Court partially allowed administrator's claim for loss recovery against former employee in insolvency proceedings.

Lietas Nr. C33600021

Lietvedības Nr. CA-2003-22/22

ECLI:LV:RAT:2022:1102.C33600021.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 2. novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese Inese Grauda,

tiesnese Skaidrīte Buivide,

tiesnesis Mārtiņš Sviķis

izskatīja rakstveida procesā Brīvības bulvārī 34, Rīgā civillietu maksātnespējīgās akciju sabiedrības “SRR” administratora Inta Goldmaņa prasībā

pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2022. gada 19. aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 2. decembrī prasītāja maksātnespējīgās akciju sabiedrības “SRR” administrators Ints Goldmanis cēla Rīgas rajona tiesā prasību

pret atbildētāju /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

[1.1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 4. oktobra spriedumu pasludināts prasītāja akciju sabiedrības “SRR” maksātnespējas

process un par maksātnespējas procesa administratoru iecelta Linda Spurele.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 22. oktobra lēmumu Linda Spurele atcelta no prasītāja maksātnespējas procesa administratora

pienākumu pildīšanas.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 25.oktobra lēmumu par prasītāja maksātnespējas procesa administratoru iecelts Ints Goldmanis.

[1.2] Prasītāja vienīgā izpildinstitūcijas amatpersona laikā no 2016. gada 14. marta bija atbildētājs /pers. B/.

Ar administratores Lindas Spureles 2021. gada 5. oktobra lēmumu par maksātnespējīgās akciju sabiedrības “SRR” pārstāvi tika noteikts

atbildētājs.

[1.3] Neskatoties uz prasītāja administratores Lindas Spureles 2021. gada 8. oktobrī un prasītāja administratora Inta Goldmaņa 2021. gada 4. un

5. novembrī atbildētājam nosūtītajiem pieprasījumiem, atbildētājs Maksātnespējas likuma 71. panta pirmās daļas noteiktajā termiņā nav nodevis jebkādus

grāmatvedības dokumentus, sakarā ar ko administratoram faktiski nav iespējams atgūt prasītāja mantu kreditoru prasījumu apmierināšanai, proti, celt

tiesā prasības par prasītāja darījumu apstrīdēšanu, celt tiesā prasības pret parādnieka debitoriem.

[1.4] Saskaņā ar prasītāja kreditoru reģistru uz 2021. gada 11. novembri prasītāja maksātnespējas procesa laikā ir saņemti, atzīti un nenodrošināto

kreditoru grupā iekļauti kreditoru prasījumi par kopējo pamatparāda summu 2 867 690,77 EUR, kas uzskatāmi par prasītājam nodarīto zaudējumu

apmēru.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 65. panta 8. punktu un 72.1 pantu, Komerclikuma 169. pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja prasītāja

labā zaudējumus 2 867 690,77 EUR; noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei

likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas.

[2] Prasības pieteikumā tika ietverts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneša 2021. gada 14. decembra lēmumu tika apmierināts prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu; Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/tika ierakstīta ķīlas tiesības atzīme 2 867 690,77 EUR apmērā

atbildētājam piederošajām 4/554 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs B/; Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/tika ierakstīta ķīlas tiesības atzīme 2 867 690,77 EUR apmērā

atbildētājam piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs/; Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs E/tika ierakstīta ķīlas tiesības atzīme 2 867 690,77 EUR apmērā atbildētājam piederošajām

141/27748 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese B/, kadastra numurs /numurs F/.

[3] 2022. gada 13. aprīlī atbildētājs iesniedza Rīgas rajona tiesā lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību

neatzīst. Atbildētājs nav izvairījies no komunikācijas ar administratoru un pēc savas iniciatīvas sazinājās ar administratoru, lai vienotos par dokumentu un

informācijas nodošanu. Tā kā dokumenti administratoram tiks nodoti, administrators būs tiesīgs un viņam būs pienākums tos izvērtēt, kas ietekmē celtās

prasības izskatīšanas gaitu. Atbildētāja ieskatā dokumentu nodošanas un izvērtēšanas gadījumā zudīs prasības pamats, proti, nepastāvēs Maksātnespējas

likuma 72.1 pantā minētās pazīmes prasības apmierināšanai. Ņemot vērā minēto, atbildētājs lūdz atlikt lietas izskatīšanu uz vēlāku laiku.

[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2022. gada 19. aprīļa spriedumu prasība tika apmierināta; no atbildētāja prasītāja labā tika piedzīti zaudējumi

2 867 690,77 EUR; tika noteiktas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no

piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru; no atbildētāja valsts ienākumos tika piedzīta valsts nodeva 21 722,53 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 2 EUR.

[4.1] Pirmās instances tiesa konstatēja, ka saskaņā ar lietā esošo Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 4. oktobra spriedumu civillietā

Nr. C68467621 ir pasludināts prasītāja akciju sabiedrības “SRR” maksātnespējas process. Savukārt lietā iesniegtais Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

2021. gada 25.oktobra lēmums civillietā Nr. C68467621 apliecina, ka par prasītāja maksātnespējas procesa administratoru iecelts Ints Goldmanis.

[4.2] Saskaņā ar lietā esošo administratora 2021. gada 5. oktobra lēmumu Nr. /numurs/ par parādnieka pārstāvi maksātnespējas procesā noteikts

sabiedrības bijušais valdes priekšsēdētājs – atbildētājs.

No lietā iesniegtās Uzņēmumu reģistra datubāzes izdrukas redzams, ka atbildētājs no 2016. gada 14. marta bija sabiedrības valdes priekšsēdētājs

ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

[4.3] Norādot uz Maksātnespējas likuma 70. panta otro daļu, 71. panta pirmo daļu, administratora 2021. gada 8. oktobrī un 2021. gada

4. novembrī atbildētājam nosūtītajiem pieprasījumiem, tiesa konstatēja, ka atbildētājs sabiedrības dokumentus un mantu administratoram nav nodevis.

Izvērtējot atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, tiesa secināja, ka, lai arī atbildētājs prasību neatzīst, netiek apstrīdēts fakts, ka

prasītāja grāmatvedības dokumenti administratoram joprojām nav nodoti. Fakts, ka atbildētājs 2022. gada 13. aprīlī ir nosūtījis administratoram

iesniegumu, kurā piedāvā vienoties par dokumentu nodošanas kārtību, nav atzīstams par pierādījumu, kas apliecina objektīvu šķēršļu pastāvēšanu

parādnieka mantas un dokumentu nenodošanai Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā. Turklāt tiesa ņēma vērā, ka atbildētājs ir ignorējis arī tiesas

noteiktos termiņus rakstveida paskaidrojuma par celto prasību, papildu paskaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai un šāda atbildētāja rīcība, vienu darba

dienu pirms noteiktā lietas izskatīšanas datuma iesniedzot lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, lai dotu laiku atbildētājam vienoties ar administratoru

par dokumentu nodošanas kārtību un laiku, atzīstama par lietas izskatīšanas novilcināšanu, kā arī apgrūtina prasītāja maksātnespējas procesa efektīvu

norisi.

Ņemot vērā minēto un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas iemeslus, tiesa atzina, ka lūgums par

lietas izskatīšanas atlikšanu kā nepamatots ir noraidāms.

[4.4] Atsaucoties uz Civillikuma noteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu (Civillikuma 1770.-1792. pants), Komerclikuma 169. pantu

un judikatūru, tiesa atzina, ka, nenododot administratoram prasītāja dokumentus, atbildētājs ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 70. panta otrās daļas

noteikumus, kas novedis pie tā, ka administrators nevar izpildīt Maksātnespējas likuma 96. pantā noteikto pienākumu izvērtēt parādnieka darījumus.

Tādējādi nav iespējams panākt parādnieka maksātnespējas procesā pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu apmierināšanu no parādnieka mantas.

Tiesas vērtējumā šādi apstākļi ne tikai būtiski apgrūtina maksātnespējas procesa efektīvu norisi, bet padara neiespējamu administratora pienākumu

veikšanu. Atbildētāja negodprātīgā rīcība ir kavējusi maksātnespējas procesa mērķa – veicināt parādnieka saistību izpildi – sasniegšanu.

Tiesa atzina, ka iepriekš norādītais ir kvalificējams kā valdes locekļa pārkāpums, kas nav savienojams ar krietna un rūpīga saimnieka rīcību.

Pierādījumus, kas apstiprinātu pretējo, atbildētājs tiesā nav iesniedzis. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka administratoram ir tiesības prasīt zaudējumu

piedziņu no atbildētāja.

[4.5] Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 72.1 panta pirmo un otro daļu un judikatūru, tiesa atzina, ka ar lietā iesniegto prasītāja kreditoru

prasījumu reģistru apstiprinās, ka prasītāja maksātnespējas procesā ir pieteikti un atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 3 372 966,67 EUR, kur

blakus prasījums ir 505 275,90 EUR un galvenais prasījums 2 867 690,77 EUR.

Ievērojot Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrajā daļā noteikto, tiesa atzina, ka 2 867 690,77 EUR atbilst parādnieka kreditora pieteikto

prasījumu galvenā prasījuma apmēram, ko nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

[4.6] Ņemot vērā, ka administrators ir pierādījis atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumu esību, savukārt atbildētājs nav pierādījis, ka būtu

rīkojies ka krietns un rūpīgs saimnieks un nav pielaidis pat vieglu neuzmanību, tiesa atzina, ka no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami zaudējumi

2 867 690,77 EUR.

[4.7] Ievērojot Civilprocesa likuma 195. panta noteikumus un Senāta Civillietu departamentu senatoru kopsapulces 2021. gada 15. decembra

lēmuma atziņas, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešus

procentus gadā no piedzītās, bet neatmaksātās galvenā parāda, blakus prasījumu un tiesāšanās izdevumu summas, nepārsniedzot tās apmēru.

[4.8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās

daļas 1. punkta “f” apakšpunktam un 7. punktam piedzenama valsts nodeva 21 722,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2 EUR.

[5] 2022. gada 9. maijā atbildētājs iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2022. gada 19. aprīļa spriedumu, pārsūdzot to pilnā

apjomā.

[5.1] Tiesa nepamatoti noraidīja atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, tādējādi pārkāpjot atbildētāja tiesības uz taisnīgu tiesu.

Atbildētājs norādīja tiesai, ka lūgumā norādītajos apstākļos nav pieļaujams izskatīt prasību, jo ir pamatoti atzīt, ka, pirmšķietami, iztrūkst prasības

pamats un atbildētājs veiks darbības pieļautā pārkāpuma novēršanai. Atbildētāja ieskatā pēc dokumentu nodošanas pastāvēs pamats atsaukt prasību.

Prasības izskatīšana šādos apstākļos pārkāptu labas ticības principu. Atbildētājam ir jāļauj pierādīt to, ka prasībā norādītie apstākļi nav pamatoti, un to

bija iespējams veikt ar dokumentu nodošanu, izvērtēšanu un paskaidrojumu sniegšanu.

Neskatoties uz dokumentu nenodošanas faktu prasības pieteikuma izskatīšanas dienā, tiesai bija jāņem vērā to, ka Maksātnespējas likuma

72.1 panta piemērošana rada atbildētājam ievērojamu saistību apmēru, vienlaikus nevērtējot zaudējumu esību, apmēru un cēloņsakarību, turklāt, pastāvot

apstākļiem, kad atbildētājam varēja tikt dota iespēja novērst prasības apmierināšanu.

[5.2] Tiesai bija jāvērtē samērīgums attiecībā uz lietas savlaicīgas izskatīšanas nepieciešamību attiecībā pret lietas izskatīšanas atlikšanu, ņemot vērā

ievērojamo prasības summu. Neskatoties uz to, ka atbildētājs norādīja, ka pastāv priekšnosacījumi prasības noraidīšanai, tiesa tomēr nolēma lietu

izskatīt, nedodot iespēju atbildētājam iesniegt attiecīgus pierādījumus.

Pastāvot atbildētāja lūgumā norādītajiem apstākļiem, ir nepamatoti dot priekšroku procesu savlaicīgumam pār taisnīguma principa sasniegšanu.

[5.3] Ņemot vērā iepriekš minēto un prasības summas ievērojamo apjomu, tiesai bija jāņem vērā fakts, ka prasības apmierināšana vēlāk var būtiski

apgrūtināt vai pat padarīt neiespējamu atbildētāja iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu apelācijas kārtībā. Valsts nodeva ir 21 652,53 EUR, kuras samaksa

fiziskai personai ir ievērojams finanšu slogs. Tiesai bija jāņem vērā, ka atbildētājam var tikt pilnībā liegta pieeja tiesai, pārkāpjot atbildētāja Civilprocesa

likuma 1. pantā, Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās

tiesības uz taisnīgu tiesu.

[5.4] Tiesa nav vērtējusi faktiskos un juridiskos apstākļus attiecībā uz kreditoru prasījumu apmēru kontekstā ar atsevišķu kreditoru prasījumu

pamatu. Proti, kreditoru Luminor Bank AS Latvijas filiāle un likvidējamā ABLV Bank prasījumu pamatā ir galvojuma līgumi, ar kuriem prasītājs kā

juridiska persona ir galvojusi par trešo personu saistībām. Atbildētājs norāda, ka galvenie parādnieki pilda savas saistības pret abiem kreditoriem, līdz ar

to kreditoru prasījumu apmērs ir faktiski mazāks, nekā norādīts kreditoru prasījumu reģistrā, kas, savukārt, ietekmē ar spriedumu piedzenamās summas

apmēru.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 413.-416. pantu, atbildētājs lūdz noraidīt prasību pilnīgi.

[6] 2022. gada 25. jūlijā Rīgas apgabaltiesā tika saņemti prasītāja paskaidrojumi par apelācijas sūdzību, kuros prasītājs apelācijas sūdzību uzskata

par nepamatotu.

[7] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, Civillietu tiesas kolēģija lietu izskata rakstveida procesā, jo ir

iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. 2022. gada

30. augustā tika nosūtīts tiesas paziņojums par civillietas iztiesāšanu rakstveida procesā 2022. gada 2. novembrī, nosakot termiņu līdz 2022. gada

3. oktobrim rakstveida paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai (lietas 2. sējuma 143.-144. lapa).

[7.1] 2022. gada 3. oktobrī Rīgas apgabaltiesā tika saņemti prasītāja papildu paskaidrojumi, kuros norādīts, ka pēc apelācijas tiesvedības

uzsākšanas administrators sastādīja precizētu prasītāja kreditoru prasījumu reģistru uz 2022. gada 29. jūliju, kurā atzīto kreditoru prasījumu pamatparāda

summa ir 2 242 713,76 EUR. Minētā summa uzskatāma par zaudējumiem, kas piedzenami no atbildētāja.

2022. gada 28. oktobrī Rīgas apgabaltiesā tika saņemts prasītāja iesniegums par prasības apmēra samazināšanu, kurā, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 2. punktu, prasītājs samazina savas prasības apmēru un lūdz piedzīt no atbildētāja prasītāja labā zaudējumus

2 242 713,76 EUR; noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei likumiskos 6 %

gadā no parāda pamatsummas.

[7.2] Atbildētājs papildu paskaidrojumus vai citus procesuālos lūgumus neiesniedza.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā par zaudējumu 2 242 713,76 EUR piedziņu ir pamatota un

apmierināma, bet tiesvedība prasības daļā par zaudējumu 624 977,01 EUR piedziņu ir izbeidzama.

[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 432. panta piektajai daļai apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193. panta piektajā

daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pārsūdzētajā Rīgas rajona tiesas 2022. gada 19. aprīļa spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, un atbilstoši Civilprocesa likuma 432. panta piektajai daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā paustajai

argumentācijai.

[9.1] Nav pamatots apelācijas sūdzībā minētais viedoklis, ka tiesa nepamatoti noraidīja atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, tādējādi

pārkāpjot atbildētāja tiesības uz taisnīgu tiesu.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka atbildētāja rīcība, vienu darba dienu pirms noteiktā lietas izskatīšanas

datuma iesniedzot lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, lai dotu laiku atbildētājam vienoties ar administratoru par dokumentu nodošanas kārtību un

laiku, atzīstama par lietas izskatīšanas novilcināšanu, kā arī apgrūtina prasītāja maksātnespējas procesa efektīvu norisi. Lietas materiālos nav pierādījumu

tam, ka atbildētajam pastāvēja objektīvi šķēršļi prasītāja grāmatvedības dokumentu nodošanai administratora noteiktajā termiņā vai līdz lietas izskatīšanas

dienai pirmās instances tiesā. Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa pamatoti noraidīja atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Apelācijas sūdzībā izteiktajam viedoklim, ka dokumentu nodošanas gadījumā zustu prasības pamats, nav juridiskas nozīmes. Kā redzams no

prasītāja administratora iesnieguma par prasības apmēra samazināšanu (lietas 2. sējuma 152.-153. lapa), atbildētājs līdz šim brīdim nav nodevis

administratoram jebkādus prasītāja grāmatvedības dokumentus. Pretēja rakstura pierādījumi lietas materiālos nav iesniegti. Tādējādi nav pamata uzskatīt,

ka, pirmās instances tiesai noraidot atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, būtu pārkāptas atbildētāja tiesības uz taisnīgu tiesu.

[9.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā minēto argumentu, ka tiesai bija jāvērtē samērīgums attiecībā uz lietas

savlaicīgas izskatīšanas nepieciešamību attiecībā pret lietas izskatīšanas atlikšanu.

Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, tiesa šo samērīgumu ir vērtējusi, atzīstot, ka atbildētāja rīcība ne tikai novilcina lietas izskatīšanu,

bet arī apgrūtina prasītāja maksātnespējas procesa efektīvu norisi. Ievērojot sprieduma 9.1. punktā minētos apsvērumus, pretēji apelācijas sūdzībā

norādītajam, nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam būtu liegta iespēja iesniegt pierādījumus un tādējādi nepamatoti būtu dota priekšroka procesu

savlaicīgumam pār taisnīguma principa sasniegšanu.

[9.3] Nav pamatots apelācijas sūdzībā minētais arguments, ka tiesai bija jāņem vērā fakts, ka prasības apmierināšana vēlāk var būtiski apgrūtināt

vai pat padarīt neiespējamu atbildētāja iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu apelācijas kārtībā.

Par apelācijas sūdzību maksājamās valsts nodevas apmēram nav nozīmes, izlemjot jautājumu par lietas izskatīšanas atlikšanu. Gadījumā, ja persona

mantiskā stāvokļa dēļ nespēj samaksāt likumā noteikto valsts nodevu, atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta ceturtajai daļai viņai ir tiesības pieteikt

lūgumu par pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētājs minētās tiesības izmantoja un ar

Rīgas rajona tiesas 2022. gada 16. maija lēmumu tika daļēji atbrīvots no valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzības iesniegšanu. Tādējādi, pretēji

apelācijas sūdzībā norādītajam, nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam būtu liegta pieeja tiesai un būtu pārkāptas atbildētāja Civilprocesa likuma 1. pantā,

Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu

tiesu.

[9.4] Nav juridiskas nozīmes izvērtēt atbildētāja apelācijas sūdzībā minētos apsvērumus par kreditoru Luminor Bank AS Latvijas filiāles un

likvidējamās ABLV Bank prasījumu pamatu, jo, kā redzams no prasītāja iesniegtā prasītāja kreditoru prasījumu reģistra uz 2022. gada 29. jūliju (lietas

2. sējuma 148.-149. lapa), tajā vairs nav iekļauti kreditoru Luminor Bank AS Latvijas filiāle un likvidējamās ABLV Bank prasījumi, sakarā ar ko

prasītājs ir attiecīgi samazinājis prasījumu apmēru.

[10] Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija secina, ka atbildētāja apelācijas sūdzībā minētie argumenti apstiprinājumu nav guvuši, bet pirmās

instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus un pamatoti atzinusi, ka prasītāja administratoram ir tiesības prasīt zaudējumu piedziņu no atbildētāja.

Ievērojot minēto un prasītāja administratora 2022. gada 28. oktobra iesniegumu par prasības apmēra samazināšanu (lietas 2. sējuma 152.-

153. lapa), Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja prasība pret atbildētāju daļā par zaudējumu 2 242 713,76 EUR piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

[11] Civilprocesa likuma 440. pantā noteikts, ka apelācijas instances tiesa aptur tiesvedību, atstāj prasību bez izskatīšanas vai izbeidz tiesvedību

gadījumos un kārtībā, kāda noteikta šā likuma 24., 25. vai 26. nodaļā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 26. nodaļas 223. panta 4. punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tā kā prasītāja administrators 2022. gada 28. oktobra iesniegumā par prasības apmēra samazināšanu (lietas 2. sējuma 152.-153. lapa) atbilstoši

Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 2. punktam ir samazinājis prasījumu apmēru, lūdzot piedzīt no atbildētāja prasītāja labā zaudējumus

2 242 713,76 EUR un tādējādi atsakoties no prasības daļā par zaudējumu 624 977,01 EUR (2 867 690,77 EUR - 2 242 713,76 EUR) piedziņu,

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu tiesvedība prasības daļā par zaudējumu 624 977,01 EUR piedziņu ir

izbeidzama.

[12] Izbeidzot tiesvedību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 140. panta septīto daļu ir daļēji 624 977,01 EUR apmērā atceļams ar Rīgas rajona tiesas

2021. gada 14. decembra lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums, nosakot, ka prasības nodrošinājums saglabājams līdz prasības summai

2 242 713,76 EUR.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “f” apakšpunktam un 7. punktam, 39. panta pirmās daļas 5. punktam,

42. panta pirmajai daļai no atbildētāja valsts ienākumos piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai:

valsts nodeva par prasības pieteikumu 16 933,63 EUR (valsts nodeva 21 652,53 EUR x apmierinātā prasījuma daļa 2 242 713,76 EUR : kopējā

prasības summa 2 867 690,77 EUR), valsts nodeva par prasības nodrošinājuma pieteikumu 54,74 EUR (valsts nodeva 70 EUR x apmierinātā prasījuma

daļa 2 242 713,76 EUR : kopējā prasības summa 2 867 690,77 EUR), kopā valsts nodeva 16 988,37 EUR, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi –

ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 1,56 EUR (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2 EUR (lietas 1. sējuma 2. lapa) x

apmierinātā prasījuma daļa 2 242 713,76 EUR : kopējā prasības summa 2 867 690,77 EUR).

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 434. panta ceturtajai daļai, 204.¹ pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās

dienas sprieduma labprātīgai izpildei. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams

Rīgas apgabaltiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434. pantu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

maksātnespējīgās akciju sabiedrības “SRR” administratora Inta Goldmaņa prasību pret /pers. B/ daļā par zaudējumu 2 242 713,76 EUR

piedziņu – apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, maksātnespējīgās akciju sabiedrības “SRR”, reģistrācijas numurs 40003953281, labā

zaudējumus 2 242 713,76 EUR (divi miljoni divi simti četrdesmit divi tūkstoši septiņi simti trīspadsmit euro septiņdesmit seši centi).

Noteikt maksātnespējīgai akciju sabiedrībai “SRR”, reģistrācijas numurs 40003953281, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas.

Maksātnespējīgās akciju sabiedrības “SRR” labā piedzīto summu samaksa veicama kontā Nr. LV11RIKO0000082006035, Luminor Bank AS

Latvijas filiāle.

Izbeigt tiesvedību lietā maksātnespējīgās akciju sabiedrības “SRR” prasības pret /pers. B/ daļā par zaudējumu 624 977,01 EUR piedziņu.

Atcelt daļēji 624 977,01 EUR apmērā ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 14. decembra lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu, nosakot, ka

prasības nodrošinājums saglabājams līdz prasības summai 2 242 713,76 EUR.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 16 988,37 EUR (sešpadsmit tūkstoši deviņi simti astoņdesmit astoņi

euro trīsdesmit septiņi centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,56 EUR (viens euro piecdesmit seši centi).

Valsts nodeva valsts ienākumos maksājama – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200,

saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda lietas numurs un dati lietas dalībnieka identificēšanai.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts ienākumos maksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda lietas numurs un dati lietas dalībnieka

identificēšanai.

Noteikt /pers. B/ 10 dienu termiņu no sprieduma stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas

izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 EUR Augstākās tiesas depozīta kontā

Nr.LV83TREL8280010000000.

Sprieduma sastādīšanas datums – 2022. gada 2. novembris.

Tiesnese Inese Grauda

Tiesnese Skaidrīte Buivide

Tiesnesis Mārtiņš Sviķis

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Dokumenta oriģināls atrodas Tiesu informatīvajā sistēmā.