Legislator Case Law & Legislation
C73287121 / CA-0255-22 ECLI:LV:ZAT:2022:1017.C73287121.7.S AI generated

Appeal court allowed debt collection claim, correcting first instance on price term and awarding interest and costs.

Case Number C73287121 / CA-0255-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appeal court dismissed the first instance judgment's finding that parties agreed on the price, instead ruling that a significant contract term regarding price was not mutually agreed upon. Consequently, the court allowed the plaintiff's claim for the debt of 6,789.46 euros, court costs of 1,022.81 euros, and interest calculated at eight percentage points above the base rate. The decision was based on Civil Procedure Law and Civil Code provisions governing debt collection and interest calculations.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 195; Civil Code Art. 1765; Civil Procedure Law Art. 41; Civil Procedure Law Art. 204.1; Civil Procedure Law Art. 432-434: If a court finds that a material contract term was not agreed upon by the parties, it may adjust the claim accordingly, awarding interest on the debt and ordering the losing party to pay court costs.

Keywords

AI generated
debt collection appeal contract price term interest rate calculation court costs award mutual agreement finding

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Code Art. 1765
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 432-434

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. CA-0255-22/7

ECLI:LV:ZAT:2022:1017.C73287121.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2022.gada 17.oktobrī

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Daina Baltā,

tiesnese Anita Misiuna,

tiesnesis Aigars Sniedzītis

ar sekretāri Evitu Ahmedčiku

piedaloties videokonferences režīmā prasītājas pilnvarotajai personai /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežoto atbildību (turpmāk – SIA) “/NOSAUKUMS A/” prasībā pret SIA /Nosaukums B/

par parāda piedziņu sakarā ar SIA “/NOSAUKUMS A/” apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2022.gada 16.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA “/NOSAUKUMS A/” cēla tiesā prasību pret atbildētāju SIA /Nosaukums B/ (iepriekšējais nosaukums SIA “/Nosaukums BB/”)

par parāda piedziņu, izvirzot prasījumus:

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 6789,46 euro un visus tiesas izdevumus;

- atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma 8 % plus Latvijas Bankas noteiktā procentu pamatlikme gadā no

neatmaksātās pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīti turpmāk minētie apstākļi.

[1.1] Pušu starpā ir mutiska vienošanās.

2020.gada 28.maijā atbildētāja veica avansa maksājumu 6789,46 euro par pasūtītajām PVC būvkonstrukcijām – logiem, montāžas darbiem

sakarā ar piedāvājumu Nr./numurs/ un par pasūtīto konstrukciju sakarā ar piedāvājumu /numurs/, bet atlikušajiem 6789,46 euro samaksas termiņš

iestājies 2020.gada 9.decembrī.

[1.2] 2020.gada 2.decembrī prasītāja izrakstīja atbildētājai pavadzīmi Nr./numurs/ par 6789,46 euro samaksu sakarā ar minētajos piedāvājumos

norādīto pasūtījumu. Prasītāja kopumā atbildētājai piestādīja rēķinus par summu 13383,96 euro.

2020.gada 3.decembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai pieņemšanas – nodošanas aktu Nr./numurs/ ar lūgumu līdz 2020.gada 9.decembrim atsūtīt

vienu parakstītu akta eksemplāru atpakaļ.

2020.gada 8.decembrī tika saņemta no atbildētājas atbilde ar fotogrāfijām un norādēm uz konstatētajiem trūkumiem.

2020.gada 18.decembrī prasītāja nosūtīja atbildi ar norādi, ka atbildētājas atsūtītā informācija nav aktuāla, jo prasītājas darbinieki objektu ir

apsekojuši un trūkumi ir novērsti, lūdzot līdz 2021.gada 1.janvārim veikt parāda samaksu.

Samaksa uz prasības celšanas brīdi nav veikta.

[1.3] Atbildētājas parāds prasītājai uz 2021.gada 26.janvāri ir 6789,46 euro, ko veido galvenais parāds.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 5., 1401.-1403., 1587., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1755.-1757., 1764., 1765,., 2212., 2222.,

2223.pantu.

[2] Atbildētāja SIA /Nosaukums B/iesniedza rakstveida paskaidrojumus (lietas 28.lapa), norādot, ka prasību neatzīst turpmāk minētu argumentu

dēļ.

Uz pušu mutiskās vienošanās pamata atbildētāja no prasītājas pasūtījusi būvkonstrukcijas par kopējo cenu 6594,50 euro, kura tika samaksāta

saskaņā ar avansa rēķinu Nr./numurs/, un būvkonstrukcijas tika piegādātas.

2020.gada decembra sākumā pasūtījumam tika konstatēti trūkumi, sakarā ar ko atbildētāja vērsās pie prasītājas, lai tie tiktu novērsti. Trūkumi

novērsti netika. Atbildētāja pretenzijas prasītājai izteica mutiski, taču prasītāja tās neatzina, jo trūkumi it kā esot novērsti.

Atbildētāja nav parakstījusi pieņemšanas-nodošanas aktu Nr./numurs/, jo atbildētājai ir materiāla rakstura pretenzijas pret prasītāju sakarā ar

pasūtījumā konstatētajiem trūkumiem, kurus prasītāja nav novērsusi. Pēc minēto iebildumu par kvalitāti izteikšanas pret atbildētāju radās pretenzijas

(mistiskā pavadzīme) prasībā norādītajā apmērā.

[3] Ar Zemgales rajona tiesas 2022.gada 16.februāra spriedumu prasība noraidīta.

Spriedumā norādīti turpmāk minētie motīvi.

[3.1] Sākotnēji prasība tika pamatota vienīgi ar 2020.gada 2.decembra pavadzīmi Nr./numurs/ 6789,46 euro apmērā un pieņemšanas-nodošanas

aktu Nr./numurs/ par darba pieņemšanu – nodošanu saskaņā ar piedāvājumiem Nr./numurs/ un /numurs/.

Minētie dokumenti ir vienpusēji parakstīti no prasītājas puses.

Tātad konstatējams, ka sākotnēji prasība celta pamatojoties uz vienpusēji parakstītiem pierādījumiem, par kuriem prasītāja nebija ieguvusi

atbildētāja piekrišanu.

[3.2] Atbilstoši atbildētājas paskaidrojumiem konstatējams, ka lietā pastāv strīds, vai atbildētājai ir pienākums apmaksāt prasītājas vienpusēji

izrakstīto pavadzīmi.

[3.3] Prasītāja ir iesniegusi 3 piedāvājumus: 21.05.2020. ar Nr./numurs/; divus 22.05.2020. ar Nr./numurs/.

No 21.05.2020. piedāvājuma Nr./numurs/ secināms, ka konstrukciju skaits ir 18 un kopējā summa ir norādīta 13227,88 euro, no 22.05.2020.

piedāvājuma Nr./numurs/ secināms, ka konstrukciju skaits ir 17 un kopējā summa ir norādīta 11110,78 euro un no vēl viena 22.05.2020. piedāvājuma

/numurs/ konstrukciju skaits ir 17 un summa 11651,33 euro.

No piedāvājuma Nr./numurs/ redzams, ka 1 konstrukcijas summa kopā ir 1732,62 euro.

No lietas materiālos esošā 2020.gada 28.maija avansa rēķina Nr./numurs/ redzams, ka tas ir izrakstīts par 17 PVC būvkonstrukcijām ar summu

apmaksai 6594,50 euro.

Nopratinātais liecinieks /pers. B/, kurš ir prasītājas darbinieks, apliecināja, ka logi tika piegādāti, bet samaksa nav saņemta, ir sūtījis piedāvājumus.

Pasūtījuma izstrādes gaitā ir bijušas korekcijas. Vienmēr sākumā ir avanss un tad gala apmaksa. Parasti avansa summa ir puse no summas, kas bija

jāmaksā. No atbildētājiem bija iebildumi par kvalitāti, bija arī defekti, bija braukts, labots un tika salabots. Par samazinājumu bija runāts, bet tas

samazinājums nebija pietiekošs pasūtītājam, par to nevienojās. Konstrukcijas nav puse vērtas. Bija defekti, kurus salaboja.

Analizējot minētos pierādījumus, konstatējams, ka prasītāja puse bija nosūtījusi vairākus piedāvājumus ar atšķirīgām summām, arī vienā dienā

izrakstīti piedāvājumi ar vienādu numuru, bet dažādām summām. Abas puses neapstrīd, ka pasūtījuma gala summa var būt atšķirīga no piedāvājumā

norādītā, jo darba gaitā rodas korekcijas.

Atzīstams, ka svarīgs ir arī apstāklis, ka abas puses atzīst, ka pasūtījuma kopējo cenu nevarēja noteikt sastādot piedāvājumus, bet tikai aptuveni, jo

procesa gaitā tā var mainīties. Kā arī, ja pasūtījumam bija defekti, tas arī varēja ietekmēt kopējo pasūtījuma cenu.

[3.4] Ievērojot Civillikuma 2212.pantu, nav konstatējams, pretēji prasībā izteiktajam apgalvojumam, ka puses būtu vienojošās par līguma

būtiskajām sastāvdaļām, tai skaitā, par līguma cenu, noslēdzot mutisko vienošanos un norādot to piedāvājumā.

Gan prasītājas pārstāve, gan liecinieks norādīja, ka piedāvājums par sākotnējo pasūtījuma cenu izstrādes gaitā var mainīties. No lietā iesniegtajiem

piedāvājumiem ir redzams, ka atšķiras gan cena, gan izstrādājumu skaits. Tādējādi nevar atzīt, ka puses bija vienojušās par gala cenu pasūtījumam ar

piedāvājumiem un specifikācijām.

Pie kam atbildētājas puses iesniegtā 2020.gada 2.septembra pavadzīme Nr./numurs/ apliecina, ka prasītāja izrakstīja pavadzīmi par to, ka prasītāja

piegādāja 17 gab. PVC būvkonstrukcijas par kopējo summu 6594,50 euro, summa apmaksai 0,00 euro.

Atzīstams, ka pati prasītāja minētajā pavadzīmē, piegādājot pasūtījumu, nav norādījusi kopējo pasūtījuma summu tādā apmērā kā norādīts prasībā,

proti, 13383,96 euro, bet to norādījusi 6594,50 euro apmērā.

Prasītājas puses norādes, ka dokuments izrakstīts grāmatvedības vajadzībām, jo avansa rēķinu nevar iegrāmatot, nevar ietekmēt sastādītā

dokumenta būtību. Sastādītajā pavadzīmē ir skaidri norādīta kopējā summa par 17 gab. PVC būvkonstrukcijām, proti, 6594,50 euro.

Kā arī no iesniegtās lietotnes WhatsApp sarakstes nevar konstatēt, ka puses būtu vienojušās par prasībā norādīto kopējo summu. No tās var

redzēt, ka ir notikusi sarakste par pasūtījumu, bet tā nepierāda pielīgto summu.

[3.5] No 2020.gada 18.decembra atbildētājas vēstules Nr./numurs/ prasītājai ir redzams, ka 2020.gada 8.decembrī atbildētāja ir nosūtījusi

fotofiksāžu un e-pastu par konstatētajiem trūkumiem, neaizpildot pieņemšanas-nodošanas aktu.

Tādējādi nevar piekrist prasītājas pārstāvei, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus par trūkumiem pieņemšanas-nodošanas aktā.

Tieši pretēji, minētā vēstule kopsakarā ar liecinieka liecību un atbildētājas paskaidrojumiem liecina, ka starp pusēm pastāvēja domstarpības par

pasūtījuma izpildi un kopējo apmaksājamo summu, kas varēja izraisīt summas samazinājumu. Nav apšaubāms tas, ka pasūtītājam ir tiesības pārbaudīt

pasūtījumu un izteikt iebildumus par defektiem, kas secīgi var ietekmēt samaksas apmēru, kā arī atbilstoši Civillikuma 2222. un 2223.pantam samaksas

pienākums saistāms ar pasūtījuma pieņemšanu un atzīšanu par labu.

[3.6] Atbilstoši Civillikuma 1508.pantam saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš

vismazāk saista parādnieku.

Tā kā starp pusēm pastāv krasi atšķirīgi uzskati par pasūtījuma kopējo summu, tad atbilstoši Civillikuma 1508.panta nosacījumiem priekšroka ir

tam, kas vismazāk saista parādnieku, kas konkrētajā gadījumā ir atbildētāja.

Atzīstams, ka prasītāja nav pierādījusi faktu, ka puses ir vienojušās par uzņēmuma līguma būtiskajām sastāvdaļām – līguma cenu mutiskas

vienošanās noslēgšanas brīdī, norādot to piedāvājumā. Tādējādi atzīstams, ka atbildētāja puse ir pierādījusi, ka kopējā summa bija 6594,50 euro, ko

apliecina 2020.gada 2.septembra pavadzīme Nr./numurs/. Tā kā minētā summa ir apmaksāta, tad prasība kā nepierādīta ir noraidāma.

[4] Par Zemgales rajona tiesas 2022.gada 16.februāra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza prasītāja (lietas 124.-129.lapa).

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] No lietas materiālos esošās WhatsApp sarakstes ir redzams, ka 2020.gada 22.maijā kopā ar piedāvājumu Nr./numurs/ prasītājas darbinieks

nosūtīja atbildētājai 2020.gada 22.maija piedāvājumu /numurs/, ar ko norādīja bīdāmo durvju ražošanas, montāžas un piegādes izmaksas 1732,62 euro.

2020.gada 22.maijā prasītājas darbinieks nosūtīja atbildētājai precizētu piedāvājumu Nr./numurs/, ar kuru tika precizēta izmaksu summa uz

11651,33 euro.

Saskaitot 2020.gada 22.maija piedāvājumus par summu 1732,62 euro un par summu 11651,33 euro, kopā sanāk 13383,95 euro, kas ir kopējā

prasītājas pakalpojumu un saražoto preču summa.

Prasītāja bija gatava samazināt izdevumus 2000 euro apmērā, jo pušu starpā bija strīds par to, ir vai nav defekti, taču par cik atbildētāja nesniedza

atbildi un prasītāja no savas puses novērsa visus defektus, šādu piedāvājumu prasītāja vairs neuzturēja.

[4.2] Notikusī sarakste WhtasApp lietotnē apliecina, pretēji pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, ka puses bija vienojušās par līguma

priekšmetu un summu.

To, ka puse ir vienojušās par būtiskajām līguma sastāvdaļām un par līguma summu 13383,96 euro apliecina arī tas, ka pēc 2020.gada 28.maija,

kad atbildētāja apmaksāja prasītājas izrakstīto avansa rēķinu, atbildētāja vairs neizvirzīja nekādus jautājumus.

Atbildētāja atsūtīja prasītājas darbiniekam rekvizītus, uz kā vārda ir jāizraksta apmaksai rēķins. Sekojoši prezumējams, ka atbildētājai nebija

iebildumu. Līdz ar to summa, par kādu puses ir vienojušās, bija 13383,95 euro (11651,33 euro par logu ražošanu, montāžu, montāžas materiāliem,

palodzēm utt. un 1732,62 euro par bīdāmo durvju ražošanu, montāžu un piegādi).

[4.3] 2020.gada 28.maija avansa rēķinu Nr./numurs/, kurā ir atsauce uz piedāvājumu Nr./numurs/, atbildētāja ir pieņēmusi un apmaksājusi.

Atbilstoši Civillikuma 1473., 1474.pantam, 1488.panta 1.punktam un saskaņā ar Civillikuma 2212.pantā noteikto uzņēmuma līguma definīciju,

prasītāja ir veikusi ar savu tehniku un darba spēku noteiktus darbus.

Pirms rēķina izrakstīšanas puses vienojās par piedāvājumu (līguma priekšmets un cena), un tikai pēc tam, prasītāja izrakstīja un piestādīja apmaksai

atbildētājai avansa rēķinu, kas parasti ir ap 50% no kopējās darījuma summas.

Atbildētāja ir pieņēmusi un apmaksājusi avansa rēķinu, kurš satur atsauci uz piedāvājumu Nr./numurs/, kur ir norādīta summa 11651,33 euro.

Tādejādi nav pamatots spriedumā norādītais, ka lietā nav pierādījumu, ka puses būtu vienojušās par līguma summu. Iepriekš minētais liecina, ka puses ir

vienojušās par 11651,33 euro, nevis tikai avansa maksājumu 6594,50 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai pirmās instances tiesa netika darījusi zināmu prasītājai, ka par kādu no faktiem, uz kuriem ir

balstīta prasība, nebūtu iesniegti pierādījumi.

[4.4] Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem 2022.gada 24.janvārī atbildētāja ir nomainījusi nosaukumu, nomainot juridisko adresi, par/amats/,

dalībnieku un patiesā labuma guvēju ir kļuvis /pers. C/.

Tas pats par sevi nebūtu nekas prettiesisks, ja vien, papētot /pers. C/ dalību uzņēmumos, netiktu secināts, ka viņa dati figurē 97 reizes, aktuālie dati

24 (3 amati, 7 dalības, 7 nodrošinājumi, 7 patiesā labuma guvēja statusi), 67 vēsturiskie dati (vēsturiskie amati 26, vēsturiskā dalība 17, 9 nodrošinājumi

un 15 patiesā labuma guvēja statuss). Uzņēmumos, kuros šobrīd /pers. C/ ir aktuālais dalībnieks vai /amats/, ir tik pat ievērojami nodokļu parādi, kā

atbildētājai 21264,78 euro. Kas liecina par to, ka atbildētāja veica darbības, lai sev nelabvēlīga sprieduma rezultātā prasītājai nebūtu iespējams piedzīt

parādu.

[4.5] Apelācijas sūdzībā tiek lūgts izskatīt lietu pēc būtības un prasību apmierināt.

[5] Ar Zemgales apgabaltiesas tiesneses 2022.gada 26.aprīļa lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība.

[6] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sēdi paziņots, nosūtot pavēsti uz atbildētājas juridisko adresi. Atbildētājas pārstāvja

neierašanās attaisnojošie iemesli tiesai nav zināmi.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausoties prasītājas pilnvarotās personas /pers. A/ viedokli, nolēma lietu skatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā persona /pers. A/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajās norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties prasītājas pilnvarotās personas paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, liecinieka liecību, Civillietu tiesas kolēģija

secina, ka SIA “/Nosaukums A/” prasība ir pamatota un apmierināma.

[7.1] Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Tā kā prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējusi pilnā apjomā, Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā minētās procesuālās tiesību

normas noteikumus, atzīst, ka lieta izskatāma pēc būtības celtās prasības apjomā.

[7.2] Pēc vispārēja noteikuma civilprocesā strīds vienmēr saistās ar noteiktām civiltiesiskām interesēm, kuru dēļ puse vai lietas dalībnieks ir

ieinteresēts tiesai pierādīt tos faktiskos apstākļus, uz kuriem tiek pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi (sk. sal. Civilprocesa likuma 93.panta pirmo

daļu).

Tādējādi ceļot prasību, prasītājs cenšas atjaunot savas tiesības, kuras atbildētājs ir aizskāris vai panākt apstrīdēto tiesību atzīšanu, tad prasītājam arī

jāpierāda, ka:

1) viņam ir šādas tiesības (prasības aktīvais pamats);

2) atbildētājs šīs tiesības aizskāris vai apstrīd (prasības pasīvais pamats).

Neatkarīgi no prasības pamata prasītājam jāpierāda arī prasības apmērs (sk. sal. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna

zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 72.- 73.lpp. tāpat Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums,

1933, 340.-343.lpp.).

[7.3] Kā prasības aktīvo pamatu prasītāja norādīja uz tās tiesībām, kas izriet no pušu mutiski noslēgtās vienošanās, saskaņā ar kuru prasītāja

izgatavojusi 17 PVC būvkonstrukcijas un veikusi montāžas darbus, piegādājusi konstrukciju kopā par 13383,96 euro. Savukārt kā prasības pasīvais

pamats norādīti apstākļi, ka atbildētāja, samaksājot avansa maksājumu par pasūtījumu 6594,50 euro, neizpilda saistības pret prasītāju pilnā apmērā, tas

ir, nesamaksājot atlikušo pasūtījuma summu 6789,64 euro atbilstoši 2020.gada 2.decembrī izrakstītajai pavadzīmei Nr./numurs/.

[7.4] Ievērojot, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā (sk. Civilprocesa likuma 10.pantu), tad pušu strīdīgās attiecības tiesai

jāizvērtē pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai, un vienīgi šie dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls, kuru tā pārbauda

un novērtē (sk. Bukovskis V.Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 235.lpp.).

Civilprocesa likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem. Savukārt šī panta trešā daļa noteic, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu

pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.

[7.5] No apelācijas sūdzības satura izriet, ka apelācijas instances tiesā nav strīda par lietas apstākļiem, kas konstatēti pārsūdzētajā spriedumā,

proti, par to, ka: pušu starpā nav noslēgts rakstveida līgums, bet ir mutiska vienošanā, ka prasītāja izgatavos būvkonstrukcijas, veiks 1 konstrukcijas

piegādi un veiks montāžas darbus, bet atbildētāja pieņems un veiks pasūtījuma apmaksu; par atbildētājas veikto avansa maksājumu 6594,50 euro; par

prasītājas 2020.gada 2.decembrī izrakstīto pavadzīmi Nr./numurs/ ar summu apmaksai 6789,46 euro, ko atbildētāja nav apmaksājusi, un par prasītājas

izrakstīto pieņemšanas-nodošanas aktu Nr./numurs/ par darba pieņemšanu un nodošanu saskaņā ar piedāvājumiem Nr./numurs/ un /numurs/, kas

vienpusēji parakstīti no prasītājas puses. Līdz ar to piemērojama Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa.

[7.6] Tā kā lietā atbildētāja celto prasību par parāda piedziņu nav atzinusi, līdz ar to apelācijas instances tiesai jānoskaidro, vai prasītājai ir tiesības

uz pieprasītā parāda 6789,46 euro un secīgi visu tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājas.

[7.7] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lai rastos saistība un līgumu uzskatītu par noslēgtu, ir nepieciešami vismaz četri priekšnoteikumi – pilnīga

vienošanās, līguma būtiskās sastāvdaļas, nolūks saistīties, pienācīga forma (sk. Civillikuma 1533.pantu).

Atbildētājas pārstāvis pirmās instances tiesā iebilda, ka līdzēji nav vienojušies par līguma cenu 13383,96 euro, jo prasītājas pārstāvis saistībā

ar pasūtījumu esot piekritis summai, kādu atbildētāja samaksāja avansā.

[7.8] No lietas materiāliem, pušu lietā sniegtajiem paskaidrojumiem, liecinieka /pers. B/ liecības un iesniegtās lietotnē WhatsApp sarakstes

(turpmāk – sarakstes) starp liecinieku /pers. B/ un atbildētājas /amats/ /pers. D/ izriet turpmāk minētie faktiskie apstākļi.

[7.8.1] Pēc pušu pārstāvju iepriekšējās sarakstes atbildētājas pārstāvis 2020.gada 20.maijā atsaucies uz prasītājas pārstāvja piedāvājumu

Nr./numurs/, kas ietvēra: 18 konstrukcijas; 23 rāmjus; 62,66 m2, 8 KSP palodzes; 8 komplektus KSP palodžu uzgaļu par kopējo summu 10759,07

euro (lietas 61., 131.-136.lapa).

[7.8.2] Pēc atbildētājas pārstāvja papildu jautājumiem par būvkonstrukciju montāžu prasītājas pārstāvis 2020.gada 21.maijā nosūtījis sarakstē

atbildētājas pārstāvim piedāvājumu Nr./numurs/, kas ietvēra: 18 konstrukcijas; 23 rāmjus; 62,66 m,2 8 KSP palodzes; KSP palodžu uzgaļu 8

komplektus; montāžu un tās materiālus par kopējo summu 13227,88 euro (lietas 62., 77.-82.lapa).

[7.8.3] Pēc atbildētājas pārstāvja papildu jautājumiem par profilu krāsu, signalizācijas uztvērējiem, bīdāmo konstrukciju, iespējamo atlaidi

prasītājas pārstāvis 2020.gada 22.maijā nosūtījis sarakstē atbildētājas pārstāvim piedāvājumu Nr./numurs/, kas ietvēra: 17 konstrukcijas; 22 rāmjus;

56,41 m,2 8 KSP palodzes; KSP palodžu uzgaļu 8 komplektus; montāžu un tās materiālus; 1 bīdāmo durvju montāžu; 14 signalizācijas sensorus par

kopējo summu 11110,78 euro, ievērojot atlaidi 520,81 euro, un piedāvājumu /numurs/, kas ietvēra 1 konstrukciju – bīdāmās durvis, par 1732,62 euro

(lietas 63.-65., 83.-87., 88.-90.lapa).

[7.8.4] Prasītājas pārstāvis 2020.gada 22.maijā nosūtījis sarakstē atbildētājas pārstāvim precizēto piedāvājumu Nr./numurs/, kas ietvēra: 17

konstrukcijas; 22 rāmjus; 56,41 m,2 8 KSP palodzes; KSP palodžu uzgaļu 8 komplektus; montāžu un tās materiālus; 1 bīdāmo durvju montāžu; 14

signalizācijas sensorus, kopā apmaksai 11110,78 euro, ievērojot atlaidi 554,43 euro (lietas 65.-66., 91.-95.lapa).

Salīdzinot abus piedāvājumus Nr./numurs/, redzams, ka logam L2 mainīta 8.pozīcija – Uw, no 0,86 uz 0,90, secīgi cena no 1996,80 euro uz

2359,68 euro, tāpat logam L6 mainīta 8.pozīcija – Uw, no 0,87 uz 0,91, secīgi cena no 642,12 euro uz 759,60 euro un atlaide no 520,81 euro uz

554,43 euro.

Atbildētāja nav izteikusi iebildumus pret pēdējo piedāvājumu saturu.

[7.8.5] Pēc pušu pārstāvju apspriedes par krāsu atbildētājas pārstāvim nosūtīts sarakstē 2020.gada 28.maijā avansa rēķins Nr./numurs/ ar

atbildētājas pārstāvja norādītajiem sarakstē rekvizītiem (lietas 67.lapa).

Lietā iesniegta minētā avansa rēķina kopija (lietas 44.lapa), kurā speciālās atzīmēs norādīts: “AVANSA RĒĶINS pēc vienošanās saskaņā ar

piedāvājumu Nr./numurs/”

Pušu sarakstē redzams atbildētājas pārstāvja nosūtītais Swedbank maksājuma uzdevums (lietas 67.-68.lapa).

[7.8.6] 2020.gada 8.jūnijā prasītājas pārstāvis nosūtījis sarakstē atbildētājas pārstāvim piedāvājumu Nr./numurs/(/numurs/) – izstrādājumu

specifikācija, ar lūgumu pārbaudīt ražošanas izmērus (lietas 68., 96.-100.lapa).

[7.8.7] Prasītājas pārstāvis 2020.gada 10.jūnijā nosūtījis sarakstē atbildētājas pārstāvim piedāvājumu Nr./numurs/ – izstrādājumu specifikācija, ar

lūgumu apskatīt, kurš variants ir labāks. No atbildētājas pārstāvja tikusi saņemta sarakstē norāde par logu horizontālo atdalījumu maiņu (lietas 68.-69.,

101.-102., 103.-107.lapa).

[7.8.8] Atbildētājas pārstāvis 2020.gada 22.jūnijā nosūtījis sarakstē prasītājas pārstāvim ziņu, ka ir jāmaina pozīcija L6 – abus logus vajag par 8

cm mazākus, uz ko prasītājas darbinieks atbildējis, ka logu ražošana nav vēl uzsākta, bet stikla paketes gan būs izmetamas, tikai jāzina, uz kā rēķina

izmēri tiek samazināti (lietas 70.lapa).

[7.8.9] 2020.gada 15.jūlijā atbildētājas pārstāvis nosūtījis sarakstē prasītājas pārstāvim video ar jautājumu par lentām, uz ko prasītājas pārstāvis

sniedzis atbildi (lietas 71.-72.lapa).

[7.8.10] 2020.gada 22.jūlijā atbildētājas pārstāvis pēc prasītājas pārstāvja lūguma nosūtījis sarakstē informāciju par objekta pieejamību elektriķim

(lietas 72.-73.lapa).

[7.8.11] 2020.gada 6.augustā atbildētājas pārstāvis apliecinājis sarakstē prasītājas pārstāvim, ka nosūtīs grāmatvedībai saņemto aktu par

savstarpējo norēķinu salīdzināšanu (lietas 74.lapa).

Lietā iesniegta akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu kopija, kurā prasītāja norādījusi salīdzināšanai uz 2020.gada 1.jūliju saņemto no

atbildētājas avansa maksājumu 6594,50 euro (lietas 108.lapa).

[7.8.12] Prasītājas pārstāvis 2020.gada 3.septembrī nosūtījis sarakstē atbildētājas pārstāvim 2020.gada 2.septembra pavadzīmi Nr./numurs/, ar

piebildi, ka “oriģinālu kautkad tiekoties,” uz ko atbildētājas pārstāvis atbildējis: “Būs labi te pat. Paldies!” (lietas 74.lapa).

Lietā no atbildētājas puses tika iesniegta prasītājas 2020.gada 2.septembrī izrakstītās pavadzīmes Nr./numurs/ kopija (lietas 114.lapa), kur pie

speciālās atzīmes norādīts: “Saskaņā ar piedāvājumu Nr./numurs/”, nosaukums: “PVC būvkonstrukcijas 17 gab., saņemta priekšapmaksa pēc

rēķina Nr./numurs/ 6594.50, summa apmaksai: 0.00.”

[7.8.13] 2020.gada 30.septembrī prasītājas pārstāvis lūdzis sarakstē atbildētājas pārstāvim noformulēties ar summām, 2020.gada 1.oktobrī

pārjautājot, vai var vienoties par 2000 euro, uz ko atbilde netika saņemta, bet 2020.gada 7. un 15.oktobrī saņemti sarakstē video (lietas 74.-75.lapa).

Pirmās instances tiesā liecinieks /pers. B/ liecināja, ka minētā summa 2000 euro bija piedāvātais samazinājums, par ko puses nevienojās.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītāja bija gatava samazināt izdevumus par 2000 euro apmērā, jo pušu starpā bija strīds par to, ir vai nav

defekti, taču par cik atbildētāja neatbildēja un prasītāja no savas puses novērsa visus defektus, šādu piedāvājumu prasītāja vairs neuzturēja.

[7.9] No pārsūdzētā sprieduma satura Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa piekritusi prasītājas uzskatam, ka puses

nodibinājušas attiecības, kas izriet no uzņēmuma līguma.

Atbilstoši Senāta praksei lietas dalībnieku izdarītā savstarpējo juridisko attiecību kvalifikācija nav saistoša tiesai.

Civillikuma 2212.panta pirmā daļa noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un

ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Savukārt Civillikuma 2214.panta pirmā daļa noteic – ja norunāts apstrādāt kādu materiālu, tad šis materiāls jāgādā pasūtītājam. Bet ja materiālu

gādā uzņēmējs, un pasūtītājs tikai samaksā naudā par viņam izgatavoto lietu, tad līgums uzskatāms nevis par uzņēmumu, bet par pirkumu.

Civillikums neatzīst par uzņēmuma līgumu, kurā pamatmateriālus gādā pats uzņēmējs. Tāds līgums uzskatāms par pirkuma līgumu. Šis noteikums

pastiprina pasūtītāja pozīcijas, ja izrādīsies, ka materiāli bijuši nekvalitatīvi, vai tie nejauši gājuši bojā, bet izslēdz vienošanās maksāt par izpildītiem darba

posmiem (sk. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.) Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga:

Mans Īpašums, 2000. 526.lpp.).

Ievērojot iepriekš minēto, pušu pārstāvju sniegtos lietā paskaidrojumus, nodibinātos faktiskos apstākļus no lietā esošajiem materiāliem, iesniegtās

sarakstes, liecinieka liecības Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītāja apņēmās no pašas sagādātajiem izejmateriāliem izgatavot PVC būvkonstrukcijas

un veikt montāžas darbus. Līdz ar to pušu starpā mutiski noslēgtajam līgumam piemīt gan pirkuma līguma pazīmes attiecībā uz būvkonstrukciju

izgatavošanu un konstrukcijas piegādi, gan uzņēmuma līguma pazīmes attiecībā uz montāžas darbiem.

Tātad uz izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem attiecināmas Civillikuma nomas, kas regulē tiesiskās attiecības no pirkuma līguma attiecībā uz

būvkonstrukciju izgatavošanu, konstrukcijas piegādi un kas regulē tiesiskās attiecības no uzņēmuma līguma attiecībā uz montāžas darbiem.

[7.10] Pirmās instances tiesa lietā nekonstatēja, ka puses būtu vienojušās par līguma cenu.

Šādam secinājumam Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist turpmāk minēto argumentu dēļ.

Lietā netiek apstrīdēts fakts, ka atbildētāja 2020.gada 28.maijā apmaksājusi prasītājas 2020.gada 28.maijā izrakstīto avansa rēķinu Nr./numurs/

par 6594,50 euro.

Civillietu tiesas kolēģija nodibināja, ka minētajā avansa rēķinā iztrūkst atsauces uz piedāvājumu /numurs/, taču precizētajā piedāvājumā Nr./numurs/

ir norādīta samaksas pozīcija par vienu bīdāmo durvju montāžu, kas tad ir attiecināma uz piedāvājumu /numurs/.

Avanss tiek definēts kā naudas summa vai kāda materiāla vērtība, ko izsniedz fiziskai vai juridiskai personai tiem pienākošos turpmāko maksājumu

vai turpmāko izdevumu kārtošanai, par kuriem norēķins tiks izsniegts vēlāk (sk. sastādījusi V.Kvēle. Grāmatvedības jēdzienu skaidrojošā vārdnīca.

Rīga: Izdevniecība “Avots”, 2005, 36.lpp.).

Ņemot vērā šo definīciju, avansa maksājums ir daļa no līgumā noteiktās summas, kas tiek samaksāta iepriekš par pielīgto, un atbildētājai kā

juridiskai personai tas ir zināms.

Tā kā no atbildētājas puses 2020.gada 28.maijā pieņemts un apmaksāts tieši avansa rēķins Nr./numurs/ par 6594,50 euro, tāpat 2020.gada

6.augustā pieņemts akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ar iepriekš sarakstē norādīto apliecināju un 2020.gada 3.septembrī pieņemta pavadzīme

Nr./numurs/ ar piebildi pret oriģināla nepieciešamību, tad šos pierādījumus ir pamats atzīt par attaisnojuma dokumentiem, kas ļauj Civillietu tiesas

kolēģijai secināt, ka darījums ir noticis tā, kā tas atspoguļots šajos dokumentos, proti, atbildētāja veikusi mutiski pielīgtā un sarakstē akceptētā pasūtījuma

priekšapmaksu 6594,50 euro.

Lietā nav atrodami pierādījumi, ka atbildētāja būtu noliegusi pēc 2020.gada 22.maija precizētā piedāvājuma Nr./numurs/ izgatavoto 17 PVC

būvkonstrukciju piegādi un iemontēšanu, tāpat pēc 2020.gada 22.maija piedāvājuma /numurs/ piegādāto 1 konstrukciju un tās iemontēšanu konkrētā

objektā. Par apliecinājumu tam ir atbildētājas pārstāvja sūtītie sarakstē video un atbildētājas rakstveida paskaidrojumos atzītais.

Ņemot vērā, ka prasītājas izrakstītais avansa rēķins pēc pēdējiem piedāvājumiem apmaksāts tikai pēc tam, kad, kā paskaidroja atbildētājas

pārstāvis pirmās instances tiesā, tikuši apspriesti “burti” – līguma summa ar SIA “/NOSAUKUMS A/” /amats/ /pers. E/, un avansa, kas atbilstoši

jēdzienam atzīstams par priekšapmaksu par pirkumu un montāžas darbiem, rēķinā ir atsauce uz piedāvājumu Nr./numurs/, kurā ietilpst arī montāžas darbi

par vienu bīdāmo durvju montāžu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pierādītu, ka puses vienojas par līguma summu 13383,96 euro apmērā.

[7.11] Civillikuma 2027.pants noteic pārdevēja pienākumu īsā laikā un vietā nodot pircējam pārdoto lietu, bet Civillikuma 2033.pants noteic

pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu pie lietas nodošanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1593.pantu pirkuma līgumā atsavinātājam jānes atbildība par to, ka lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un ka tai ir visas tās

labās īpašības, kādas apgalvots vai pieņemams.

Ievērojot Civillikuma 2213.pantu, uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. Saskaņā ar Civillikuma 2222.panta

pirmo daļu pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums, bet saskaņā ar Civillikuma 2223.panta pirmo daļu tiklīdz pasūtījums izpildīts un

atzīts par labu, pasūtītājam jāmaksā uzņēmējam norunātā summa.

No atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem (lietas 28.lapa), sarakstes un atbildētājas pārstāvja paskaidrojumiem pirmās instances tiesā izriet, ka

atbildētāja bija norādījusi uz trūkumiem, neparakstot prasītājas nosūtīto 2020.gada 3.decembra pieņemšanas-nodošanas aktu Nr./numurs/(lietas 10.-

11.lapa).

Tas, ka bijuši trūkumi, apliecina arī neapstrīdētais fakts, ka prasītājas pārstāvis pēc 2020.gada 30.septembra piedāvājis sarakstē vienoties par

līguma summas samazinājumu.

Lietā nav atrodami pierādījumi, ka puses būtu vienojušās par līguma summas samazinājumu.

Lietā iesniegta prasītājas 2020.gada 18.decembra vēstules atbildētajai kopija (lietas 12.lapa), no kuras redzams, ka prasītāja skaidrojusi apstākļus

par atbildētājas norādītajiem trūkumiem, secinot pēc pieprasītās informācijas no darbiniekiem, ka atbildētājas informācija nav aktuāla, jo darbinieki

trūkumus novērsuši pēc Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas vadlīnijām (lietas 13.-15.lapa).

Pirmās instances tiesā liecinieks /pers. B/ liecināja, ka trūkumi sakarā ar atbildētājas iebildumiem bija novērsti.

Liecinieka liecības lietā nav pamata apšaubīt, jo /pers. B/ liecināja, ka bijis prasītājas pilnvarots darbinieks vienoties par minēto pasūtījumu, sniedzis

liecības, kas nav pretrunā sarakstei un piedāvājumiem, izrakstītajiem attaisnojuma dokumentiem.

Novērtējot liecinieka liecības kopsakarībā ar lietā rakstveida pierādījumiem, pušu pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem, Civillietu tiesas kolēģija

uzskata, ka prasītāja līgumu izpildījusi, jo pircējam nodota pārdotā lieta un darbi izpildīti (sk. Civillikuma 1591.pantu).

Pierādījumi materiāla rakstura pretenzijām, kā tas minēts atbildētājas rakstveida paskaidrojumos (lietas 28.lapa), lietā nav atrodami.

[7.12] Ņemot vērā minēto, vadoties no Civillikuma 1587.panta, kas paredz, ka tiesīgi noslēgti līgumi ir jāpilda, no atbildētājas par labu prasītājai ir

piedzenams parāds 6789,46 euro.

Līgumu saistošā spēka princips, no kura izriet pienākums pildīt tiesīgi noslēgtu līgumu, ir fundamentāls civiltiesisko attiecību organizēšanas princips

(sk. Torgāns K., Kārkliņš J., Bitāns A. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā.

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 87.lpp.).

[7.13] Novērtējot pierādījumus un pušu paskaidrojumus kopsakarībā, Civillietu tiesas kolēģija nonākusi pie secinājuma, ka puses ir vienojušās par

būtisku līguma sastāvdaļu – cenu, kas ir pretējs pirmās instances tiesas secinājumam.

[7.14] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, nosakāmas prasītājas tiesības par laiku pēc sprieduma

labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no piedzītās,

bet nesamaksātās summas, procentu pieaugumam apstājoties, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[7.15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem konstatējams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 506,22 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,37 euro, par liecinieka uzaicināšanu 5 euro un, iesniedzot apelācijas sūdzību, samaksājusi valsts nodevu 506,22 euro. (lietas 7., 8., 49.,

130.lapa).

Tādējādi prasītājai bijuši tiesas izdevumi 1022,81 euro apmērā, kas no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami pilnā apmērā.

[7.16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434.pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt sabiedrības ar ierobežoto atbildību “/NOSAUKUMS A/” prasību pret SIA /Nosaukums B/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA/Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu sabiedrībai ar ierobežoto atbildību “/NOSAUKUMS A/”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 6789,46 euro un tiesas izdevumus 1022,81 euro, kas iemaksājami bankas norēķinu kontā Nr./konta

numurs/, AS “Swedbank.”

Noteikt sabiedrībai ar ierobežoto atbildību “/NOSAUKUMS A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku pēc sprieduma

labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no piedzītās,

bet nesamaksātās summas, procentu pieaugumam apstājoties, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu

Noteikt SIA/Nosaukums B/sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēka stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas Senāta Civillietu departamentā,

kasācijas sūdzību iesniedzot Zemgales apgabaltiesā un iemaksājot Augstākās tiesas depozītu kontā drošības naudu 300 euro. Drošības nauda

iemaksājama Valsts kases kontā Nr.LV83TREL8280010000000, norādot, ka saņēmējs ir Latvijas Republikas Senāts, reģistrācijas numurs

90000068892, iemaksas mērķis – F22010010 un dati personas un lietas identificēšanai.

Sprieduma sastādīšanas datums – 2022.gada 17.oktobris.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (elektroniskais paraksts) D. Baltā

Tiesnese (elektroniskais paraksts) A. Misiuna

Tiesnesis (elektroniskais paraksts) A. Sniedzītis

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Dokumenta oriģināls glabājas Tiesu informācijas sistēmā.