāda veida pakalpojumus Latvijas Universitātei, Ozolnieku novada domei un Smiltenes novada Kultūras pārvaldei. [22.1.1] Atbilstoši Latvijas Universitātes sniegtajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem, pieteicējs sniedza šādus pakalpojumus:

1) no 2011.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 3.aprīlim – tehnisko nodrošinājumu tiesu izspēļu apskaņošanai četrās Latvijas Universitātes auditorijās un Augstākās tiesas zālē;

2) no 2011.gada 13.maija līdz 2011.gada 15.maijam – tehnisko nodrošinājumu tiesu izspēļu apskaņošanai četrās Latvijas Universitātes auditorijās un Augstākās tiesas zālē; 3) 2011.gada 14.maijā – pasākuma „Latvijas Universitātes māja 2011” apsardzes nodrošinājumu, kas notika Latvijas Universitātes telpās; 4) 2011.gada 4. un 5.septembrī – pasākuma „Aristotelis 2011” kārtības nodrošinājumu, kas notika Latvijas Universitātes telpās (lietas 3.sējuma 146.- 160.lapa). No Latvijas Universitātes sniegtās informācijas izriet, ka vairākas personas pakalpojumu sniegšanas laikā piegādāja, aizveda, montēja (uzstādīja), apkalpoja vai demontēja pasākumu apskaņošanas tehniku, kā arī fiziskās apsardzes pakalpojumu sniedza vairākas personas – apsargi.

Tiesai nav šaubu, ka pieteicēja vienīgais deklarētais darba ņēmējs /pers. E/ fiziski viens pats nevarēja īstenot minēto pakalpojumu sniegšanu, turklāt 2011.gada 14.maijā vienlaikus dažādās vietās nodrošināt gan tehnisko nodrošinājumu tiesu izspēļu apskaņošanai Latvijas Universitātes vairākās auditorijās un Augstākās tiesas zālē, gan apsardzes nodrošinājumu citā pasākumā. Minēto apliecina arī 2011.gada 9.maija un 2011.gada 9.augusta Līgumu Nr.F- 2005/4 par fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu 5.3.apakšpunktā noteiktais apsardzes darbinieku skaits (attiecīgi 5 un 15 apsardzes darbinieki).

Pieteicēja pārstāvis /pers. E/ paskaidrojumā norādīja, ka nav nodarbinājis personas šo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai (lietas 2.sējuma 103.lapa). Taču lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs būtu piesaistījis apakšuzņēmējus vai slēdzis uzņēmumu līgumus ar citām personām, pakalpojumu sniegšanas īstenošanai. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti secinājis, ka pieteicējs pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai Latvijas Universitātei ir nodarbinājis neidentificējamas personas. [22.1.2] /pers.

AI/ novada Kultūras pārvaldes sniegtajai informācijai un dokumentiem, pieteicējs sniedza šādus pakalpojumus:

1) no 2012.gada 15.jūnija līdz 2012.gada 17.jūnijam – Smiltenes pilsētas svētku tehnisko nodrošinājumu; 2) 2012.gada 3. un 4.augustā – Smiltenes pilsētas svētku tehnisko nodrošinājumu (lietas 3.sējuma 161.- 175.lapa). No Smiltenes novada Kultūras pārvaldes sniegtās informācijas izriet, ka kopā ar /pers. E/ strādāja tehniskais personāls, kurš uzstādīja, demontēja un apkalpoja aparatūru. Pieteicēja pārstāvis /pers. E/ paskaidrojumā norādīja, ka nav nodarbinājis personas šo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, personas, kuras atnāca kopā ar viņu, netika nodarbinātas, proti, tās bija ieradušās uz pašu pasākumu (lietas 2.sējuma 103.lapa).

Tiesa vērtē kritiski /pers. E/ paskaidrojumu, jo nerodas šaubas par to, ka pieteicēja vienīgais deklarētais darba ņēmējs /pers. E/ fiziski nevarēja viens pats nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Tā kā nav konstatējams, ka pieteicējs būtu piesaistījis apakšuzņēmējus vai noslēdzis uzņēmumu līgumus ar citām personām pakalpojumu sniegšanas īstenošanai, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti secinājis, ka pieteicējs pakalpojumu sniegšanai Smiltenes novada Kultūras pārvaldei ir nodarbinājis neidentificējamas personas. [22.1.3] Atbilstoši Ozolnieku novada domes sniegtajai informācijai un dokumentiem, pieteicējs sniedza šādus pakalpojumus:

1) no 2011.gada 23.jūnija līdz 2012.gada 24.jūnijam – Līgo svētku un pasākuma tehnisko nodrošinājumu;

2) no 2011.gada 30.jūlija līdz 2011.gada 31.jūlijam – Ozolnieku novada svētku tehnisko nodrošinājumu;

3) no 2012.gada 22.jūnija līdz 2012.gada 24.jūnijam – Jāņu pasākuma tehnisko nodrošinājumu;

4) no 2012.gada 27.jūlija līdz 2012.gada 29.jūlijam – Ozolnieku novada svētku tehnisko nodrošinājumu; 5) 2011.gada 24.aprīlī, 2012.gada 23.-25.februārī

– skatuves tehnisko nodrošinājumu (lietas 3.sējuma 176.-206.lapa). No Ozolnieku novada domes sniegtās informācijas izriet, ka /pers. E/ vadībā strādāja 3 – 5 personas. Pieteicēja pārstāvis /pers. E/ paskaidrojumā norādīja, ka nav nodarbinājis personas šo pakalpojumu sniegšanai; personas, kuras atnāca kopā ar viņu, netika nodarbinātas, proti, tās bija ieradušās uz pašu pasākumu (lietas 2.sējuma 103.lapa). Tiesa vērtē kritiski /pers. E/ paskaidrojumu, jo nav šaubu, ka pieteicēja vienīgais deklarētais darba ņēmējs /pers. E/ fiziski viens pats nevarēja nodrošināt norādīto pakalpojumu sniegšanu. Tā kā nav konstatējams, ka pieteicējs būtu piesaistījis apakšuzņēmējus vai noslēdzis uzņēmuma līgumus ar citām personām pakalpojumu sniegšanas īstenošanai, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti secinājis, ka pakalpojumu sniegšanai Ozolnieku novada domei pieteicējs ir nodarbinājis neidentificējamas personas. [22.2] Pamatojoties uz iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti, atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sestās daļas 5.punktam, septītās daļas 2.punktam un astotajai daļai, 29.panta otrajai daļai uz aprēķina pamata noteica pieteicējam nodokļu maksājuma apmēru, un, nosakot neidentificēto darba ņēmēju nostrādāto stundu skaitu un piemērojot stundu tarifa likmi, saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu noteica papildu ar VSAOI apliekamo objektu un atbilstoši minētā likuma 16.1panta pirmajai un trešajai daļai aprēķināja VSAOI un nokavējuma naudu (sk. audita pārskata tabulā Nr.30-41, lietas 2.sējuma 48.-53.lapa).

[23] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta pirmajā daļā noteikts, ka algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku – (nodokļa) maksātāju. Minētā likuma 29.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka darba devēja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31. 2panta 1.1daļa (no 2012.gada 1.janvāra) nosaka, ka gadījumos, ja fiziskā persona (arī tad, ja nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju) uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas sistemātiski gūst ienākumu, kurš liecina par darba attiecībām un par kuru jāmaksā algas nodoklis, bet šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē vai izmaksas faktu nav iespējams konstatēt, vai nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju, no darba devēja piedzen soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā no summas, kas noteikta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tā ir lielāka par normatīvajos aktos noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, vai no normatīvajos aktos noteiktā minimālās darba algas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda ar to vai mazāka vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt. Tā kā lietā atzīts par pierādītu, ka pieteicējs nodarbinājis personas bez darba līgumiem un minētajām personām nav aprēķinājis darba algu par faktiski nostrādāto laiku, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļu pieteicējam par personām, kas nodarbinātas bez darba līgumiem, aprēķināja IIN soda naudu nodokļa trīskāršā apmērā (sk. audita pārskata tabulu Nr.42). Līdz ar to Lēmums šajā daļā ir atzīstams par tiesisku.

[24] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, Lēmums daļēji ir atceļams daļā par PVN, PVN soda naudu un PVN nokavējuma naudu, ciktāl to ietekmē sprieduma [20.3] punktā izdarītie secinājumi attiecībā uz PVN saistībā ar vadītāja eksāmenu kārtošanu, kas norādīts CSDD 2011.gada 14.jūnija kvītī, CSDD 2011.gada 17.jūnija EKA čekā, CSDD 2011.gada 11.jūlija kvītī, attiecībā uz PVN saistībā ar vadītāja apliecības atjaunošanu, kas norādīts CSDD 2011.gada 11.jūlija kvītī, attiecībā uz PVN saistībā ar transportlīdzekļa DAF 800 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ valsts tehnisko apskati, kas norādīta CSDD 2011.gada 30.novembra kvītī, attiecībā uz PVN saistībā ar transportlīdzekļa DAF valsts tehnisko apskati un ekspluatācijas nodokli, kas norādīts CSDD 2012.gada 7.marta kvītī un attiecībā uz PVN saistībā ar atkārtotu transportlīdzekļa DAF tehnisko apskati, kas norādīts CSDD 2012.gada 27.marta kvītī iekļaušanu priekšnodoklī, ir atceļams.

[25] APL 126.panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (tostarp arī par pagaidu aizsardzības lūgumu samaksāto valsts nodevu). Pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu 20 Ls (28,46 euro) apmērā par pieteikuma iesniegšanu tiesā (lietas 1.sējuma 13.lapa) un valsts nodevu 20 Ls (28,46 euro) apmērā par pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanu (lietas 1.sējuma 25.lapa). Saskaņā ar APL 124.panta piekto daļu par lūgumu par pagaidu aizsardzību maksājama valsts nodeva 14,23 euro apmērā. Tādējādi sakarā ar pieteikuma daļēju apmierināšanu par labu pieteicējam no atbildētājas piespriežama samaksātā valsts nodeva, kopā 42,69 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt daļēji IK „A.S.G. Noma” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 6.novembra lēmuma Nr.22.10/L-28764 „Par IK „A.S.G. Noma” sūdzības izskatīšanu” atcelšanu. Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 6.novembra lēmumu Nr.22.10/L-28764 daļā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, pievienotās vērtības nodokļa nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokļa soda naudu, ciktāl to ietekmē sprieduma [20.3] punktā izdarītie secinājumi attiecībā uz PVN saistībā ar vadītāja eksāmenu kārtošanu, kas norādīts CSDD 2011.gada 14.jūnija kvītī, CSDD 2011.gada 17.jūnija EKA čekā, CSDD 2011.gada 11.jūlija kvītī, attiecībā uz PVN saistībā ar vadītāja apliecības atjaunošanu, kas norādīts CSDD 2011.gada 11.jūlija kvītī, attiecībā uz PVN saistībā ar transportlīdzekļa DAF 800 ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ valsts tehnisko apskati, kas norādīta CSDD 2011.gada 30.novembra kvītī, attiecībā uz PVN saistībā ar transportlīdzekļa DAF valsts tehnisko apskati un ekspluatācijas nodokli, kas norādīts CSDD 2012.gada 7.marta kvītī un attiecībā uz PVN saistībā ar atkārtotu transportlīdzekļa DAF tehnisko apskati, kas norādīts CSDD 2012.gada 27.marta kvītī iekļaušanu priekšnodoklī. Pārējā daļā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 6.novembra lēmumu Nr.22.10/L-28764 atstāt negrozītu. Piespriest no Latvijas Republikas par labu IK „A.S.G. Noma” (NMR kods 41202025369, juridiskā adrese Kuldīgas nov., Turlavas pag., /Nosaukums J/) valsts nodevu 42,69 euro apmērā, nosakot to izmaksāt no Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļiem. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene