Court dismissed tax official's appeal against a fine for failing to file insolvency proceedings.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the State Revenue Service's appeal against a fine imposed on G.S. for failing to file insolvency proceedings. The court found that the company owed significant taxes and showed clear signs of insolvency, making the filing of a petition mandatory under the Insolvency Law. Consequently, the court upheld the original administrative penalty as legally justified and proper.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 166.35 pants; Maksātnespējas procesa likums 57. pants 5. punkts, 60. pants 3. daļa: A director of a company with overdue tax debts and insolvency signs is legally obligated to file an insolvency petition; failure to do so constitutes an administrative violation punishable by a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420354812 A00980-13/5
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2013.gada 7.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Juhņeviča, piedaloties iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim A.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.S. sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 6.janvāra lēmuma Nr.22.5/1369 (2011.gada 1.novembra lēmums Nr.F13/BE028618) atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Rīgas Pārdaugavas klientu apkalpošanas centra Klientu apkalpošanas nodaļas galvenā nodokļu inspektore 2011.gada 17.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BE028618 (turpmāk – protokols), par to, ka G.S. ir pārkāpis Maksātnespējas procesa likuma 60.panta trešo daļu un izdarījis administratīvo pārkāpumu, kurš paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.35pantā. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Rīgas Pārdaugavas klientu apkalpošanas centra vadītāja ar 2011.gada 1.novembra lēmumu Nr.F13/BE028618 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolēma sodīt G.S. par LAPK 166.35pantā minēto pārkāpumu, uzliekot naudas sodu Ls 250 apmērā.
[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2012.gada 6.janvāra lēmumu Nr.22.5/1369 (turpmāk – Lēmums) nolemts sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [2.1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Rīgas nodokļu administrēšanas daļas Pārdaugavas klientu apkalpošanas centra vadītāja vietniece, konstatējot, ka 2011.gada 18.jūlijā SIA „/Nosaukums/” ir nokavēti nodokļu maksājumi, kuriem iestājies izpildes termiņš, un to piedziņa nav iespējama, 2011.gada 25.jūlijā nosūtīja SIA „/Nosaukums/” brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Brīdinājumā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/” ir saskatāmas maksātnespējas pazīmes un komercsabiedrības valdes loceklim ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, vai nomaksāt nodokļu parādu. SIA „/Nosaukums/”, atsaucoties uz brīdinājumu, Valsts ieņēmumu dienestam iesniegusi iesniegumu, kurā norāda, ka tai nav nodokļu parāds un nav pamata iesniegt maksātnespējas pieteikumu. SIA „/Nosaukums/” darbojas un veic norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pēc nodokļa parāda precizēšanas atlikusī parāda summa tiks samaksāta. SIA „/Nosaukums/” nodokļu parādu nav samaksājusi, kā arī tās valdes loceklis G.S. nav iesniedzis komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. [2.2] SIA „/Nosaukums/” parāds sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienā 2011.gada 1.novembrī bija Ls 19 542,63, tajā skaitā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) parāds Ls 2316,73, kurš sācis veidoties no 2007.gada 10.augusta, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) parāds Ls 5109,75, kurš sācis veidoties no 2009.gada 10.augusta un pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) parāds Ls
12 116,15, kurš sācis veidoties no 2010.gada 20.augusta. Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt SIA „/Nosaukums/” ir brīdinājis par nodokļu parāda nomaksu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Rīgas nodokļu administrēšanas daļas Pārdaugavas klientu apkalpošanas centra vadītāja 2010.gada 2.decembrī pieņēma lēmumu Nr.8.21.3.3./11683 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Valsts ieņēmumu dienests nosūtīja kredītiestādēm inkaso uzdevumus naudas līdzekļu norakstīšanai no SIA „/Nosaukums/” norēķinu kontiem nodokļu parādu dzēšanai. SIA „/Nosaukums/” transportlīdzekļi un nekustamie īpašumi nav reģistrēti SIA „/Nosaukums/” 2010.gada pārskatu nav iesniegusi, tādēļ parādnieka mantas stāvoklis pēc bilances nav pārbaudāms. 2011.gada 14.jūlija apsekošanas laikā SIA „/Nosaukums/” juridiskajā adresē komercsabiedrības pārstāvji nav sastapti un saimnieciskā darbība nav konstatēta. SIA „/Nosaukums/” nodokļu parāds ir turpinājis pieaugt, komercsabiedrība to labprātīgi nav samaksājusi un nav bijis iespējams to piedzīt, veicot nodokļu parāda piedziņas darbības. 2011.gada 31.decembrī SIA „/Nosaukums/” nodokļu parāds sasniedzis
2.lappuse no 6 Ls 21 373,02 apmēru, tajā skaitā IIN parāds Ls 2377,84, VSAOI parāds Ls 5227,7 un PVN parāds Ls 13 767,48. SIA „/Nosaukums/” 2011.gadā nav veikusi nevienu PVN maksājumu, kā arī labprātīgi nav veikusi nevienu IIN un VSAOI maksājumu. Līdz ar to ir konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktā noteiktā pazīme – parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. [2.3] Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai SIA „/Nosaukums/” nav iesniegusi nodokļu precizējumus VID, tādēļ nodokļu parāds ir noteikts pēc komercsabiedrības iesniegtajās deklarācijās deklarētajām summām un tas sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienā ir sasniedzis Ls 19 542,63 apmēru. Iesniedzēja argumentu par komercsabiedrības akcionāra pretenziju nav iespējams izvērtēt, jo no iesnieguma nav konstatējams par kādām darbībām ir izteikta pretenzija. [2.4] Ņemot vērā, ka SIA „/Nosaukums/” ir izveidojies nodokļu parāds, kuru komercsabiedrība nespēj samaksāt, un nav panākta vienošanās ar kreditoriem (Valsts ieņēmumu dienestu) par tā nomaksu, kā arī nav veiktas darbības, lai ierosinātu komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tās valdes loceklim G.S. bija pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā noteiktajam, ko G.S. konkrētajā gadījumā nav izdarījis. [2.5] Ņemot vērā, ka ir pierādīts G.S. izdarītā administratīvā pārkāpuma sastāvs, pārkāpuma raksturu, SIA „/Nosaukums/” nodokļa parāda apmēru un tā veidošanās ilgumu, un apstākli, ka G.S. nav novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, G.S. piemērotais naudas sods Ls 250 apmērā, kas ir pietuvināts mazākajai LAPK 166.35pantā paredzētajai sankcijai, ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana likumā paredzētajos gadījumos rada kaitējumu komercdarbības videi, kas savukārt skar valsts un sabiedrības kopējās intereses.
[3] 2012.gada 6.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemta SIA „/Nosaukums/” valdes locekļa G.S. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība, kurā lūgts Lēmumu atcelt. Sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [3.1] SIA „/Nosaukums/” nodarbojas ar uzņēmējdarbību un sniedz pakalpojumus vairāk kā 200 pasūtītājiem katru mēnesi. SIA „/Nosaukums/” apmaksā rēķinus, sniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, t. sk., PVN nodokļu atskaites, kas ir kā pierādījums SIA „/Nosaukums/” darbībai. SIA „/Nosaukums/” izmanto līzinga pakalpojumus (autotransporta un iekārtu īre), nekustamais īpašums SIA „/Nosaukums/” nepieder, jo tas nav nepieciešams uzņēmējdarbības veikšanai. [3.2] Valsts ieņēmumu dienests nav savlaicīgi veicis iesniegtos un likumā noteiktos nodokļu labojumus, kā rezultātā nodokļiem būtu jābūt samazinātiem aptuveni Ls 10 000 apmērā. Valsts ieņēmumu dienests nav samazinājis nodokļu parādu, sākot no 2009.gada, tādējādi aptuveni par Ls 10 000 mākslīgi palielinot nodokļa parādu. Valsts ieņēmumu dienests līdz Lēmuma pieņemšanai nav veicis nodokļu labojumus.
3.lappuse no 6 [3.3] Saskaņā ar Cesijas līgumu SIA „/Nosaukums/” prasība pret VID sastāda Ls 75000 un tā vairākkārt pārsniedz pēc VID pieņēmuma norādīto nodokļu parādu.
[4] 2012.gada 12.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemti iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojumi par sūdzību. Iestāde sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.
[5] Sūdzības iesniedzējs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tiesa atzina sūdzības iesniedzēja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu un nolēma izskatīt lietu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes. Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.
Motīvu daļa
[6] Ar Lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Maksātnespējas likuma 60.panta trešās daļas pārkāpumu, neiesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, pastāvot Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, par ko atbildība paredzēta LAPK 166.35pantā. Saskaņā ar LAPK 166.35pantu par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos - uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad nav iespējams panākt vienošanos ar kreditoriem vai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktu parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme - parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
[7] Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestāde Lēmumā ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums par to, ka ir izdarīts LAPK 166.35panta paredzētais administratīvais pārkāpums, ka sūdzības iesniedzējs ir vainīgs šī pārkāpuma izdarīšanā un ir sodāms par šo administratīvo pārkāpumu, kā arī soda apmēru ir pareizs. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un to neatkārto.
4.lappuse no 6 [8] Papildus tiesa norāda, ka to, ka SIA „/Nosaukums/” ilgstoši ir bijis nodokļu maksājumu parāds pierāda Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 2.decembra lēmums Nr.8.21.3.3/11583, Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 18.jūlija brīdinājums Nr.8.21.3.3/44267, Valsts ieņēmumu dienesta 30.11.2011. vēstule Nr.8.21.3.3/78569, (lietas 20.-22.lapa) un Valsts ieņēmumu dienesta sniegtais nodokļu maksātāja apkopojums (lietas 28.lapa). Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu tā paskaidrojumos norādīto, ka SIA „/Nosaukums/” ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu precizējumus un ka nodokļu parādam ir jābūt samazinātam par Ls 10 000.
Lietā nav pierādījumu, ka Valsts ieņēmumu dienesta izpildu darbības un lēmumi saistībā ar SIA „/Nosaukums/” nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nebūtu spēkā vai būtu atcelti, kā arī, ka SIA „/Nosaukums/” ir veikusi nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka SIA „/Nosaukums/” jau sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī ir nokavējusi nodokļu maksājumus Ls 19 542,63 apmērā, no kuriem nesamaksāto nodokļu pamatparāds vien sastāda Ls 16593,68, taču no sūdzības iesniedzēja pieteikuma izriet, ka sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienests ir nepamatoti palielinājis nodokļu parādu tikai par Ls 10 000.
Tādējādi, pat neskatoties uz nodokļu parādu Ls 10 000 apmērā, SIA „/Nosaukums/” saglabājas pret Valsts ieņēmumu dienestu parādsaistības, kuras tā nav izpildījusi. Sūdzības iesniedzējs ir sūdzībā norādījis, ka saskaņā ar cesijas līgumu SIA „/Nosaukums/” prasība pret Valsts ieņēmumu dienestu sastāda Ls 75000. Tiesa norāda, šajā lietā nav būtiskas nozīmes, vai SIA „/Nosaukums/” ir šādas prasījuma tiesības pret Valsts ieņēmumu dienestu, jo saskaņā ar Civillikuma 1850.panta otrās daļas 1.punktu pret valsts vai pašvaldību nodokļu prasījumiem ieskaits nav pielaižams.
Maksātnespējas procesa likuma 57.panta 5.punktā minētās maksātnespējas procesa pazīmes konstatēšanai ir pietiekami konstatēt, ka uzņēmums nespēj nokārtot savas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Ja šādas parādsaistības SIA „/Nosaukums/” nespēj nokārtot, nav nozīmes vai SIA „/Nosaukums/” turpina darboties un sniedz pakalpojumus, kā arī atskaites Valsts ieņēmumu dienestā. Ņemot vērā, ka SIA „/Nosaukums/” nespēja nokārtot savas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš (veikt nodokļu maksājumus), nespēja panākt vienošanos ar kreditoru (Valsts ieņēmumu dienestu), kā arī nav ierosinājis tiesiskās aizsardzības procesa lietu, sūdzības iesniedzējam kā SIA „/Nosaukums/” valdes loceklim saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktu un 60.panta trešo daļu bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, bet viņš to nepamatoti nav darījis.
[9] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir pamatots un tiesisks, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
5.lappuse no 6 Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta sesto daļu un 289.18 panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 6.janvāra lēmumu Nr.22.5/1369 (2011.gada 1.novembra lēmums Nr.F13/BE028618), bet G.S. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese__________________I.Juhņeviča Rīgā 2013.gada 7.jūnijā
6.lappuse no 6