Court partially allows child support claim, ordering defendant to pay 180 euros monthly plus state court fees.

Lieta Nr.C10109215

Lietvedības Nr.C 0393-16/05

SPR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2016.gada 18.februārī, Bauskā

Bauskas rajona tiesa

tiesnese I.Tikuma

ar sekretāri K.Arnavu,

piedaloties prasītājas pārstāvei S.Mailītei, atbildētājam /pers. C/,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

Bauskas rajona tiesā 2015.gada 12.oktobrī saņemts /pers. D/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu /datums/dzimušās

meitas /pers. E/ uzturam. Prasītāja norāda, ka pēdējā laikā nezināmu iemeslu dēļ Atbildētājs pārstāja pildīt savus pienākumus kopīgā bērna uzturēšanā.

Meita apmeklē ne tikai pamatskolu, bet arī mūzikas skolu. Meita ir talantīga, viņa labi dzied, un Prasītājai kā mātei ir pienākums darīt visu

iespējamo, lai attīstītu viņas talantu. Meita regulāri piedalās dziedāšanas konkursos. Atbildētājam ir labi zināms, ka par piedalīšanos ir jāmaksā dalības

maksa. Piemēram, par konkursu „Aprīļa pilieni” dalības maksa par solo dziedāšanu sastādīja 50 euro, bet grupas dziedāšana 15 euro no katra

dalībnieka. Papildus ir jāmaksā par pašu braucienu uz konkursu. Bez tam ik pa laikam ir braucieni uz ārzemju konkursiem. Brauciens uz Vāciju

2014.gadā izmaksājas 400 euro.

Prasītāja strādā algotu darbu, bet ikmēneša ienākumi nepārsniedz 300 euro. Prasītājas vecmāmiņa sniedz palīdzību 70 euro, lai Prasītāja var

samaksāt par meitas nodarbībām. Ar vecmāmiņas palīdzību iegādājusies transportlīdzekli, lai var vest meitu uz konkursiem.

Ir zināms, ka Atbildētāja ikmēneša ienākumi ir ne mazāk kā 800 euro. Uz Atbildētāja vārdu ir reģistrēts kopējais dzīvoklis.

Lai pienācīgi uzturētu meitu vidēji ir nepieciešami līdzekļi 470 euro apmērā mēnesī. Uzskata, ka Atbildētājs ir spējīgs segt pusi no nepieciešamajiem

izdevumiem 235 euro. Atbildētājs ir fiziski vesels, viņam ir visas iespējas rūpēties par bērnu.

Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja uzturlīdzekļus meitas uzturam 235 euro apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto

minimumu, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas brīža līdz meitas pilngadības sasniegšanai.

Atbildētājs sniedzis rakstveida paskaidrojumu. Norāda, ka prasību neatzīst.

Paskaidro, ka nekad nav atteicies uzturēt meitu, vienmēr to ir darījis un dara arī pašlaik. Prasības pamats ir Prasītājas vēlme ieriebt un nomelnot

Atbildētāju, ģimenē ir grūts periods.

Līdz 2015.gada aprīlim Atbildētāja Citadeles bankas karte, uz kuru tika skaitīta Atbildētāja policista alga, vidēji 530 euro mēnesī, atradās

Prasītājas rīcībā, viņa tērēja tajā esošos naudas līdzekļus kā gribēja. Prasītāja izņēma naudu un tērēja to gan meitas, gan savām vajadzībām. Pēc

nesaskaņām palūdzis karti atpakaļ, lai pats varētu maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Karte atdota iztukšota. Kopš tā laika Prasītāja nepiedalās

ar dzīvokli saistīto izdevumu segšanā, kaut gan turpina tajā dzīvot.

Uzskata, ka Prasītāja nemaz nevar prasīt uzturlīdzekļus bērna labā, jo joprojām visi trīs dzīvo kopā Atbildētājam piederošajā nekustamajā īpašumā.

Pusēm ir kopīga saimniecība, uztur meitu un ģimeni. Atbildētājs nodrošina meitu ar mājokli, maksā hipotekāro kredītu par to, apdrošināšanu, komunālos

maksājumus, sedz visus citus izdevumus, rūpējas un gādā par viņu.

Prasītāja strādā maiņu darbu pa diennaktīm, un meita šajā laikā ir pilnīgā Atbildētāja ikdienas aizgādībā un aprūpē.

Uzskata, ka Prasītājai nav tiesību celt šādu prasību, jo nav noticis tiesību aizskārums.

2006.gada 29.martā ir ņēmis hipotekāro kredītu Ls 19190 apmērā dzīvokļa iegādei. Kredīta dzēšanai katru mēnesi maksā 177,75 euro, kredīta

atlikums ir 18644,48 euro, atmaksas termiņš 2026.gada 28.marts. Regulāri maksā komunālos maksājumus, pērk pārtiku, gatavo ēst, regulāri dod naudu

bērnam vidēji 50 euro mēnesī kā kabatas naudu, Prasītājai mēnesī dod 100 euro, lai izmanto meitas vajadzībām.

Situācijā, kad rūpējas par bērnu, nodrošina bērnu ar mājokli, ēdienu, apģērbu, izglītošanu, audzināšanu, sedz dzīvokļa izdevumus, dod naudu

Prasītājai meitas vajadzībām, kā arī pašai meitai, nevar piekrist, ka vēl jāmaksā uzturlīdzekļi.

Strādā divos darbos- Valsts policijā un SIA “Rapgroup” par apsargu, kur mēnesī vidēji ir astoņas maiņas. Uz darbu Rīgā brauc ar sabiedrisko

autobusu, biļetes cena turp un atpakaļ 5,50 euro, mēnesī 44 euro. Nevar atļauties braukt uz darbu ar mašīnu kā Prasītāja.

Prasītāja saņem ikmēneša valsts pabalstu bērna uzturam, darba vieta viņai maksā papildpiemaksas par papilddarbiem. Uz viņas vārda reģistrēta

automašīna /TL marka/ A4, kuru iegādājās par Atbildētāja naudu. Prasītājas vecmāmiņa naudu ir devusi visu laiku.

Uzturlīdzekļu aprēķins ir samākslots, katru mēnesi norādītie izdevumi nav nepieciešami. Katru mēnesi nav ārzemju braucieni, konkursi, tērpu

šūšana, ne katru mēnesi ieraksta dziesmas studijā. Prasītāja nonāk pretrunās, jo pelnot 300 euro, tērējot meitas uzturam 469 euro. Var noprast, ka sevis

uzturēšanai, degvielas iegādei naudu netērē. (lietas 24.-28.lapa).

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē uzturēja prasību. Paskaidroja, ka arī pēc prasības iesniegšanas Atbildētājs nemaksā uzturlīdzekļus. Prasītāja

mēģinājusi vienoties.

Bērns ir ļoti talantīgs. Ir nepieņemami, ja Prasītājai nāktos atteikt bērnam turpināt attīstību dziedāšanā. Bērnu aicina piedalīties konkursos, bet

parasti piedalīšanās ir par maksu. Novembrī 40 euro maksāja dalība konkursā. Prasītāja nevar atstāt bērnu vienu, konkurss bija visu dienu, bērnam

jāpalīdz saģērbties, jāatbalsta, jāpabaro, arī Prasītājai jāpaēd. Bērns uz konkursu jāaizved, jāapmaksā stāvvieta. Bērns mācās mūzikas skolā, apmeklē

papildus horeogrāfijas nodarbības, tas viss ir nepieciešams. Studijā jāveic ieraksti reizi pusgadā, ieraksts maksā aptuveni 100 euro, diemžēl tas notiek

neoficiāli, ja oficiāli, tad summa dubultojas.

Pašreiz meitu palīdz uzturēt Prasītājas vecmāmiņa. Atbildētājs to zina un pieļauj.

Līdz 2015.gada aprīlim Atbildētājs devis naudu un Prasītājas rīcībā bija gandrīz visa viņa alga no vienas darba vietas. No tās naudas viņa varēja

samaksāt gan par dzīvokli, par komunālajiem pakalpojumiem, gan iztērēt meitai visam nepieciešamajam. Ģimene tikai formāli eksistē. Atbildētājs mēģina

pierunāt Prasītāju pamest viņa dzīvokli. Nav taisnība, ko teica Atbildētājs. Kad Prasītājas ir dežūrā, viņa iepriekš sagatavo bērnam ēdienu un meita ir

spējīga uzsildīt to mikroviļņu krāsnī. Arī šādam nolūkam Prasītāja iegādājās mikroviļņu krāsni. Protams, kaut kādus saldumus Atbildētājs meitai

iegādājas, pret ko ļoti iebilst Prasītāja. Nevar meita dzīvot tikai uz saldumiem. Mēnesī vidēji ir 24 darba dienas, kabatas nauda tiek dota 1 euro dienā. Ja

meitai ir ilgas nodarbības, viņai ir nepieciešams paēst, nevar paspēt aiziet uz mājam.

Prasītāja pievienoja dokumentus, kas apliecina izdevumus meitai. Salīdzinot mantisko stāvokli, redzams, ka Prasītājas ienākumi ir divreiz mazāki kā

Atbildētājam. Atbildētāja pārmetumi Prasītājai par to, ka viņa nepiedalās komunālo izdevumu maksāšanā, ir nevietā, jo ir daži maksājumi, ko Prasītāja

veic. Piemēram, par televīziju un internetu, ko izmanto arī Atbildētājs. Pārējos maksājumus Atbildētāja pārtrauca maksāt tikai no 2015.gada aprīļa, kad

Atbildētājs vispār pārtrauca uzturēt meitu un palīdzēt ar naudu. Tad viņai vajadzēja iztikt ar to summu, ko viņa saņem. Komunālos maksājumus apmaksā

Atbildētājs.

Ja Prasītājai tiešām ir dažas dežūras, ko viņa var paņemt papildus, viņa ir spiesta to darīt, jo viņai nepietiek līdzekļu. Tas bija ģimenes lēmums, ka

meita sāk apmeklēt mūzikas skolu un nodarbojas ar to, ar ko viņa nodarbojas, un tagad ļoti negodīgi no Atbildētāja puses ir atstāt Prasītājai visus

izdevumus. Meitai drīz būs pusaudžu vecums. Ir labi, ka bērns ir nodarbināts, un tas viņai nes lielus panākumus.

Vēlas, lai uzturlīdzekļus piedzen no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas. Kopš tā brīža Atbildētājs nav piedalījies bērna uzturēšanā. Kaut kādu

kabatas naudu viņš deva meitai un pirka viņai kaut kādus saldumus, bet nevar salīdzināt ar to, ko dod Prasītāja.

Atbildētājs tiesas sēdē sākotnēji prasību neatzina, vēlāk apliecināja, ka atzīst prasību daļēji- 130 euro mēnesī. Paskaidroja, ka Prasītāja

pie viņa nav vērsusies. Puses nekontaktējas, lai nebūtu nekādu domstarpību.

Līdz aprīlim viss bija kārtībā, līdz radās nesaskaņas un pajautājis atpakaļ algas karti. Līdz tam Prasītāja no viņa algas kartes, kurā bija aptuveni 500

euro mēnesī, maksāja komunālos pakalpojumus, pirka pārtiku un viss bija kārtībā. Atdeva tukšu karti un pateica, ka ne par ko nemaksās. Bērnam arī

gatavojis ēdienu. Arī kabatas nauda tika atstāta bērnam. Prasītāja atstāja eiro, tad viņš eiro un citreiz divus. Meitai izdevumiem skolā arī dota nauda. Tā

tie 50 euro “savācās”. Grūti pateikt, cik tērēts pārtikai bērnam, jo pirkts kopā. Jūlijā Prasītāja paņēma viņa karti, nezin kāpēc, to jutis un pārskaitījis visu

naudu uz savu otru kontu, atstājot uz kartes 20 euro. Prasītāja tos 20 euro nometa, būtu izmantojusi labāk meitai. Saldumus arī Prasītāja pati bērnam

pērk. Katru rītu bērnam tiek nolikts batoniņš tā vietā, lai uztaisītu bērnam maizi ar desu vai sieru. Mikroviļņu krāsns dāvināta uz kāzām. Vecāmāte

palīdzību sniedza arī tad, kad algas karte atradās pie Prasītājas. Bērnam tiek arī daudz kas pirkts ne no pārtikas precēm. Nesen tika pasūtīti telefona

maciņi meitai. Nez kāpēc Prasītāja uzskata, ka viņai ir jāatdod nauda, par maciņiem mājas tika nolikti 10 euro. Par pārtiku tas pats, nopērk un nākamajā

dienā redz, ka ir nopirkta identiska prece. Bērnam tiek pateikts, neēd to, ēd šo. Kad ar meitu ir divatā viņa ēd to, ko gatavo. Bet kad visi trīs ir mājas,

meita neēd viņa pārtiku.

Prasītāja maksā tikai par televīziju. Visus komunālos maksājumus apmaksā viņš. Tie vidēji ir 100 euro, drusku vairāk. Atlikušo naudu no kartes

Prasītāja tērēja visam pārējam, pārtikai, meitai, sev.

Pašam ikmēneša ienākumi ir alga Valsts policijā vidēji 530 euro un apsardzē kādi 280 euro. Reģistrēts dzīvokļa īpašums, kur visi dzīvo. Kredīts

par dzīvokli 177 euro. Lai saņemtu kredītu, ieķīlāti divi dzīvokļi ieķīlāti. Apdrošināšana maksā 43 euro un 38 euro uz gadu.

Uzskata, ka summa ir samākslota. Prasītāja netieši norāda, ka tad, kad uzturlīdzekļi tiks nomaksāti, viņam vairs nekas nebūs jāmaksā bērnam. Tiek

atstumts, nevēlas nedot kabatas naudu un neko nepirkt.

Uzskata, ka kopumā meitai vajadzētu 250 euro.

Piekrīt, ka meita apmeklē mūzikas skolu un tas maksā 10 euro. Meita apmeklē dziedāšanas nodarbības, dzirdējis pēdējo reizi, ka maksa bija kaut

kādi 15 euro. Meita apmeklē horeogrāfijas nodarbības, kad gatavojas konkursam, tas maksā 3 euro mēnesī. Piekrīt, ka bērns brauc dziedāt pie

Berezinas uz Līdumu. Berezinai maksā 20 euro mēnesī, par pārējām summām pirmā dzirdēšana. Dejošanu arī meita apmeklē. Pats nav maksājis par

meitas nodarbībām, jo kad karte bija pie Prasītājas, viņa visu maksāja. Ne visos konkursos dalība ir par maksu. Nemāk teikt, cik maksā dalība solo

dziedāšanas konkursos. Kopā ar meitu uz konkursiem nebrauc, jo ir jāstrādā, nav laika, kā arī jāatpūšas. Kad konkurss ir Bauskā, tad aiziet. Piekrīt

Prasītājai par to, ka meitai ir daudz konkursi. Par novembra koncertu zināja, tikai nezina, cik tas izmaksāja. Nezina, kas bērnu veda.

Bērns bijis Vācijā ar deju grupu. Tas bija laikā, kad algas karte bija pie Prasītājas. Zina, ka tas izmaksāja 300 euro un 100 euro iedota kabatas

nauda Bijis brauciens uz Lietuvu uz vienu dienu, par degvielu nemaksāja. Varbūt tikai dalības maksu maksāja, neapstrīd. Nepiekrīt, ka viens liels

brauciens un daudzi mazi var sastādīt 200 euro. Tērpu šūšana nav katru mēnesi. Tērpu šuj tikai reizi gadā. Neapstrīd, ka tiek ierakstītas dziesmas studijā,

bet čeku nav. Nav zināms, ka Prasītāja būtu nopirkusi meita kurtku un cepuri pa 72 euro. Visu laiku viss pirkts no viņa algas kartes. Bērnam viss jau

nopirkts pagājušajā gadā.

Piekrīt, ka bērnam 60 euro ēšanai ir nepieciešami.

Nemāk atbildēt cik bērnam ir nepieciešams apģērbam. Pārējiem izdevumiem piekrīt.

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, uzklausījusi Prasītājas pārstāves un Atbildētāja paskaidrojumus, izskaidrojusi

procesuālās tiesības un pienākumus, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir apmierināma daļēji.

Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju pierādīts, ka Prasītājs un Atbildētāja ir vecāki nepilngadīgam bērnam /pers. E/,

dzimusi /datums/(lietas 21.lapa).

Civillikuma (turpmāk – CL) 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

CL 178.pants paredz, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo.

CL 177.panta ceturtajā daļā noteikts, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i. ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa

individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

CL 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par

bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Panta piektā daļa

paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu

un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kuri izdoti saskaņā ar CL

179.panta piekto daļu, nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus- katram bērnam no 7

gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.734 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.665” minimālā mēneša

darba alga no 2015.gada 1.janvāra valstī bija noteikta 360 euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656, minimālā mēneša darba alga no 2016.gada 1.janvāra valstī ir noteikta

370 euro.

Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas 2015.gadā bija jānodrošina katram no vecākiem bērnam no 7 gadu vecuma bija 108 euro mēnesī,

bet no 2016.gada 1.janvāra tie ir 111 euro mēnesī.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi,

kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Lietā nebija strīda par apstākļiem, ka puses dzīvo Prasītājam piederošā dzīvoklī, taču faktiski pilnībā nesaimnieko kopā kā ģimene. Nebija strīda,

ka līdz 2015.gada aprīlim Prasītāja izdevumu segšanai, arī par komunālajiem pakalpojumiem, veica maksājumus, izmantoja Atbildētāja darba algu ap

500 euro.

Prasītāja norāda, ka Atbildētājs vairs nepiedalās bērna uzturēšanā. Prasītāja lūdz piedzīt bērna uzturēšanai no Atbildētāja 235 euro mēnesī.

Lietā nav strīda par to, ka abiem vecākiem ir pienākums piedalīties kopīgās meitas uzturēšanā. Atbildētājs nepiekrīt apstāklim, ka viņš bērna

uzturēšanā nepiedalās.

Lietā nebija strīda, ka Atbildētājs maksā par komunālajiem pakalpojumiem, tātad arī tai skaitā par pakalpojumiem, kurus izmanto meita. Nebija

strīda, ka Atbildētājs dod meitai kabatas naudu, veic arī kādus pirkumus.

Minētie apstākļi liecina, ka Atbildētājs bērna uzturēšanā piedalās.

Tiesa atzīst, ka Atbildētāja iebildumi, kas balstīti uz apsvērumiem, ka viņš bērna uzturēšanā piedalās, veic maksājumus, dod kabatas naudu, dod

naudu arī Prasītājai, nav pamats, lai tiesa noraidītu prasību, jo tiesai ir jāizšķir strīds par uzturlīdzekļiem arī tādos apstākļos, ja tiktu konstatēts, ka vecāks,

pret kuru celta prasība, piedalās bērna uzturēšanā, turklāt, pat ja viņš to darītu atbilstoši spējām, mantiskajam stāvoklim, bērna vajadzībām.

Tā kā Atbildētājs lietas izskatīšanas gaitā atzina prasību daļēji- 130 euro mēnesī, tiesa secina, ka pušu starpā pastāv strīds par bērna uzturam

maksājamo uzturlīdzekļu apmēru, bet ne par to, ka Atbildētājam ir pienākums piedalīties bērna uzturēšanā, dodot uzturlīdzekļus Prasītājai.

CPL 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Nosakot bērna uzturēšanai piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, kas pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, izvērtējams

abu vecāku mantiskais stāvoklis, vecāku spējas uzturēt bērnu, bērna vajadzības. Prasītājam, pieprasot uzturlīdzekļus lielākā apmērā, nekā Ministru

kabineta noteiktais minimālais apmērs, ir jāpierāda sava prasījuma pamatotība, tai skaitā, ka atbildētājam ir pietiekoši ienākumi, spējas, lai viņš maksātu

pieprasītos uzturlīdzekļus. Savukārt atbildētājam, ja viņš iebilst pret pieprasīto uzturlīdzekļu apmēru, jāpierāda pieprasītās summas nesamērīgums ar viņa

mantas stāvokli, spējām uzturēt bērnu, vai nesamērīgums ar bērna vajadzībām, vai arī prasītāja izvairīšanās no tai noteiktā pienākuma arī pašam bērnu

uzturēt, uzliekot šo pienākumu vienīgi atbildētājam.

CPL 97.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē

gūtiem novērojumiem.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2011.gada 18.maija spriedumā lietā Nr. 863/2011 atzina, ka tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus

no pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas

piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un

loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās patiesības kā loģiska slēdziena locekļus (sal.

Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933., 333.–336.lpp.)

Prasītāja ir sastādījusi bērnam nepieciešamo izdevumu aprēķinu, no kura izriet, ka izdevumi mēnesī sasniedz 469 euro (lietas 7.lapa).

Aprēķinā ietverti izdevumi par brokastīm un vakariņām 60 euro, kabatas nauda 24 euro, mūzikas skola 10 euro, dziedāšana 20 euro,

horeogrāfijas nodarbības 12 euro, dejošanas nodarbības 3 euro, solo dziesmas (1 h 10 euro) 40 euro, piedalīšanās konkursos vidēji 50 euro,

braucienu izdevumi 60 euro, tērpu šūšana 20 euro, solo dziesmas ierakstīšana studijā (100 euro) vidēji mēnesī 35 euro, ārzemju braucieni 40 euro,

apģērbi un apavi 40 euro, telefona un interneta izdevumi 10 euro, higiēnas preces un medikamenti 10 euro, pārtika konkursos 20 euro, skolas

piederumi 10 euro, skolas nauda 5 euro.

Atbildētājs uzskata, ka bērna uzturam un viņa vajadzību apmierināšanai pietiktu ar 250 euro.

Izvērtējot Prasītājas norādītos izdevumus bērna uzturēšanai un Atbildētāja argumentus, iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst sekojošo.

Neapšaubāms un vispārzināms ir fakts, ka bērnam nepieciešama pārtika, apģērbs, jānodrošina bērna izglītība, vispārēja attīstība, dažādu

pakalpojumu saņemšana, tai skaitā mājoklis, veselības aprūpe un, lai nodrošinātu bērnam šo vajadzību apmierināšanu, ir nepieciešami naudas līdzekļi, par

ko ir jāgādā abiem vecākiem.

Lietā nav strīda par izdevumu apmēru bērnam pārtikai 60 euro. Tiesas ieskatā šādi izdevumi ir samērīgi. Turklāt, nebija strīda, ka bērnam tiek

nodrošināta arī kabatas nauda, par ko bērns var nopirkt ēdienu ārpus mājas. Tiesas ieskatā norādītā summa 24 euro mēnesī ir samērīga, proti, tas

sasniedz 1 euro darba dienā.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērnam apavu, apģērbu iegādei ir nepieciešami vidēji 40 euro mēnesī. Šādu secinājumu pamatā ir apstākļi, ka

bērns aug, apģērbs un apavi nepieciešami visām sezonām, dažādiem gadījumiem- ikdienai, sporta nodarbībām, svētkiem. Izdevumu summa tiesas ieskatā

ir atbilstoša novērotām patēriņa preču cenām. Turklāt, tiesa ņem vērā, ka Atbildētājs pats atzina, ka viņam nav zināms, un viņš nevar pateikt, cik liela

summa ir nepieciešama bērnam apģērbu un apavu iegādei, šīs preces nepērk. No iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka Prasītāja pērk bērnam

apģērbus, apavus (lietas 67.lapa).

Atbildētājs neapstrīdēja un atzina par pamatotām Prasītājas norādītās summas 10 euro telefona apmaksai, 10 euro higiēnas preču, medikamentu

iegādei, 10 euro skolas piederumu iegādei, 20 euro papildus pārtikas iegādei konkursu laikā. Tāpat Atbildētājs atzina, ka varētu būt izdevumi 5 euro

mēnesī skolas izdevumiem.

Lietā nav strīda, ka pušu meita mācās mūzikas skolā, papildus apmeklē dziedāšanas, dejošanas nodarbības, kā arī veiksmīgi piedalās dažādos ar

dziedāšanu saistītos konkursos.

Lietā nebija strīda par to, ka visus maksājumus, kas saistīti ar meitas ārpusskolas aktivitātēm gan līdz 2015.gada aprīlim, gan vēlāk, izdara

Prasītāja.

Lietā nebija strīda, ka mūzikas skolā maksa ir 10 euro mēnesī, ko pierāda arī Prasītājas iesniegtais maksājuma dokuments (lietas 63.lapa). Lietā

arī nebija strīda, ka par papildus dziedāšanas nodarbībām maksa ir 20 euro mēnesī, kā minēts aprēķinā.

Tāpat nebija strīda, Atbildētājs atzina, ka meita dejo, ka jāmaksā ir 3 euro mēnesī. Par minēto maksājumu iesniegts maksājuma dokuments

(lietas 60.lapa).

Tiesa secina, ka Atbildētājs iebilst pret aprēķinā ietverto izdevumu apmēriem 12 euro mēnesī horeogrāfijas nodarbībām, 40 euro mēnesī solo

dziesmu ierakstīšanai, 50 euro mēnesī dalībai konkursos, 60 euro mēnesī braucienu izdevumiem, 20 euro mēnesī tērpu šūšanai, 35 euro mēnesī solo

dziesmas ierakstīšanai studijā, 40 euro ārzemju braucieniem.

Tiesa atzīst, ka Atbildētājs neiebilst pret minētajiem izdevumiem vispār, bet gan iebilst, ka šie izdevumi nepieciešami Prasītājas norādītajā apmērā.

Par minēto liecina apstākļi, ka Atbildētājs atzīst, ka meita apmeklē horeogrāfijas nodarbības, piedalās konkursos, uzstājas, ieraksta dziesmas,

bērns bijis ārzemju braucienā Vācijā, Lietuvā.

Ņemot vērā, ka Atbildētājs neapstrīdēja aprēķinā ietvertās vajadzības pārtikai, apģērbiem, mūzikas skolai, dejošanai, dziedāšanai, higiēnas

precēm, medikamentiem, skolas vajadzībām, telefona izmaksām, kas kopā veido 212 euro, un atzina, ka viņa ieskatā bērnam izdevumu segšanai mēnesī

nepieciešami ap 250 euro, tad tiesas ieskatā Atbildētājs uzskata, ka visus izdevumu segšanai, kuru apmēriem Atbildētājs nepiekrīt, nepieciešami 38 euro

mēnesī.

Tiesa atzīst, ka izdevumu, kuri rodas pušu meitai sakarā ar interešu, talantu attīstību (nodarbības, dalības maksa konkursos), apmēri ir pierādāmi,

jo vispārzināms fakts ir tikai tas, ka par nodarbībām samaksa ir jāveic.

Izvērtējot Prasītājas aprēķinā iekļautās summas, kas saistītas ar dziesmu ierakstīšanu, ir redzams, ka kopumā šādas izmaksas aprēķinā veido 35

euro mēnesī, kas gadā ir 420 euro. Savukārt, tiesas sēdē, sniedzot paskaidrojumus, Prasītāja pārstāve paskaidroja, ka dziesmu ierakstīšana studijā tiek

veikta reizi pusgadā, ieraksts izmaksā 100 euro. Atbildētājs neapstrīd, ka tiek ierakstītas dziesmas studijā, taču, iebilstot pret norādīto summu,

nenorādīja, cik lieli ir minētie izdevumi. Pamatojoties uz šiem apstākļiem, gūtiem novērojumiem par pakalpojumu cenām, tiesa atzīst, ka minētās izmaksas

gadā var būt ap 200 euro, kas mēnesī ir ap 17 euro. Tiesai nav pamata atzīt, ka izmaksas varētu sasniegt Prasītājas norādītos apmērus. Tiesas ieskatā

tās ir pārmērīgi augstas, turklāt, arī pierādījumi par tik lielām izmaksām nav iesniegti. Tiesas ieskatā šādi izdevumi būtu pierādāmi ar maksājumu

dokumentiem. Prasītāja pārstāve paskaidroja, ka maksājumu dokumentu nav, jo tas notiek neoficiāli.

Attiecībā uz aprēķinā ietvertajām izmaksām papildus nodarbībām, dalībai konkursos un braucienu izdevumiem, tiesa secina, ka Prasītāja

aprēķinājusi, ka bērnam dalības maksa konkursos gadā sasniedz 600 euro (mēnesī 50 euro), šajos izdevumos nav iekļauti izdevumi ne par bērna

apģērbu konkursu vajadzībām, ne transporta izmaksām, ne pārtiku bērnam. Izdevumi, lai bērnu nogādātu uz konkursiem, apģērbam, aprēķināti atsevišķi.

Izdevumi saistībā ar transportu aprēķināti 720 euro gadā (mēnesī 60 euro), izdevumi tērpu šūšanai gadā 240 euro (mēnesī 20 euro). Papildus Prasītāja

aprēķinājusi, ka ārzemju braucieniem nepieciešami 480 euro gadā (mēnesī 40 euro), kā arī papildus izmaksas par solo dziedāšanu ir 40 euro mēnesī.

Atbildētājs atzina, ka bērns piedalās konkursos, taču viņam nav zināms, cik maksā dalība dziedāšanas konkursos, arī par pēdējā konkursa, kas

noticis novembrī, izmaksām nav ziņu, nezina, kas bērnu uz konkursu vedis. Pats ar bērnu uz konkursiem nebrauc.

Izvērtējusi pušu argumentus, lietā iesniegtos pierādījumus, kuri pierāda, ka bērns 2015.gadā piedalījies konkursā Olainē (lietas 12.lapa), Rīgā

(lietas 13.lapa), /pers. O/ fonda rīkotā konkursā (lietas 14.lapa), konkursā Jūrmalā (lietas 15.lapa), kā arī konkursā bez norādes par tā norises datumu,

gadu (lietas 16.lapa), kā arī nebija strīda, ka bērns piedalījās arī konkursā 2015.gada novembrī, tiesa atzīst, ka nav šaubu, ka bērns bieži piedalās

dziedāšanas konkursos ārpus dzīves vietas, turklāt no iesniegtajiem pierādījumiem, redzams, ka bērna dalība konkursos ir veiksmīga. No iesniegtajiem

pierādījumiem redzams, ka pušu meita konkursos piedalās gan kā soliste, gan popgrupas ietvaros. No dzīvē gūtajiem novērojumiem ir pamats secināt, ka

veiksmīgai dalībai konkursos ir jāiegulda liels darbs. Vokālajos konkursos tiek vērtēta ne tikai balss, bet arī hereogrāfiskās prasmes. Līdz ar to tiesai nav

šaubu par to, ka papildus bērnam ir nepieciešams apmeklēt horeogrāfijas nodarbības, dziedāšanas nodarbības.

Lai gan nav pamata apšaubīt, ka par dalību konkursos ir maksājama zināma dalības maksa, tomēr tiesas ieskatā aprēķinā ietvertie izdevumi

dalības maksai konkursos gadā 600 euro ir pārmērīgi lieli. Prasītājas pārstāve norādīja, ka dalība novembra konkursā maksājusi 40 euro. Tātad, ja

pieņemtu, ka viena konkursa dalības maksa ir 40 euro, tad bērnam gada laikā būtu jāpiedalās 15 konkursos, kas tiesas ieskatā nav reāli un arī netiek

apstiprināts ar pierādījumiem lietā. Turklāt no pieejamas informācijas vietnē www.olaine.lv dalībnieka dalības maksa konkursā “Pavasara balsis 2015”,

kurā piedalījās pušu meita, bijusi 10 euro, grupas sastāvā 5 euro.

Ņemot vērā minētos apstākļus, kā arī to, ka Atbildētājs, iebilstot pret izdevumu apmēru, tomēr nespēja pateikt, cik liela dalības maksa katrā

konkursā ir jāmaksā, tad tiesa atzīst, ka bērnam, lai nodrošinātu dalības maksu konkursos, nepieciešamā summa var sasniegt ap 200 euro gadā, nevis

Prasītājas norādītos 600 euro.

Tiesa atzīst par pamatotiem Prasītājas argumentus, ka nepieciešami izdevumi transportam, lai meitu aizvestu uz konkursiem, taču tiesa nevar

piekrist Prasītājas aprēķinā iekļautajai summai 60 euro mēnesī. Prasītāja iesniegusi čeku par degvielas iegādi braucienam uz meitas pasākumu Rīgā 20

euro apmērā (lietas 67.lapa). Tiesas ieskatā šāda izdevumu summa ir samērīga braucienam uz Rīgu. Vērā ņemams, ka braucieni var būt arī tālāki, kam

nepieciešami lielāki izdevumi, vērā ņemams, ka vēl var rasties papildus izmaksas saistībā ar transportlīdzekļa novietošanu. Līdz ar to, ja vienam

braucienam nepieciešami ap 30 euro, tad uz dalību konkursos ārpus novada bērns jāvadā vismaz divas reizes mēnesī.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka, lai nodrošinātu transportu bērnam dalībai konkursos, nepieciešamā summa var sasniegt ap 200

euro gadā, nevis Prasītājas norādītos 720 euro.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērnam jāšuj apģērbs konkursu vajadzībām, turklāt, Prasītāja iesniegusi čeku, kas pierāda, ka pirkti audumi,

šūšanas piederumi pa 42,75 euro (lietas 67.lapa). Tas, ka Prasītāja norāda, ka izdevumi šūšanai ir 20 euro mēnesī, nenozīmē, ka tērpi tiek šūti katru

mēnesi, bet gan Prasītāja ir aprēķinājusi no kopējām gada izmaksām vidējo summu mēnesī.

Tiesa uzskata, ka Prasītājas minētās izmaksas nav uzskatāmas par nesamērīgi lielām, ņemot vērā preču un pakalpojumu cenas, apstākli, ka bērns

aug.

Tiesa atzīst, ka nav pamata iekļaut bērna uzturēšanas izdevumos atsevišķi izmaksas par ārzemju braucieniem, balstoties uz apsvērumu, ka bērns

vienu reizi bijis braucienā Vācijā, kas izmaksājis 400 euro, ņemot vērā, ka nav zināms, vai šādas izmaksas būs vēl nepieciešamas.

Tiesa uzskata, ka dzīves pieredze rāda, ka nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt bērna uzturēšanas izdevumus pa pozīcijām, jo tie var būt mainīgi

atkarībā no vajadzībām. Bērnam var būt arī dažādi papildus izdevumi, kā piemēram, lielāki izdevumi veselības aprūpei, ja rodas saslimšanas, vai

medicīnas izdevumi var nebūt lieli, ja bērns ir vesels un lieto tikai vitamīnus. Savukārt, ja bērns neapmeklē nodarbības saslimšanas vai citu iemeslu dēļ,

samazinās izdevumu apmērs par bērna ārpusskolas aktivitātēm. Bērnam var rasties izdevumi izklaides pasākumiem, bērna jubileju svinībām, draugu

dāvanām. Arī interešu attīstībai izdevumi katru mēnesi var būt dažādi. Izdevumi par mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem var būt atšķirīgi ziemas un

vasaras mēnešos, u.c.

Nebija strīda, ka līdz 2015.gada aprīlim Prasītājas rīcībā bija Atbildētāja alga ap 500 euro, no kuras nomaksāti ģimenes komunālo pakalpojumu

maksājumi. Taču minētais nav pamats uzskatīt, ka visa pārējā naudas summa tika tērēta tikai pušu meitas vajadzībām, bet gan ģimenes kopīgām

vajadzībām, tai skaitā meitas vajadzībām.

Ņemot vērā visu minēto, tiesas ieskatā, lai nodrošinātu bērna vajadzības, tai skaitā papildus izdevumus bērna interešu un talantu attīstībai, tiesas

ieskatā būtu nepieciešami vismaz 300 euro, bet tiesas ieskatā noteikti ne mazāk.

Izvērtējot pušu mantisko stāvokli, spējas uzturēt bērnu, tiesa atzīst sekojošo.

Nav strīda un lietā ir pierādīts, ka abi bērna vecāki ir darba spējīgi un strādā algotu darbu.

Prasītājai mēnesī aprēķinātā darba alga vidēji ir 423,66 euro (lietas 8. lapa), reāli Prasītāja saņem ap 300 euro. Prasītāja arī saņem ģimenes valsts

pabalstu. No CSDD izziņas redzams, ka Prasītājai pieder transportlīdzeklis /TL marka/ A4 (lietas 11.lapa). Prasītājas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka

Prasītāja cik var, piestrādā. Līdz ar to, Prasītājas ienākumi var būt arī lielāki.

Nebija strīda, ka Prasītājai materiālu palīdzību meitas uzturēšanai sniedz vecmāmiņa, kas redzams arī no konta pārskata (lietas 61.-62.lapa).

Palīdzība sniegta arī pirms 2015.gada aprīļa.

Ar VSAA izziņu (lietas 55.lapa) pierādīts un lietā nebija strīda, ka Atbildētājs strādā divās darba vietās un kopā viņa ienākumi mēnesī ir ap 800

euro. Atbildētājam nepieder transportlīdzekļi (lietas 57.lapa).

Tiesa atzīst, ka ne Prasītāja, ne Atbildētājs neizvairās no algota darba strādāšanas, lai gūtu ienākumus. Atbildētājs strādā divās darba vietās.

Prasītāja strādā vienā darba vietā. Tiesa ņem vērā apstākli, ka Prasītāja ir vairāk iesaistīta bērna aprūpē, Prasītāja ir tā, kas ved bērnu uz konkursiem, līdz

ar ko Prasītājai, lai viņa veltītu pietiekami laiku bērna aprūpei, uzraudzībai, nav iespēju stāties vēl papildus darba tiesiskajās attiecībās.

Tai pat laikā, tiesas ieskatā nevar uzskatīt, ka Atbildētājs neinteresējas par bērna aktivitātēm, jo Atbildētājs ir vairāk aizņemts darbā nekā Prasītāja.

Lietā nav strīda un ir pierādīts, ka Atbildētājs 2006.gadā noslēdzis hipotekārā kredīta līgumu. Izsniegts kredīts Ls 19190 dzīvokļa iegādei (lietas

30.-34.lapa).

Atbilstoši kredīta devēja sniegtajai informācijai kredīta atlikums uz 2016.gada 25.janvāri 18395,74 euro, atmaksas termiņš 2026.gada 28.marts,

ikmēneša maksājums 177,75 euro (lietas 39.lapa).

Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka kredīta maksājumus veic Atbildētājs, un dzīvoklī, kura iegādei kredīts saņemts, un kurš reģistrēts

Atbildētāja īpašumā (lietas 29.lapa), kā arī ieķīlāts kredīta līguma saistību nodrošināšanai (lietas 35.-36.lapa), dzīvo kā Prasītāja, tā Atbildētājs un pušu

meita. Nebija strīda, ka Atbildētājs gadā maksā apdrošināšanas maksājumus 81 euro par ieķīlāto īpašumu apdrošināšanu.

Minētie izdevumi mājokļa nodrošināšanai ir vērā ņemami, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, jo maksājot kredīta maksājumus, Atbildētājs šobrīd

nodrošina bērnam mājokli.

Lietā nebija strīda, ka ar dzīvokļa īpašumu saistīto pakalpojumu apmaksu, izņemot maksājumu SIA “Lattelecom” par dzīvoklī nodrošinātiem

interneta, televīzijas pakalpojumiem, ko veic Prasītāja (lietas 65.lapa), veic Atbildētājs no savas darba algas. Atbildētāja konta pārskats pierāda, ka

maksājumi ik mēnesi tiek veikti AS “Latvenergo” 27,71 euro, SIA “Vides Serviss” ap 30 euro, SIA “Bauskas siltums” (lietas 40.-42.lapa). Tiesai nav

pamata apšaubīt, ka vidējās izmaksa par pakalpojumiem, ņemot vērā atšķirības maksājumos ziemas un vasaras sezonā, var būt ap 100 euro.

Pušu apgādībā, izņemot meitu /pers.E/, nav citu nepilngadīgu bērnu.

Izvērtējot visus augstāk minētos apstākļus, tiesa secina, ka prasība apmierināma daļēji, piedzenot no Atbildētāja Prasītājas labā meitas uzturam

uzturlīdzekļus 180 euro mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā apmērā. Tiesas ieskatā šāda uzturlīdzekļu summa

šobrīd atbilst bērna vajadzībām, vecāku mantiskajam stāvoklim un spējām uzturēt bērnu.

Tiesa nepiekrīt Atbildētāja viedoklim, ka bērna uzturēšanai nepieciešamie izdevumi jādala vecāku starpā vienādās daļās. Tiesību normas nav

paredzējušas, ka vecākiem uzturlīdzekļi jānodrošina vienādās daļās. Uzturlīdzekļu apmērs samērojams ar vecāku mantisko stāvokli un spējām uzturēt

bērnu. Atbildētāja ienākumi ir lielāki nekā Prasītājai.

Tiesa ņem vērā, ka no Atbildētāja paskaidrojumiem izriet, ka viņš šobrīd bērnā jau iegulda vismaz 180 euro mēnesī, jo norādīja, ka dod Prasītājai

100 euro, kā arī ap 50 euro tiek iztērēti sīkos pirkumos, skolas, meitas vajadzībām, kā arī Atbildētājs apmaksā arī daļu no komunālajiem maksājumiem,

ko izmanto pušu meita.

Tiesa atzīst, ka samaksājot kredīta un apdrošināšanas maksājumus, komunālos maksājumus ģimenes vajadzībām, samaksājot uzturlīdzekļus

norādītajā apmērā, Atbildētājam atliek pietiekami naudas līdzekļi, lai nodrošinātu savas vajadzības un lai iedotu bērnam kabatas naudu vai kaut ko

nopirktu.

Arī Prasītājai, samaksājot maksājumu par internetu un televīziju ģimenes vajadzībām, ieguldot līdzekļus bērna uzturēšanai, atliek naudas līdzekļi

savām vajadzībām.

Samērojot uzturlīdzekļu summas, kas jānodrošina katram vecākam, tiesa arī ņem vērā to, ka puses un bērns dzīvo vienā dzīves vietā, gan Prasītājai,

gan Atbildētājam ir maiņu darbs. Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt, ka abi vecāki piedalās bērna ēdināšanā, pērkot produktus, gatavojot

ēdienu. Ņemot vērā, ka Atbildētājs tomēr ir vairāk aizņemts darbā, tiesai ir pamats atzīt, ka lielāks ieguldījums ir no Prasītājas puses. Ņemot vērā, ka

bērns ir abu vecāku aizgādībā, ņemot vērā, ka vecāki un bērns dzīvo vienā dzīvesvietā, tiesas ieskatā nebūtu pareizi liegt Atbildētājam piedalīties bērna

aprūpē pašam veicot pirkumus, bet tikai maksājot uzturlīdzekļus Prasītājai. Šāda situācija var rasties, piedzenot no Atbildētāja Prasītājas labā visu prasīto

uzturlīdzekļu summu.

Tiesa atzīst, ka Atbildētāja mantiskais stāvokli atļauj maksāt uzturlīdzekļus 180 euro mēnesī. No Atbildētāja konta pārskata redzams, ka viņš

2015.gada augustā izsniedzis aizdevumu 150 euro (lietas 41.lapa), kas liecina, ka Atbildētājam ir bijuši brīvi līdzekļi un Atbildētājs var maksāt bērna

uzturam vairāk nekā viņš atzinis.

Tiesa strīdu izspriež, vadoties no tiem apstākļiem, kādi pastāv lietas izskatīšanas laikā.

CPL 203.panta ceturtā daļa paredz pušu tiesības pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā celt tiesā prasību par maksājumu apmēra grozījumiem, ja

mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra noteikšanu.

Tiesa atzīst, ka ir pamats uzturlīdzekļus piedzīt no prasības iesniegšanas dienas, jo ar prasības celšanas dienu Prasītāja uzsāk īstenot savu aizskarto

interešu aizsardzību tiesā. Minētais atbilst judikatūras atziņām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 27.janvāra spriedums lietā Nr.SKC- 254).

Atbildētāja pēc minētā datuma izdarīti uzturlīdzekļu maksājumi Prasītājai ieskaitāmi maksājumos.

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērna pilngadībai, kā to lūdz Prasītāja.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmās

daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un

tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar CPL 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu

gadu.

Maksājumu kopsumma par vienu gadu ir 2160 euro (180 euro reiz 12 mēneši). Valsts nodeva ir 321,14 euro (CPL 34.panta pirmās daļas pirmā

punkta „b” apakšpunkts – 320,10 euro plus 4% no 26 euro).

Saskaņā ar CPL 43.panta pirmās daļas 3.punktu Prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu. CPL

42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tiesai tiesas izdevumi valsts labā ir jāpiedzen, atbilstoši tiesību normās noteiktajam tiesas izdevumu piedziņas principam.

Konkrētajā gadījumā, neskatoties uz to, ka pušu starpā nebija strīda par uzturlīdzekļu summu 130 euro mēnesī, tiesai valsts nodeva ir jāpiedzen

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva par prasību par uzturlīdzekļu piedziņu 321,14 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu Atbildētājam un paziņojumu nosūtīšanu pusēm 8,35 euro.

Pamatojoties uz CPL 34., 35., 42., 74., 93., 189., 193., 194., 199., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus sākot no 2015.gada

12.oktobra bērna /pers. E/, dzimusi /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 180 euro (viens simts astoņdesmit eiro) mēnesī, bet ne mazāk kā

30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī, līdz bērna pilngadībai.

Noraidīt prasību daļā par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu virs 180 euro mēnesī.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus- valsts nodevu 321,14 euro (trīs simti divdesmit viens eiro

14 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,35 euro (astoņi eiro 35 centi). Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma par tiesas izdevumu piedziņu

labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase; Nr.90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods TRELLV22; Valsts

nodeva, norādot maksājuma mērķī ziņas lietas identificēšanai, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija,

Nr.90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV 22; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis- 21499, norādot

ziņas lietas identificēšanai. Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Bauskas rajona tiesas kancelejā, pretējā

gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena- 2016.gada 19.februāris.

Tiesnese I.Tikuma