Court fully allows landlord's simplified procedure claim for unpaid property management fees and interest.

Lietas Nr. C29242221

Lietvedības Nr.C-2422-21/4

ECLI:LV:RLPT:2021:1216.C29242221.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2021.gada 16.decembrī.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Skaidrīte Hrebtova

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (pēc nosaukuma maiņas – SIA “Civinity Mājas Jūrmala”) prasībā

vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

2021.gada 18.janvārī SIA „Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk – prasītājs) vērsās tiesā ar prasību vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu pret

/pers. A/ (turpmāk – atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ informāciju, atbildētājs ir dzīvokļa /adrese/

īpašnieks.

Jūrmalas pilsētas dome saskaņā ar 2014.gada 11.februārī noslēgto pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194 dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas

pienākumu ir nodevusi prasītājam.

Atbildētājs laika periodā no 2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 30.novembrim nav pildījis savas kā dzīvokļa īpašnieka saistības, maksājumus

veicis neregulāri, kā rezultātā ir izveidojies parāds 570,73 EUR.

Līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētājs nav dzēsis parādu, kaut gan prasītājs ir veicis atbildētāja nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja piestādītos rēķinus, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un

kārtībai.

Prasītājs lūdz tiesu:

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu no 2019.gada

1.septembra līdz 2020.gada 30.novembrim 570,73 EUR;

- atzīt prasītāja tiesības saņemt procentus – 6% (seši procenti) apmērā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz

brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1652.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu 2021.gada 26.janvārī ierakstītā vēstulē atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīti dokumenti –

prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojumu veidlapa, paziņojums par lietas ierosināšanu un paskaidrojumu sniegšanu. Paziņojumā ietverts izraksts no

Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām un pienākumiem (lietas 37.lapa).

2021.gada 21.aprīlī tiesā ir saņemts atbildētāja iesniegums, kuru var uzskatīt par paskaidrojumu par prasību kurā cita starpā norādīts, ka ar savu

prasības pieteikumu prasītājs apzināti maldina tiesu. Prasītājs vēršoties tiesā neaizstāv savas aizskartās un ar likumu aizsargātās tiesības. Uz doto brīdi

prasītājs atbildētājam pēc provizoriskiem aprēķiniem ir parādā 2500 EUR.

Neviens no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem neapliecina, ka prasītājs nodrošina nekustamā īpašuma /adrese/ apsaimniekošanu

vispār un vēl mazāk liecina par to, ka prasītāja iespējamās apsaimniekošanas darbības atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajam tiesiskajam

regulējumam.

Atbildētājs ir nekustamā īpašums /adrese/ īpašnieks. Atbildētājs ieguva minēto īpašumu mantošanas ceļā. Atbildētājs godprātīgi veica maksājumus

par nekustamo īpašumu, cita starpā prasītājam, tostarp laikā, kad tika formētas mantojuma tiesības. Proti, arī tajā periodā, kurā prasītājs vispār nevarēja

cerēt uz jebkādiem ienākumiem no šī īpašuma. Attiecībā uz īpašumu atbildētājs veica arī visas citas likumiskās saistības.

No 2015.gada 24.decembra līdz 2017.gada 7.jūlijam nekustamais īpašums netika izmantots. Tajā neviens īpašumā nedzīvoja un līdz ar to visi tam

pieejamie pakalpojumi (ūdens kanalizācija, elektrība utt.) netika izmantoti. Prasītājs tika informēts par šo faktu.

Laika posmā no 2016.gada līdz šim brīdim prasītājs rēķinos ir iekļāvis nepamatotas summas. Atbildētājs ir vairākkārt vērsies pie prasītāja ar

iebildumiem un lūgumu veikt pārrēķinu. Prasītājs ir viennozīmīgi un kategoriski atteicies veikt pārrēķinu.

Ikviens prasītājam samaksātais cents ir maksātāju īpašums līdz pamatota un tā īpašnieka akceptēta izlietojuma. Ar mērķmaksājumu līdzekļiem

prasītājs rīkojas patvarīgi, tos izlietodams pēc saviem ieskatiem, bez īpašnieku akcepta un iespējams ne viņu interesēs. Tāpat atzīmējams, ka prasītājs

viennozīmīgi nedarbojas saskaņā ar likumu. Prasītāja darbība ir necaurspīdīga.

Prasības pieteikumā minētais, ka “prasītājs veic atbildētāja nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu” ir deklaratīvs. Šo pienākumu

prasītājam būtu jānodrošina, taču faktiski tā darbība neatbilst tiesiskajam regulējumam un iespējams ir arī noziedzīga.

Prasītāja apgalvojums, ka atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja piestādītos rēķinus, neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Prasītājs ir vairākkārt informēts,

ka atbildētājs prasītāja rēķiniem nepiekrīt, tie nav leģitīmi. Prasītājs zina vai tam vajadzēja zināt, ka atbildētājs nevar tiesiskā ceļā apstrīdēt prasītāja

rēķinus citādi, kā informējot viņu par to. Atbildētājs prasītāju ir vairākkārt informējis par nepamatotiem rēķiniem. Savukārt prasītājs ir atteicies no rēķina

izslēgt nepamatoti pieprasītos maksājumus. Judikatūra nosaka, ka piekrišana maksājuma lielumam un kārtībai ir saņemtā rēķina apmaksa. To prasītājs

zina vai tam vajadzēja zināt.

Prasītājs nepamatoti atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta otro un trešo daļu, aizmirstot, ka minētais regulējums neparedz bezierunu

nepamatotu rēķinu un/vai apsaimniekotāja neizdarību un/vai nesniegto pakalpojumu un/vai nolaidīgas darbības apmaksu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma

likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir jāveic tikai obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai nepieciešamie

izdevumi, kas noteikti uz īpašnieku kopības lēmuma pamata. 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 5.punkts nosaka, ka kārtību, kādā

notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā. Turklāt, līgums ir vienošanās

starp dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieku. Šāda līguma slēgšanu nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturtā daļa. Prasītājs šādu

līgumu nav iesniedzis.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta pirmo daļu, uzdoto darbību izpildē pārvaldnieks attiecībās ar dzīvojamās mājas

īpašnieku kļūst par pakalpojumu sniedzēju Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē. 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013

“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”

(06.11.2014..-21.11.2019.redakcijā) 5.punkts nosaka, ka kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā (turpmāk - pārvaldīšanas līgums). Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā. Līdz ar to ir jābūt dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un tās apstiprinātam pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumam. Cik zināms atbildētājam, tad šāda līguma

nav. Savukārt, minētās normas 33. 5 punkts nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, apstiprina arī izdevumus par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu. Saskaņā

ar atbildētāja rīcībā esošo informāciju līdz šim brīdim prasītājs patvarīgi pieņem lēmumus par maksas apmēru un maksājuma kārtību un rīkojas ar dzīvokļa

īpašnieku līdzekļiem pēc saviem ieskatiem. Prasītāja pieņemtie lēmumi nav dzīvokļu īpašnieku kopības interesēs.

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka ir sniedzis apsaimniekošanas pakalpojumu, ka tie ir nodrošināti pilnā apmērā un pietiekamā kvalitāte. Nav

iesniegti pierādījumi, ka prasītājs ir tiesīgs prasīt un saņemt no atbildētāja vispār kādu samaksu. Nav iesniegti pierādījumi par pieprasīto maksājumu

apmēra pamatotību. Atbildētājs lūdz tiesu noraidīt prasību. (lietas 46. – 48.lapa),

2021.gada 19.maijā tiesā ir saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka prasītāja ieskatā atbildētājs apzināti

sniedz tiesai nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem. Atbildētājs ignorē patiesības paušanas pienākumu. Prasītājs vērš tiesas uzmanību, ka par

apzinātu neslavas celšanu ir paredzēta kriminālatbildība. Nevienai personai nav tiesības bez pamatojuma sniegt nepatiesas ziņas par citu personu. Ceļot

prasību tiesā, prasītājs iesniedza tiesai prasības pieteikumu un tam pievienotos pielikumus, dokumentus parakstot ar drošu elektronisko parakstu.

Jautājumus par dokumenta juridisko spēku, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, regulē Elektronisko dokumentu likums un uz tā pamata izdotie

ministru kabineta noteikumi.

Atbildētājs nav iesniedzis ne aprēķins, ne pierādījumus, uz kāda pamata prasītājs atbildētājam būtu parādā 2500 EUR.

Prasības pieteikumam ir pievienots 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līgums Nr. 1.2-16/194, kas apliecina, uz kāda juridiska pamata prasītājs

apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Prasībā ir minēts, ka dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki pēc dzīvokļu privatizācijas nav pārņēmuši

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma ,,Par valsts un pašvaldība dzīvojamo māju privatizāciju 50.pantam obligātais

pārvaldīšanas pienākums piekrīt pašvaldībai, kas šo pienākumu ir nodevusi prasītājam, noslēdzot pilnvarojuma līgumu. Šādos gadījumos pārvaldnieks

veic pārvaldīšanas darbības bez dzīvokļu īpašnieku kopības uzdotā uzdevuma pamata.

Apstāklis, ka nekustamajā īpašumā laika posmā no 2015.gada 24.decembra līdz 2017.gada 7.jūlijam neviens nedzīvoja. neatbrīvo dzīvokļa

īpašnieku no pienākumu veikšanas, kas noteikti Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā – veikt samaksu par pārvaldīšanu un

komunālajiem pakalpojumiem. Likums nenosaka atbrīvojumu neveikt maksājumus, ja nekustamajā īpašumā neviens nedzīvo.

Atbildētājs nav norādījis, tieši kādas nepamatotas summas ir tikušas iekļautas rēķinos, kādos rēķinos, par kādu summu. Nav saprotams, kas

domāts ar “mērķmaksājuma līdzekļiem”. Tāpat nav norādīts, kā tieši izpaužas no prasītāja puses patvarīga naudas līdzekļu izlietošana. Atbildētājs minējis,

ka prasītājs nedarbojas saskaņā ar likumu, bet nav minēts likums, kuru prasītājs neievēro.

Atbildētājs ir norādījis, ka prasītāja faktiskā darbība neatbilst tiesiskajam regulējumam un iespējams ir arī noziedzīga. Prasītājs vērš uzmanību, ka

norāde uz noziedzīgu darbību veikšanu bez juridiskā pamatojuma ir uzskatāma par neslavas celšanu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikumā.

Atbildētājs nav minējis, tieši kas norāda uz noziedzīgu darbību veikšanu.

Atbildētājs ir norādījis, ka prasītāja izrakstītie rēķini neesot leģitīmi. Nav minēts, kas uz to norāda. Tāpat atbildētājs minējis, ka prasītājs esot

atteicies no rēķina izslēgt nepamatoti pieprasītos maksājumus. Atbildētājs nav minējis, kas ir šie nepamatoti pieprasītie maksājumi.

Atbildētājs paskaidrojumos minējis, ka prasītājs iespējams nodarbojas ar noziedzīgu darbību, legalizējot līdzekļus. Nav sniegts sīkāks

paskaidrojums, un nav iesniegti pierādījumi šim apgalvojumam. Šis apgalvojums ir uzskatāms par neslavas celšanu, par ko paredzēta atbildība

Krimināllikumā.

Prasītājs vērš tiesas uzmanību, ka uz doto brīdi Latvijā pastāv vairāki dzīvojamie fondi, kas attiecīgi dalās: Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās

nav pabeigts privatizācijas process un attiecībā uz kuru apsaimniekošanu ir piemērojams likums ,,Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”

un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi; Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās dzīvokļu īpašnieku kopība ir izvēlējusies pārvaldnieku,

slēdzot pārvaldīšanas līgumu. Attiecībā uz šo fondu ir piemērojams ,,Dzīvokļa īpašuma likums” un ,,Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”.

Prasītājs kā pārvaldnieks paskaidro, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2019.gada 12.decembrī ir pieņēmis spriedumu lietā

Nr.C31346614, SKC-109/2019. Šis tiesas spriedums ir atzīts par judikatūru. Tiesa spriedumā ir konkrēti norādījusi, kāda ir atšķirība starp tām

dzīvojamām mājām, kurām ir pabeigts privatizācijas process un mājām, kurās nav ticis pabeigts privatizācijas process (dzīvokļu īpašnieku kopība nav

pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības).

Prasītājs norāda, ka prasības pieteikumam pievienotais norēķinu pārskats ir uzskatāms par parāda aprēķinu, jo nav nozīmes, kā dokumentu

nosauc, galvenais ir dokumenta saturs. No šī parāda aprēķina – norēķinu pārskata ir redzams, kādi rēķini, kad un par kādu summu ir tikuši izrakstīti, kā

arī kādus maksājumus, kad un par kādu summu veicis atbildētājs. Likums nav noteicis konkrētu formu parāda aprēķinam.

Prasītājs uzskata, ka tā celtā prasība ir pamatota un pierādīta. Pie tam jāņem vērā, ka maksāt par pārvaldīšanas izdevumiem un komunālajiem

maksājumiem ir atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kas izriet no ,,Dzīvokļu īpašuma likuma” (10.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts). No

norēķinu pārskata ir redzams, ka atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks nepilda ar likumu noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu, kā rezultātā ir izveidojies

parāds. Atbildētāja sniegtie paskaidrojumi nav argumentēti un pamatoti ar normatīvajiem aktiem. (lietas 55. – 59.lapa)

2021.gada 30.septembrī tiesā ir saņemts atbildētāja pārstāves /pers. D/ iesniegums, kuru var uzskatīt par papildus paskaidrojumiem, kuros cita

starpā norādīts, ka prasītājs saskaņā ar tiesai iesniegto 2014.gada Pilnvarojuma līgumu Nr.l.2-16/194 ir apliecinājis, ka tam jāpilda pašvaldības funkciju,

proti, godprātīgi jāapsaimnieko tam uzticētie nekustamā īpašuma objekti. Strīds nav par prasītāja pienākumu godprātīgi apsaimniekot nekustamo īpašumu

/adrese/, bet par nepamatoti pieprasīto atbildētāja īpašuma (finanšu) pieprasīšanu, iegūšanu un iespējamu piesavināšanos.

2014.gada 11.februāra Pilnvarojuma līgums Nr.l.2-16/194 par Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo privatizēto dzīvojamo māju

pārvaldīšanu, kas iespējams nosaka Jūrmalas pilsētas domes un ,,Jūrmalas namsaimnieks savstarpējās tiesiskās attiecības, nekādā mērā neapliecina, ka

atbildētājs ir parādā prasītājam. Līguma 2.pielikumā ir minēti pārvaldnieka veicamie uzdevumi, sniedzamie pakalpojumi. Uzņemoties pārvaldīšanu

pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, pārvaldnieks nav atbrīvots no likumisko apsaimniekošanas pienākumu pildīšanas, aprobežojoties ar trešās personas

pilnvarojumu. Turklāt, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, prasītājam ir pilnvarnieka pienākumi arī attiecībā pret dzīvojamās mājas /adrese/ nama

dzīvokļa īpašnieku kopību, tostarp, pret atbildētāju. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka ir veicis apsaimniekošanu un savus likumiskos pienākumus ir

izpildījis.

2014.gada 11.februāra Pilnvarojuma līguma Nr.1.2-16/194 2.2.10.punktā noteikts, ka prasītājam ir jāveic skaitītāju rādījumu regulāra nolasīšana

un to fiksēšana reģistrācijas žurnālā – reizi nedēļā. 2.1.6.punkts nosaka, ka prasītājam atsevišķos īpašumos esošo iekārtu (skaitītāju) vizuālo apskati

jāveic reizi gadā. Kā liecina prasītāja 2021.gada 7.maija vēstulei Nr.I-282 pievienotais dokuments, vienīgā individuālo skaitītāju pārbaude ir notikusi

2016.gada jūnijā – augustā. Turklāt nav informācijas, vai šī pārbaude ir notikusi arī /adrese/ nama dzīvokļos. Vismaz atbildētāja īpašumā šāda pārbaude

nav bijusi, kā arī viņš nav saņēmis informāciju par tādas pārbaudes veikšanas plānošanu.

2014.gada 11.februāra Pilnvarojuma līguma Nr.1.2-16/194 3.3.3.punkts paredz mājas kopsapulču un dzīvokļu īpašnieku aptauju organizēšanu.

Prasītājs nav organizējis nevienu /adrese/ nama dzīvokļu īpašnieku kopības sapulci un aptauju. Visas prasītāja darbības, kuras ir saskaņojamas ar

dzīvokļu īpašniekiem, nekustamā īpašumā /adrese/ notiek patvarīgi. Turklāt, par patvarīgām darbībām tiek prasīta samaksa.

2018.gada 18.septembrī tika uzstādīti attālinātas nolasīšanas “C” klases skaitītāji. Skaitītāju un ar to nolasīšanu saistītās sistēmas uzstādīšanai nav

saņemta nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišana. Tajā pašā laikā no nekustamā īpašuma īpašniekiem tiek pieprasīti 7700 EUR sistēmas uzstādīšanai.

Skaitītāju un ar to nolasīšanu saistītās sistēmas uzstādīšana tiek definēta kā nepieciešamie darbi, kas neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Uzlikt par

pienākumu veikt apmaksu var tikai, ja ir bijis dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un iekārtu vai komunikāciju nomaiņa, kuras rezultātā samazinās mājas

uzturēšanas izmaksas. Lēmums nomainīt skaitītājus uz attālināti nolasāmiem nav pieņemts noteiktā procesuālā kārtībā. Šis ir tikai un vienīgi

apsaimniekotāja lēmums. Turklāt šī manipulācija nenes nekādu ekonomisko efektu.

Prasītājs regulāri un nepamatoti pievieno atbildētāja rēķinam maksu par ūdens un kanalizāciju (mājas starpību). 2018.gada jūnija rēķinā no

atbildētāja tiek pieprasīti 156,46 EUR. Turklāt, lielākas un mazākas summas iekļauj prasītājs regulāri. Prasītājs atsaucas uz Ministra kabineta

noteikumiem. Likums un 11.02.2014.Pilnvarojuma līguma Nr.1.2-16/194 3.3.3.punkts paredz prasītāja pienākumu organizēt īpašnieku sapulces vai

aptaujas, tostarp maksājuma apmēra noteikšanai. Sapulces vai aptaujas prasītājs nav organizējis, līdz ar to ūdens patēriņa starpību pat pirmsākumā

nedrīkst uzrēķināt vienam cilvēkam. It īpaši, ja viņš ir nodevis skaitītāja rādījumus, turklāt, viņa īpašumā ūdens netiek patērēts. Atbildētājs ir iesniedzis

regulāri ūdens skaitītāju rādījumus.

Prasītājs apgalvo, ka rādītāji netiek nodoti. Tas neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Saskaņā ar prasītāja apgalvojumu 2018.gada janvārī, februārī un

martā, tāpēc ir veikts uzrēķins aprīlī, bet maijā tiek uzrēķināta dzīvojamās mājas ūdens starpība. Tai pat laikā citā dokumentā prasītājs apliecina, ka ūdens

skaitītāja rādījumi ir nodoti minētā laika posmā, bet nav nodoti 2018.gadā maijā, jūnijā un jūlijā. Savukārt 2018.gada jūnija rēķins liecina, ka ūdens

patēriņa visa starpība, tas ir 49,514 m3 apmērā, tiek pieprasīta no atbildētāja. Šādi prasītājs ir rīkojies vairākkārt. Savukārt 2017.gada augusta rēķinā

iekļauts kā patērētā ūdens daudzums 6,98 m3un par to tiek pieprasīti 22,06 EUR. Šāds patēriņš nav bijis, līdz ar to tā patiesums rada šaubas.

Atbildētājs nav gatavs maksāt prasītājam nepamatoti un pretlikumīgi pieprasītos maksājumus, ir vērsies vairākkārt pie prasītāja ar lūgumu veikt

pārrēķinu. Prasītājs ir atteicies veikt pārrēķinu un ar prasības pieteikumu un atsauksmi maldina tiesu, ka tā veiktie aprēķini ir pamatoti un likumīgi.

Fakti liecina, ka prasītāja izrakstītie rēķini nav likumīgi. Ņemot vērā apmaksātos rēķinus un prasītāja nevēlēšanos veikt pārrēķinu ir pamats uzskatīt, ka

prasītājs, iespējams, ir piesavinājies iesniedzēja īpašumu naudas izteiksmē un mēģina to pieprasīt un leģitimēt ātri caur tiesu.

Atbildētājs ir iesniedzis tiesai pierādījumus par prasītāja iespējamo negodprātīgo un pretlikumīgo rīcību. Savukārt prasītājs vispār nav iesniedzis

pierādījumus, ka viņam ir tiesības pieprasīt no atbildētāja konkrēto pieprasīto summu un kādus maksājumus. Tāpat prasītājs nav pierādījis iesniegto

maksājuma pieprasījuma pamatotības pierādījumus un sava darba kvalitātes apliecinājumu. Par nekvalitatīvu pakalpojumu un tīši nepamatotiem rēķiniem

tiesiskā valstī nevar prasīt apmaksu un nav jāveic samaksu.

Ņemot vērā faktiskos apstākļus un spēkā esošo tiesisko regulējumu, atbildētājs lūdz tiesu izbeigt tiesvedību lietā, bet, ja tiesa tomēr skata lietu pēc

būtības, ievērojot vienlīdzības principu, aizsargāt atbildētāja likumīgās tiesības (lietas 70. – 72.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 7.oktobra lēmumu nolemts noraidīt /pers. A/ 2021.gada 22.septembra iesniegumā (lietas

67.lapa) izteikto lūgumu par pierādījumu izprasīšanu no prasītāja. Lūgums par pierādījumu pievienošanu lietai tika apmierināts daļēji. Civillietas

izskatīšana 2021.gada 7.oktobrī rakstveida procesā tika atlikta, uzliekot prasītājam pienākumu iesniegt papildus pierādījumus, kas apstiprina apstākļus,

uz kuriem prasījums pamatots (lietas 76. – 79.lapa).

2021.gada 12.oktobrī tiesā saņemta prasītāja papildus atsauksme, kurā prasītājs norāda, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2020.gada

14.aprīlī taisīja spriedumu SIA “Civinity Mājas Jūrmala” celtajā prasībā pret /pers. A/ par pārvaldīšanas un komunālā maksājuma parāda 818,18 EUR

piedziņu par periodu no 2018.gada 1.jūnija līdz 2019.gada 31.augustam. Tiesas spriedums stājās likumīgā spēkā un tika nodots piespiedu izpildei

zvērinātam tiesu izpildītājam. Ar šo spriedumu tika konstatēts, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā esošo daļu apsaimniekošanu.

Līdz ar to prasītājam nebūtu šis fakts no jauna jāpierāda, jo šī tiesvedība ir starp tām pašām pusēm un par to pašu prasības priekšmetu, tikai par jau

nākamo periodu, par kuru atbildētājs neveic maksājumus.

Dzīvojamā māja /adrese/ tiek apsaimniekota, ņemot vērā likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” normas un uz tā pamata

izdotos Ministru kabineta noteikumus: 09.12.2008. MK noteikumus Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”; 11.07.2017. MK noteikumus Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

Prasītājs kā pārvaldnieks katru gadu sagatavo tāmi par apsaimniekošanas maksu, komunikāciju un konstrukciju uzturēšanu un plānoto nākamo

periodu uzkrājumu fondu nākamajam gadam atbilstoši 11.07.2017. MK noteikumiem Nr. 408.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas darba plānu 2019.gadam, ir veidots uzkrājums ieejas mezgla remontam, kopējās izmaksas 3500 EUR.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas darba plānu 2020.gadam, ir veidots uzkrājums ieejas mezglu remontiem, kopējās izmaksas 6800 EUR,

balkonu remontam 2500 EUR.

Prasītājs nav saņēmis no dzīvojamās mājas kopības iebildumus par tāmes neapstiprināšanu. Līdz ar to tāmes ir stājušās spēkā.

Prasītājs iesniedz jaunu norēķina pārskatu par periodu no 01.09.2019. – 30.11.2020., no kura ir redzams, ka atbildētājs nav veicis

nevienu maksājumu ne par pārvaldīšanu, ne komunālajiem maksājumiem. Ir jāņem vērā, ka dzīvojamā māja /adrese/ ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja,

kas sastāv no 68 dzīvokļu īpašumiem. Dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā

un apsaimniekošanā un segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un

remontu, nosaka ,,Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.pants. Savukārt atbilstoši likuma 13.panta pirmajai un otrajai daļai, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļu īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī citu darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu

veidošanu.

Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam, nepiekrītot pārvaldīšanas maksai, tā bija jāapstrīd, taču lietā nav iegūti pierādījumi, ka pārvaldnieka

sagatavotās tāmes likumā noteiktajā kārtībā, laika posmā, par kuru maksa noteikta, bija apstrīdētas.

Kā apliecinājums faktam, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, ir: Nodoto ūdens skaitītāju rādījumu saraksts; Saraksts par

veiktajiem mazajiem remonta darbiem; Līgums ar SIA “CleanR” par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; Līgums ar SIA “Jūrmalas ūdens”.

Attiecībā uz atbildētāja iesniegto 2021.gada 29.septembra iesniegumu tiesai, prasītājs sniedz šādu atsauksmi.

Atbildētājs minējis, ka strīds nav par prasītāja pienākumu godprātīgi apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese/, bet par nepamatoti pieprasīto

iesnieguma iesniedzēja īpašuma (finanšu) pieprasīšanu, iegūšanu un iespējamu piesavināšanos. Prasītājs norāda, ka tam nav saprotams, kas atbildētājam

norāda, ka prasītāja interesēs ir piesavināties īpašumu. Prasītājs jau norādījis iepriekš, ka tas veic nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, bet, lai nodrošinātu

obligāto funkciju veikšanu, tam ir jāsaņem finansējums no dzīvokļu īpašniekiem. Tāpat arī atbildētāja kā īpašnieka pienākums ir norēķināties par

komunālajiem maksājumiem, par kuriem atbildētājs neveic norēķinu. Prasītājs savu darbību veic normatīvo aktu ietvaros.

Saskaņā ar 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līguma Nr. 1.2-16/194 4.1.5.punktu pārvaldnieka pienākums ir aprēķināt un saņemt no

Nekustamajā īpašumā esošo dzīvokļu īpašuma īpašniekiem pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksu, zemes nomas līgumā noteikto zemes nomas maksu,

ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, kā arī maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu. Rēķins tiek nosūtīts uz Nekustamajā īpašumā esošo pasta kastīti ar atbilstošā dzīvokļa īpašuma numuru un/vai elektroniski uz dzīvokļa

īpašnieka vai īrnieka norādīto e-pasta adresi.. Atbildētājs ir parādā prasītājam kā pārvaldniekam.

Prasītājs organizē kopības sapulces, ja tas ir nepieciešams. Attiecībā uz šo māju tāda nepieciešamība nav bijusi. Ir jāņem vērā, ka šī ir dzīvojamā

māja, kurā dzīvokļu īpašnieku kopība nav pārņēmusi pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības, līdz ar to, veicot pārvaldīšanas darbības, prasītājs piemēro

likuma ,,Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” normas un uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Atbildētājs, neveicot

maksājumus ne par pārvaldīšanu, ne komunālajiem maksājumiem, nodara zaudējumus citiem mājas kopīpašniekiem, jo kopējā gada pārskatā mājai

tādējādi veidojas parāds. Tāpat netiek samaksāts SIA “Jūrmalas ūdens” par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu, tāpat netiek

uzkrāti līdzekļi uzkrājumu fondā, lai mājai veiktu nepieciešamos uzlabojumus. Faktiski atbildētājs dzīvo uz citu kopīpašnieku rēķina, kas viņa vietā

nodrošina finanšu līdzekļus remonta darbu veikšanai. Tāda rīcība neliecina par taisnīgu un godprātīgu principu ievērošanu, uz ko atbildētājs atsaucies

iesnieguma sākumā.

2017.gada dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošana darbu tāmē ir paredzēts veidot uzkrājumu “C klases skaitītāju ar attālinātu

nolasīšanu uzstādīšana, paredzot uzkrājumu veidot vienu gadu, kopējā summa 7700 EUR. Kopība tāmi neapstrīdēja, tā stājās spēkā atbilstoši MK

noteikumiem Nr. 1014. Darbības veiktas un finanšu līdzekļi iekasēti atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Ja mājai rodas ūdens starpība, tad tā attiecīgi tiek sadalīta uz dzīvokļu īpašniekiem vai attiecīgi atbilstoši 09.12.2008. MK noteikumiem Nr. 1013

“Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Atbildētāja minētais par 2018.gada rēķiniem ir ārpus prasījumu periodu, līdz ar to nav attiecināms uz šo lietu. Ar dienu, kad mājai 2018.gada

vasarā sāka uzlikt attālinātos ūdens skaitītājus, ļoti būtiski samazinājās arī mājas ūdens starpības.

Prasītājam nav izprotama atbildētāja rīcība, neveicot maksājumus ne par pārvaldīšanu, ne komunālajiem maksājumiem, jo šo pienākumu nosaka

Dzīvokļu īpašuma likums. Atbildētāja iesniegumā minētais ir uz emocijām balstīts raksts, kas nav pamatots ar normatīvajiem aktiem un pierādījumiem

(lietas 90.-95.lapa).

Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

informatīvu vēstuli – 2021.gada 1.novembrī atbildētāja pārstāvei uz iesniegumā norādīto korespondences adresi pasta sūtījumā, un prasītāja pārstāvei –

2021.gada 1.novembrī uz prasības pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi (lietas 158. – 161.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka atbildētāja pārstāvei tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 4.punktu uzskatāms, ka prasītājam tiesas dokumenti izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

2021.gada 16.decembrī civillietā tika pasludināts saīsinātais spriedums (lietas 162. – 164.lapa).

2021.gada 23.decembrī tiesā saņemts /pers. A/ pilnvarotās pārstāves /pers. D/ sprieduma sastādīšanas lūgums (lietas 170.lapa).

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, atbildētāja rakstiskajos paskaidrojumos celtos iebildumus pret prasību, prasītāja

atsauksmēs izteiktos apsvērumus un argumentus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 8.pantam dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdruku apstiprināts, ka nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks ir

atbildētājs, pamats 2016.gada 25.maija mantojuma apliecība (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), īpašuma tiesība reģistrēta zemesgrāmatā

2016.gada 27.maijā (lietas 12.lapa).

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septītajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.

Saskaņā ar 2014.gada 11.februāra Pilnvarojuma līgumu Nr. 1.2-16/194 par Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo privatizēto dzīvojamo

māju pārvaldīšanu Jūrmalas pilsētas dome ir uzdevusi un prasītājs ir apņēmies veikt ,,Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” minētās obligāti veicamās

pārvaldīšanas darbības līguma 1.pielikumā minētajās Jūrmalas pilsētas domes valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, tām funkcionāli piederīgajās

palīgēkās, būvēs un funkcionāli piesaistītajos zemes gabalos.

Atbilstoši līguma 1.pielikumam prasītājs pārvaldīšanas darbības veic arī dzīvojamā mājā /adrese/.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā esošais 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līgums Nr.1.2- 16/194 (turpmāk – Līgums) apstiprina, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

/adrese/, kurā atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums Nr./numurs/, ir nodota prasītāja pārvaldīšanā (lietas 17. – 25.lapa).

Saskaņā ar Līguma 4.1.1. punktu pārvaldniekam ir pienākums dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par

apkuri, aukstā ūdens un sadzīves kanalizācijas nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešanu, ar zemesgabalā īpašnieku par piesaistītā zemesgabala

lietošanu, liftu apkalpošanu, elektroapgādes sistēmas avārijas likvidēšanu, siltummezgla uzturēšanu un ekspluatāciju, deratizāciju un dezinfekciju

nekustamajā īpašumā un nodrošināt šajos ietverto saistību izpildi, atbilstoši dzīvokļu īpašumu īpašnieku pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

aprēķinam.

Judikatūrā atzīts, ka pašvaldība, ja tā mājas pārvaldīšanu uzdod citai personai, rīkojas kā dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis, un

attiecīgi šī rīcība nodibina tiesiskās attiecības starp dzīvokļu īpašnieku kopību un pašvaldības izraudzīto pārvaldnieku (sk. Senāta 2019. gada 12.

decembra spriedums lietā Nr. 109/2019).

Ņemot vērā minēto, pašvaldības piešķirtais pilnvarojums prasītājam un tajā noteiktās robežas ir saistošas dzīvokļa īpašnieku kopībai, kuras

intereses pārstāv pašvaldība, līdz brīdim, kamēr tā nepieņems citādāka rakstura lēmumu, atsakoties no pašvaldības pilnvarotā pārvaldnieka vai samazinot

tā pilnvarojuma apjomu.

Starp pašvaldību un prasītāju 2014.gada 11.februārī noslēgtā pilnvarojuma līguma 4.1.10.1. apakšpunkts paredz, ka tiek sagatavotas dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmes par mājai plānoto remontdarbu apkopojumu.

Lietas materiāliem pievienotas Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojums 2016.gadam, Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu tāmes 2017., 2019. un 2020.gadam, kurās norādīta apsaimniekošanas maksa, maksājumi par konstrukciju un komunikāciju

uzturēšanu, uzkrājums plānotajiem nākamo periodu remontdarbiem (lietas 96. – 101., 110. – 113.lapa). Lietā nav pierādījumu, ka dzīvokļa īpašnieku

kopība būtu tās apstrīdējusi, līdz ar to tāmes ir spēkā.

Kā apliecinājums faktam, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un pārvaldīšanu ir prasītāja iesniegtie papildus pierādījumi:

2020.gada 3.janvārī starp Jūrmalas pilsētas pašvaldības BO “Jūrmalas pilsētas ūdensvada un kanalizācijas uzņēmums” un BO Jūrmalas pilsētas

pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” noslēgtais līgums par komunālā ūdensvada un kanalizācijas lietošanu dzīvojamā mājā, 2002.gada 01.janvārī un

2010.gada 20.aprīlī, 2011.gada 19.jūlijā, 2012.gada 28.decembrī noslēgtās vienošanās par izmaiņām 2000.gada 3.janvāra līgumā par komunālā

ūdensvada un kanalizācijas lietošanu dzīvojamā mājā (lietas 132.-139.lapa), 2017.gada 9.jūnijā starp prasītāju un SIA “Clean R” noslēgtais sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas līgums juridiskajām personām Nr.JUR00001 ar pielikumu (lietas 140. – 155.lapa).

No lietas materiāliem konstatējams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 14.aprīļa spriedumu lietā Nr.C29484119 (C-

1578/20) ir apmierināta SIA “Civinity Mājas Jūrmala” (agrāk nosaukums SIA ,,Jūrmalas namsaimnieks”) prasība pret /pers. A/ par pārvaldīšanas un

komunālā maksājuma parāda (dzīvokļa īpašums /adrese/) 818,18 EUR piedziņu par periodu no 2018.gada 1.jūnija līdz 2019.gada 31.augustam (lietas

106.-107.lapa). Ielūkojoties Tiesu informācijas sistēmā, tiesa konstatē, ka spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa noteic, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu vienā civillietā, nav no jauna

jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurā piedalās tās pašas puses.

Tā kā no minētā sprieduma izriet, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā esošo daļu apsaimniekošanu, prasītājam šis fakts nav

no jauna jāpierāda, jo šī tiesvedība ir starp tām pašām pusēm un par to pašu prasības priekšmetu, tikai par jau nākamo periodu. Līdz ar to lietā nevar būt

strīda, ka prasītājs veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Tāpat, izskatot konkrēto lietu, nav ņemami vērā un nav apspriežami atbildētāja iebildumi, kas attiecas uz parāda periodu no 2018.gada 1.jūnija līdz

2019.gada 31.augustam, jo par šo periodu jau ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums.

No lietas materiāliem izriet, ka starp prasītāju un atbildētāju nav ticis noslēgts individuāls dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgums, taču saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajai un otrajai daļai dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu,

veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu,

kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas, un pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu, izriet no likuma.

Senāta 2018. gada 12. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-87/2018 7.punktā norādīts, ka (..) persona iegūstot īpašumā dzīvokli, vienlaikus iegūst arī

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas un kļūst par kopīpašnieku, kur kopīpašniekiem vienam ar otru jārēķinās un

jāgādā ne tikai par sava dzīvokļa īpašuma, bet arī par kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Dzīvokļa īpašuma likumā

paredzētā dzīvokļa īpašnieka saistība izriet no kopīpašnieka pienākuma proporcionāli savai daļai segt kopējās lietas uzturēšanai vajadzīgos izdevumus un

atlīdzināt tai cēlušos zaudējumus.

Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem

Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”,

2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz

2017.gada 20.jūlijam) , 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” (spēkā no 2017. gada 21. jūlija), kā arī komunālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajiem tarifiem.

Atbilstoši lietai pievienotajam norēķinu pārskatam par laika periodu no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada novembrim ieskaitot (lietas 13.-

16., 114.-116. lapa) atbildētājam katru mēnesi aprēķināti maksājumi par atkritumu izvešanu, elektrību kāpnēs, ūdeni un kanalizāciju, plānotiem nākamo

periodu remontdarbu uzkrājumiem, komunikāciju un konstrukciju uzturēšanu, apsaimniekošanas izdevumi. Pārskatā ir redzama par katru pozīciju

aprēķinātā maksa un kopējā mēnesī maksājamā summa. No ailes ,,samaksāts” redzams, ka atbildētājs minētajā periodā nav veicis nevienu maksājumu.

Atbildētāja kopējais parāda apmērs prasītājam ir 570,73 EUR.

Atbildētājs savos paskaidrojumos ir izvirzījis vairākus iebildumus pret prasītāja celto prasību.

Tā, atbildētājs ir norādījis, ka prasītājs atbildētājam pēc provizoriskiem aprēķiniem ir parādā 2500 EUR, taču nekādus pierādījumus par šo faktu

atbildētājs nav iesniedzis, kā arī nav norādījis, uz kāda pamata prasītājs ir parādā atbildētājam. Atbildētājs lietā nav iesniedzis pretprasību Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, atbildētāja iebildumi par to, ka prasītājs ir parādā atbildētājam, nav ne ar ko pierādīti, līdz ar to nav vērā

ņemami.

Atbildētājs arī ir norādījis, ka laika posmā no 2016.gada līdz šim brīdim prasītājs rēķinos iekļāvis nepamatotas summas, uz atbildētāja iebildumiem

prasītājs ir atteicies veikt pārrēķinu.

Tā kā dotās lietas strīdus periods ir no 2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 30. novembrim, un par šo periodu atbildētājs nav konkrēti

norādījis, kuras rēķinos iekļautās summas ir nepamatotas un savus aprēķinus nav iesniedzis, tiesa iebildumus uzskata par deklaratīviem, jo tie ne ar ko

nav pierādīti. Līdz ar to tiesa neņem vērā atbildētāja iebildumus, ka strīdus periodā rēķinos ir iekļautas nepamatotas summas.

Prasītājs ir iesniedzis atbildētājam izrakstītos rēķinus par periodu no 2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 30.novembrim (lietas 117.-131.lapa).

Katrā rēķinā ir norādītas pakalpojumu pozīcijas, kas veido rēķinu, periods, cena, vienības, pozīcijas summas ar PVN un bez PVN, kopējā mēnesī

maksājamā summa. Rēķinos atspoguļoti arī ūdens skaitītāju rādījumi. Pārbaudījusi rēķinus, tiesa tajos nesaskata nekādas neatbilstības, un uzskata tos par

pamatotiem.

Tiesa nevērtē atbildētāja iebildumus, ka no 2015.gada 24.decembra līdz 2017.gada 7.jūlijam nekustamais netika izmantots un līdz ar to visi tam

pieejamie pakalpojumi (ūdens kanalizācija, elektrība utt.) netika izmantoti, jo šis iebildums neattiecas uz strīdus periodu. Tāpat tiesa nevērtē atbildētāja

iebildumus par 2018.gada 18.septembrī uzstādītajiem attālinātas nolasīšanas “C” klases skaitītājiem un samaksu par tiem, jo arī šie iebildumi neattiecas uz

strīdus periodu.

Atbildētājs ir norādījis, ka prasītājs regulāri un nepamatoti pievieno rēķinam maksu par ūdeni un kanalizāciju (mājas starpību). 2018.gada jūnija

rēķinā no atbildētāja tiek pieprasīti 156,46 EUR. Turklāt, lielākas un mazākas summas iekļauj prasītājs regulāri.

Tiesa nevērtē atbildētāja iebildumus attiecībā uz 2018.gada jūnija rēķinā pieprasīto ūdens starpību, jo šis neattiecas uz strīdus periodu.

Attiecībā uz strīdus periodu no rēķiniem redzams, ka tajos ir iekļauta pozīcija ,,ūdens un kanalizācija (mājas starpība)”, kas ir neliela summa

ikmēneša rēķinā (lietas 117.-131.lapa). Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.punkta izriet, ka, ja veidojas ūdens patēriņa starpība, tiek

veikts ūdens patēriņa pārrēķins un dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši vienam no aprēķina veidiem, kuru izvēlas pārvaldnieks.

Tātad prasītājs kā pārvaldnieks ir tiesīgs iekļaut rēķinos pozīciju ,,ūdens un kanalizācija (mājas starpība)”, un tā kā atbildētājs nav norādījis, ka par

strīdus periodu rēķinos iekļautās ūdens patēriņa starpības ir aprēķinātas nepareizi, tiesa uzskata, ka atbildētāja iebildumi attiecībā uz rēķinos iekļauto

ūdens patēriņa starpību ir nepamatoti.

Senāta Civillietu departaments savos spriedumos vairākkārtīgi norādījis, ka dzīvokļa īpašnieks arī apstiprinātās tāmes gadījumā var celt ierunu un

nesegt izdevumus par pakalpojumiem kurus viņš nav saņēmis, taču dzīvokļa īpašnieks uz šāda pamata nevar atteikties segt pārvaldīšanas izmaksas

gadījumā, kad attiecīgie līdzekļi tiek uzkrāti, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas ekspluatāciju un uzturēšanu, vai arī tad, kad pārvaldīšanas maksa tiek

noteikta kā fiksēta maksa atbilstoši dzīvokļa īpašuma platībai (Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 3.marta spriedums lietā Nr. SKC-69/2020).

Civillikuma 1832.pants noteic, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne

daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Civillikuma 1838. panta pirmā daļa paredz, ka samaksas veikšana jāpierāda tam, kurš to apgalvo.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka par laika posmu no 2019.gada 1.septembra līdz 2020. gada 30.novembrim būtu veicis kādu maksājumu

prasītājam.

Tiesa piekrīt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas atziņai, ka pārvaldnieks nevar veikt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas darbus bez

atlīdzības. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta trešajai daļai, pārvaldīšanas uzdevumu izpildei finansējumu nodrošina dzīvokļa īpašnieki. Lietā nav

iegūti pierādījumi, ka prasītāja veikusi obligātās pārvaldīšanas darbības neatbilstoši piešķirtajam finansējumam (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas spriedumu 2021.gada 27.maija spriedumu, lietas arhīva Nr. CA-0981-21/34 ECLI:LV:RAT:2021:0527.C33410320.7.S.).

Ievērojot to, ka atbildētāja izteiktie iebildumi par prasību nav pamatoti un nav ne ar ko pierādīti, bet prasītājs ir iesniedzis pierādījumus, kas

apstiprina viņa prasības pamatotību, prasītāja prasība par parāda 570,73 EUR piedziņu ir apmierināma pilnīgi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta pirmajai daļai prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei

6% gadā (Civillikuma 1765.pants) no piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas. Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma 1763.pantā

norādītajiem apstākļiem, apstājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 85,61 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu 5,47 EUR, kopā tiesas izdevumi 91,08

EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

nosprieda

Prasību vienkāršotajā procedūrā apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu SIA “Civinity Mājas Jūrmala”, reģistrācijas Nr. 40003426429,

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu izdevumu, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma /adrese/ lietošanu parādu par laika periodu no

2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 30.novembrim 570,73 EUR (pieci simti septiņdesmit euro 73 centi) un tiesas izdevumus 91,08 EUR

(deviņdesmit viens euro 08 centi), bet pavisam kopā piedzīt 661,81 EUR (seši simti sešdesmit viens euro 81 cents).

Samaksa veicama SIA “Civinity Mājas Jūrmala”, reģistrācijas Nr. 40003426429 norēķinu kontā LV55PARX0007040550003, kods

PARXLV22, AS Citadele banka.

Noteikt SIA “Civinity Mājas Jūrmala” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) no simta gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda summas (570,73 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2021.gada 16.decembrī.

Ar šo saīsināto spriedumu tiesa norāda, ka pusēm ir tiesības 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, iesniegt

sprieduma sastādīšanas lūgumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Saīsināts spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma

saturam, būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 14.janvārī.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S. Hrebtova

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU