Court dismissed appeal against anti-corruption agency's fine for illegal party funding, upholding procedural fairness.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00896-19/42

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0218.A420276318.2.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2019.gada 18.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējas politiskās partijas „No sirds Latvijai” pārstāvim /pers. D/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz politiskās partijas „No sirds Latvijai” pieteikumu par Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja 2018.gada 24.augusta lēmuma Nr.1/5146 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāks – Birojs) priekšnieka 2018.gada 24.augusta lēmumu Nr.1/5146 (turpmāk –

lēmums Nr.1/5146) politiskai partijai "No sirds Latvijai" (turpmāk – Partija) uzdots 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas pārskaitīt valsts

budžetā no /pers. F/ un /pers. G/ pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 9994,00 euro apmērā. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[1.1] Pamatojoties uz Biroja Izmeklēšanas nodaļas uzsāktā kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros iegūtajām ziņām par Partijas nelikumīgu

finansēšanu, izmantojot trešo personu starpniecību, 2018.gada 22.augustā tika ierosināta administratīvā lieta.

Saskaņā ar Partijas 2014.gada 2.septembra ziņojumu par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) Partija 2014.gada 24.augustā no /pers. F/

saņēma dāvinājumu (ziedojumu) 4997,00 euro apmērā un no /pers. G/ dāvinājumu (ziedojumu) 4997,00 euro apmērā.

[1.2] /pers. F/ 2017.gada 5.decembrī kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros sniedza liecību, kurā norādīja, ka ar /pers. I/ esot seni draugi.

2014.gadā pirms vēlēšanām /pers. I/ lūdza /pers. F/ atbalstīt Partiju un veikt ziedojumu. /pers. I/ iedeva /pers. F/ 5000,00 euro, kurus /pers. F/

pārskaitīja Partijai, veicot pārskaitījumu bankā. No minētās summas 5000,00 euro apmērā bankā tika atskaitīta komisijas maksa par pārskaitījumu, bet

cik konkrēti bija komisija, /pers. F/ neatceras. /pers. I/ naudu iedeva /pers. F/, esot Partijas birojā, Rīgā. Pratināšanas laikā /pers. F/ mainīja liecību un

norādīja, ka iepriekšējā dienā pirms maksāšanas /pers. I/ iedeva /pers. F/ 10 000,00 euro un teica, ka Partijai steidzami ir vajadzīga nauda. /pers. F/

nolēma savā vārdā samaksāt 5000,00 euro kā ziedojumu Partijai, kā arī /pers. F/ pieaicināja /pers. G/, lai /pers. G/ samaksā otru /pers. I/ doto naudas

summas daļu 5000,00 euro kā ziedojumu Partijai. /pers. G/ maksājuma dokumentu par naudas iemaksu Partijai atdeva /pers. F/. Partijas birojā /pers. F/

abas kvītis par 10 000,00 euro iemaksu atdeva /pers. J/.

[1.3] /pers. G/ 2018.gada 6.aprīlī kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros sniedza liecību, kurā norādīja, ka 2014.gadā labprātīgi ziedoja

Partijai 4997,00 euro, bet tā nebija /pers. G/ nauda. Šo naudu /pers. G/ iedeva /pers. F/, ar kuru kopā gāja uz banku un tur /pers. F/ iedoto naudu /pers.

G/ iemaksāja Partijai.

[1.4] Secināms, ka /pers. F/ un /pers. G/ liecības, kā arī sarunu 2015-04-28 16_10_41 29266777 (/pers. I/) 26149771 (/pers. F/) (00:00:00-

00:01:29) un (00:00:47-00:01:29) atšifrējumi apstiprina to, ka /pers. I/, izmantojot /pers. F/ starpniecību, finansēja Partiju. Turklāt /pers. F/, lai ziedotu

Partijai /pers. I/ iedoto naudu, piesaistīja /pers. G/. Savukārt 2017.gada 23.februāra lēmumā par /pers. I/ atzīšanu par aizdomās turēto /pers. I/ paustā

attieksme pret izteiktajām aizdomām ir vērtējama kritiski, jo ir pretrunā ar pārējiem lietā esošiem pierādījumiem.

[1.5] Tādējādi konstatēts, ka /pers. F/ 2014.gada 24.augusta dāvinājums (ziedojums) Partijai 4997,00 euro apmērā un /pers. G/ 2014.gada

24.augusta dāvinājums (ziedojums) Partijai 4997,00 euro apmērā tika veikti, izmantojot trešo personu starpniecību, līdz ar to ir pārkāptas Politisko

organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – Finansēšanas likums) 6.panta trešajā daļā noteiktās prasības.

[1.6] Ņemot vērā minēto un Administratīvā procesa likuma 6., 65. un 66.pantā noteikto, ievērojot vienlīdzības un demokrātiskas iekārtas principu,

secināts, ka administratīvais akts nepieciešams, lai aizsargātu demokrātiskas valsts iekārtu, kā arī, lai nodrošinātu Finansēšanas likuma mērķi, t.i.,

nodrošināt politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

[2] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par lēmuma Nr.1/5146 atcelšanu, norādot turpmāk minētos argumentus.

[2.1] Nav saprotams, kādēļ /pers. F/ un /pers. G/ paskaidrojumi ir ticami, bet /pers. I/ liecības vērtējamas kritiski. Vienīgais lēmumā norādītais

pamatojums ir, ka 2017.gada 23.februāra lēmumā paustā /pers. I/ attieksme ir vērtējama kritiski, jo ir pretrunā ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Var secināt, ka cilvēka saistība ar politisku partiju padara viņu par neuzticamu un viņa paskaidrojumus par nepatiesiem, jo tie neatbilst Biroja darbinieku

izdomājumiem. Tas vērtējams kā diskriminācija saistībā ar to, ka persona ir saistīta ar partiju, kuras pārstāvji ir ievēlēti Saeimā, kas ir lojāla Latvijas

valstij un atbalsta demokrātiju un cilvēktiesības.

[2.2] Lēmumā Nr.1/5146 norādīts, ka līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, t.i, 2018.gada 24.augustam, Partijas viedoklis un argumenti par

pretlikumīgi saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) no /pers. F/ un /pers. G/ Birojā nav saņemti.

2018.gada 22.augustā Birojs uz Partijas e-pastu nosūtīja ar elektronisku parakstu parakstītu vēstuli Nr.1/5093, kurā lūdza sniegt viedokli par

2014.gada 24.augustā no /pers. F/ saņemto ziedojumu 4997,00 euro un par 2014.gada 24.augustā no /pers. G/ saņemto ziedojumu 4997,00 euro

apmērā, norādot, ka viedoklis ir jāsniedz līdz 2018.gada 24.augustam. Šāds Biroja noteiktais procesuālais termiņš ir pretrunā ar Paziņošanas likumā

noteikto, kā arī Administratīvā procesa likuma 41.pantā noteikto, ka procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš

nav noteikts likumā, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību

varētu izpildīt. Neuzklausot pieteicējas viedokli, Birojs steigā pieņēma pretlikumīgu lēmumu Nr.1/5146, pārkāpjot likumā noteikto.

[2.3] Birojs ir pārkāpis tiesiskuma, tiesiskās paļāvības, kā arī procesuālā taisnīguma principu.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Birojs neatzina pieteikumu, atsaucoties uz lēmuma Nr.1/5146 pamatojumu. Papildus norādīja

turpmāk minētos iebildumus.

[3.1] Birojs uzskata par nepamatotu pieteicēja norādīto, ka Birojs nepamatoti secināja, ka /pers. G/ sniegtās liecības ir ticamas, bet /pers. I/

liecības ir vērtējamas kritiski.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums var būt pierādīšanas līdzeklis administratīvajā procesā. Būtiski, vai šis

kriminālprocesuālais lēmums satur pierādījumus, kuri ir attiecināmi uz administratīvo procesu. Tās ir jebkuras ziņas, uz kuru pamata arī administratīvā tiesa

var izdarīt secinājumu par kāda fakta esību vai neesību (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 30.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-369/2011 14.punktu).

Tādējādi Birojs, noskaidrojot lietā būtiskos faktiskos apstākļus, pamatoti atsaucās uz kriminālprocesā iegūtajām ziņām un pamatoti secināja, ka /pers. I/

norādītais, ka viņš nepiekrīt aizdomām par Partijas nelikumīgu finansēšanu, neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem.

[3.2] Likumdevējs, nodrošinot vienlīdzīgas politiskās konkurences iespējas, ir noteicis ierobežojumus partiju un to priekšvēlēšanu aģitācijas

kampaņu finansējumam. Pārkāpjot likumdevēja noteiktos ierobežojumus partiju un to priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu finansējumam, tiek pārkāpti arī

vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principi, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu gan vēlētāju, gan deputātu kandidātu tiesībām un tiesiskajām interesēm un valsts

pārvaldības kārtībai kopumā (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.A42539007,

SKA-11/2011).

Ar Ministru kabineta 2009.gada 15.janvāra rīkojumu Nr.14 tika atbalstīta Politisko partiju finansēšanas koncepcija, kurā secināts, ka partiju

atkarība no privātajiem ziedotājiem veicina to atkarību no šo ziedotāju interesēm un palielina risku, ka gan politiskie, gan citi lēmumi tiek pieņemti šo

interešu ietekmē, ignorējot plašākas sabiedrības viedokli (sk. Politisko partiju finansēšanas koncepcija, apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada

15.janvāra rīkojumu Nr.14).

[3.3] Ņemot vērā to, ka lēmumā Nr.1/5146 konstatēts, ka Partija finansēta, izmantojot trešo personu starpniecību, Birojs secināja, ka Partija var

nonākt atkarībā no atsevišķu dāvinātāju (ziedotāju) interesēm, kas apdraud demokrātiskas valsts iekārtu. Līdz ar ko Birojam, lai nodrošinātu Politisko

organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķi, bija nekavējoties jāpieņem lēmums par pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā.

Tādējādi, Birojs secināja, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 1.punktu pieteicējas viedokļa noskaidrošana konkrētajā

gadījumā nav nepieciešama, jo lēmuma izdošana ir steidzama un kavēšanās tieši apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību, ņemot vērā to, ka lēmuma

pieņemšana vēlāk nebūtu iespējama.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto motīvu pamata.

Biroja pārstāve tiesas sēdē neatzina pieteikumu, pamatojoties uz lēmumā Nr.1/5146 un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietas materiālus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Finansēšanas likuma 2.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no fizisko personu dāvinājumiem

(ziedojumiem). Atbilstoši Finansēšanas likuma 2.panta trešās daļas nosacījumiem fiziskas personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus) no saviem

ienākumiem. Savukārt atbilstoši Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas nosacījumiem aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot

trešo personu starpniecību. Par politiskās organizācijas (partijas) finansēšanu, izmantojot trešo personu starpniecību, uzskatāmi gadījumi, kad, īstenojot

savas personiskās intereses finansēt politisko organizāciju (partiju), tiek izmantoti citas personas identitātes dati vai kad politiskajai organizācijai (partijai)

tiek ziedots ar citas personas starpniecību. Par starpniecību šā likuma izpratnē nav uzskatāms gadījums, kad, pamatojoties uz notariāli apliecinātu

pilnvaru, kurā norādīta konkrēta ziedojamā summa vai manta un tās vērtība, pilnvarotāja vārdā ziedojumu veic pilnvarnieks. Šādu pilnvarojumu aizliegts

nodot citai personai.

Saskaņā ar Finansēšanas likuma 10.panta otro daļu, ja Birojs konstatē šā likuma 6.panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, Biroja priekšniekam

ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā.

No minētajām tiesību normām secināms, ka fiziskas personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus) no saviem ienākumiem, bet nedrīkst to darīt,

izmantojot citu personu starpniecību. Konstatējot, ka Partija ir saņēmusi no fiziskas personas dāvinājumu (ziedojumu), izmantojot citas personas

starpniecību, Biroja priekšniekam ir jāizdod obligāts administratīvais akts par šo pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā.

[7] Lietā nav strīda par to, ka Partija 2014.gada 24.augustā no /pers. F/ saņēma dāvinājumu (ziedojumu) 4997,00 euro apmērā un no /pers. G/

dāvinājumu (ziedojumu) 4997,00 euro apmērā.

Lietā ir strīds par to, vai /pers. F/ un /pers. G/ ziedojums Partijai veikts, ievērojot Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas nosacījumus, proti, lietā

izšķirams strīds par to, kurš konkrēti un no kādiem naudas līdzekļiem veica ziedojumu Partijai.

[8] Kā konstatējams no lietas materiāliem, Biroja Izmeklēšanas nodaļa informēja biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļu, ka

kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros iegūtas ziņas, kas liecina par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu. Kriminālprocesā iegūtā informācija

norāda uz to, ka 2018.gada 24.augustā /pers. I/, izmantojot /pers. F/ starpniecību, 4997 euro apmērā un /pers. G/ starpniecību 4997 euro apmērā

nelikumīgi finansēja Partiju (lietas 20.lapa).

2017.gada 5.decembrī /pers. F/ sniegusi liecības kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros. /pers. F/ liecināja, ka sākotnēji iestājusies kustībā un

pēc tam, kad nodibinājās Partija, tad iestājās Partijā un aktīvi piedalījās priekšvēlēšanu kampaņā. Attiecībā uz /pers. I/ norādīja, ka ar /pers. I/ esot seni

draugi. 2014.gadā pirms vēlēšanām /pers. I/ lūdza /pers. F/ atbalstīt Partiju un veikt ziedojumu. Kāpēc viņš negribēja veikt ziedojumu no sava vārda,

/pers. F/ nezin. /pers. I/ iedeva /pers. F/ 5000,00 euro, kurus /pers. F/ pārskaitīja Partijai, veicot pārskaitījumu bankā. No minētās summas 5000,00

euro apmērā bankā tika atskaitīta komisijas maksa par pārskaitījumu, bet cik konkrēti bija komisija, /pers. F/ neatceras. /pers. I/ naudu iedeva /pers. F/,

esot Partijas birojā, Rīgā, Alunāna ielā (lietas 21.-23.lapa).

2018.gada 3.maijā kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros /pers. F/ nopratināšanas laikā mainīja liecību un norādīja, ka iepriekšējā dienā pirms

maksāšanas, /pers. I/ iedeva /pers. F/ 10 000,00 euro un teica, ka Partijai steidzami ir vajadzīga nauda. /pers. F/ nolēma savā vārdā samaksāt 5000,00

euro kā ziedojumu Partijai, kā arī /pers. F/ pieaicināja /pers. G/, lai /pers. G/ samaksā otru /pers. I/ doto naudas summas daļu 5000,00 euro kā

ziedojumu Partijai (lietas 28.-39.lapa).

2018.gada 6.aprīli /pers. G/ sniedzis liecības kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros liecību. /pers. G/ liecinājis, ka 2014.gadā labprātīgi

ziedoja Partijai 4997,00 euro, bet tā nebija /pers. G/ nauda. Šo naudu /pers. G/ iedeva /pers. F/, ar kuru kopā gāja uz banku un tur /pers. F/ iedoto

naudu /pers. G/ iemaksāja Partijai (lietas 46.-48.lapa).

No AS „Citadele banka” rīkojuma skaidras naudas iemaksai Nr.TT/14236/00042 redzams, ka /pers. F/ pieteicējai 2014.gada 24.augustā

pārskaitīja 4997 euro. Savukārt no AS „Citadele banka” rīkojuma skaidras naudas iemaksai Nr.TT/14236/00048 redzams, ka /pers. G/ pieteicējai

2014.gada 24.augustā pārskaitīja 4997 euro (lietas 70.-71.lapa).

No 2015.gada 28.aprīļa sarunas 16_10_41 29266777 (/pers. I/) 26149771 (/pers. F/) (00:00:00-00:01:29) un (00:00:47-00:01:29) atšifrējuma

izriet, ka /pers. I/, izmantojot /pers. F/ starpniecību, finansēja Partiju (lietas 25.lapa).

No minētā secināms, ka ziedojumu partijai veica /pers. I/, izmantojot /pers. F/ un /pers. G/ starpniecību. Līdz ar to, pieņemot minēto ziedojumu,

tika pārkāpts Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas aizliegums finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot trešo personu starpniecību.

[9] Attiecībā uz pieteicējas iebildumu, ka nav saprotams, kāpēc /pers. F/ un /pers. G/ paskaidrojumiem tiek piešķirta ticamība, savukārt /pers. I/

paskaidrojumi tiek vērtēti kritiski, tiesa norāda sekojošo.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, /pers. F/ un /pers. G/ kā liecinieki pirms liecību sniegšanas ir brīdināti par kriminālatbildību par apzināti

nepatiesu liecību sniegšanu vai par nepamatotu atteikšanos no liecību sniegšanas, savukārt /pers. I/ par šādu atbildību nav brīdināts. Savukārt tas, ka

/pers. I/ ir ar partiju saistīta persona, apstiprina arī lietā esošie sarunu atšifrējumi starp /pers. I/ un /pers. F/ (lietas 24. – 25.lapa). Līdz ar to Birojs

pamatoti lielāku ticamību piešķīris /pers. F/ un /pers. G/ liecībām, nevis /pers. I/ paskaidrojumiem, kuros viņš noliedz, ka ir iedevis naudu /pers. F/ un

lūdzis to noziedot pieteicējai.

[10] Attiecībā uz pieteicējai norādīto, ka Partijai netika dota iespēja sniegt savu viedokli, jo iestāde ir iedevusi ļoti īsu termiņu paskaidrojumu

sniegšanai, tiesa norāda turpmāk minēto.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā

procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod obligāto administratīvo aktu, ja piemērojamā tiesību norma paredz,

ka administratīvais akts jāizdod.

Atbilstoši Finansēšanas likuma 10.panta septītajā daļā noteiktajam šā panta 1.1 daļā minēto lēmumu par iegūto finanšu līdzekļu atmaksāšanu to

maksātājam un mantas atdošanu tās devējam, kā arī otrajā, trešajā un 3.1daļā minētos lēmumus par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas

nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četru gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas

dienas. Šā panta 2.1daļā minēto lēmumu par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četrus gadus no dienas, kad vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija iesniegta Korupcijas

novēršanas un apkarošanas birojam.

Tātad vispārīgi pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas, iestādei lēmums ir jāpieņem nekavējoties.

Iestāde nedrīkst nepamatoti novilcināt lēmuma pieņemšanu.

Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka vēstule no Biroja Izmeklēšanas nodaļas ar informāciju par nelikumīgu Partijas finansēšanu

Birojā tika saņemta 2018.gada 13.augustā. Tādējādi, tikai saņemot Biroja Izmeklēšanas nodaļas 2018.gada 10.augusta vēstuli, Birojam tapa zināmi fakti,

kas bija pamats lēmuma pieņemšanai. Lēmums pieņemts 2018.gada 24.augustā, proti, nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu

konstatēšanas un pēdējā dienā pirms Finansēšanas likuma 10.panta septītajā daļā paredzētā noilguma iestāšanas. Turklāt iestāde ir devusi iespēju

pieteicējai sniegt savu viedokli. Kā norāda pati pieteicēja, 2018.gada 22.augustā Birojs Partijai nosūtīja elektroniski parakstītu vēstuli Nr.1/5093 uz

Partijas e-pastu, kurā lūdza sniegt viedokli par 2014.gada 24.augustā no /pers. F/ saņemto ziedojumu 4997,00 euro un par 2014.gada 24.augustā no

/pers. G/ saņemto ziedojumu 4997,00 euro apmērā, norādot, ka viedoklis ir jāsniedz līdz 2018.gada 24.augustam. Atbilstoši Paziņošanas likuma 9.panta

otrajai daļai dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Tādējādi uzskatāms, ka minēta

vēstule pieteicējai paziņota 2018.gada 23.augustā un pieteicējas rīcībā bijusi viena diena paskaidrojumu sniegšanai. Kaut arī minētais termiņš ir ļoti īss,

taču arī tik īsā termiņā, rīkojoties operatīvi un izmantojot mūsdienu saziņas līdzekļus, bija iespējams sniegt paskaidrojumu. Jāuzsver, ka konkrētajā

gadījumā iestādei nebija iespējas atlikt lēmuma pieņemšanu. Līdz ar to tiesa nesaskata procesuālu pārkāpumu šajā aspektā.

[11] Pieteicēja norāda, ka Birojs, pieņemot lēmumu, ir pārkāpis tiesiskuma principu, tiesiskās paļāvības, kā arī procesuālā taisnīguma principu.

Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka lēmums ir tiesisks un pamatots. Tāpat iestādes rīcībā tiesa nesaskata nekonsekventas darbības un tiesību

normu pārkāpumu. Lietā nav konstatējami arī procesuāli pārkāpumi. Tādējādi nav konstatējams, ka Birojs, pieņemot lēmumu ir pārkāpis iepriekš

minētos principus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt pilnīgi politiskās partijas „No sirds Latvijai” pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018.gada 24.augusta lēmuma

Nr.1/5146 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota