Trademark appeal dismissed as disputed mark differs visually and contextually from prior marks in tech sector.

ECLI:LV:AT:2019:0410.A420156116.2.S

Lieta Nr. A420156116, SKA-279/2019

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2019.gada 10.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: senatori Normunds Salenieks, Dace Mita, Līvija Slica

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „dCapture” pieteikuma par Patentu valdes Apelācijas padomes 2015.gada

9.decembra lēmuma (iebildumu lieta ApP/2015/M 67 886-Ie) atcelšanu, sakarā ar trešās personas Vācijas uzņēmuma d.velop AG kasācijas sūdzību

par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 26.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Vācijas uzņēmums d.velop AG vērsās Patentu valdē ar iebildumu pret pieteicējas SIA „dCapture” reģistrētās preču zīmes „dCapture”

(figurālā preču zīme) reģistrāciju Latvijā, norādot uz tās līdzību ar agrāk reģistrētām preču zīmēm „d.velop” (reģ. Nr.CTM 003739844), „d” (figurāla

preču zīme) (reģ. Nr.CTM 003777018), „d.ecs” (reģ. Nr.CTM008334121) un „d.3 smart” (reģ. Nr.CTM 012172061) (turpmāk – pretstatītās preču

zīmes).

[2] Ar Patentu valdes Apelācijas padomes 2015.gada 9.decembra lēmumu Nr. ApP/2015/M 67 886-Ie iebildums apmierināts un

apstrīdētās preču zīmes reģistrācija atzīta par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu. Lēmums pamatots ar to, ka gan apstrīdētās, gan pretstatītās zīmes

reģistrētas vienai preču pozīcijai, salīdzināmās zīmes veidotas pēc līdzīga principa un tām ir identiski sakritīgs elements – burts „d” – zīmes sākumdaļā, kas

vizuāli atdalīts no pārējās zīmes daļas, kā arī trešajai personai pieder preču zīmju saime, kuras attiecas uz specifiskām precēm un pakalpojumiem

informāciju tehnoloģiju jomā un apstrīdētā zīme varētu tikt uztverta kā trešās personas zīmju jauns variants (īpaši tādēļ, ka trešā persona no 2010. līdz

2014.gadam ir pārdevusi arī preci ar nosaukumu „d.capture”).

[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu.

[4] Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar 2017.gada 26.maija spriedumu pieteikumu apmierināja. Tiesas spriedums,

daļēji pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Nav strīda, ka pretstatītās preču zīmes ir laika ziņā agrākas un visas preču zīmes reģistrētas Nicas klasifikācijas vienā 9.klases preču

pozīcijā „datoru programmatūra” precēm. Lietā noskaidrojams, vai apstrīdētā un pretstatītās preču zīmes ir līdzīgas, vai ar tām saistītie produkti ir līdzīgi

un vai tās ir iespējams sajaukt. Preču zīmju novērtējumā ņemami vērā ne tikai kopīgie un atšķirīgie elementi, bet arī tas, kā zīmi uztvers patērētājs.

[4.2] Apstrīdētā preču zīme reģistrēta kā krāsaina figurāla preču zīme – neliela izmēra „d” treknrakstā, rozā krāsā un vārds „Capture”, kura

pirmais burts „C” ir balts ar rozā krāsas kontūru, pārējie burti melni; burts „d” novietots nedaudz augstāk par vārdu „Capture” un šos elementus atdala

vertikāla līnija rozā krāsā. Viena no pretstatītajām preču zīmēm reģistrēta kā figurāla – zīmi veido riņķa līnija, kuras centrā ir burts „d”, burta augšdaļa

skar riņķa līniju; zīmes grafiskais atveidojums ar pelēku un melnu ēnojumu rada iespaidu, ka aprakstītie elementi ir savienoti, reljefi, ar metāla spīdumu.

Pārējās pretstatītās zīmes ir vārdiskas, bez īpaša noformējuma.

[4.3] Salīdzināmās figurālās zīmes nav vizuāli līdzīgas. Sakritīgais elements – burts „d” – nav vizuāli dominējošs. Pretstatītajā figurālajā zīmē burts

„d” kopā ar riņķa līniju veido vienotu grafisku zīmi, kurā patērētāju daļa burtu „d” vizuāli var pat neizdalīt. Apstrīdētās preču zīmes kopiespaidā, ņemot

vērā krāsu izpildījumu, patērētājiem, kuru uzmanību vairāk piesaista grafiskais izpildījums, vizuāli burts „d” uztveras kopā ar rozā vertikālo līniju un pirmo

burtu „C”, kura kontūra arī ir rozā krāsā. Preču zīmēm ir lietots gan atšķirīgs fonts, gan krāsu salikums. Apstrīdētajā preču zīmē vizuāli dominējošs ir

vārds „Capture”, kas attēlots kontrastējoši melnā krāsā un tam kā vārdiskam elementam ir lielāka atšķirtspēja, un uz ko vieglāk atsaukties un kas

nesaistās ar pretstatīto figurālo zīmi „d”. Līdz ar to zīmes nav līdzīgas un sajaucamas, jo abu zīmju kopiespaids ir atšķirīgs. Ņemot vērā, ka šīs zīmes

reģistrētas kā figurālas, nevar piekrist, ka to salīdzinājumā kā noteicošais faktors būtu jāuzskata to vārdiska atveide tekstos.

[4.4] Apstrīdētajai preču zīmei un pretstatītajām zīmēm „d.velop”, „d.ecs” un „d.smart” ir neliela vizuāla līdzība. Salīdzināmajās zīmēs ir sakritīgs

elements – burts „d” zīmes sākumdaļā, tomēr tās nav veidotas pēc līdzīga principa. Pretstatītajās zīmēs šis burts atdalīts no pārējās zīmes ar punktu un

tajās lietoti tikai mazie burti. Apstrīdētajā preču zīmē punkta nav (netiek lietots arī vārdiskajā atveidē), taču burts atdalīts ar vertikālu līniju. Ņemot vērā,

ka salīdzināmās preču zīmes ir īsas, šīs atšķirības, lai arī nav dominējošas, ir pamanāmas un novērš uzmanību no kopīgā elementa, pievēršot to pārējiem

apzīmējumiem, kam ir ļoti zema līdzība. Lai gan pastāv zināma fonētiska līdzība salīdzināmo preču zīmju pirmā burta skanējumā, to kopīgā izruna un

skanējums būtiski atšķiras (gan latviešu, gan angļu valodā), tādēļ zīmes nav atzīstamas par fonētiski līdzīgām. Vērtējot semantisko līdzību, jāņem vērā, ka

informācijas tehnoloģiju jomā bieži tiek izmantota angļu valoda. Ir pamats pieņemt, ka lielākā daļa preču patērētāju apstrīdētās zīmes elementu „Capture”

asociēs ar angļu valodas vārdu, kam ir konkrēta terminoloģiska nozīme informācijas tehnoloģiju jomā, tomēr neviens no pretstatīto zīmju elementiem ar to

neasociējas. Minētais neitralizē nelielo vizuālo līdzību, kuru rada burts „d” preču zīmju sākumā.

[4.5] Tādēļ vien, ka trešajai personai pieder vairākas preču zīmes (preču zīmju saime), kuras attiecas uz specifiskām precēm un pakalpojumiem

informācijas tehnoloģiju jomā un kuras ietver burtu „d”, nepastāv konkrēto preču sajaukšanas iespēja, jo preču zīmes nav vizuāli, fonētiski vai semantiski

līdzīgas. Ieskatoties Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja datubāzē, konstatējama virkne preču zīmju, kas reģistrētas 9.klases precēm un ietver

burtu „d” vienu pašu vai kā pirmo vārda vai apzīmējuma burtu (tostarp atdalītu ar punktu). Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka šajā jomā preču zīme, kas

ietver burtu „d”, asociēsies tieši ar trešās personas precēm. Ir arī sagaidāms, ka šādu samērā specifisku preču vidusmēra patērētājs būs vairāk informēts

un piesardzīgāks par vienkāršāku preču patērētāju. Līdz ar to varbūtība, ka preču zīmes varētu tikt sajauktas, ir niecīga, un šādam patērētājam būtu jābūt

ārkārtīgi neuzmanīgam un neinformētam.

[4.6] Atsaucei uz trešās personas iepriekš Vācijā piedāvātu programmu ar nosaukumu „d.capture” nav izšķirošas nozīmes, jo trešā persona nav

reģistrējusi šādu preču zīmi. Nav saskatāma nepieciešamība iegūt lingvistisku atzinumu par preču zīmju vārdisko apzīmējumu līdzību.

[5] Trešā persona iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Kasācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nepareizi

interpretējusi un piemērojusi likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 7.panta pirmās daļas 2.punktu, norādot uz turpmāk

minētajām interpretācijas un piemērošanas kļūdām.

[5.1] Tiesa ir vērtējusi vienīgi to, vai zīmes ir sajaucami līdzīgas, bet nav analizējusi piemērojamo normu pēc tās sastāva un to, vai pastāv iespēja,

ka attiecīgie patērētāji zīmes var sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītas. Eiropas Savienības Tiesa skaidrojusi, ka jēdziens „asociācijas iespēja” nav

alternatīva jēdzienam „sajaukšanas iespēja”, bet gan paredzēts, lai precizētu sajaukšanas iespējas apjomu. Asociācijas iespēja ir iespējami izraisītais

patērētāju priekšstats, ka preces varētu nākt no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Tiesa nav vērtējusi, vai patērētāji

zīmes var uztvert kā savstarpēji saistītas.

[5.2] Salīdzinot preču zīmes kopumā, ņemamas vērā nevis to atšķirības, bet gan kopīgie elementi, kas izraisa asociācijas, kas var ietekmēt

patērētāja izvēli. Zīmju līdzības konstatēšanai ir pietiekami, ja līdzība pastāv starp vienu no novērtēšanas elementiem – vizuālo, fonētisko vai semantisko

līdzību. Tiesa ir konstatējusi gan fonētisko, gan vizuālo līdzību, bet nav piemērojusi vispārpieņemto Eiropas Savienības Tiesas praksi šajā novērtējumā, un

spriedumā ir pretrunīgas norādes attiecībā uz līdzības pastāvēšanu vai nepastāvēšanu.

[5.3] Apstrīdētās preču zīmes asociācijas ar trešās personas preču zīmēm pastiprina tas, ka trešajai personai pieder preču zīmju saime, kurā

preču zīmes sākas ar burtu „d” un veidotas pēc viena principa. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atziņām ir atzīstama sajaukšanas iespējamība, ja

apstrīdētā preču zīme ir līdzīga zīmēm, kuras veido sēriju, un tai piemīt īpašības, kuras var to asociatīvi saistīt ar sēriju (proti, sabiedrība apstrīdēto preču

zīmi uzskatītu par daļu no sērijas). Nelielas grafiskas saimes kopīgā komponenta atšķirības neliedz pieņemt, ka pastāv preču zīmju sērija, ja sabiedrība

šādas atšķirības varētu uzskatīt par tās pašas produktu līnijas mūsdienīgu prezentēšanas veidu. Ja apstrīdētajā apzīmējumā tāds pats (vai ļoti līdzīgs)

elements atrodas tādā pašā vietā, ir nopietns pamats uzskatīt, ka šo preču zīmi varētu asociēt ar agrāko preču zīmju saimi. Par preču zīmē ietilpstošu

varētu uzskatīt arī nereģistrētu preču zīmi, ja tas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem. Tiesas secinājums, ka nereģistrētās preču zīmes

(„d.capture”) izmantošanai nav nozīmes, ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi.

Motīvu daļa

[6] No iesniegtās kasācijas sūdzības redzams, ka, kasatora ieskatā, apgabaltiesa, vērtējot, vai vidusmēra patērētājs salīdzināmās preču zīmes

varētu uzlūkot kā savstarpēji saistītas, nepamatoti nav ņēmusi vērā, ka pretstatītās preču zīmes (figurālā preču zīme „d” un vārdiskās preču zīmes

„d.velop”, „d.esc”, „d.3 smart”) ir daļa no preču zīmju saimes, kaut gan šajā preču zīmju saimē visas reģistrētās preču zīmes attiecas uz specifiskām

precēm informācijas tehnoloģiju jomā un satur vienojošo elementu – burtu „d” vārdiskā elementa sākumā (piemēram, preču zīmju saimē ir vārdiskās

preču zīmes „d.ecs platinum”, „d.3 smart explorer”, „d.ecs forms”). Proti, ņemot vērā, ka salīdzināmās preču zīmes reģistrētas viena veida precēm –

datoru programmatūrai –, ir pamats uzskatīt, ka vidusmēra patērētājs apstrīdēto preču zīmi burta „d” lietojuma dēļ varētu uzlūkot kā saistītu ar kasatora

preču zīmju saimi.

[7] Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksei, pastāvot preču zīmju „saimei” vai „sērijai”, sajaukšanas iespēja īpaši izriet no iespējas, ka

patērētājs var kļūdīties attiecībā uz to preču vai pakalpojumu izcelsmi, kuri apzīmēti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un kļūdaini uzskatīt, ka tā ir šīs

preču zīmes saimes vai sērijas daļa (Eiropas Savienības Tiesas 2007.gada 13.septembra sprieduma lietā Il Ponte Finanziaria v OHIM, C-234/06 P,

ECLI:EU:C:2007:514, 63.punkts).

Tāpēc vērtējumā, vai vidusmēra patērētājs preču zīmi varētu uzlūkot kā daļu no preču zīmju saimes vai sērijas, nepieciešams identificēt to elementu,

kas preču zīmju saimē vai sērijā norāda uz piederību tai. Savukārt pēc tam tiesai jāpārbauda, vai preču zīmju saimei raksturīgais elements lietots arī

apstrīdētajā preču zīmē un attiecīgi, vai tā lietojums konkrētajos apstākļos rada pamatu uzskatam, ka konkrēta preču zīme pieder konkrētajai preču zīmju

saimei (sal. Eiropas Savienības Vispārējās Tiesas 2016.gada 5.jūlija sprieduma lietā Future Enterprises v EUIPO, T?518/13,

ECLI:EU:T:2016:389, 42.-46.punkts).

Novērtējot sajaukšanas iespējas esamību, kas izriet no reģistrācijai pieteiktas preču zīmes asociācijas ar preču zīmju sēriju, preču zīmju sērijas vai

saimes faktors ir nozīmīgs tikai tad, ja konfliktējošo preču zīmju kopējais elements ir atšķirtspējīgs. Ja šis elements ir aprakstošs, tas nav piemērots, lai

radītu sajaukšanas iespēju (Vispārējās tiesas 2014. gada 25. novembra spriedums apvienotajās lietās UniCredit v OHMI - Union Investment

Privatfonds (UNIWEB), T?303/06 RENV un T?337/06 RENV, ECLI:EU:T:2014:988, 45. punkts; Vispārējās tiesas 2015. gada 8. jūlija

spriedums lietā Deutsche Rockwool Mineralwoll/OHMI – Redrock Construction (REDROCK), T?548/12, ECLI:EU:T2015:478, 92.​–95. punkts).

Turklāt preču zīmes asociācijas ar agrāku preču zīmju sēriju iespēja ir pieļaujama tikai tad, ja ir izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, agrāk

reģistrēto preču zīmju sērijas īpašniekam ir jāsniedz izmantošanas pierādījums par visām sērijai piederošajām preču zīmēm vai vismaz par vairākām preču

zīmēm, kuras var veidot „sēriju”. Ja nav šādas izmantošanas pierādījuma, sajaukšanas iespēja, ko eventuāli izraisa reģistrācijai pieteiktās preču zīmes

parādīšanās tirgū, ir jāvērtē, salīdzinot katru no agrākajām preču zīmēm, aplūkotu atsevišķi, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Otrkārt, reģistrācijai

pieteiktajai preču zīmei ir jābūt ne tikai līdzīgai preču zīmēm, kuras veido sēriju, bet tai arī jāpiemīt tādām īpašībām, kuras var to sasaistīt ar sēriju. Tas tā

nebūs gadījumā, kad, piemēram, agrāko sērijveida preču zīmju kopīgais elements reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē tiek izmantots atšķirīgā pozīcijā no

tās, kurā tas parasti atrodas sērijā ietvertajās preču zīmēs, vai ar semantiski atšķirīgu saturu (sal. Vispārējās tiesas 2006. gada 23. februāra spriedums

lietā Il Ponte Finanziaria v OHMI - Marine Enterprise Projects (BAINBRIDGE), T-194/03, ECLI:EU:T:2006:65, 125.–127. punkts; Vispārējās

tiesas 2014. gada 25. novembra spriedums apvienotajās lietās UniCredit v OHMI - Union Investment Privatfonds (UNIWEB), T?303/06 RENV

un T?337/06 RENV, ECLI:EU:T:2014:988, 58. punkts).

Novērtējot sajaukšanas iespējas, preču zīme vispirms ir jāsalīdzina ar katru no agrākajām preču zīmēm atsevišķi un pēc tam, vērtējot sajaukšanas

iespēju, ir jāpārbauda prasītājas arguments, ar ko tā apgalvo par šķietamu agrāko preču zīmju „saimi” vai „sēriju” (Vispārējās tiesas 2006. gada 23.

februāra spriedums lietā Il Ponte Finanziaria v OHMI - Marine Enterprise Projects (BAINBRIDGE), T-194/03, ECLI:EU:T:2006:65, 85. punkts).

Ja iebilduma iesniedzēja zīmes veido preču zīmju saimi, jaunas preču zīmes reģistrāciju var apstrīdēt, ja tā veidota pēc tādas pašas struktūras un ja

tām ir līdzība konceptuālajā aspektā, ievērojot, ka patērētājs parasti pievērš vairāk uzmanības vārdu sākumdaļai (sal. Vispārējās tiesas 2014. gada

25. novembra spriedums apvienotajās lietās UniCredit v OHMI - Union Investment Privatfonds (UNIWEB), T?303/06 RENV un T?337/06 RENV,

ECLI:EU:T:2014:998, 54. punkts).

[8] Senāta ieskatā, iebilduma iesniedzēja preču zīmes saimei kopīgajam elementam „d” nav ne tiešas, ne arī tūlītējas nozīmes saistībā ar

apzīmētajiem pakalpojumiem, tāpēc tas nevarētu tikt uzskatīts par aprakstošu saistībā ar pakalpojumiem, kuriem zīmes reģistrētas (sal. Vispārējās tiesas

2014. gada 25. novembra spriedums apvienotajās lietās UniCredit v OHMI - Union Investment Privatfonds (UNIWEB), T?303/06 RENV un T?

337/06 RENV, ECLI:EU:T:2014:988, 88. punkts). Līdz ar to elements „d” principā varētu būt tāds, kas var būt par pamatu, lai veidotu preču zīmju

saimi.

Lai noskaidrotu, ka iebilduma iesniedzējam pieder preču zīmju saime, tiesai, pirmkārt, bija jāpārliecinās ne vien par to, ka preču zīmes ir reģistrētās,

bet arī, ka vismaz vairākas no tām iebilduma iesniedzējs ir faktiski izmantojis (sal. Vispārējās tiesas 2006. gada 23. februāra spriedums lietā Il Ponte

Finanziaria v OHMI - Marine Enterprise Projects (BAINBRIDGE), T-194/03, ECLI:EU:T:2006:65, 125.–127. punkts; Vispārējās tiesas

2014. gada 25. novembra spriedums apvienotajās lietās UniCredit v OHMI - Union Investment Privatfonds (UNIWEB), T?303/06 RENV un T?

337/06 RENV, ECLI:EU:T:2014:988, 58. punkts).

Otrkārt, tiesai bija jānoskaidro, vai apstrīdētajai preču zīmei piemīt tādas īpašības, kuras var to sasaistīt ar iebilduma iesniedzēja preču zīmju saimi.

Konkrētajā gadījumā gan iebilduma iesniedzēja preču zīmju saimei (vārdiskajām preču zīmēm), gan reģistrācijai iesniegtajai preču zīmei kopīgais

elements „d” ir novietots vienā un tajā pašā pozīcijā (pirms pārējiem burtiem vai cipariem), tām ir līdzīga struktūra (burts „d” ir ar punktu vai svītru atdalīts

no pārējiem preču zīmes burtiem vai cipariem) (sal. Vispārējās tiesas 2016. gada 5. jūlija spriedums lietā Future Enterprises/EUIPO - McDonald's

International Property (MACCOFFEE), T?518/13, ECLI:EU:T:2016:389, 66., 70. punkts).

Vienlaikus atšķirībā no iebilduma iesniedzēja vārdiskajām preču zīmēm grafiskajai preču zīmei ir atšķirīga struktūra – burts „d” ir ietverts aplī un tas

nav pirmais no vairākiem burtiem vai cipariem. Turklāt „d” grafisko zīmi var uztvert gan kā burtu „d”, gan arī kā abstraktu vizuālu elementu, vēl jo vairāk,

ja īpašais vizuālais noformējums ļauj domāt par zīmes telpiskumu. Tāpēc, Senāts piekrīt apgabaltiesai, ka nav pamata to uzskatīt par piederīgu preču

zīmju saimei. Līdz ar to bija vērtējama tikai sajaucamā līdzība ar iebilduma iesniedzēja vārdiskajām preču zīmēm.

[9] Senāts piekrīt kasatora norādītajam, ka viena burta lietojumu vienā un tajā pašā vietā var uzskatīt par preču zīmju saimes kopīgo pazīmi

(vienojošo elementu). Tāpēc tāds pats šāda burta lietojums citā preču zīmē var radīt priekšstatu par preču zīmes saistību ar preču zīmju saimi. Tomēr

minētais nav absolutizējams, jo jāņem vērā, ka, ja elements, kas ir līdzīgs, tomēr nesakrīt ar preču zīmju saimē esošo elementu, tas var tikt atzīts arī par

pietiekami atšķirīgu, lai preču zīmi uzskatītu par atšķirīgu (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 15. oktobra spriedums lietā Debonair Trading

Internacional/ITSB, C?270/14 P, ECLI:EU:C:2015:688, 36.–41. punkts).

Apgabaltiesa, novērtējot kasatora preču zīmju saimi, konstatējusi, ka tajā esošo preču zīmju vienojošais elements ir burts „d”, kas lietots kopā ar

vārdiskajiem elementiem „velop”, „ecs” vai „3.smart”. Apgabaltiesa arī secinājusi, ka preču zīmju saimē pēc burta „d” lietotie vārdiskie elementi nav

uzskatāmi par patstāvīgiem vārdiem (jēdzieniem) angļu valodā (izņemot vārdisko elementu „smart”, tomēr arī tas lietots ar elementu „3”). Tādējādi, pretēji

kasatora iebildumiem, apgabaltiesa nav konstatējusi, ka preču zīmju saimes vienojošais elements ir vienīgi burts „d”, kas lietots preču zīmes sākuma daļā,

bet gan burts „d” lietots kopā ar citiem vārdiskajiem elementiem, kas paši par sevi neveido patstāvīgu vārdu (apzīmējumu), un no kuriem tas atdalīts ar

pieturzīmi – punktu. Attiecībā uz apstrīdēto preču zīmi apgabaltiesa secinājusi, ka apstrīdētajā preču zīmē vārdiskā elementa sākuma daļā burts „d” ir

lietots, atdalot to no preču zīmes vārdiskā elementa ar vertikālu svītru. Savukārt burtam „d” sekojošais vārdiskais elements – „Capture” – apzīmē

patstāvīgu jēdzienu angļu valodā. Turklāt minētais vārds, atšķirībā no pretstatītajām preču zīmēm, atveidots ar lielo sākuma burtu, tādējādi uzsverot šī

vārdiskā elementa patstāvīgo nozīmi.

Tādējādi apgabaltiesa secinājusi, ka apstrīdētajā preču zīmē burta „d” lietojums, vērtēts kontekstā ar tā vizuālo atveidu un tam sekojošā vārdiskā

elementa raksturu, atšķiras no pretstatīto preču zīmju saimes. Apgabaltiesa arī ņēmusi vērā, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja datubāzē ir

konstatējama virkne ar Nicas klasifikācijas 9.klases precēm, kas ietver burtu „d” vienu pašu vai kā pirmo vārda vai apzīmējuma burtu (tajā skaitā, atdalot

to ar punktu). Līdz ar to apgabaltiesa secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka informācijas tehnoloģiju jomā preču zīme, kas ietver burtu „d”, asociētos tieši

ar kasatora preču zīmju saimi.

Konkrētajos apstākļos vienīgais, kas apstrīdēto preču zīmi saista ar pretstatīto preču zīmju saimi, ir burta „d” lietojums preču zīmes vārdiskā

elementa sākuma daļā, tomēr viss pārējais – pēc burta „d” sekojošie vārdi, to nozīme un atveidojums – preču zīmēs atšķiras. Senāts piekrīt apgabaltiesas

sprieduma apsvērumiem saistībā ar to, ka informācijas tehnoloģiju jomā burts „d” var izraisīt tiešas asociācijas ar informācijas apstrādi digitālajā formā,

angļu valodas vārdu data (dati) vai latviešu valodas vārdiem – datortehnika, datorprogrammas. Tāpēc burta „d” lietojums šīs nozares preču zīmē nav

uzskatāms par tādu elementu, kam piemistu augsta atšķirtspēja. Senāts piekrīt apgabaltiesai, ka salīdzināmās preču zīmes reģistrētas tādām precēm

(datoru programmatūrai), kuru vidusmēra patērētājs ir pietiekami izglītots informācijas tehnoloģiju lietotājs. Tāpēc, ņemot vērā burta „d” atšķirīgo vizuālo

atveidi, lietojumu kontekstā ar sekojošajiem vārdiskajiem elementiem, kā arī ar šo burtu saistītās asociācijas informācijas tehnoloģiju jomā, Senāts piekrīt

apgabaltiesai, ka apstrīdētā preču zīme vidusmēra patērētājam neradīs priekšstatu par saistību ar preču zīmju saimi.

[10] Tāpat Senāts uzskata par kļūdainu kasatora norādi, ka apgabaltiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā, ka pieteicēja iepriekš ir izplatījusi

programmu ar nosaukumu „d.capture”.

No apelācijas instances tiesas sprieduma redzams, ka apgabaltiesa minēto ir ņēmusi vērā un atzinusi, ka šim apstāklim salīdzināmo preču zīmju

sajaucamības un priekšstata par savstarpējo saistību novērtējumā nav izšķirošas nozīmes, jo kasators šo nosaukumu nav reģistrējis kā preču zīmi. Turklāt

kasators kasācijas sūdzībā nav arī norādījis argumentus, kuru dēļ apsvērumi par minēto kasatora datorprogrammu varētu ietekmēt secinājumus par

pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu.

[11] Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts, bet

iesniegtā kasācijas sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 26.maija spriedumu, bet Vācijas uzņēmuma d.velop AG kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

N. Salenieks D. Mita L. Slica