Court dismisses appeal against registrar's entry wording, ruling depository acts are declarative and do not create legal status.

Lietas Nr. A420529512

Lietas arhīva Nr. AA43-0897-14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 17.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Dz.Amerika,

tiesneses S.Kanenberga un I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „DITTON pievadķēžu rūpnīca” pieteikumu par

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2012.gada 7.augusta lēmuma Nr.1-5/157 atcelšanu un jauna administratīvā akta

izdošanu, sakarā ar AS „DITTON pievadķēžu rūpnīca” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 29.janvāra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 11.jūnijā Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs vai atbildētājs) saņemts AS „DITTON pievadķēžu rūpnīca” (turpmāk –

pieteicēja vai sabiedrība) 2012.gada 6.jūnija pieteikums un tam pievienotie dokumenti par izmaiņām sabiedrības padomē.

Pieteikumam cita starpā pievienots 2012.gada 28.maija sabiedrības kārtējās akcionāru sapulces protokola Nr.1 izraksts, no kura

redzams, ka akcionāru sapulce ievēlējusi padomi jaunā sastāvā uz piecu gadu pilnvaru termiņu.

2012.gada 14.jūnijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/85204 (turpmāk – sākotnējais lēmums) izdarīt ierakstu

komercreģistrā par izmaiņām sabiedrības amatpersonu sastāvā, proti, ka atbrīvota padome un iecelta padome. Pieteicēja šo

lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar Reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2012.gada 7.augusta lēmumu Nr.1-5/157 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] No 2012.gada 28.maija akcionāru sapulces protokola izraksta redzams, ka sabiedrības akcionāri ir pieņēmuši padomes locekļu

amatu atstāšanu un ievēlējuši jaunus padomes locekļus. Dažādas kapitālsabiedrības savos lēmumos lieto atšķirīgus terminus, runājot

par padomes/valdes locekļu iecelšanu vai atcelšanu. Tomēr nav pieļaujams, ka arī komercreģistrā viena darbība tiktu apzīmēta ar

dažādiem terminiem. Līdz ar to Reģistra lēmumos tiek lietota vienota terminoloģija, neatkarīgi no tā, kā šo darbību nodēvējusi

kapitālsabiedrība savā protokolā. Minētais nepieciešams, lai novērstu iespējamās šaubas, kas varētu rasties trešajām personām,

kas iepazīstas ar komercreģistra ierakstiem. Turklāt sākotnējā lēmumā lietotā terminoloģija nekādā veidā neaizskar sabiedrības

tiesības vai sabiedrības padomes locekļu tiesību, pienākumu vai pilnvaru apjomu.

[2.2] Ieraksts komercreģistrā par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā ir deklaratīvs, kas nenodibina tiesiskas

attiecības vai tiesisku statusu, bet kurš izsludina jau pastāvošu juridisku faktu. Likums nesaista kapitālsabiedrības amatpersonas

statusa iegūšanu ar ieraksta izdarīšanu komercreģistrā. Kapitālsabiedrības amatpersona savu statusu iegūst ar ievēlēšanas brīdi, un

ieraksts komercreģistrā tikai dara zināmu šo faktu trešajām personām. Līdz ar to attiecīga ieraksta izdarīšana vai neizdarīšana

komercreģistrā, arī ieraksta atzīšana par prettiesisku, nenozīmē jautājuma izlemšanu par sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma

par valdes locekļu maiņu spēkā esamību. No minētā secināms, ka ar ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par izmaiņām

kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā netiek pieņemts lēmums par kapitālsabiedrības amatpersonas iecelšanu vai atbrīvošanu,

bet gan publiski tiek izsludināts jau pastāvošs juridisks fakts. Ar sākotnējo lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par

izmaiņām sabiedrības padomes sastāvā Reģistrs nekādā veidā nav piešķīris vai atņēmis padomes locekļu amata statusu, tikai

sabiedrības pieņemto lēmumu padarījis publiski pieejamu trešajām personām.

[2.3] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem viens no Reģistra darbības

mērķiem ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. No ieraksta izdarīšanas datuma ziņas (tai skaitā ziņas par akciju

sabiedrības padomes sastāvu) ir publiski pieejamas.

Reģistrs ir tiesīgs izdarīt komercreģistrā tikai tādus ierakstus, kādi ir noteikti normatīvajos aktos (Komerclikuma 8.pants).

Saskaņā ar Komerclikuma 268.panta pirmās daļas 3.punktu tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par padomes

locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu. Jautājums par padomes sastāvu ir kapitālsabiedrības pašas lēmums, līdz ar to tas, vai

kapitālsabiedrībā tiesiski darbojas tāds vai cits padomes sastāvs, nav atkarīgs no tā, kādas ziņas par to ierakstītas komercreģistrā.

Civiltiesiskajā apgrozībā būtisku ziņu (arī par padomes un pārstāvības tiesībām) mērķis ir padarīt šīs ziņas pieejamas trešajām

personām. Kapitālsabiedrības pašas atbildība ir gādāt, lai komercreģistrā ierakstītā informācija atbilstu sabiedrības pieņemtajiem

lēmumiem. Reģistra pilnvaras aprobežojas ar pieteikto kapitālsabiedrības padomes sastāva izmaiņu reģistrēšanu, nenorādot to

pilnvaru termiņu. Par tiesisku lēmumu attiecībā uz padomes sastāvu pieņemšanu un to savlaicīgu ierakstīšanu komercreģistrā ir

atbildīga pati kapitālsabiedrība.

Nepamatota ir sabiedrības norāde, ka ierakstam par izmaiņām sabiedrības padomes sastāvā būtu jāsatur arī padomes locekļu

pilnvaru termiņa sākuma un beigu datums. Papildus norādāms, ka sabiedrībai, kad beigsies pašlaik ievēlēto valdes locekļu pilnvaru

termiņš, būs pienākums par to paziņot Reģistram.

[2.4] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 15.panta otro daļu lēmums par ieraksta izdarīšanu stājas spēkā

pēc tā parakstīšanas ar brīdi, kad Reģistra valsts notārs elektroniski apliecinājis ieraksta pilnīgumu un pareizību (autorizējis), ja vien

lēmumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās datums vai tā spēkā stāšanās ir atkarīga no cita lēmuma spēkā stāšanās. Savukārt

Komerclikuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to

izsludināšanas dienu. No minētajām tiesību normām izriet, ka ieraksts komercreģistrā nevar tikt izdarīts bez lēmuma pieņemšanas.

Savukārt lēmuma spēkā stāšanās brīdi būtiski ir konstatēt, jo ar to tiek izdarīti arī ieraksti komercreģistrā. Attiecīgi šo brīdi būtiski ir

konstatēt, jo saskaņā ar Komerclikuma 11.panta otro daļu komercreģistrā ierakstus publicēšanai ir jāiesniedz triju dienu laikā no

ieraksta izdarīšanas dienas, lai izdarītos ierakstus padarītu spēkā esošus attiecībā pret trešajām personām.

Tas, ka sākotnējā lēmumā tiek norādīts tā spēkā stāšanas datums, nekādā veidā neaizskar sabiedrības tiesības . Lēmums par

padomes ievēlēšanu stājas spēkā ar to brīdi, kad akcionāru sapulce pieņēmusi šādu lēmumu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka

sākotnējā lēmumā norādītais lēmuma spēkā stāšanās datums ir saistīts ar padomes pilnvaru sākuma datumu.

[2.6] Sabiedrība ir iesniegusi visus dokumentus, kas pamato izmaiņas sabiedrības padomes sastāvā. Sabiedrības iesniegtie

dokumenti pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī citi tiesiski šķēršļi izmaiņu reģistrācijai nepastāv, tāpēc Reģistra galvenajam

valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt sākotnējo lēmumu, kā arī, ņemot vērā šajā lēmumā izdarītos secinājumus, izdot satura ziņā

citādu administratīvo aktu.

[3] Pieteicēja, nepiekrītot Lēmumam, iesniedza pieteikumu tiesā, pamatojot to ar turpmāk norādītajiem argumentiem

[3.1] Tiesības pieņemt lēmumu par ierakstu izdarīšanu komersanta lietā nenozīmē, ka atbildētājs ir tiesīgs neievērot tiesību aktus,

izdarīt ierakstus pretēji tiesību aktu un komersanta pieņemto lēmumu prasībām un formulējumiem un ietvert komersanta lietā un

publicēt nepatiesas un/vai trešās personas maldinošas ziņas.

[3.2] Atbildētājs attiecībā gan uz padomes, gan valdes pilnvaru nodibināšanu un izbeigšanu piemēro vienīgi divas konstrukcijas: a)

atbrīvot, ja runa ir par pilnvaru izbeigšanu; b) iecelt, ja runa ir par pilnvaru nodibināšanu. Tas pilnībā neatbilst tiesību aktiem. Nodibinot

padomes un tās locekļu pilnvaras, saskaņā ar Komerclikuma 296.pantu padomes locekļi tiek ievēlēti (pārvēlēti), nevis iecelti. Tādas

tiesiskas darbības kā padomes locekļa „iecelšana” likums neparedz. Padomes locekļu pilnvaru izbeigšana var notikt tikai,

izbeidzoties termiņam, uz kuru komersanta padome ievēlēta; pēc padomes locekļa personīgās iniciatīvas; sakarā ar atsaukšanu no

amata ar akcionāru sapulces lēmumu; sakarā ar visas padomes pilnvaru izbeigšanos un padomes sastāva pārvēlēšanu, ja viens no

padomes locekļiem atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata. Tādas tiesiskās darbības kā padomes locekļa „atbrīvošana” likums

neparedz.

[3.3] Lēmuma tekstuālās konstrukcijas ir nekorektas arī attiecībā uz personu reputāciju un tiesībām, kuras tiek ievēlētas padomē vai

kurām izbeidzas padomes locekļu pilnvaras. Ja administratīvais akts rada kaitējuma iespēju personām, tas nekādā veidā nav

samērojams ne ar administratīvā akta leģitīmo mērķi, ne ar sabiedrības interesēm. Administratīvajam aktam jāsatur precīza

informācija, kas nevar būt dažādi interpretēta.

[3.4] Pieteicēja lūdz piemērot Komerclikuma 8.panta sestās daļas un Administratīvā procesa likuma 67.panta sestās daļas normu

kopsakarā ar Komerclikuma 296.pantu.

[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos tiesai pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā ietverto argumentu

pamata.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 29.janvāra spriedumu pieteikums noraidīts, balstoties uz turpmākajiem argumentiem.

[5.1] Tiesa atzinusi, ka lietā ir strīds par to, vai sākotnējā lēmumā pamatoti nav norādīts sabiedrības padomes locekļu pilnvaru termiņa

sākuma un beigu datums un vai pamatoti sākotnējā lēmumā nav norādīts sabiedrības lēmuma pieņemšanas datums.

[5.2] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem Reģistra darbības mērķis ir veikt

šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos

noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos

aktos noteikto ziņu pieejamību.

Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētas personas pieteikuma vai

tiesas nolēmuma pamata.

Komerclikuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to

izsludināšanas dienu.

Atbilstoši Komerclikuma 268.panta pirmās daļas 3.punktam tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par padomes

locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu. Komerclikuma 296.panta pirmā daļa noteic, ka padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par

pieciem gadiem.

Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmā daļa noteic, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu

reģistra valsts notārs pārbauda, vai: 1) ievērota reģistrācijas piekritība; 2) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē

(pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā; 3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru

pamata izdara ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem

aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem

dokumentiem; 4) Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Komerclikuma 8.panta trešās daļas 3.punkts paredz, ka komercreģistrā par kapitālsabiedrību ierakstāmas ziņas par

kapitālsabiedrības padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un

ieņemamais amats.

[5.3] Pieteicējas ieskatā Reģistrs sākotnējā lēmumā nekorekti atspoguļojis informāciju, proti, nav norādīts sabiedrības lēmuma

pieņemšanas datums un sabiedrības padomes locekļu pilnvaru termiņš.

Tiesa konstatējusi, ka ne likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ne Komerclikumā nav noteikts, ka Reģistram būtu

jāreģistrē ziņas par termiņu, uz kādu ir ievēlētas kapitālsabiedrības amatpersonas, proti, Komerclikuma 8.panta trešās daļas 3.punkts

paredz, ka komercreģistrā ir jāieraksta ziņas par kapitālsabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un

ieņemamo amatu, bet nav noteikta prasība reģistrēt padomes locekļu pilnvaru termiņu. Arī Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra

noteikumu Nr.567 „Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā” 18.pielikumā nav norādīts, ka jānorāda iecelto

padomes locekļu pilnvaru termiņš.

Ievērojot, ka atbilstoši Komerclikuma 8.panta trešās daļas prasībām padomes locekļu pilnvaru termiņš nav komercreģistrā

ierakstāmā ziņa, komercreģistrā netiek izdarīts ieraksts par padomes locekļu pilnvaru termiņu un Reģistrs kā publisko tiesību subjekts

nedrīkst ierakstīt komercreģistrā ziņas, kuru ierakstīšanu nepārprotami nenosaka likums. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas

iebildums, ka ierakstam par izmaiņām pieteicējas padomes sastāvā būtu jāsatur arī valdes locekļu pilnvaru termiņa sākuma un beigu

datums.

[5.4] Tiesa pievienojas Reģistra Lēmumā paustajam viedoklim, ka ar ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par izmaiņām

kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā netiek pieņemts lēmums par kapitālsabiedrības amatpersonas iecelšanu vai atbrīvošanu,

bet gan publiski tiek izsludināts jau pastāvošs juridisks fakts. Ar sākotnējo lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par

izmaiņām sabiedrības padomes sastāvā Reģistrs nekādā veidā nav piešķīris vai atņēmis padomes locekļu amata statusu, tikai

sabiedrības pieņemto lēmumu padarījis publiski pieejamu trešajām personām. Jautājums par padomes sastāvu ir sabiedrības pašas

lēmums. Reģistra pilnvaras aprobežojas ar pieteikto sabiedrības padomes sastāva izmaiņu reģistrēšanu, nenorādot to pilnvaru

termiņu. Par tiesisku lēmumu attiecībā uz padomes sastāvu pieņemšanu un to savlaicīgu ierakstīšanu komercreģistrā ir atbildīga pati

sabiedrība. Tas, ka sākotnējā lēmumā tiek norādīts tā spēkā stāšanas datums, nekādā veidā neaizskar sabiedrības tiesības.

Lēmums par padomes ievēlēšanu stājas spēkā ar to brīdi, kad akcionāru sapulce pieņēmusi šādu lēmumu, līdz ar to nav pamata

uzskatīt, ka sākotnējā lēmumā norādītais lēmuma spēkā stāšanās datums ir saistīts ar padomes pilnvaru sākuma datumu.

[5.5] Kā izriet no sākotnējā lēmuma un Lēmuma, pieteicēja ir iesniegusi visus dokumentus, kas pamato izmaiņas sabiedrības

padomes sastāvā, iesniegtie dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām, citi tiesiski šķēršļi izmaiņu reģistrācijai nepastāv.

Tādējādi tiesa secinājusi, ka sākotnējais lēmums atbilst Komerclikuma 8.panta trešās daļas 3.punkta prasībām. Ievērojot, ka

Reģistram nav tiesiska pamata lemt par ieraksta komercreģistrā izdarīšanu par padomes locekļa pilnvaru termiņu, tiesa atzinusi, ka

sākotnējais lēmums ir tiesisks.

[6] Pieteicēja tiesas spriedumu pārsūdzēja, apelācijas sūdzībā norādot turpmākos argumentus sprieduma nepareizībai.

[6.1] Tiesa pieteikumu nav izskatījusi pilnā apjomā, proti, nav vērtēts jautājums par „atbrīvošanu” un „iecelšanu”. Tiesa tikai

pievienojusies Reģistra viedoklim.

[6.2] Komerclikuma 296.panta un Darba likuma noteikumi paredz padomes ievēlēšanu, kas pēc savām pazīmēm un tiesiskajām

sekām izpaužas divās atšķirīgās formās, kas ir akcionāru sapulces kompetence. Sākotnējā lēmuma saturs atšķiras no akcionāru

sapulces lēmuma, valsts notāram patvaļīgi izvēloties pavisam citu formulējumu un attiecīgi procedūru, kurai ir atšķirīgas sekas.

[6.3] Saskaņā ar Komerclikuma 296.pantu tikai sabiedrības akcionāru sapulcei ir tiesības ievēlēt vai pārvēlēt padomi, atbildētājai

šādu tiesību nav, nav arī tiesību iecelt vai atbrīvot padomes locekļus.

[6.4] Sākotnējais lēmums rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz pieteicēju un padomes locekļiem, nesatur pietiekamu un drošu

informāciju par padomes pilnvaru faktiskajiem termiņiem, kas atbilstoši Komerclikuma 12.panta pirmajai daļai ir svarīgi gan valsts

institūcijām, gan trešajām personām.

[6.5] Jebkuriem ierakstiem publiskajā reģistrā ir jāatbilst tiesību normām, izmantojot tajās ietvertās definīcijas un likumiskās

procedūras.

Reģistrā trūkst ieraksta par padomes pilnvaru sākumu saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu. Taču ieraksts satur sākotnējā lēmuma

datumu, kas praksē nozīmē, ka šis datums aizstāj pilnvaru sākuma faktisko datumu.

Pieteicējas argumentus par to, ka ieraksts par pilnvaru sākuma datumu netiek ierakstīts komercreģistrā saskaņā ar Komerclikuma

8.panta trešās daļas 3.punktu, var atzīt tikai tajā gadījumā, ja tiks izslēgts ieraksts par datumu, kurš maldina reģistra lietotājus, vai šis

ieraksts būs precizēts tiktāl, ka būs nepārprotami skaidrs, no kura brīža sākas padomes pilnvaras.

Pieteicēja norāda, ka atbildētāja lēmuma datums saskaņā ar Komerclikuma 8.panta trešās daļas 3.punktu arī nav paredzēts

ierakstīšanai komercreģistrā.

[7] Atbildētājs par apelācijas sūdzību sniegtajos paskaidrojumos to neatzīst un uztur spēkā Lēmumā un tiesai sniegtajos

paskaidrojumos pausto viedokli. Tiesas spriedums ir pamatots.

[8] Saskaņā ar APL 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka apelācijas

sūdzība nav pamatota, un pieteikums ir noraidāms.

[10] Pieteicēju neapmierina fakts, ka komercreģistra ieraksts neatspoguļo padomes pilnvaru sākuma un beigu datumu, kas noteikts

ar sabiedrības akcionāru sapulces lēmumu, bet gan ieraksta izdarīšanas datumu, kas pieteicējas ieskatā rada tiesiskas sekas un

nepareizu priekšstatu par padomes locekļu pilnvaru termiņu.

Lietā pastāv strīds arī par ierakstā lietoto terminoloģiju, komercreģistrā ierakstot ziņas par padomes locekļiem.

[11] Komerclikuma (šeit un turpmāk visi normatīvie akti redakcijā, kas bija spēkā uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi) 6.panta

pirmā daļa noteic, ka komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas un glabā likumā noteiktos dokumentus par komersantu un

komercdarbību.

Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1.nodaļas „Vispārīgie noteikumi” pirmā daļa paredz, ka Reģistra darbības

mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu

normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai

nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.

No minētajām normām apgabaltiesa secina, ka Reģistrs komercreģistrā var ierakstīt tikai likumā noteiktās ziņas.

Komerclikuma 8.panta, kas reglamentē komercreģistra ierakstu saturu, trešās daļas 3.punkts paredz, ka par kapitālsabiedrību

komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu vārds, uzvārds, personas kods un

ieņemamais amats.

Atbilstoši minētā panta piektās daļas 8.punktam papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām

komercreģistrā ierakstāms arī katra ieraksta izdarīšanas datums.

Panta sestā daļa noteic, ka komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

Tātad ne Komerclikuma 8.pants, ne arī citas likuma normas neparedz ierakstu par padomes locekļu pilnvaru sākuma un beigu

datumu, un Reģistrs nav tiesīgs šādus ierakstus izdarīt, ja to tieši neparedz likums. Tajā pašā laikā tiesību normas tieši noteic, ka

komercreģistrā ierakstāms arī katra ieraksta izdarīšanas datums.

Ievērojot minēto, pieteicējas argumenti, kas izriet no fakta, ka Reģistrs nav ierakstījis padomes locekļu pilnvaru sākuma un beigu

datumu, bet gan tikai ieraksta izdarīšanas datumu, ir nepamatoti.

[12] Attiecībā par sākotnējā lēmumā izmantoto terminoloģiju apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

Komerclikuma 268.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus tostarp par padomes

locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu.

Komerclikuma 296.panta pirmā daļa paredz, ka padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, bet panta septītā

daļa noteic, ka padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. Panta astotā daļa noteic, ka

padomes loceklis var jebkurā laikā atstāt padomes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

No minētajām, kā arī citām Komerclikuma normām apgabaltiesa konstatē, ka Komerclikums neparedz tādu terminoloģiju, kādu

ierakstā atspoguļojis Reģistrs, proti, ka padome ir atbrīvota un tad atkal iecelta. Tomēr tas, kādā veidā šis process tiek nosaukts,

nemaina būtību. Jebkurā gadījumā padome pēc pilnvaru termiņa notecējuma zaudē savas pilnvaras (proti, ar šo brīdi padome tiek

atbrīvota no pienākumu pildīšanas) un atkal atgūst tikai pēc tās pārvēlēšanas (jeb iecelšanas, kas ir tiesisko seku ziņā identiska

jēdzienam „ievēlēšana”).

No minētajām normām arī izriet, ka padomes pilnvaru nepārtrauktību nodrošina nevis Reģistrs un tas, kāda terminoloģija tiek

izmantota komercreģistra ierakstā, bet gan sabiedrības akcionāru sapulces rīcība, cik laicīgi no jauna tiek ievēlēta padome.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa nesaskata, ka Reģistrs, veicot ierakstu par padomes atbrīvošanu un iecelšanu, būtu izdarījis tādu

ierakstu, kas neatbilstu tiesību normu un faktisko apstākļu būtībai. Līdz ar to šāds ieraksts ir izdarīts tiesiski un pamatoti.

[13] Pieteicēja norādījusi, ka Reģistrs pārkāpis savu kompetenci, atbrīvojot un ieceļot padomi.

Apgabaltiesa norāda, ka ierakstam komercreģistrā ir deklaratīvs jeb faktu apliecinošs raksturs.

Minētais izriet no Komerclikuma 268.panta pirmās daļas 3.punkta, kas noteic, ka padomes locekļus ievēlē akcionāru sapulce, un

Komerclikuma 296.panta 10.daļas, kas noteic, ka par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei,

iesniedzot padomes locekļu sarakstu, katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai

attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

No minētajām normām jāsecina, ka konkrētas tiesiskās sekas – padomes locekļu ievēlēšanu – rada akcionāru sapulces pieņemtais

lēmums, nevis lēmums par attiecīgo ziņu reģistrēšanu komercreģistrā, valsts notāra lēmumam šādā gadījumā ir deklaratīvs raksturs

(sal. sk. Augstākās tiesas 2005.gada 15.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-27 9.punktu).

Pieteicēja saistībā ar ieraksta formulējumu pieteikumā un apelācijas sūdzībā ir izvirzījusi vairākus argumentus. Apgabaltiesa atzīst, ka

pieteicēja šādus argumentus izvirzījusi, jo savādāk interpretē un izprot normatīvos aktus. Apgabaltiesa uzskata, ka apgabaltiesa ir

atbildējusi uz pieteicējas argumentiem, sniedzot savu normatīvo aktu interpretāciju, līdz ar to apgabaltiesa uz šiem argumentiem

atsevišķi neatbildēs.

[14] Pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs. Atšķirībā no pieteicējas uzskata, tiesa ir vērtējusi visus lietai būtiskos apstākļus un

nonākusi pie pamatotiem secinājumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt AS „DITTON pievadķēžu rūpnīca” pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2012.gada 7.augusta lēmuma

Nr.1-5/157 atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente Dz.Amerika

S.Kanenberga

Tiesneses

I.Meldere