Court dismissed small claims action for freight charges due to failure to prove contract existence.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's small claims action for freight charges against the defendant, finding the plaintiff failed to prove a contract existed. Although the plaintiff performed transport services, the CMR waybill did not list the defendant as the carrier, and the transport order was unsigned by both parties. Consequently, the court ruled that the plaintiff could not establish the defendant's obligation to pay for services rendered.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: A claim for payment based on a contract requires proof of the contract's existence; an unsigned transport order and a CMR waybill lacking the carrier's name do not suffice to establish a contractual relationship.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33352313,
C-1116-14/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 31.martā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese I.Čudina,
ar sekretāri B.Kviesi,
izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums B/ par naudas piedziņu,
konstatēja
2013.gada 15.aprīlī prasītājs SIA /Nosaukums A/ cēla Rīgas rajona tiesā prasību par maza apmēra naudas piedziņu pret atbildētāju
SIA /Nosaukums B/, norādot, ka prasītājs pēc atbildētāja 2013.gada 21.janvāra uzdevuma, par ko tika noslēgts transporta pasūtījums-
līgums, veica 2013.gada 23.janvārī kravas starptautisko pārvadājumu no Vācijas uz Latviju saskaņā ar starptautisko preču
pārvadājumu pavadzīmi CMR, krava tika piegādāta 2013.gada 28.janvārī, par ko atbildētājam bija jāsamaksā EUR 1650,00 jeb Ls
1403,15. Atbildētājam tika izrakstīts rēķins, saskaņā ar līguma 2.1.punku, kas netika apmaksāts. Pamatojoties uz Konvencijas par
starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem noteikumu (CMR) 4., 9.pantu, Civillikuma 1492., 1533., 2230., 2237.,
1587.pantu, Civilprocesa likuma 250.18 – 250.27pantu, tiek lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu Ls 1403,15, kā arī visus
tiesāšanas izdevumus.
2013.gada 21.maijā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka celto prasību neatzīst, jo
pušu starpā līgums nav slēgts. Celto prasību tiek lūgts noraidīt.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve celto prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem pamatiem un lūdza to apmierināt, bet
atbildētāja pārstāvis celto prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem pamatiem un lūdza to noraidīt.
Noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa
konstatē, ka prasība ir noraidāma.
Lietā noskaidrots, ka no 2013.gada 23.janvāra līdz 2013.gada 28.janvārim prasītājs veicis kravas starptautisko pārvadājumu no
Vācijas uz Latviju, saskaņā ar starptautisko preču pārvadājumu pavadzīmi CMR un prasītājs 2013.gada 8.februārī izrakstīja
atbildētājam rēķinu (lietas 12.lapa) Ls 1403,15 apmērā ar apmaksas termiņu 2013.gada 8.martam. Prasītājs norāda, ka atbildētājs
rēķinu nav samaksājis.
Lietā starp pusēm pastāv strīds par atbildētāja pienākumu veikt samaksu par prasītāja sniegtajiem kravas pārvadājumu
pakalpojumiem. Atbildētāja ieskatā, pušu starpā līgums par kravas pārvadājumu pakalpojumiem nav slēgts.
Civillikuma 1483.panta 4.punkts paredz, ka likums prasa rakstisku formu kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata.
Saskaņā ar Autopārvadājuma likuma 8.pantu kravas pārvadājuma līgumu var noslēgt mutvārdos vai rakstveidā atsevišķas kravas
pārvadāšanai vai kravas pārvadājumu veikšanai noteiktā laika posmā. Mutvārdu līgums uzskatāms par noslēgtu no brīža, kad krava
uzticēta pārvadāšanai. Tikai rakstveidā ir slēdzami: kravas pārvadājuma līgumi, kuru izpildē paredzēts izmantot tiešo jaukto satiksmi;
kravas starptautisko pārvadājumu līgumi; bīstamu kravu pārvadājuma līgumi; līgumi visos gadījumos, kad to pieprasa nosūtītājs.
Rakstveida līguma noslēgšanai pielīdzināma pasūtījuma pieņemšana, izrakstot noteikta parauga preču pavadzīmi.
Ženēvas 1956.gada 19.maija konvencijas „Par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) un parakstīšanas protokolu”
4.pants paredz, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi, savukārt saskaņā ar 9.pantu pavadzīme ir pirmais
pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai, līguma nosacījumiem un tam, ka pārvadātājs ir saņēmis kravu, pie apstākļiem, kad
pušu savstarpējās attiecības neapliecina nedz pavadzīme.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Prasītāja pārstāve, novērtējot atbildētāja iebildumus par to, ka pušu starpā līgums par konkrētā pārvadājuma veikšanu nav slēgts un
ka atbildētājs šādu uzdevumu veikt konkrēto pārvadājumu prasītājam nav devis, 2013.gada 18.oktobra tiesas sēdē lūdza lietas
izskatīšanu atlikt papildus pierādījumu iesniegšanai, taču uz 2014.gada 17.marta tiesas sēdi papildus pierādījumus neiesniedza.
Tiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka ar 2013.gada 21.janvāra transporta pasūtījumu-līgumu, preču pavadzīmi CMR,
rēķinu nav pierādīts, ka atbildētājam ir sniegti pārvadājuma pakalpojumi vai ka tie veikti atbildētāja uzdevumā. Šādu sasaisti ar
atbildētāju lietā esošie pierādījumi neapliecina, līdz ar to nav konstatējams atbildētājam pienākums veikt samaksu par sniegtajiem
pakalpojumiem.
No preču pavadzīmes CMR redzams, ka nosūtītājs ir Eggerstorfer Gmbh, saņēmējs SIA /Nosaukums C/, pārvadātājs prasītājs lietā,
ziņas par atbildētāju pavadzīme nesatur. 2013.gada 21.janvāra transporta pasūtījums-līgums nav parakstīts nedz no prasītāja, nedz
atbildētāja puses. Līdz ar to tiesai nav pamata konstatēt, ka pušu starpā noslēgts transporta pasūtījums-līgums. Fakts, ka prasītājs
izrakstījis atbildētājam rēķinu, pats par sevi neapstiprina minētā līguma noslēgšanu pušu starpā.
Novērtējot minēto, tiesa uzskata, ka prasītājs nav pierādījis celtās prasības pamatotību, sakarā ar ko tā ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas a) apakšpunktu, trešo un ceturto daļu, no prasītāja atbildētāja labā
piedzenami tiesāšanās izdevumi EUR 263,83 apmērā, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu un 42.pantu, par labu
valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,51.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa
nosprieda
prasību noraidīt.
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums B/ tiesāšanās izdevumus EUR 263,83 (divi
simti sešdesmit trīs euro un 83 centi).
Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,51 (seši
euro un 51 cents).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu
administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestādeValsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33352313, un maksājumu apliecinošu dokumentu
norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas- 2014.gada 14.aprīļa, Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese /paraksts/ I.Čudina