Utility company wins debt collection case against tenant for unpaid communal fees and interest.

Lietas Nr. C33431813 Lietas arhīva Nr. C-1547-14/2 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

2014. gada 9.oktobrī Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā tiesnese S.Bernharde ar sekretāri G.Jēgermani

izskatīja Rīgā, Aiviekstes ielā 5, atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Olaines ūdens un siltums” prasībā

pret /pers. A/ par dzīvojamās māsas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2013.gada 2. augustā AS „Olaines ūdens un siltums” (turpmāk tekstā – prasītājs) vērsās tiesā ar prasību par dzīvojamās māsas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja). Prasītājs prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājas īpašumā ir dzīvoklis Nr.107, /adrese/, kuru viņa ieguvusi 2007. gada 28. septembrī pirkuma ceļā. Dzīvokļa īpašums uz viņas vārda iereģistrēts Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

Augstāk minētajā dzīvokļa īpašumā atbildētāja dzīvo un ir reģistrējusi savu dzīves vietu. Bez atbildētājas minētajā dzīvojamā platībā dzīvo un dzīves vietas reģistrētas viņas ģimenes locekļiem – laulātajam /pers. B/, nepilngadīgajai meitai /pers. C/, nepilngadīgajam dēlam /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/. Atbildētājai piederošā dzīvokļa Nr.107, /adrese/ kopējā platībā sastāda 61,20 kv.m. Tas ir labiekārtots. Pamatojoties uz dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku 2008. gada 27. septembra kopsapulces lēmumu, iepriekšējais tās pārvaldnieks un apsaimniekotājs SIA „Zevuss” 2009. gada 30. septembrī abpusēji parakstot aktu, šo namīpašumu nodeva pārvaldīšana un apsaimniekošanā mūsu uzņēmumam AS „Olaines ūdens un siltums”.

Līdz ar minēto aktu AS „Olaines ūdens un siltums” noeva arī dzīvokļu īpašnieku Līgumus par dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašuma pārvaldīšanu un komunālo pakalpojumu piegādi, kuri ir spēkā līdz brīdim, kad dzīvokļa īpašnieks noslēgs šādu līgumu ar mūsu uzņēmumu. Atbildētāja minēto līgumu ar SIA „Zevuss” noslēgusi 2007. gada 28. septembrī. 2009. gada 21. aprīlī SIA „Zevuss” prasītājam cedēja dzīvokļu īpašnieku /adrese/, uzkrātos pārādus par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Par to ir noslēgts cesijas līgums.

Prasītājs norāda, ka /pers. A/ sastādīja Ls 498,01. Arī pēc apsaimniekotāja maiņas atbildētāja sniegto pakalpojumu rēķinu apmaksu veica neregulāri un mazos apjomos. Prasītājs norāda, ka uz šo brīdi /pers. A/ parāds, ieskaitot kavējuma naudu Ls 436,64 apmērā, sastāda Ls 4710,23. 2009. gada 22. maijā atbildētājai nosūtīts paziņojums par komunālo pakalpojumu maksājumu iekasēšanu, kā arī par no SIA „Zevuss” pārņemto parādu , un tā apmaksas kārtību. Gan 2010. gada 9. februārī, gan 2010. gada 18. augustā atbildētājas ģimenes loceklis /pers.

B/ parakstīja saistību rakstus par parāda apmaksu pa termiņiem. Prasītājs norāda, ka neviens saistību raksts nav izpildīts un parāds tikai pieaudzis. 2011. gada 14. decembrī /pers. A/ rakstīja iesniegumu, lai mēs neveiktu nekādas darbības pret viņu parāda piedziņas jomā, un solīja parāda pastiprinātu apmaksu. Maksājumi nepilnā apjomā tika veikti līdz 2012. gada maijam, bet pēc tā laika neviens maksājums vairs nav saņemts. 2013. gada 25. februārī Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā iesniedzām pieteikumu par parāda piedziņu no atbildētājas brīdinājuma kārtībā, bet 2013. gada 4. aprīlī šajā lietā tika pieņemts lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, jo brīdinājuma izsniegšana /pers.

A/ nebija iespējama. Prasītājs uzskata, ka visi centieni no viņa puses ir cietuši neveiksmi un, pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1775., 1779.pantu, un uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 10.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu AS „Olaines ūdens un siltums” pamatparādu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009. gada 1. maija līdz 2013. gada 29. jūlijam, ieskaitot cedēto parādu, Ls 4273,59 apmērā, nokavējuma procentus par laika periodu no 2009. gada 1. maija līdz 2013. gada 29. jūlijam Ls 436,64 apmērā, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus Ls 356,71 apmērā, kas kopā sastāda Ls 5066,94 jeb 7209,61 euro. 2014.gada 8.septembrī prasītājs AS „Olaines ūdens un siltums” ir iesniedzis tiesā grozījumus prasības pieteikumam, kuros norāda, ka parāda summas par laika periodu no 2009. gada maija līdz 2014. gada 8. septembrim sasniedz jau 8899,22 euro, ieskaitot nokavējuma procentus 1099,18 euro apmērā.

Tātad pieaugums sastāda 2197,17 euro. Pamatojoties uz iesniegtajiem prasības pieteikuma grozījumiem, prasītājs lūdz piedzīt no /pers. A/ pamatparādu no 2009. gada 1. septembra līdz 2014. gada 8. septembrim 7800,04 euro apmērā, nokavējuma procentus 1099,18 euro apmērā,, tiesāšanās izdevumus 507,55 euro apmērā (502,85 euro - valsts nodeva par prasības iesniegšanu, 4,70 euro – ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi), kas kopā sastāda 9406,77 euro, kā arī valsts nodevas piemaksu 322,63 euro apmērā.

Atbildētāja/pers. A/ rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.

Prasītāja SIA „Olaines ūdens un siltums” pilnvarotā pārstāve /pers.Z/ tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītiem apstākļiem. Papildus norādīja, ka dzīvoklis atbildētāja īpašumā ir kopš 2006.gada. Kā var redzēt, tad kopš 2008.gada oktobra rēķini ir apmaksāti reti. No sētnieka teiktā izriet, ka ģimene faktiski nav redzēta, vārētu būt, ka ir ārzemēs. Pēdējais maksājums ir bijis 2011.gada jūlijā, vairāk maksājumu nav bijis. Ģimene ar prasītāju nav sazinājusies. Lūdz piedzīt parādu no 2008.gada oktobra līdz 2013.gada martam ieskaitot Ls 3826,42, nokavējuma procentus par laicīgi neapmaksātajiem rēķiniem Ls 380,84, tiesāšanās izdevumus Ls 213,59 apmērā, kopā Ls 4420,85.

Uz tiesas sēdi atbildētājs /pers. J/ nebija ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma

209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt. Ņemot vērā to, ka tiesas sūtījumi /pers. A/ tika sūtīti uz viņas deklarēto dzīvesvietu, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai ir uzskatāms, ka atbildētājam bija pienākums saņemt tiesas sūtījumus savā deklarētajā dzīvesvietas adresē, tādējādi atzīstams par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes. Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā, taisot lietā aizmugurisku spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1nosacījumiem.

Motīvu daļa.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Lietā ir pierādīts fakts, ka atbildētāja /pers. A/ ir /adrese/, īpašniece, ko apliecina ieraksti Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/. Lietā nav strīda par to, ka 2007. gada 28. septembrī atbildētāja /pers. A/ ir noslēgusi Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanas līgumu ar SIA „Zevuss”, kas, pamatojoties uz 2009. gada 21. aprīlī noslēgto cesijas līgumu, savas prasījuma tiesības nodevis SIA „Olaines ūdens un siltums”.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana. Savukārt tā paša likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas par maksājumiem no 2009.gada maija līdz 2013.gada martam, tiesa konstatē, ka atbildētājs nav maksājis par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pilnā apmērā un parāds uz 2013.gada aprīļa mēnesi sastāda Ls 4284,71 jeb 6096,59 euro. Ar lietas materiāliem pievienotajiem Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu apstiprinājumu guvis fakts, ka atbildētājam ir nosūtīts brīdinājums par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām. 2013. gada 4. aprīlī ir saņēmusi pasta pakalpojuma sniedzēja paziņojumu, ka brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama – beidzies glabāšanas termiņš.

Atbildētāja prasībai nav iebildusi, saistības esamību nav apstrīdējusi, 2010. gada 9.februārī atbildētājis ģimenes loceklis /pers. B/ pat noslēdzis saistības rakstu ar prasītāju par parāda pakāpenisku atmaksu, taču kā to apliecina prasītājs, tad saistību izpildījums nav veikts. Atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, tiesa konstatē, ka prasība par pamatparāda piedziņu no atbildētāja prasītāja labā 7800,04 euro apmērā ir apmierināma. Prasītājs ir lūdzis piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par laika periodā no 2009.gada 1.septembra līdz 2014.gada 8.septembrim nokavējuma procentus, kas sastāda 1099,18 euro.

Tiesa atzīst prasītāja prasījumu par pamatotu, jo atbilstoši Civillikuma 1765.pantam prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās summas, kas par laika periodā no 2009.gada 1.septembra līdz 2014.gada 8.septembrim sastāda 1099,18 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu piedzīt no atbildētājas nomaksāto valsts nodevu 502,85 euro apmērā, valsts nodevas piemaksu par prasības pieteikuma grozījumu iesniegšanu 322,63 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 77., 97., 190., 193., 195. un 2041.pantiem n o s p r i e d a: prasību apmierināt. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS „Olaines ūdens un siltums”, reģ.Nr.50003182001, labā parādu 7800,04 euro apmērā, nokavējuma procentus 1099,18 euro apmērā, tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 502,85 euro apmērā, valsts nodevas piemaksu par prasības pieteikuma grozījumu iesniegšanu 322,63 euro apmērā un ar lietas skatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā piedzīt 9729,40 euro (deviņi tūkstoši septiņi simti divdesmit deviņi euro un 40 centi).

Noteikt AS „Olaines ūdens un siltums”, reģ.Nr.50003182001, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % gadā no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). /pers. A/ termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Spriedumu AS „Olaines ūdens un siltums” var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā pēc pilna tiesas sprieduma sastādīšanas dienas 2014. gada 9.oktobrī, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, bet /pers.

A/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Bernharde