Legislator Case Law & Legislation
C32376512 / C-2132-13 AI generated

Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and damages from resident.

Case Number C32376512 / C-2132-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ruled in favor of the management company, ordering the resident to pay outstanding maintenance and utility fees totaling LVL 3,741.14 plus damages of LVL 3,187.92. The plaintiff successfully argued that the resident had a contractual obligation to pay for services rendered since the property was privatized, while the defendant failed to demonstrate any valid defense. Consequently, the judgment established the resident's liability for the debt and awarded interest and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law on Property Management; Civil Code Art. 1587, 1651, 1652, 1662, 1716, 1720, 1732, 1779, 1828: A resident is liable for maintenance and utility fees owed to the management company under a valid service agreement, and must pay liquidated damages for breach of contract.

Keywords

AI generated
property management fees utility service debt liquidated damages privatization agreement maintenance liability civil procedure law court costs award

Cited Legislation

AI generated
Civil Law on Property Management Art. 8
Civil Law on Property Management Art. 8 para. 2
Civil Law on Property Management Art. 10
Civil Code Art. 1587
Civil Code Art. 1651
Civil Code Art. 1652 para. 3
Civil Code Art. 1662
Civil Code Art. 1716
Civil Code Art. 1720
Civil Code Art. 1732
Civil Code Art. 1779
Civil Code Art. 1828
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 41 para. 1
Civil Procedure Law Art. 93
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C32376512/213213,

Lietvedības Nr.C-2132/9

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013. gada 17. oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,

ar tiesas sēdes sekretāru /sekretārs/,

piedaloties prasītājas pilnvarotam pārstāvim /pers. B/ un atbildētāja pilnvarotai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. D/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, norādot, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms

reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis”) apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 „Par dzīvojamo

māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada

5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 26.septembra Nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.569) atrodas māja /adrese/.

Saskaņā ar 2003. gada 2. aprīļa pirkuma līgumu atbildētājs /pers. D/ ieguvis īpašuma tiesības līdz dzīvojamās mājas privatizācijai uz

dzīvokli Nr/adrese/. 2006. gada 3. jūlijā, pamatojoties uz pirkuma līgumu, kas noslēgts ar Rīgas pilsētas Valsts un pašvaldības

dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, atbildētājs reģistrējis īpašuma tiesības zemesgrāmatā. 2003.gada 2.aprīlī starp prasītāju un

atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums par dzīvokli Nr/adrese/. Saskaņā ar līgumu

atbildētājs apņēmies norēķināties par dzīvojamās ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem. Prasītājs vienmēr pilnā apmērā izpildījusi savas saistības, taču atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Pamatojoties uz 2012.gada

13.novembra rēķinu Nr.2545061/12111 un saskaņā ar parāda summas aprēķinu, atbildētājas parāds par apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no 2008.gada 1. janvāra un uz 2012.gada 1.novembri sastāda: pamatparāds LVL

2920,89 un līgumsods LVL 7055,82, ko prasītāja labprātīgi samazinājusi līdz pamatparāda apmēram LVL 2920,89. Norāda, ka

līgumsoda aprēķins izdarīts, pamatojoties uz Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punktu, un saskaņā ar

to aprēķināts 0,3% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, 10.pantu un Civillikuma 1587.,

1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1720., 1732., 1779. un 1828. pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja

apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parādu LVL 2920,89 un līgumsodu LVL 2920,89, kā arī tiesāšanās izdevumus, nosakot

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

2013.gada 27.septembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka saskaņā ar iepriekš iesniegtiem

aprēķiniem un pamatojoties uz 2013. gada 12.septembra rēķinu Nr. 25450611/13091 un piedzenamās summas aprēķinu, atbildētājs

pamatparāds par apsaimniekošanas un komunāliem pakalpojumiem uz 2013. gada 26.septembri sastāda: pamatparāds LVL

3741,14 un līgumsods LVL 3187,92, kopā LVL 6929,06. Prasītāja lūdz tiesu palielināt prasības apmēru un piedzīt no atbildētāja

pamatparādu LVL 3741,14, līgumsodu LVL 3187,92, kā arī tiesāšanās izdevumus.

2013. gada 21. janvārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ rakstveida paskaidrojumi prasībai, kuros norāda, ka atzīst prasību daļā par

LVL 2920,89 piedziņu. Parāds izveidojies, jo materiālā stāvokļa dēļ atbildētājs nav spējis veikt maksājumus.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādītajiem

motīviem un pamatiem. Paskaidroja, ka ar atbildētāju 2013. gada 25. martā ticis noslēgts izlīgums, bet atbildētājs nav veicis nevienu

maksājumu izlīguma izpildei, un izlīgums ir zaudējis spēku.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji, Paskaidroja, ka atzīst prasību daļā par pamatparāda LVL

3741,14 piedziņu, un atbildētājs samaksās to tuvākajā laikā, jo ir saņēmis aizdevumu. Viedokļa par līgumsoda piedziņas pamatotību

nav.

Noklausoties pušu paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2003. gada 2.aprīlī starp Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis” un /adrese/, īpašnieku /pers. D/

noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.165/2003.

No zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka 2006. gada 31. augustā Rīgas pilsētas zemesgrāmatā ir reģistrētas /pers. D/

īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr/adrese/, kadastra Nr. /numurs A/.

Ar Uzņēmuma reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu Nr.6-12/167284 ir reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot

komercsabiedrības Rīgas pašvaldības SIA „Mežciema namsaimnieks”, Rīgas pašvaldības SIA „Daugavas nami”, Rīgas pašvaldības

SIA „Juglas nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis”, Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, Rīgas

pašvaldības SIA „Avotu nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Valdemāra nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami”, Rīgas pašvaldības

SIA „Zemgale”, Rīgas pašvaldības SIA „Krasta nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA

„Purvciema nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”, Rīgas pašvaldības SIA „Sarkandaugava”, Rīgas pašvaldības SIA

„Ķengaraga nami”, un izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar vienoto reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Tādējādi SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks”, kas šobrīd apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis” tiesību un

saistību pārņēmēju.

Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Šobrīd dzīvokļa īpašuma jēdzienu, dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā

2011. gada 1. janvārī.

Prasība celta tiesā 2012. gada 13.decembrī, un tās pamats ir atbildētāja pieļauta dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde, tas ir,

maksājumu neveikšana laika periodā no 2008. gada 1. janvāra, līdz ar ko strīda, kas attiecināms uz laika periodu līdz 2010.gada

31. decembrim, izšķiršanā ir piemērojamas arī likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normas, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās

mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa

īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai

nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās

pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju

nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tādējādi /pers.D/ ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas

/adrese/, kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no

tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Atbildētājs samaksas pienākuma esamību un prasītājas norādītās pamatparāda

summas apmēru nav apstrīdējis, atzīstot parāda summu LVL 3741,14 apmērā par pamatotu.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka /pers. D/ būtu veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā.

No lietas materiāliem pievienotajiem komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķiniem redzams, ka

atbildētāja parāds sastāda LVL 3741,14.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6. punktā noteikts atbildētāja pienākums par maksājuma kavējumu

maksāt līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

No lietas materiāliem pievienotajiem aprēķiniem redzams, ka līgumsods uz 2013.gada 1.septembri sastāda LVL 3187,92.

Tā kā /pers. D/ nav veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās

daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, ir iestājusies viņa saistība ciest līgumsodu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai parādu

LVL 3741,14 un līgumsodu LVL 3187,92.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas, jo

saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva LVL

263,47 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 3,30.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, 93. pantu, 189.pantu, 190. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu

par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem LVL 3741,14 (trīs tūkstoši septiņi simti četrdesmit vienu latu

četrpadsmit santīmus), līgumsodu LVL 3187,92 (trīs tūkstoši viens simts astoņdesmit septiņus latus deviņdesmit divus santīmus) un

tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu LVL 263,47 (divi simti sešdesmit trīs latus četrdesmit septiņus santīmus) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 (trīs latus trīsdesmit santīmus), kopā piedzenot LVL 7195,83 (septiņi tūkstoši viens

simts deviņdesmit piecus latus astoņdesmit trīs santīmus).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. D/,

personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas LVL 3741,14 (trīs tūkstoši septiņi simti četrdesmit viens lats četrpadsmit santīmi).

Noteikt /pers.D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu

rajona tiesā.

Tiesnese S.Strakše