Court dismisses plaintiff's specific request for interest but grants statutory interest as mandatory under Civil Procedure Law.

ECLI:LV:ZRT:2018:0308.C07069117.4.S

Lieta Nr.C07069117

Lietas arhīva Nr.C-0089-18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2018.gada 8.martā

Zemgales rajona tiesa šāda sastāvā:

tiesnese S.Vikentjeva

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu Aizkraukles novada SIA „LAUMA A” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 14.decembrī Aizkraukles novada SIA „LAUMA A” (turpmāk - prasītāja) cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu (saskaņā 2017.gada 14.decembra grozījumiem Civilprocesa likuma 30.3nodaļā, kuri stājās spēkā

2018.gada 15.janvārī – vienkāršotās procedūras lieta).

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas nodalījumu Nr. atbildētājai nostiprinātas īpašumtiesības uz

īpašumu Nr. daudzdzīvokļu mājā, kas atrodas /adrese/.

Pamatojoties uz deleģēšanas līguma Nr. 1.punkta 1.1.apakšpunktu pašvaldība deleģē un prasītāja (līgumā pilnvarotā persona) apņemas veikt

šādus deleģētos pārvaldes uzdevumus: saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteiktās

funkcijas ietvaros līdz dzīvojamo māju nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai,

nodrošināt to apsaimniekošanu un pakalpojumu sniegšanu.

Pamatojoties uz Aizkraukles novada domes 2008.gada 27.marta sēdes protokolu Nr. (protokols Nr.) privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas

maksa prasītājas apsaimniekotajās Aizkraukles novada daudzdzīvokļu mājās, kurās nav liftu, tiek noteikta 0,30 Ls/m2/0,43 euro.

Pamatojoties uz 2010.gada 31.maija rīkojumu Nr., apsaimniekošanas maksa mājās bez lifta un mājās ar liftu pirmo un otro stāvu dzīvokļos tiek

noteikta 0,27 Ls/m2/ 0,38 euro/m2 un maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiek aprēķināta proporcionāli katrā dzīvoklī uz tiesiska pamata

dzīvojošo personu skaitam, t.i., Aizkraukles pilsētā - no vienas personas Ls 0,93/euro 1,32 un PVN.

Pamatojoties uz 2011.gada 15.septembra rīkojumu Nr., māju apsaimniekošanas maksas aprēķinā iekļauta maksa par iekšējo siltumtīkli

apkalpošanu, t.i. 0,017 Ls/m2/0,024 euro/m2.

Pamatojoties uz 2011.gada 8.decembra Aizkraukles novada domes lēmumu Nr. (protokols Nr., l §) ,,Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

maksas apstiprināšanu Aizkraukles novadā” un 2012.gada 28.februāra rīkojumu Nr., maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles

novadā noteikta Ls 1,39/euro 1,98 un PVN vienam iedzīvotājam.

Saskaņā Ministra kabineta noteikumiem Nr.1013, no 2013.gada 1.oktobra par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotāji norēķinās atbilstoši

atsevišķo īpašumu skaitam. Prasītājai šis pakalpojums tika ieviests ar 2014.gada 1.februārī un tika noteikta maksa 4,40 euro no īpašuma. Saskaņā ar

grozījumiem Ministra kabineta noteikumos Nr.1013, kuri stājās spēkā 2014.gada 6.novembrī, ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, par atkritumiem

norēķinās proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Prasītājai šis pakalpojums tika ieviests no 2014.gada 6.novembra un tika noteikts 2,30 euro

par vienu personu mēnesī plus PVN.

Pamatojoties uz 2016.gada 28.decembra Aizkraukles novada domes lēmumu Nr.267(protokols Nr..§) ,,Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

maksas apstiprināšanu Aizkraukles novadā” un 2017.gada 2.februāra rīkojumu Nr., maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles pilsētā

noteikta 2,67 euro par vienu personu mēnesī plus PVN.

Atbildētāja nav savlaicīgi veikusi maksājumus par laika periodu no 2016.gada maija līdz 2017.gada novembrim (ieskaitot), kā rezultātā, saskaņā ar

prasītājas grāmatvedības

izziņu uz 2017.gada 1.decembri ir izveidojies parāds 553,97 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parādu par laika periodu no 2016.gada maija

līdz 2017.gada novembrim ieskaitot 553,97 euro apmērā un tiesas izdevumus.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 3.punktu, likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta

pirmās daļas 2.punktu un ceturto daļu, Civillikuma 1401., 1402., 1425., 1662., 1779., 1828.pantu, 1652.panta 3.punktu, Civilprocesa likuma

128.pantu, 2008.gada 9.decembra Ministra kabineta noteikumiem Nr.1014, 2017.gada 21.jūlija Ministra kabineta noteikumiem Nr.408, 2016.gada

15.decembra grozījumiem ,,Dabas resursu nodokļa likumā” un ,,Atkritumu apsaimniekošanas likuma” pārejas noteikumu 36.punktu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka mediācija pirms vēršanās tiesā netika izmantota un prasītāja nevēlas to izmantot arī turpmāk.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja tiesā nav iesniegusi.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa (spēkā līdz 2018.gada 1.martam) nosaka – ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma

250.26pantu (spēkā līdz 2018.gada 1.martam), lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt

sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma

noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2018.gada 22.janvāra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2018.gada 8.martā (lietas

4.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu (spēkā līdz 2018.gada 1.martam) 2018.gada 30.janvārī pusēm ir paziņots par datumu,

kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt

noraidījumu tiesnesim (lietas 35.,36.lapa).

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa paredz, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tiesas paziņojumi atbildētājai nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu uz prasības

pieteikumā norādīto adresi, kas ir viņas deklarētās dzīvesvietas adrese (lietas 33.,35.lapa). Papildu adrese atbildētājai nav norādīta, kā arī nav norādīta

cita adrese saziņai ar tiesu. Tiesas dokumenti atbildētājai nosūtīti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā, un atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

No Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu redzams, ka uz 1998.gada 9.novembra pirkuma līguma pamata atbildētājai 1998.gada 12.novembrī

tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ (lietas 11.lapa).

Saskaņā 2015.gada 26.marta deleģēšanas līgumu Nr., kas noslēgts starp Aizkraukles novada pašvaldību un Aizkraukles novada SIA „LAUMA

A”, prasītāja pārvalda un apsaimnieko Aizkraukles novadā privatizētās dzīvojamās mājas, kuras ar aktu dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldījumā,

pašvaldībai piederošās dzīvojamo māju kopīpašuma domājamās daļas, piesaistītās teritorijas, tai skaitā dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 14.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkts nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, savukārt 2.punkts

nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu. Saskaņā ar minētā likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantam, dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver obligāti veicamās darbības (dzīvojamās mājas

uzturēšana, sanitārā apkope atbilstoši normatīvo aktu prasībām, siltumenerģijas, arī dabasgāzes piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu

nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas

kopīpašumā esošajai daļai u.c.) un citas pārvaldīšanas darbības.

No prasības pieteikumā un parāda aprēķinā norādītā secināms, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi dzīvokļa īpašnieces pienākumus attiecībā uz

apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumu segšanu un komunālajiem maksājumiem, iekrājot laika periodā no 2016.gada maija līdz 2017.gada

30.novembrim parādu 553,97 euro (lietas 32.lapa).

Parāda aprēķins veikts ņemot vērā pašvaldības noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksājumu apmērus (lietas 17.-

31.lapa).

Atbildētāja savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojusi. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus

par parāda aprēķinu, nav norādījusi uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai kādā daļā nebūtu izpildījusi pienākumus. Tāpat atbildētāja

nav iesniegusi pierādījumus, ka savas maksājumu saistības pret prasītāju būtu izpildījusi un parādu būtu samaksājusi, kā to nosaka Civillikuma 1838.panta

pirmā daļa, jo tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētāja nav pienācīgi pildījusi Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļa īpašnieces pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,

uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, no atbildētājas

piedzenams dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parāds par laika periodu no 2014.gada maija līdz 2017.gada 30.novembrim

553,97 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, kas nosaka, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī tā apmēru.

Prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, nav pieteikusi lūgumu atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai saņemt

likumiskos procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta

2007.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-75, 2009.gada 25.novembra lēmumu lietā Nr.SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa spriedumu lietā

Nr.SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību

par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

procentus. Ievērojot minēto, ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas 553,97 euro par laika periodu līdz sprieduma pilnīgai izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 83,10 euro apmērā (lietas 9.lapa).

Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā (lietas 2.,10.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Minētie tiesas izdevumi piedzenami no

atbildētājas par labu prasītājai.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. pantu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu,

189., 190., 193., 195., 204.1, 250.26 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada SIA „LAUMA A”, vienotais reģistrācijas Nr.48703000781,

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parādu par laika periodu no 2016.gada maija līdz 2017.gada 30.novembrim 553,97 euro

(pieci simti piecdesmit trīs euro un 97 centi), valsts nodevu 83,10 euro (astoņdesmit trīs euro un 10 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3,30 euro (trīs euro un 30 centi).

Noteikt Aizkraukles novada SIA „LAUMA A”, vienotais reģistrācijas Nr.48703000781, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers.

A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas 553,97 euro.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese S.Vikentjeva