Court dismissed tax authority's penalty appeal, upholding the fine for unregistered employment and unpaid social security contributions.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42667708

Lietvedības Nr.A1941-10/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2010.gada 30.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes –

Valsts ieņēmumu dienesta, pārstāvei S.S.,

atklātā tiesas sēdē 2010.gada 20.aprīlī izskatīja administratīvo lietu

Nr.A42667708 SIA „Ranko” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2008.gada 6.augusta lēmuma Nr.19/22197 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 27.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA

„Ranko” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona

tiesas tiesneša 2008.gada 29.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta

Nr.A42667708 par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - atbildētājs vai

VID) ģenerāldirektora 2008.gada 6.augusta lēmuma Nr.19/22197 (turpmāk arī

– pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka VID Vidzemes reģionālās iestādes

Nodokļu kontroles pārvaldes Cēsu tematisko pārbaužu daļas amatpersonas

2008.gada 11.aprīlī SIA „Ranko” struktūrvnienībā – lopkautuve „Ranko

Mādari”, veica tematisko pārbaudi par tēmu „Darba devēji”, par kuras

rezultātiem noformēts tematiskās pārbaudes akts Nr.280.

Pārbaudē konstatēts, ka SIA „Ranko” no 2006.gada 22.decembra līdz

2008.gada 10.martam nodarbināja V.L., nenoslēdzot darba līgumu, kā arī

neaprēķinot darba algu, neuzskaitot nostrādātās stundas un neveicot par viņu

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI).

Par tematiskajā pārbaudē konstatēto administratīvo pārkāpumu

2008.gada 16.maijā noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BH

006218 (turpmāk arī – Protokols).

VID Vidzemes reģionālās iestādes direktora vietnieks 2008.gada

28.maijā pieņēma lēmumu Nr.F29-9.2.-7/407/08, ar kuru nolēma saukt

pieteicēju pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 159.panta, uzliekot naudas sodu Ls

500 apmērā.

Nepiekrītot VID Vidzemes reģionālās iestādes direktora vietnieka

2008.gada 28.maija lēmumam Nr.F29-9.2.-7/407/08, pieteicēja iesniedza

sūdzību VID ģenerāldirektoram.

2008.gada 6.augustā VID ģenerāldirektors pieņēma lēmumu

Nr.19/22197, ar kuru nolēma atstāt negrozītu VID Vidzemes reģionālās

iestādes direktora vietnieka 2008.gada 28.maija lēmumu Nr.F29-9.2.-

7/407/08.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicēja iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt pārsūdzēto Lēmumu,

pieteikumā norādot šādus argumentus:

[3.1] Darba līgums starp pieteicēju un V.L. tika noslēgts 2007.gada

3.septembrī.

Pieteicēja norāda, ka neatbilst patiesībai VID Vidzemes reģionālās

iestādes direktora vietnieka 2008.gada 28.maija lēmumā Nr.F29-9.2.-7/407/08

norādītais, ka darba tiesiskās attiecības starp pieteicēju un V.L. ir pastāvējušas

jau kopš 2006.gada 22.decembra, jo pati V.L. Madonas rajona tiesā iesniegtajā

prasības pieteikumā ir norādījusi, ka strādāja pie pieteicējas no 2007.gada

3.septembra.

[3.2] Darba līguma, kas noslēgts starp pieteicēju un V.L., 8.punktā V.L.

noteikts pārbaudes laiks trīs mēneši.

Darba tiesiskās attiecības starp pieteicēju un V.L. tika izbeugtas tajā

pašā dienā, kas tika noslēgts darba līgums – 2007.gada 3.septembrī.

Iepriekš minēto pierāda pieteicējas rīkojums par V.L. atlaišanu no

darba.

[3.3] Pieteicēja uzskata par nepierādītu un absolūti V.L. vienpersonisko

apgalvojumu, ka darba tiesiskās attiecības starp V.L. un pieteicēju nodibinātas

2006.gada 22.decembrī. Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav

pierādījumu V.L. apgalvojumam, turklāt citā dokumentā (Madonas rajona

tiesai adresētajā prasības pieteikumā) pati V.L. kā darba tiesisko attiecību starp

pieteicēju un viņu uzsākšanas dienu ir norādījusi pavisam citu datumu.

[4] Atbildētājas - Latvijas Republikas, pusē pieaicinātā iestāde - Valsts

ieņēmumu dienests, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka

uzskata pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz

pārsūdzētajā Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Pieteicēja uz tiesas sēdi nebija ieradusies.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka pieteicējai par tiesas sēdes

laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Tiesas sēdē tiesa atzina, ka lietu bez pieteicējas klātbūtnes ir iespējams

izskatīt.

[6] Atbildētājas - Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes -

Valsts ieņēmumu dienesta, pārstāve tiesas sēdē pieteicējas pieteikumu

neatzina, minot pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties atbildētāja

pārstāves paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Lietā pastāv strīds par to, vai pietiecēja ir izdarījusi Protokolā un

pārsūdzētajā Lēmumā norādīto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir

jānoskaidro, vai pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības

saskaņā ar LAPK 159.pantu.

[9] LAPK 159.pants noteic, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar

nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) – uzliek naudas sodu

fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām

personām – no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

Izskatāmajā lietā atbildētājs uzskata, ka ir savācis pierādījumus un

pierādījis, ka pieteicēja no 2006.gada 22.decembra līdz 2008.gada 10.martam

nodarbināja V.L., nenoslēdzot darba līgumu, neaprēķināja darba algu un

neveica par viņu VSAOI, līdz ar to slēpjot ar nodokli apliekamo objektu un

izvairoties no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (turpmāk – Sociālās

apdrošināšanas likums) 5.panta pirmā daļā noteic, ka sociālajai apdrošināšanai

obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus

nodarbina darba devējs - iekšzemes nodokļu maksātājs (...). Panta ceturtā daļa

noteic, ka persona ir sociāli apdrošināta un tai (par to) ir jāveic obligātās

iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā

minēto statusu (...). Minētā likuma 14.panta pirmā daļa paredz, ka darba

devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā

aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis,

neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos

izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo

ienākumu.

Sociālās apdrošināšanas likuma 21.panta pirmajā daļā noteikts, ka darba

devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba

ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta

izsniegtajā paziņojumā.

No norādītā secināms, ka pienākums maksāt noteikta apmēra nodokļus

un tiem pielīdzinātos maksājumus secīgi izriet no pienākuma darba devējam

tos aprēķināt, kā arī iesniegt nodokļu administrācijai attiecīga satura

paziņojumus par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem. Ja darba devējs šos pienākumus neveic,

pārkāpums kvalificējams kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

[10] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var

konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo protokols par

administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecības, [..], citi dokumenti,

kā arī pārkāpumus fiksējošie tehniskie līdzekļi (braukšanas ātruma

noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma

protokols (lietas 33.-36.lapa), tematiskās pārbaudes akts Nr.280 ar tā

pielikumiem (lietas 37.-45.lapa), pieteicējas pārstāvja paskaidrojums (lietas

49.-50.lapa), SIA „Ranko” rīkojums Nr.0309/2007-atl (lietas 51.lapa), darba

līgumu reģistrācijas žurnāla kopija, V.L. 2008.gada 10.marta iesniegums

(lietas 77.lapa), V.L. 2008.gada 26.marta iesniegums Valsts darba inspekcijai

(lietas 81.-84.lapa), V.L. 2008.gada 23.aprīļa ziņojums (lietas 78.-79.lapa),

A.S. 2008.gada 22.aprīļa Valsts darba inspekcijai sniegtais paskaidrojums

(lietas 80.lapa).

[11] Izvērtējot atbildētāja savāktos pierādījumus, tiesa konstatē

sekojošo:

[11.1] Atbildētāja tematisko pārbaudi SIA „Ranko” struktūrvienībā

lpkautuvē „Ranko Mādari” veica 2008.gada 11.aprīlī. Kā izriet no atbildētājas

pārstāves paskaidrotā, pārbaude veikta pēc tam, kad no Valsts darba

inspekcijas (turpmāk – VDI) saņemta informācija par iespējamo darbinieku

nodarbināšanu uzņēmumā bez darba līguma noslēgšanas.

Kā izriet no lietas materiāliem, tad VDI šādu informāciju sniedza V.L.

savā 2008.gada 26.marta iesniegumā. Šajā iesniegumā V.L. secīgi izklāsta

viņas nodarbinātības gaitu SIA „Ranko” struktūrvienībā – V.L. norāda

uzņēmuma pārstāvi, ar kuru kontaktējusies, dokumentus, ko iesniegusi,

aprakstījusi veicamos darbus. V.L. detalizēti apraksta izveidojušos situāciju

saistībā ar viņas atlaišanu no darba, laika periodus, kad strādājusi un pārunas

ar uzņēmuma vadību.

2008.gada 23.aprīlī V.L. ar ziņojumu vērsusies pie atbildētājas.

Ziņojumā V.L. apraksta savu darba tiesisko attiecību vēsturi SIA „Ranko”.

Norāda periodus, kad strādājusi, kāda bijusi samaksa, tās izmaksāšanas

kārtību. Tiesas ieskatā 2008.gada 22.aprīļa ziņojumā norādītais saskan ar

2008.gada 26.marta iesnieguma VDI norādīto.

[11.2] 2008.gada 22.aprīlī Ziemeļvidzemes reģionālas VDI

amatpersona ir pieņēmusi paskaidrojumu no A.S., par kura nodarbinātību SIA

„Ranko” strīds nepastāv. Paskaidrojumā A.S. norāda, ka darbu SIA „Ranko”

uzsācis aptuveni vienā laikā ar V.L.. Norāda, ka V.L. bijusi nodarbināta

kautuvē pie kautķermeņu apstrādes. Pēdējo reizi darba vietā redzējis V.L.

2007.gada decembrī. Pēc tam bijis nodarbināts uzņēmuma struktūrvienībā

Siguldā.

Tiesas ieskatā A.S. paskaidrojums pēc būtības saskana ar V.L.

iesniegumā un ziņojumā norādīto. Tiesas ieskatā nepamatota ir pieteicējas

izteiktā iebilde, ka A.S. paskaidrojumi par V.L. atrašanos darba vietā

2007.gada decembrī nav saistāma ar darba pienākumu veikšanu, bet gan ar

iespējamo paziņu apmeklējumu. Tiesa norāda, ka tas ir pieteicējas izteikts

pieņēmums, kas nav nekādā veidā pamatots – nav norādīts, kura bija tā

persona vai personas, pie kuras V.L. būtu ieradusies, nav norādes par V.L.

iespējamajām draudzīgajām vai radniecīgajām saistēm ar kādu no uzņēmumā

nodarbinātām personām. Tiesas ieskatā ir jāņem vērā, ka SIA „Ranko”

struktūrvienība lopkautuve nav tāda veida uzņēmums, kurā netraucēti būtu

pieļaujama jebkuras personas iekļūšana. Tas saistās ar iespējamo pārtikas

piesārņojuma risku (darbiniekiem ir jāveic regulāras veselības pārbaudes, par

ko tiek veiktas atzīmes medicīnas grāmatiņās). Tā pat, tiesas ieskatā, A.S.

paskaidrojumi pēc sava satura nav tādi, kas norādītu uz V.L. vienreizēju

parādīšanos uzņēmuma struktūrvienībā, kā tas būtu, ja par patiesībai atbilstošu

tiesa atzītu pieteicējas norādīto par V.L. nodarbināšanu vienu nepilnu dienu

2007.gada 3.septembrī. A.S., sniedzot paskaidrojumus, par V.L. ir izteicies kā

par savu darba kolēģi, nevis vienreiz alkohola reibumā uzņēmumā redzētu

personu.

[11.3] Lietas materiālos atrodas V.L. 2008.gada 10.martā rakstīts

iesniegums, kas adresēts SIA „Ranko” direktoram V.J.. iesniegumā V.L. lūdz

izmaksāt viņai kompensāciju vidējās izpeļņas apmērā saistībā ar dīkstāvi no

2008.gada 2.janvāra līdz 2008.gada 10.martam. Tiesa, izvērtējot V.L. sniegto

izklāstu (iesniegumā VDI un ziņojumā VID) par notikumu hronoloģisko

norisi, konstatē, ka abos dokumentos V.L. ir norādījusi uz savu ierašanos SIA

„Ranko” 2008.gada 10.martā. Līdz ar to, tiesas ieskatā, tas apstiprina V.L.

norādīto par viņas nodarbināšanu SIA „Ranko” struktūrvienībā gan pirms

2007.gada 3.septembra, gan pēc šī datuma.

[11.4] Izvērtējot SIA „Ranko” nodarbināto personu I.M. un N.S.

aptaujas lapās iekļauto informāciju, tiesa konstatē, ka aptaujas lapās nav

paredzēta iespēja uzdot jautājumus par citām uzņēmumā nodarbinātām

personām. I.M. un N.S. nav uzdoti jautājumi par to, vai V.L. ir vai nav

nodarbināta SIA „Ranko” struktūrvienībā lopkautuve. Tiesa uz pieteicējas

iebildi par to, ka atbildētājs nepamatoti nav ņēmis vērā šo personu norādīto

par algas saņemšanu legālā veidā (ne „aploksnē”), norāda, ka algas saņemšana

aploksne un personu nodarbināšana vispār bez darba tiesisko attiecību

rakstveida noformēšanas pēc savas dabas nav identiski notikumi. Tas, ka šie

uzņēmumā nodarbinātie nesaņem algu aploksnē nav pieradījums tam, vai V.L.

ir vai nav nodarbināta šajā uzņēmumā.

[11.5] Protokola Nr.BH006218 ir dots iespējamā administratīvā

pārkāpuma apraksts, dotas atsauces uz tematisko pārbaudi un tās gaitā

sastādītiem dokumentiem. Protokolā iekļauts apraksts un aprēķins par

nenomaksātajām nodokļu summām un VSAOI apmēru, dota atsauce uz tiesību

normām, kuru pārkāpšanā pieteicēja vainota. Pieteicējs pārstāvis ir iepazinies

ar protokola saturu, viņam izskaidrotas tiesības un pienākumi, nodrošināta

iespēja sniegt paskaidrojumus un izsniegts protokola eksemplārs. Tiesa

Protokolā iekļautās ziņas atzīst par ticamām un attiecināmām uz izskatāmo

lietu.

[12] Izvērtējot pierādījumus kopsakarībā, tiesa nonāk pie secinājuma,

ka ir pierādījis V.L. ilgstošu nodarbinātību SIA „Ranko” struktūrvienībā no

2006.gada 22.decembra līdz 2008.gada 10.martam. Tiesa neuzskata par

ticamu, ka V.L. kādu personisku iemeslu dēļ būtu ilgstoši un plānoti

apmelojusi SIA „Ranko”. Izskatāmajā lietā būtiski ir tas, ka par V.L. kā

strādnieces lopkautuvē nodarbinātību pēc tās veida citu pierādījumu esamība –

V.L. sagatavoti un parakstīti dokumenti vai to projekti, viņas sastādīti

atzinumi, pārskati u.t.t., neeksistē, jo šādi nebija viņas darba pienākumi.

Esošie pierādījumi – pašas V.L. iesniegums un ziņojums, cita darbinieka

paskaidrojumi, kā arī Protokols tiesas ieskatā ir attiecināmi, ticami un

pieļaujami pierādījumi.

[13] Soda piemērošanas apsvērumi noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā,

kas paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Izskatāmajā gadījumā attiecīgās normas sankcija paredz naudas sodu no

Ls 500 līdz Ls 1500. Atbildētājs pieteicējai piemērojis minimālo LAPK

159.panta sankcijā paredzēto administratīvo sodu – naudas sodu Ls 500

apmērā. Pieteicējas izdarīto pārkāpumu, atbilstoši LAPK 21.panta otrajai

daļai, nav pamata atzīt par maznozīmīgu, tāpat atbildētājs nav tiesīgs piemērot

zemāku sodu, kā noteikts attiecīgās normas sankcijā.

Ievērojot norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2008.gada 6.augusta lēmums Nr.19/22197 ir tiesisks un

pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu,

Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu un 291.panta

pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „Ranko” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2008.gada 6.augusta lēmuma Nr.19/22197 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2010.gada 30.aprīlī.