Court orders architect firm to pay client debt and contract penalty while awarding court costs to both parties.

Lietas Nr. C12126514

Lietas arhīva Nr. C-0218-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese R. Paipale

ar sekretāri K. Puriņu,

piedaloties zvērinātai advokātei A. Sevastjanovai

2015. gada 7. oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu arhitektūrinženieru kompānijas

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Arhis” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Žabo” par parāda piedziņu

k o n s t a t ē j a:

2014. gada 24. martā arhitektūrinženieru kompānija sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā SIA un arī prasītājs) „Arhis”

vērsās tiesā ar prasību piedzīt no SIA „Žabo”, (turpmāk tekstā arī atbildētājs) parādu, ko veido pamatparāds EUR 2537,14. Prasītājs

norādīja, ka 2012. gada 2. maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr. ARH-05-12 saskaņā ar kuru prasītājs uzņēmās

izstrādāt atbildētājam pārtikas veikala Lielajā ielā 136, Daugavpilī, tehnisko projektu atbildētājam piederošajā zemes īpašumā saskaņā ar

Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, noslēgtā līguma nosacījumiem un atbildētāja norādījumiem. Līguma 1.2.punktā detalizēti

tika norādīts pamatojums projekta izstrādei. Līgumā puses vienojās par līguma summu un samaksas kārtību. Atbilstoši līgumam projekts

bija jāizstrādā četru mēnešu laikā no projekta izstrādes darbu uzsākšanas dienas, bet projekta izstrādes darbus prasītājs uzsāk pēc tam,

kad saņem no atbildētāja līguma 1.2.punktā norādītos dokumentus. 2012. gada 3. oktobrī prasītājs ar vēstuli informēja atbildētāju par

līguma izpildes procesu un termiņiem, un atbildētājam paziņots, ka tehniskais projekts var tikt iesniegts 1,5 mēneša laikā pēc skiču

projekta saskaņojuma Būvvaldē, bet skiču projekta saskaņojuma kārtība un termiņš ir atkarīgs tikai no Būvvaldes. 2012. gada 29.

novembrī Daugavpils pilsētas domes pilsētplānošanas un būvniecības departaments nosūtīja atbildētājam protokola izrakstu , ar kuru

tika nolemts uzdot veikt iecerētās būves publiskās apspriešanas procesu un šis lēmums nav atkarīgs no prasītāja gribas. 2013. gadā tika

uzsākta publiskās apspriešanas procedūra un ar Daugavpils pilsētas domes 2013. gada 11. aprīļa lēmumu tika akceptēta būvniecības

iecere. Savukārt, pēc šī lēmuma pieņemšanas 2013. gada 19. aprīlī Būvvalde apstiprināja skiču projektu un tikai no 2013. gada 30. jūnija

bija iespējams izstrādāt tehnisko projektu. 2013. gada 14. jūnijā tehniskais projekts tika nodots saskaņošanai attiecīgajām institūcijām,

b e t 2013. gada 22. jūlijā pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas projekts tika iesniegts akceptēšanai Būvvaldē, taču tad

noskaidrojās, ka topogrāfiskais plāns, kuru atbildētājs iesniedza prasītājam atbilstoši līguma 1.2.punktam, nebija saskaņots

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par šo faktu 2013. gada 1. augustā prasītājs informēja atbildētāju. Topogrāfiskā plāna

izgatavošana projekta vajadzībām ir atbildētāja pienākums un tas nav prasītāja kompetencē, tādēļ prasītāju nevar vainot par to, ka

atbildētājs savlaicīgi neiesniedza nepieciešamo dokumentāciju. Topogrāfiskā plāna izgatavošana un saskaņošana aizņēma papildus laiku,

par ko atbildētājam 2013. gada 16. septembrī bija paziņots. Savukārt, 2013. gada 19. septembrī atbildētājam tika paziņots, ka līgums ir

izpildīts un prasītājs lūdza apmaksāt pievienotos rēķinus. 2013. gada 30. septembrī atbildētājs iesniedza prasītājam vienošanās Nr. 2

līgumam, kurā atbildētājs aprēķināja līgumsodu 15% apmērā par līguma 6.4.punktā noteikto izstrādes termiņu neievērošanu un piedāvāja

veikt savstarpējo ieskaitu, t.i. samaksāt par darbu mazāk nekā nolīgts un norādīts izrakstītajā rēķinā. Prasītājs tam nepiekrita, par ko

2013. gada 23. oktobrī informēja atbildētāju, kā arī izskaidroja iemeslus, kuru dēļ ieildzis tehniskā projekta izstrādes laiks. Uzskata, ka

projekta izstrādes termiņus prasītājs nav pārkāpis, jo iestājās līguma 9.1.punktā norādītie apstākļi, tādēļ prasītājs, iestājoties

nepārvaramas varas apstākļiem, ir atbrīvots no atbildības par līguma pilnīgu vai daļēju neizpildi. 2013. gada 5. decembrī atbildētājs

garantēja, ka pilnībā veiks līgumā paredzēto darbu apmaksu pēc visu nepieciešamo dokumentu un CD-ROM saņemšanas. 2013. gada 9.

decembrī atbildētājs bez iebildumiem parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu, apliecinot, ka atlikusī kopsumma par izpildītajiem

darbiem ir EUR 6748,97 jeb LVL 4743,20, kā arī vēlāk nekādi iebildumi netika celti. 2013. gada 9. decembrī prasītājs izrakstīja

atbildētājam rēķinu Nr. 234 par EUR 6748,97 jeb LVL 4743,20 samaksu, taču atbildētājs paziņoja, ka piestādīto rēķinu apmaksās

daļēji, ieturot līgumsodu EUR 2357,14 jeb LVL 1783,11. 2013. gada 13. decembrī atbildētājs samaksāja prasītājam EUR 4211,83 jeb

LVL 2960,09. Prasītājs lūdza atbildētāju apmaksāt rēķinu pilnā apmērā, taču tas netika izdarīts. Prasītājs pamatoja prasību ar

Civillikuma 1431., 1587., 1832., 1835.pantiem un lūdza piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu EUR 2537,14, kā arī visus

tiesas izdevumus.

2014. gada 23. aprīlī SIA “Žabo” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst un uzskata to par

nepamatotu, jo prasītājs pārkāpa noslēgtā līguma nosacījumus un nokavēja projekta izstrādes darbus par 12 mēnešiem un 10 dienām,

tādēļ prasītājam ir pienākums samaksāt atbildētājam aprēķināto līgumsodu.

Savukārt, 2014. gada 17. septembrī SIA “Žabo” iesniedza tiesā pretprasību pret arhitektūrinženieru kompāniju SIA “Arhis” par

līgumsoda piedziņu. Pretprasībā atbildētājs norādīja, ka atbilstoši līguma 2.1.punktam puses noteica, ka par kvalitatīvi, savlaicīgi un

pilnīgi izstrādāto projektu, saskaņā ar līguma nosacījumiem, pasūtītājs maksā izpildītājam atlīdzību kopā EUR 17011,86 jeb LVL

11956. Saskaņā ar līgumu projekts bija jāizstrādā 4 mēnešu laikā no projekta izstrādes darbu uzsākšanas dienas, bet projekta izstrādes

darbus jāuzsāk, kad ir saņemti pasūtītāja līguma 1.2.punktā norādītie dokumenti. Līguma 1.2.punktā norādītie dokumenti prasītājam tika

nodoti ar 2012. gada 3. maija pieņemšanas-nodošanas aktu. Atbilstoši līguma noteikumiem, projekta izstrādes darbi ir jāpabeidz līdz

2012. gada 9. novembrim un līdz 2012. gada 13. novembrim jānodod pasūtītājam, bet tā vietā projekts tika nodots pasūtītājam

tikai 2013. gada 9. decembrī. Līdz ar to projekta izstrādes process turpinājās 17 mēnešus. Ņemot vērā, ka projekta izstrādes gaitā tika

veikta iecerētās būves publiskās apspriešanas procedūra, kas turpinājās no 2012. gada 22. novembra līdz 2013. gada 11. aprīlim, t.i. ilga

4 mēneši un 20 dienas, tad prasītājs nokavēja projekta izstrādes darbus par 12 mēnešiem un 10 dienām. Tādējādi projekts

savlaicīgi netika izstrādāts un jāpiemēro līguma 6.4.punkta noteikumi. Līdz ar to par līgumā noteikto termiņu neievērošanu izpildītājs

maksā pasūtītājam līgumsodu 0,5% apmērā no līguma kopējās summas par katru nokavēto dienu līdz pilnīgai saistību izpildei, bet ne

vairāk kā 15% no kopējās atlīdzības summas, kas norādīta līguma 2.1.punktā. Atbildētājs izmantoja līgumā pielīgtās tiesības un

aprēķināja prasītājam līgumsodu EUR 2537,14 un šo līgumsodu ieturēja, paziņojot par to prasītājam – izpildītājam. Pretprasība

pamatota ar Civillikuma 1., 1425., 1448., 1587., 1716., 1846., 1853., 1854.pantiem un atbildētājs lūdza piedzīt no prasītāja līgumsodu

EUR 2537,14, kā arī visus tiesas izdevumus. Vienlaikus, lūdza uzlikt par pienākumu prasītājam sprieduma izpildi veikt ar ieskaitu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve zvērināta advokāte Agnese Sevastjanova prasītāja prasību par parāda piedziņu pēc tajā izklāstītajiem

apstākļiem uzturēja, bet SIA “Žabo” pretprasību par līgumsoda piedziņu neatzina. Tiesai papildus paskaidroja, ka prasītājs izpildīja 2012.

gada 2. maijā starp pusēm noslēgtā līguma nosacījumus, bet atbildētājs samaksu atbilstoši līgumam neveica. Uzskata, ka prasītāju

nevar vainot pasūtījuma termiņa neievērošanā, jo līguma izpildes termiņš ieilgās no prasītāja neatkarīgu iemeslu dēļ – nepārvaramas

varas rezultātā, kas bija institūciju lēmumi, t.sk. par publisku apspriešanu, kā arī paša pasūtītāja vainas dēļ, jo atbildētāja iesniegtais

topogrāfiskais plāns nebija saskaņots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet saskaņā ar līguma 6.1.punktu prasītājs nav atbildīgs par

topogrāfiskā plāna pareizību. Līdz ar to prasītāju nevar vainot līguma pārkāpšanā un tehniskā projekta savlaicīgā neizstrādāšanā, un

atbildētājam nav pamata aprēķināt un pieprasīt no prasītāja līgumsodu. Lūdza prasību apmierināt un piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam parādu EUR 2537,14, bet atbildētāja pretprasību par līgumsoda piedziņu noraidīt.

Atbildētāja SIA “Žabo” pārstāve /pers. E/ prasību par parāda piedziņu neatzina, pretprasību pēc tajā izklāstītajiem apstākļiem

uzturēja. Tiesai papildus paskaidroja, ka atbildētājam bija svarīgs tehniskā projekta izstrādes termiņš, tādēļ atbildētājs, slēdzot līgumu ar

prasītāju, cerēja, ka projekts tiks izpildīts atbilstoši līguma 3.2.punktam, bet tas nenotika. Uzskata, ka prasītāja argumenti, ka atbildētājs

neiesniedza dokumentus atbilstoši līguma 1.2.punktam, nepamatoti, jo līguma 1.2.punktā noteiktie dokumenti tika iesniegti prasītājam

saskaņā ar pieņemšanas-nodošanas aktu un prasītājam pret to nekādu pretenziju nebija. Prasītājs nepieprasīja atbildētājam topogrāfiskā

plāna saskaņošanu, bet atbilstoši līguma 6.1.pantam prasītājs nav atbildīgs par topogrāfiskā plāna pareizību, taču plāna pareizība nevar

izpausties kā saskaņošana atbilstoši normatīvajiem aktiem. Līdz ar to nevis atbildētājs, bet prasītājs bija atbildīgs par topogrāfiskā plāna

saskaņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Apšaubāmi ir prasītāja argumenti par nepārvaramas varas iestāšanos, kas izpaužas kā

pašvaldības lēmums par iecerētās būves publisko apspriešanu, jo prasītājs nevarēja nezināt, ka tādos projektos notiek publiskā

apspriešana. Līdz ar to prasītājs pārkāpa līgumā noteikto projekta izpildes termiņu un atbilstoši līguma 6.4.punktam prasītājam ir

pienākums maksāt līgumsodu EUR 2537,14. Lūdza prasītāja prasību par parāda piedziņu noraidīt, bet atbildētāja pretprasību par

līgumsoda piedziņu apmierināt un veikt ieskaitu.

Tiesa, iepazinusies ar prasībā, pretprasībā izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi prasītāja un atbildētāja pārstāves paskaidrojumus,

pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka gan prasība par parāda piedziņu, gan pretprasība par līgumsoda piedziņu

apmierināmas.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar 2012. gada 2. maija līguma Nr. ARH-05-12, kas noslēgts starp arhitekrūrinženieru kompāniju SIA „Arhis” un SIA „Žabo”,

1.1.punktu pierādīts, ka atbildētājs uzdeva, bet prasītājs apņēmās ar saviem spēkiem un materiāli tehniskajiem līdzekļiem, izmantojot

savus administratīvos resursus, par atlīdzību izstrādāt pārtikas veikala Lielā (Lielajā) ielā 136, Daugavpilī, tehnisko projektu

atbildētājam piederošajā zemes īpašumā saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, noslēgtā līguma

nosacījumiem un atbildētāja norādījumiem.

Savukārt, ar līguma 2.punktu pierādīts, ka atbildētājs par kvalitatīvi, savlaicīgi un pilnīgi izstrādātu projektu atbilstoši līguma

noteikumiem apņēmās samaksāt atlīdzību, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir EUR 17011,86 jeb LVL 11956. Vienlaikus, puses

vienojās par atlīdzības izmaksu pa daļām.

Starp pusēm nepastāv strīds, ka izpildītājs – prasītājs – izpildīja pasūtījumu un izstrādāja pārtikas veikala Lielā ielā 136,

Daugavpilī, tehnisko projektu, kas pierādīts arī ar pušu 2013. gada 9. decembra pieņemšanas- nodošanas aktu.

Tādējādi atbildētājam atbilstoši noslēgtā līguma 2.punktam jāveic samaksa par izpildīto darbu, kas saskaņā ar 2013. gada 9.

decembra pieņemšanas – nodošanas aktu un 2013. gada 9. decembra rēķinu Nr. 234 sastādīja EUR 6748,97 jeb LVL 4743,20.

No 2013. gada 9. decembra rēķina Nr. 234 izriet, ka samaksas termiņš tika noteikts līdz 2013. gada 13. decembrim.

Starp pusēm nav strīda, ka rēķins tika samaksāts daļēji un nesamaksāti palika EUR 2537,14 jeb LVL 1783,11.

Atbildētājs nenorādīja ne noslēgtā līguma noteikumus, ne likuma normas, kas piešķirtu atbildētājam tiesības vienpusēji atkāpties

no līgumā noteiktā un ieturēt no prasītājam izmaksājamās summas atbildētāja aprēķināto līgumsodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar

piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesības prasīt.

Līdz ar to no SIA “Žabo” par labu prasītājam jāpiedzen parāds par izpildīto darbu EUR 2537,14.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no SIA „Žabo” par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi EUR 340,93, ko

veido lietā samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civillikuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Pušu noslēgtā līguma 3.2.punkts paredz, ka izpildītājs projekta izstrādes darbus pilnīgi pabeidz un nodod pasūtītājam trīs

eksemplāros un uz CD-ROM ne vēlāk kā 4 kalendāru mēnešu laikā no projekta izstrādes darbu uzsākšanas dienas un saskaņā ar līguma

3.1.punkta noteikumiem, bet līguma 3.1.punkts nosaka, ka izpildītājs uzsāk projekta izstrādes darbus pēc tam, kad izpildītājs saņēmis no

pasūtītāja līguma 1.2.punktā norādītos dokumentus.

Atbilstoši līguma 1.2.punktam, pamatojums projekta izstrādei ir: pasūtītāja projektēšanas uzdevums; Būvvaldes plānošanas un

arhitektūras uzdevums; zemesgabala, ieskaitot ārējo maģistrālo inženiertīklu pieslēgumu, topogrāfiskais plāns; inženierģeoloģisko

izpēšu rezultāti; valsts un pašvaldību kontrolējošo un ekspluatācijas dienestu un komunālo pakalpojumu sniedzēju tehniskie noteikumi

saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumiem.

Savukārt, līguma 1.3.punktā noteikts, ka visus dokumentus, kas minēti šā līguma 1.2.punktā, pasūtītājs iesniedz izpildītājam ar

pieņemšanas-nodošanas aktu pirms projekta izstrādes darbu uzsākšanas.

Vienlaikus, līguma 9.1.punkts paredz, ka puses atbrīvotas no atbildības par līguma pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja šāda neizpilde

radusies nepārvaramas varas apstākļu rezultātā, kuru darbība sākusies pēc līguma noslēgšanas un kurus nevarēja iepriekš ne paredzēt, ne

novērst. Pie nepārvaramas varas un ārkārtēja rakstura apstākļiem pieskaitāmi: stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, kara

darbība, nemieri, blokādes, valsts varas un pārvaldes institūcijas lēmumi.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā ir pamats uzskatīt, ka prasītājs nav vainojams līgumā noteiktā termiņa neievērošanā sakarā ar

Daugavpils pilsētas domes pilsētplānošanas un būvniecības departamenta veikto iecerētās būves publiskās apspriešanas procedūru laika

periodā no 2012. gada 18. oktobra, kad prasītājs iesniedza iesniegumu par skiču projekta saskaņošanu domē, un līdz 2013. gada 19.

aprīlim, kad skiču projektu apstiprināja Būvvalde.

No prasītāja 2012. gada 3. oktobra atbildes atbildētājam izriet, ka prasītājs paziņoja atbildētājam, ka prasītājs dara visu

nepieciešamo, lai tehniskais projekts tiktu iesniegts pasūtītājam izskatīšanai un saskaņošanai 1,5 mēneša laikā pēc skiču projekta

saskaņojuma Būvvaldē, bet 2013. gada 22. aprīļa pieņemšanas-nodošanas akts apliecina, ka uz 2013. gada 22. aprīli prasītājs pilnīgi

izstrādāja un Būvvaldē saskaņoja skiču projektu.

Tiesa konstatē, ka prasītājs neizpildīja projekta izstrādāšanai ne 2012. gada 3. oktobra atbildē noteikto 1,5 mēnešu termiņu, ne arī

4 mēnešu termiņu, kas būtu skaitāms no 2013. gada 22. aprīļa.

Tiesa uzskata par nepamatotiem prasītāja argumentus, ka prasītāju nevar vainot līguma neizpildē, jo atbildētājs pats neizpildīja

līguma noteikumus un neiesniedza prasītājam saskaņotu topogrāfisko plānu, tādēļ tikai pēc plāna izgatavošanas un saskaņošanas, ko

veica prasītājs, bija iespējams izstrādāt projektu.

Ar pušu 2012. gada 3. maija projekta dokumentācijas nodošanas-pieņemšanas aktu pierādīts, ka atbildētājs līguma noteikumus

izpildīja un iesniedza prasītājam projekta izstrādei 1.2.punktā minētos dokumentus.

Tiesa uzskata par nepamatotiem prasītāja pārstāves argumentus, ka atbildētājs neizpildīja līguma 1.2.punktā noteikto, jo iesniegtais

topogrāfiskais plāns nebija saskaņots likumā paredzētajā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka prasītājs ar savām darbībām – bez iebildumiem pieņemot no atbildētāja ar nodošanas-pieņemšanas aktu līguma

1.2.punktā norādītos dokumentus – apstiprināja, ka atbildētājs iesniedza topogrāfisko plānu atbilstoši prasītāja izvirzītajām dokumentu

pieņemšanas prasībām.

Savukārt, prasītāja atsauci uz līguma 6.1.punktu, kas paredz, ka izpildītājs nav atbildīgs par topogrāfiskā plāna pareizību, nevar

uzskatīt par pamatotu, jo topogrāfiskā plāna nesaskaņošanu nevar uzskatīt par topogrāfiskā plāna nepareizību.

Turklāt, tiesa uzskata, ka uzņēmuma speciālistiem, kuru darba specifika paredz tehnisko projektu izstrādāšanu, ir pienākums

pārbaudīt pasūtītāja iesniegto dokumentu atbilstību noteiktajām prasībām un nepieciešamības gadījumā izskaidrot nepilnības un

iespējamās sekas, jo līgumā noteikto atbilstošo dokumentu iesniegšana ir viens no pamatiem līguma izpildes nodrošināšanai.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājam, iesniedzot prasītājam līgumā 1.2.punktā noteiktos dokumentus, bija pamats, paļaujoties uz

prasītāja darbinieku kompetenci, uzskatīt, ka iesniegtie dokumenti atbilst visiem nepieciešamajiem noteikumiem līguma izpildei.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā prasītājs varēja laicīgi paziņot atbildētājam par topogrāfiskā plāna esošajiem trūkumiem, lai

atbildētājam būtu iespēja tos novērst daudz ātrāk nekā to izdarīja prasītājs.

Tādējādi tiesa nesaskata, ka termiņš, kurā tika veikta topogrāfiskā plāna izstrādāšana un saskaņošana, būtu uzskatāms par

attaisnojošu, un tiesa uzskata, ka attiecībā uz prasītāja iebildumiem par topogrāfisko plānu nepastāvēja apstākļi, kurus prasītājs iepriekš

nevarēja ne paredzēt, ne novērst. Līdz ar to prasītājs nav atbrīvojams no atbildības par līguma savlaicīgu neizpildi.

Civillikuma 3.pantā ir noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Līdz ar to jāsecina, ka atbildētāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no prasītāja līgumsodu radās laika periodā, kad spēkā bija

Civillikuma 1716.panta redakcija līdz 2014.gada 1.janvārim- ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Savukārt, Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā apmēru noteic līdzēji. Savukārt,

saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Pušu noslēgtā līguma 6.4.punkts nosaka, ka par šajā līgumā noteikto projekta darbu un to atsevišķo posmu izstrādes termiņu

neievērošanu izpildītājs maksā pasūtītājam līgumsodu 0,5% apmērā no līguma kopējās summas par katru nokavēto dienu līdz pilnīgai

saistību izpildei, bet ne vairāk kā 15% no kopējās atlīdzības summas, kas norādīta šā līguma 2.1.punktā.

Ar pušu parakstīto pieņemšanas-nodošanas aktu pierādīts, ka prasītājs pilnīgi izstrādāja projektu un tas tika nodots atbildētājam

2013. gada 9. decembrī.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājam ir iestājies līguma 6.4.punktā noteiktais pienākums maksāt līgumsodu un tiesa nesaskata, ka

pieprasītais līgumsods būtu netaisnīgs vai nesamērīgs, tādēļ no prasītāja par labu atbildētājam jāpiedzen līgumsods EUR 2537,14.

Vienlaikus, jānosaka, ka sprieduma izpilde veicama ar ieskaitu, jo šāds atbildētāja lūgums atbilst Civillikuma 1853., 1854.pantu

nosacījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no arhitektūrinženieru kompānijas SIA „Arhis” par labu SIA “Žabo” jāpiedzen

tiesas izdevumi EUR 337,67, ko veido lietā samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Vienlaikus, no arhitektūrinženieru kompānijas SIA „Arhis” par labu valstij jāpiedzen valsts nodeva EUR 3,26.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 40., 42.pantiem no arhitektūrinženieru kompānijas SIA „Arhis” un SIA “Žabo” par labu valstij

nepieciešams piedzīt tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus –EUR 1,02 no katra, kas ir starpība starp pušu

samaksātajiem un faktiskajiem tiesas izdevumiem.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājam un atbildētājam nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai

sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189. – 195., 39. – 42., 204.1pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

arhitektūrinženieru kompānijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Arhis” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„Žabo” par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Žabo”, reģistrācijas Nr. 41503017194, juridiskā adrese: c.Papušino, Kalkūnes

pagasts, Daugavpils novads, par labu arhitektūrinženieru kompānijai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Arhis”, reģistrācijas Nr.

40003000604, juridiskā adrese: Raiņa iela 26B, Daugavpils, pamatparādu EUR 2537,14 (divi tūkstoši pieci simti trīsdesmit

septiņi euro, 14 centi) un tiesas izdevumus EUR 340,93 (trīs simti četrdesmit euro, 93 centi), kopā EUR 2878,07 (divi tūkstoši astoņi

simti septiņdesmit astoņi euro, 07 centi).

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Žabo” pretprasību pret arhitektūrinženieru kompāniju sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„Arhis” par līgumsoda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no arhitektūrinženieru kompānijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Arhis”, reģistrācijas Nr. 40003000604, juridiskā

adrese: Raiņa iela 26B, Daugavpils, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Žabo”, reģistrācijas Nr. 41503017194, juridiskā

adrese: c.Papušino, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads, līgumsodu EUR 2537,14 (divi tūkstoši pieci simti trīsdesmit septiņi euro, 14

centi) un tiesas izdevumus EUR 337,67 (trīs simti trīsdesmit septiņi euro, 67 centi), kopā EUR 2874,81 (divi tūkstoši astoņi simti

septiņdesmit četri euro, 81 cents).

Sprieduma izpildi lietā veikt ar ieskaitu.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Žabo”, reģistrācijas Nr. 41503017194, juridiskā adrese: c.Papušino, Kalkūnes

pagasts, Daugavpils novads, par labu valstij tiesas izdevumus EUR 1,02 (viens euro, 02 centi).

Piedzīt no arhitektūrinženieru kompānijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Arhis”, reģistrācijas Nr. 40003000604, juridiskā

adrese: Raiņa iela 26B, Daugavpils, par labu valstij tiesas izdevumus: valsts nodevu EUR 3,26 (trīs euro, 26 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,02 (viens euro, 02 centi).

Noteikt prasītājam un atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 5 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015. gada 21. oktobra -

Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese R. Paipale