Court allows small claims for unpaid property management fees and contract penalty against non-compliant tenant.

Lietas Nr. C07050713

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2013. gada 20. septembrī

Aizkraukles rajona tiesa šāda sastāvā:

tiesnese I.Zālīte

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA "S.S." maza apmēra prasībā pret J.S. par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Prasītāja SIA "S.S." (turpmāk – prasītāja) 2013.gada 4.jūnijā cēlusi Aizkraukles rajona tiesā prasību par parāda par dzīvojās mājas

apsaimniekošanu, komunālo pakalpojumu izmantošanu un līgumsoda Ls 420,81 apmērā piedziņu no atbildētāja J.S. (turpmāk –

atbildētājs).

Prasītāja norāda, ka 2008. gada 1. martā prasītāja ar atbildētāju, kā dzīvokļa īpašnieku, noslēdza dzīvojamās mājas kopīpašuma

apsaimniekošanas līgumu. Prasītāja apņēmās atbildētāju nodrošināt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem. Atbildētājs saņem komunālos pakalpojumus, kuri saistīti ar dzīvojamas telpas lietošanu – sauso atkritumu izvešanu,

ūdeni, kanalizāciju, elektrību koplietošanas telpās, kurus saņem no prasītāja, saskaņā ar līgumu.

Atbildētājs neregulāri veic maksājumus par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. No 2010. gada 1.

februāra līdz 2013. gada 1. jūnijam ir veikti tikai trīs maksājumi.

Paziņojumi par tarifu maiņu un apsaimniekošanas maksas izmaiņām atbildētājam paziņoti likumā noteiktā kārtībā.

Atbildētājas nav pildījis dzīvokļa īpašnieka pienākumus, neskatoties uz to, ka prasītāja ir sūtījusi ikmēneša maksājuma veidlapas –

kvītis, kurās atbildētājs ir redzējis aprēķināto maksājumu un parāda summu. Šos aprēķinus atbildētājs nav apstrīdējis.

2012. gada 23. jūlijā atbildētājam tika izsniegts brīdinājums par to, ka prasītāja sniegs tiesā prasību par parāda piedziņu.

2012. gada 10. decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgta vienošanas par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu

maksas parāda samaksu, kuru atbildētājs nav pildījis.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.,2.,3. punktu, 14. panta pirmo daļu, Civillikuma 1775.,1779. pantu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2013. gada 10. jūnijā prasītājai un

atbildētājam ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 22.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I.Zālītes 2013. gada 15. jūlija lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2013. gada 16. jūlijā pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 24.lapa). Atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti uz prasības pieteikumā norādīto

adresi un viņa deklarētā dzīvesvietas adrese, proti, tiesas dokumenti nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu un

atbilstoši Civilprocesa likuma 561. panta pirmās daļas 3. punktam uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas.

MOTĪVU DAĻA

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Uz 2005. gada 22. marta pirkuma līguma pamata atbildētājam nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.1, „Z”, Z ., 1

novadā (lietas 27.-29.lapa).

2008. gada 1. martā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgums Nr.4-4/170

(lietas 10.-12.lapa). Atbilstoši līguma nosacījumiem atbildētājs apņēmās maksāt prasītājai maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma

apsaimniekošanu Ls 5,20 par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 20. datumam. Vienlaicīgi ar maksu par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu atbildētājam jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem – par ūdeni, kanalizāciju, apgaismojumu koplietošanas

telpās, sadzīves atkritumu izvešanu.

2012. gada 10. decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgta vienošanās Nr. 2-12/61par apsaimniekošanu un komunālo

pakalpojumu parāda Ls 342,03 samaksu. Ar minēto vienošanos atbildētājs pilnībā atzinis, ka uz 2012. gada 1. decembri viņa parāds

prasītājai par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem sastāda Ls 342,03. Puses vienojušās, ka parādu atbildētājs

prasītājai samaksā līdz 2013. gada 1. jūnijam, maksājot prasītājai katru mēnesi Ls 57,01, sākot no 2013. gada 1. janvāra (lietas 13.

lapa). Noslēgto vienošanos atbildētājs nav izpildījis.

No parāda aprēķina un rēķina redzams, ka parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu līdz

2013. gada 31. maijam atbildētājam ir Ls 420,20. Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret celto prasību un parāda summu, un tiesai nav

pamata apšaubīt parāda aprēķinu

No lietā esošā prasības summas aprēķina redzams, ka uz 2013. gada 31. maiju kopā aprēķinātie maksājumi par saņemtajiem

pakalpojumiem sastāda Ls 508,20, tajā skaitā apsaimniekošanas maksa Ls 208, maksa par sadzīves atkritumu izvešanu Ls 24,83,

par ūdeni Ls 80,17, par kanalizāciju Ls 194,28, par elektrību kāpņu telpā Ls 0,92. 2010. gadā veikti trīs maksājumi par kopējo summu

Ls 88, līdz ar to parāds uz 2013. gada 31. maiju ir Ls 420,20 (lietas 14.-15.,16.lapa).

Parāda aprēķins veikts, pamatojoties uz 2008. gada 1. martā noslēgto dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu

(lietas 10.-11.lapa).

Atbildētājs 2012. gada 23. jūlijā rakstiski brīdināts par nepieciešamību samaksāt parādu par mājas apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem (lietas 12. lapa).

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Atbildētājam atbilstoši norādītajām Civillikuma normām ir pienākums pildīt ar prasītāju noslēgto dzīvojamās mājas kopīpašuma

apsaimniekošanas līgumu. Šāds atbildētāja pienākums izriet arī no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2010. gada 31. decembrim, jo saskaņā ar Civillikuma 3. pantu tiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad,

kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības) 12. panta, kas paredz dzīvokļa

īpašnieka pienākumu maksāt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un norēķināties par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tā kā atbildētājs nav pienācīgi pildījis dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumā un 2012. gada 10. decembra

vienošanās uzņemtās saistības un likumā „Par dzīvokļa īpašumu” noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par mājas

kopīpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, no viņa par labu prasītājai piedzenams parāds par periodu līdz

2013. gada 31. maijam Ls 420,20 apmērā.

Prasītāja par maksājumu termiņa neievērošanu aprēķinājusi līgumsodu Ls 0,61 apmērā (lietas 14.-15.lapa).

2008. gada 1. marta noslēgtā dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līguma Nr.4-4/170 punktā 4.2. noteikts, ka

apmaksas kavējuma gadījumā atbildētājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsodu 0,5% apmērā.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720. pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī

līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Puses dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgumā paredzējušas līgumsodu Civillikuma 1716. panta izpratnē par līguma

nepienācīgu izpildi.

Starp pusēm noslēgtajā līgumā līgumsods noteikts apmaksas kavējuma gadījumā, līdz ar ko tikai un vienīgi no paša atbildētāja rīcības

ir atkarīgs tas, vai līgumā pielīgtā līgumsoda saistība iestāsies vai nē. Atbildētājs nav pienācīgi pildījis dzīvojamās mājas kopīpašuma

apsaimniekošanas līgumā pielīgtās saistības, ir iestājies nokavējums, līdz ar ko prasītājai, pamatojoties uz līguma 4.2. punkta

noteikumiem, ir tiesības aprēķināt un pieprasīt atbildētājam nokavējuma līgumsoda samaksu. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

prasītājas aprēķinātais līgumsods Ls 0,61 apmērā ir samērīgs un taisnīgs. Turklāt līgumsodu prasītāja ir sākusi rēķināt tikai no 2013.

gada marta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasījumus nav izmantojis, nav cēlis iebildumus par

parāda aprēķinu, nav norādījis uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi pienākumus.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs savas saistības būtu izpildījis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu Ls 63,81 (lietas 8.lapa), samaksājusi izdevumus,

kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu Ls 3,76 apmērā (lietas 9.,26.lapa). Minētie tiesas

izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas, no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 204.1, 250.25, 250.27 pantu, 415. panta 1.,22. daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no J.S., personas kods 123, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "S.S.", reģistrācijas Nr. 000, parādu Ls 420,20 (četri

simti divdesmit latus 20 santīmus), līgumsodu Ls 0,61 (61 santīmu), tiesas izdevumus: valsts nodevu Ls 63,12 (sešdesmit trīs latus 12

santīmus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,76 (trīs latus 76 santīmus).

Noteikt J.S.sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamentam no sprieduma pasludināšanas dienas - 2013. gada 20. septembra, kasācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona

tiesā.

Tiesnese I.Zālīte