Court orders insurance company to pay damages and legal costs to assignee after debt transfer.

Lietas Nr. C68507918

Lietas arhīva Nr. C-2368-19/27

ECLI:LV:RPPT:2019:0523.C68507918.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 23. maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Lana Leja

ar tiesas sēžu sekretāri Līvu Ošenieci

piedaloties Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Business Advice” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Ābikam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Business Advice” prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu atlīdzības

piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[ 1 ] 2018. gada 3. decembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Business Advice”

(turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīti tālāk minētie apstākļi un argumenti.

2017. gada 20. jūnijā maksātnespējīgās AAS “BALVA” administratore un prasītāja noslēgušas cesijas līgumu, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

2007. gada 24. jūnijā atbildētājs, vadot transportlīdzekli Renault Megane Scenic, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, izraisīja ceļu satiksmes

negadījumu, kā rezultātā bojāts /pers. B/ īpašums – garāža Nr. 265 (/adrese/).

Par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju atzīts atbildētājs, kurš atstāja notikumu vietu. Par minēto pārkāpumu atbildētājam uzlikts administratīvais

sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piekto daļu.

Transportlīdzekļa Renault Megane Scenic, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, īpašnieka un tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība bija

apdrošināta AAS “BALVA”, apdrošināšanas polise Nr. CA021113.

/pers. B/ AAS “BALVA” iesniedza apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par īpašuma bojājumiem. 2007. gada 13. septembrī AAS “BALVA”

nolēma izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību 1928,21 Ls jeb 2743,60 euro apmērā un 2007. gada 18. septembrī pārskaitīja to /pers. B/.

2007. gada 23. novembrī AAS “BALVA” nosūtīja atbildētājam pretenziju Nr. 6?819/07, kurā lūdza atlīdzināt zaudējumus 1928,21 Ls jeb

2743,60 euro. Atbildētājs pretenziju saņēmis 2007. gada 26. novembrī. 2015. gada 27. aprīlī LAAS “BALVA” atkārtoti nosūtīja pretenzijas vēstuli par

zaudējumu atlīdzināšanu.

Prasītāja 2017. gada 15. augustā atbildētājam nosūtīja paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu prasītājai un pirmstiesas brīdinājumu, ar kuru

lūdza atbildētāju nokārtot parādsaistības. Vienlaikus atbildētājs brīdināts, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā pret viņu tiks uzsākts piedziņas process.

2018. gada 28. martā prasītāja nosūtīja atbildētājam atkārtotu brīdinājumu. Atbildētājs zaudējumu atlīdzināšanu līdz prasības celšanas dienai nav veicis.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1757., 1759., 1765. pantu, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “?” apakšpunktu.

[1.3] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 2743,60 euro un visus tiesāšanās izdevumus. Noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos

6 % gadā no zaudējumu summas.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja pilnā apjomā uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, uz tiesas sēdi aicināts ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 59. panta pirmo daļu un 156. panta pirmo daļu, nolemj skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

M o t ī v u d a ļ a

[4] Noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[5] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 2743,60 euro apmērā.

Lietā nodibināts, ka 2017. gada 20. jūnijā starp maksātnespējīgās AAS “BALVA” administratori Aiju Lamberti kā cedentu un prasītāju kā

cesionāru noslēgts cesijas līgums, ar kuru cedents par atlīdzību cedē cesionāram prasījuma tiesības pilnā apmērā, tostarp ar visiem iespējamiem to

blakustiesībām un blakus prasījumiem, kas radušies līdz līguma noslēgšanas brīdim un kas radīsies nākotnē pēc līguma parakstīšanas (lietas 8. lapa).

Atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju paziņots ar 2017. gada 15. augusta paziņojumu (lietas 21. lapa).

Kā arī vienošanās Nr. 1 pie 2017. gada 20. jūnija cesijas līguma izraksts apstiprina, ka maksātnespējīgās AAS „BALVA” administratore Aija

Lamberte nodevusi prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju saskaņā ar BALVA polisi Nr. CA021113 (lietas 9. lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798. pantā noteikts, ka par cesijas priekšmetu

var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un

pat nākami, un nedroši.

Civillikuma 1800. pants noteic, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības priekšmets;

bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Civillikuma 1801. pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar

Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un

izlietot to pret parādnieku.

Saskaņā ar Civillikuma 1806. panta pirmo daļu cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats

prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret

cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Tiesa atzīst, ka prasītāja, pamatojoties uz 2017. gada 20. jūnija cesijas līguma pamata, ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[6] Ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) informācijas sistēmas izziņu par ceļu

satiksmes negadījumu apstiprinās, ka atbildētājs 2007. gada 24. jūnijā plkst. 20:26 /adrese/ vadot transportlīdzekli Renault Megane Scenic, valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/izraisīja ceļu satiksmes negadījumu uzbraucot šķērslim. Mantas bojājumi – garāžas vārti. Atbildētājam saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 piekto daļu un 149.4 četrpadsmito daļu uzlikts administratīvais sods (lietas 10. lapa).

Cietušā īpašuma īpašnieks /pers. B/ iesniedzis AAS “BALVA” pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ceļu satiksmes

negadījuma rezultātā nodarītajiem garāžas Nr. 265 sienas un vārtu bojājumiem (lietas 26. -29. lapa).

2007. gada 25. jūnija izziņa Nr. 12/07 apstiprina, ka /pers. B/ ir Garāžu celtniecības un ekspluatācijas kooperatīvās sabiedrības “/nosaukums/”

biedrs un viņam pieder garāža Nr. 265 (lietas 12. lapa), līdz ar to atzīstams, ka /pers. B/ pamatoti vērsies pie AAS “BALVA” par apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu, jo atbildētājs savu transportlīdzekli bija apdrošinājis AAS “BALVA”.

Ar SIA “/nosaukums/” tāmi garāžas remontam apstiprinās, ka garāžas Nr. 265 sienas un vārtu remonta izmaksas veido 1954,88 Ls jeb

2781,54 euro (lietas 14. lapa). Savukārt AAS “BALVA” zaudējumu atlīdzināšanas aprēķins apstiprina, ka garāžas Nr. 265 sienas un vārtu remonta

izmaksas veido 1928,21 Ls jeb 2743,60 euro (lietas 13. lapa).

AAS “BALVA” 2007. gada 13. septembrī pieņēma lēmumu Nr. AP1-272897-0 izmaksāt /pers. B/ zaudējumu atlīdzību 1928,21 Ls jeb

2743,60 euro par garāžas sienas un vārtu remontu pēc polises Nr. CA021113 (lietas 15. lapa).

2007. gada 18. septembra maksājuma uzdevums Nr. 8255 apliecina, ka AAS “BALVA” /pers. B/ pārskaitījusi 1928,21 Ls jeb

2743,60 euro (lietas 16. lapa)

2007. gada 23. novembrī un 2015. gada 27. aprīlī AAS “BALVA” nosūtījusi atbildētājam pretenzijas vēstules par zaudējumu atlīdzību, lūdzot

atlīdzināt izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1928,21 Ls jeb 2743,60 euro apmērā, kas izmaksāta, atlīdzinot /pers. B/ 2007. gada 24. jūnijā izraisītā

ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radītos zaudējumus.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “c” apakšpunktā

noteikts, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai

personai, ja tas pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai

izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida

konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei.

Ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) informācijas sistēmas izziņu par ceļu satiksmes

negadījumu pierādīts, ka transportlīdzekļa Renault Megane Scenic, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājs – atbildētājs pēc ceļu satiksmes

negadījuma, pretēji noteiktajai kārtībai, ir atstājis notikuma vietu, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ir tiesīga vērst regresa prasību pret atbildētāju. Lietā

nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu apstrīdējis ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, tajā skaitā, ka atstājis ceļu satiksmes negadījuma vietu.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Saskaņā ar Civillikuma 1773. pantu zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs –

kad tas cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.

Ievērojot to, ka atbildētājs ir atzīts par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā un viņš pēc ceļu satiksmes negadījuma atstājis notikuma vietu,

tiesa atzīst, ka prasītājai nodarītie zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 2743,60 euro apmērā radušies atbildētāja prettiesīgas darbības

rezultātā.

Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Tiesa atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi apstiprina zaudējumu atlīdzības pienākuma priekšnoteikumu esību, tas ir, ir konstatēts zaudējumu

apmērs, atbildētāja prettiesiska rīcība un cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem.

Konstatējot atbildētāja vainu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, kā rezultātā iestājusies prasītājas saistība izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību

atbilstīgi noslēgtajam apdrošināšanas līgumam, prasītājai nodarītie zaudējumi nav atzīstami par nejaušiem, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu un

1779. pantu atbildētājam ir pienākums tos atlīdzināt, atzīstot prasību par pamatotu.

[7] Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Juridiskajā literatūrā atzīts, ka likumiskie procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc satura ir cita veida prasījums, tas vairs nav prasījums par

uzturlīdzekļu maksāšanu, kredīta neatdošanu, preču vai pakalpojumu samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma

izpildīšanas kavējumu, tātad nepakļaušanos kompetentās tiesu institūcijas spriedumam, kura izraisījusi nepieciešamību vērsties pie tiesu izpildītāja ar

pieteikumu par piespiedu izpildi (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-1331/2016).

Līdz ar to prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei 6 %

gadā no zaudējumu summas. Procentu pieaugums apstājas, iestājoties Civillikuma 1763. pantā norādītajiem apstākļiem.

[8] Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Ar 2019. gada 25. aprīļa rēķinu Nr. 25/04, apstiprinās, ka zvērināts advokāts Jānis Ābiks prasītājai izrakstījis rēķinu 400,00 euro apmērā par

juridisko palīdzību, dokumentu sagatavošanu un pārstāvēšanu civillietā Nr. C68507918 (lietas 40. lapa).

Savukārt ar pilnvaru un orderi, apstiprinās, ka tie izsniegti zvērinātam advokātam Jānim Ābikam (lietas 24.- 25. lapa).

Atbilstīgi Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktam prasītājas izdevumi advokāta palīdzības apmaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs, un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par 30 % no prasījuma

apmierinātās daļas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Prasība apmierināta 2743,60 euro apmērā, līdz ar to atbilstīgi Civilprocesa likuma 44. panta nosacījumiem no atbildētāja par labu prasītājai

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā, proti, 400,00 euro apmērā (2743,60 euro x 30 % =

823,08 euro x 50 % = 411,54 euro).

[9] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus (..).

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 2743,60 euro. Iesniedzot prasību prasītāja samaksājusi valsts nodevu 344,38 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro. Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 344,38 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā, kopā 347,58 euro.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 92. - 97., 189.- 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Business Advice” prasību pret /pers. A/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Baltic Business Advice”, vienotais reģistrācijas

Nr. 40003953099, zaudējumus 2743,60 euro, izdevumus par advokāta palīdzību 400,00 euro un tiesas izdevumus 347,58 euro, kopā 3491,18 euro

(trīs tūkstoši četri simti deviņdesmit viens euro un astoņpadsmit centi).

Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami ar pārskaitījumu uz Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Business Advice”, vienotais reģistrācijas Nr.

40003953099, norēķinu kontu Nr. LV15HABA0551043937061, kods: HABALV22, “Swedbank” AS.

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Baltic Business Advice”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003953099, tiesības par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus

gadā no piedzītās, bet nesamaksātās zaudējumu summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot nesamaksātā zaudējumu

apmēru.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2019. gada 23. maija, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese Lana Leja