Court dismisses appeal upholding traffic violation conviction for parking in a road sign zone.

Lietas Nr. 133044414 Lietas arhīva Nr. 104AA-0110-15/22 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 30.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā: tiesnese referente B.Būmeistere tiesneses S.Gļazere, Ž.Vēvere izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. D/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 30.septembra spriedumu, un

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 24.maijā Garkalnes novada pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.520012167, kurā norādīja, ka 2014.gada 24.maijā plkst.15.58 transportlīdzeklis Citroen, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, bija novietots stāvēšanai /adrese/ ceļa zīmes darbības zonā, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 136.3.punktā noteiktās prasības, pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.10panta piektās daļas 12.punkta prasības. Par minēto pārkāpumu transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods 40,00 euro apmērā. Nepiekrītot administratīvā pārkāpuma protokolam - paziņojumam, /pers. D/ (turpmāk-sūdzības iesniedzējs) to apstrīdēja. Ar Garkalnes novada pašvaldības policijas 2014.gada 13.jūnija lēmumu Nr.01/06 administratīvais protokols - paziņojums Nr.520012167 atstāts negrozīts. Nepiekrītot lēmumam, sūdzības iesniedzēja vērsās Rīgas rajona tiesā. Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 30.septembra spriedumu noraidīta /pers. D/ sūdzība, bet Garkalnes novada pašvaldības policijas 2014.gada 13.jūnija lēmums Nr.01/06 atstāts negrozīts. No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka tā uzskatījusi par pierādītu, ka sūdzības

iesniedzējs bija novietojis transportlīdzekli stāvēšanai 327.ceļa zīmes darbības zonā un novērtējot lietā

esošos pierādījumus, konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs, novietojot automašīnu stāvēšanai konkrētajā vietā, nav ievērojis Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas noteic transportlīdzekļu stāvēšanas noteikumus un atzinusi, ka sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Tiesa atzinusi, ka iestādes lēmumā pierādījumi ir novērtēti pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, tas ir, atbilstoši Latvijas APK 244.pantam. Tiesa Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par

pamatu iestādes lēmuma atcelšanai nekonstatēja, kā arī tiesa tika izvērtējusi /pers. D/ sūdzībā norādītos

argumentus.

Par minēto spriedumu /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā tiek lūgts atcelt Rīgas rajona tiesas 2014.gada 30.septembra spriedumu, jo pirmās instances tiesa netika ņēmusi vērā apstākli, ka ceļa zīme ir izvietota uz iesniedzējam piederoša zemes gabala, par ko Garkalnes novada domei bija jāsaņem saskaņojums ar iesniedzēju, kas nav izdarīts. Bez tam, tiek norādīts, ka iesniedzējs ir pieprasījis paskaidrojumus Garkalnes novada domei saistībā ar ceļu zīmes izvietošanu, uz ko ir saņemta atbilde, kurā dome pat nav iesniegusi zemes robežu plānu, pēc kura būtu iespējams noteikt, kur tieši ir zīme ierakta. Kā arī pats pamatojums zīmes nepieciešamībai ir neskaidrs.

Tiesu kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, iepazinusies ar apelācijas sūdzības būtību un motīviem, uzskata, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma. Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, bet piektajā daļā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem. Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas

iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem

to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Latvijas APK 289.22 panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām. Minētās

nodaļas 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesu kolēģija, pārbaudot administratīvās lietas materiālus to savstarpējā saistībā ar apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, secina, ka pirmās instances tiesa izskatot administratīvo lietu ir

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas, tādēļ tiesu kolēģija pievienojas Rīgas rajona tiesas 2014.gada 30.septembra sprieduma motivācijai, kā arī Garkalnes novada pašvaldības policijas 2014.gada 13.jūnija lēmuma Nr.01/06 motivācijai, kuras uzskata par pareizām, pamatotām un pilnībā pietiekamām, lai saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešās daļas nosacījumiem neatkārtotu lietā esošo pierādījumu analīzi un šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesu kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzībā nav norādīti tādi apstākļi, kas varētu būt par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai. Bez tam, apelācijas sūdzība nesatur arī tādu apstākļu uzskaitījumu, kurus jau nebūtu vērtējusi pirmās instances tiesa. Papildus tiesu kolēģija norāda, ka ceļa zīme ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas satur obligātu ceļa satiksmes regulējumu, tādejādi autovadītājam, kas piedalās ceļu satiksmē, ceļa zīmes obligāti ir jāievēro saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu un Ceļu satiksmes likuma prasībām. Ceļa zīme kā administratīvais akts ir uzskatāma par paziņotu katram konkrētam satiksmes dalībniekam ar brīdi, kad satiksmes dalībnieks ir tai pietuvojies pietiekami tuvu, lai varētu to ieraudzīt.

Šajā brīdī ceļa zīme kā attiecībā uz konkrēto tai pietuvojušos personu izdots administratīvais akts stājas

spēkā un rada šai personai tiesisku pienākumu, tas ir, šajā gadījumā - aizliedz novietot automašīnu stāvēšanai 327.ceļa zīmes darbības zonā. Tiesību teorijā atzīts, ka ceļa zīme ir paziņota, kad attiecīgā persona to pirmo reizi ir

ieraudzījusi. Šajā brīdī ceļa zīme kā attiecībā uz konkrēto personu izdots administratīvais akts stājas

spēkā un rada šai personai tiesisku pienākumu. Ceļu satiksmes likuma 4.panta astotā daļa nosaka, ka Latvijas Valsts ceļi uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 38.panta otrā daļa paredz, ka satiksmes organizācijas tehnisko

līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta

dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Kā izriet no minētajām tiesību normām, tad iestāde, kura izdod administratīvos aktus, tas ir, ceļa zīmes, ir VAS ,,Latvijas Valsts ceļi”. Ņemot vērā minēto, tiesu kolēģija norāda, ka gan konkrētajā lietā pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. D/, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir pienākums ievērot ceļa zīmes ar ko tiek regulēta ceļu satiksme, pat tad, ja rodas šaubas par ceļa zīmes izvietošanas likumību. Tiesu kolēģija uzskata, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona /pers. D/ ir pamatoti atzīts par vainīgu Ceļu satiksmes noteikumu 136.3.punkta pārkāpumā, tas ir, par transportlīdzekļa Citroen, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ novietošanu stāvēšanai /adrese/.ceļa zīmes darbības zonā, par ko paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 12.punktā. Tiesu kolēģija uzskata pirmās instances tiesas spriedumu par likumīgu un pamatotu, kādēļ tas atstājams negrozīts. Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289. , 289.21, 289.22, pantiem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija n o s p r i e d a:

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 30.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. D/ apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente B.Būmeistere Tiesneses S.Gļazere Ž.Vēvere