Legislator Case Law & Legislation
126047718 / 1-0477-18 ECLI:LV:REZT:2018:1218.126047718.1.S AI generated

Court imposes 30 euro fine for violating police control restrictions despite prior conviction.

Case Number 126047718 / 1-0477-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of violating police control restrictions by leaving his residence during the prohibited night hours. Although the defendant appeared at court, he had previously been fined for a similar violation within the same year, which the court treated as an aggravating circumstance. Consequently, the court imposed a 30 euro fine, exceeding the statutory minimum, to deter future breaches of the administrative penalty order.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 177.pants; LAPK 34.pants: Repeated violation of administrative control restrictions within a year constitutes an aggravating circumstance, justifying a fine above the statutory minimum to ensure effective enforcement of judicial decisions.

Keywords

AI generated
administrative penalty police control repeated violation aggravating circumstance fine imposition judicial enforcement administrative code

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6.panta devītā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16.pants
Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. 1-0477-18

ECLI:LV:REZT:2018:1218.126047718.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2018.gada 18.decembrī

Rēzeknes tiesa,

tiesnese Silvija Saleniece,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ pārkāpa Latgales apgabaltiesas 2010.gada 14.oktobra spriedumā noteikto papildsodu – policijas kontrole.

/pers. A/ 2018.gada 15.novembrī plkst.00.50 neatradās savā dzīvesvietā dzīvoklī /adrese/, ar ko pārkāpa Latvijas Sodu izpildes kodeksa

(turpmāk – LSIK) pārejas noteikumu 24.punkta 1.apakšpunkta “a” apakšpunktu. /pers. A/ ir persona, kurai ar Latgales apgabaltiesas 2010.gada

14.oktobra spriedumu piespriests papildsods – policijas kontrole. Ar 2018.gada 19.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu

/pers. A/ ir noteikts aizliegums atstāt savu dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177.pantā paredzēto administratīvo

pārkāpumu.

Motīvu daļa

[2] Uz tiesas sēdi neieradās persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības – /pers. A/. Pavēste /pers.A/ savlaicīgi nosūtīta pa pastu uz viņa

deklarēto dzīvesvietu /adrese/. Iestādes pārstāve tiesai apliecināja, ka /pers. A/ bija informēts par tiesas sēdes vietu un laiku, tomēr norādīja, ka uz tiesas

sēdi neieradīsies. /pers. A/ pats nav tiesai paziņojis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar to tiesa atzīst viņa neierašanos

uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez /pers. A/ klātbūtnes, jo viņam likumā noteiktā kārtībā

paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana.

[3] Saskaņā ar LSIK pārejas noteikumu 24.punktu papildsodu – policijas kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests. LSIK pārejas

noteikumu 24.punkta 1. un 2.apakšpunkts noteic, ka papildsoda – policijas kontrole – laikā personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas

kontrole, var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, un, lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas

darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā. No pārejas noteikumu 24.punkta 4.apakšpunkta izriet, ka policijas kontroles īstenošanai

piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi

Nr.479). Noteikumu Nr.479 18.punktā norādīts, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā

diennakts laikā, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties

par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.479 25.punktu

par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

[4] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi:

1. ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 177989 (lietas 3.lapa);

2. ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Aigara Kozlovska 2018.gada

15.novembra ziņojumu, ka 2018.gada 15.novembrī plkst.00.50, patrulējot Ludzā, pamanīja /pers. A/, kuram ir piemērota policijas kontrole,

nosakot aizliegumu atstāt savu dzīvesvietu no plkst.22.00 līdz plkst.6.00. Inspektors norādīja /pers. A/ uz policijas kontroles noteikumu

pārkāpšanu un to, ka viņam jāatgriežas dzīvesvietā, ko /pers. A/ arī izdarīja (lietas 5.lapa);

3. ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Jeļenas Rutkovskas 2018.gada

15.novembra ziņojumu, kurā norādīts, ka /pers. A/ kopš 2016.gada 18.jūlija ir uzskaitē Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirknī

kā persona, kurai ar Latgales apgabaltiesas 2010.gada 14.oktobra spriedumu piespriests papildsods – policijas kontrole uz 3 gadiem. Ar

2018.gada 19.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ policijas kontroles laikā noteikti vairāki ierobežojumi,

tostarp aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/, laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00. /pers. A/ 2018.gada 19.oktobrī tika iepazīstināts ar lēmumu par

policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ko apliecināja ar savu parakstu. /pers. A/ 2018.gada 15.novembrī plkst.00.50 neatradās savā

dzīvesvietā (lietas 6.lapa);

4. ar /pers. A/ 2018.gada 16.novembra paskaidrojumu, ka 2018.gada 15.novembrī plkst.00.50 viņš kopā ar savu dzīvesbiedri /pers. D/ gāja

uz mājām pa Latgales ielu. Pēc tam ieraudzīja, ka Latgales ielā pretī mājai Nr.51 atrodas policijas automašīna. Apzinoties to, ka viņš nedrīkst

atrasties ārpus mājas katru dienu no plkst.22.00 līdz 6.00 sakarā ar piemēroto policijas kontroles ierobežojumu, negribēja, lai policijas darbinieki

konstatētu policijas kontroles ierobežojuma pārkāpumu, tāpēc mēģināja aizbēgt, taču tas neizdevās. Izdarīto nožēlo, apsola turpmāk nepārkāpt

policijas kontroles ierobežojumus (lietas 7.lapa);

5. ar Latgales apgabaltiesas 2010.gada 14.oktobra sprieduma kopiju, saskaņā ar kuru /pers. A/ noteikts galīgais sods – brīvības atņemšana uz

10 gadiem 1 mēnesi ar policijas kontroli uz 3 gadiem (lietas 8.lapa);

6. ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores 2018.gada 19.oktobra lēmuma kopiju

par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ piemēroti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/,

laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00. Ar šo lēmumu /pers. A/ iepazinās 2018.gada 19.oktobrī, ko apstiprināja ar savu parakstu (lietas 9.lapa).

Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ zināja viņam noteiktos ierobežojumus, ko viņš apstiprināja ar savu parakstu lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu. Viņš bija iepazinies arī ar papildsoda – policijas kontrole – noteikumiem un atbildību par to neievērošanu. Līdz ar to

/pers. A/ neatrašanās dzīvesvietā 2018.gada 15.novembrī plkst.00.50 atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Ņemot vērā spriedumā izklāstītos pierādījumus un norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās, tas ir, 2018.gada

15.novembrī plkst.00.50 neatrodoties savā norādītajā dzīvesvietā /adrese/, un tādējādi pārkāpjot policijas kontroles noteikumus, ir konstatējamas

visas LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.

Tiesa, izskatot lietu, izslēdz no administratīvā pārkāpuma apraksta norādi uz Ludzas rajona tiesas 2010.gada 14.aprīļa spriedumu, jo šis

spriedums daļā par soda noteikšanu un galīgā soda noteikšanu ir atcelts ar Latgales apgabaltiesas 2010.gada 14.oktobra spriedumu, ar kuru /pers.

A/ ir sodīts par Krimināllikuma 116.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem ar policijas kontroli uz

3 gadiem, kā arī saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 10 gadiem 1 mēnesi ar policijas

kontroli uz 3 gadiem. Tādējādi policijas kontroles noteikumu pārkāpums ir saistīts tikai ar Latgales apgabaltiesas 2010.gada 14.oktobra

spriedumā noteiktā papildsoda izciešanu.

[5] Saskaņā ar LAPK 32.pantu tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Par /pers.A/ noskaidrots, ka viņš iepriekš ir vairākkārt kriminālsodīts, saukts pie administratīvās atbildības, tostarp par LAPK 177.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu (lietas 10.-13.lapa), strādā algotu darbu, saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolā

norādīto ienākumi mēnesī ir 380 euro.

Iestādes pārstāve Jeļena Rutkovska vērsa tiesas uzmanību uz to, ka /pers. A/ norādījis, ka ļoti nožēlo izdarīto administratīvo pārkāpumu,

apsolījis, ka turpmāk nepārkāps piemērotos policijas kontroles ierobežojumus, un tieši naudas sods viņu atturēs no jauna administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas.

Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš savu vainu atzina un

vaļsirdīgi nožēloja izdarīto (lietas 7.lapa).

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka /pers. A/ gada laikā izdarījis līdzīgu

administratīvo pārkāpumu, par ko viņš jau administratīvi sodīts (lietas 10.lapa).

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā lietā iegūtās ziņas par /pers. A/ personību – administratīvi sodīts un kriminālsodīts, strādā algotu darbu,

mantisko stāvokli – ienākumi mēnesī 380 euro, izdarītā pārkāpuma raksturu – neievēroja policijas kontroles laikā noteiktos ierobežojumus,

tādējādi izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses tiesas spriedumu izpildē un pārvaldes kārtību.

Izvērtējusi minētos apstākļus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir

piemērojams naudas sods, kas paredzēts minētā panta sankcijā. Tā kā tiesa konstatēja /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, tad viņam nav

piemērojams naudas sods LAPK 177.panta minimālās sankcijas robežās. Tiesa ņem vērā to, ka /pers. A/ gada laikā pirms šā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas jau vienu reizi ir sodīts par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu un tiesas piemērotais, panta sankcijā paredzētā

administratīvā naudas soda minimālajam apmēram pietuvinātais naudas sods nav atturējis viņu no jauna administratīvā pārkāpuma izdarīšanas. No

izdrukas no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas “Personas identifikācijas risinājums” (lietas 10.lapa) redzams, ka iepriekš ar Rēzeknes tiesas

2018.gada 8.jūnija spriedumu /pers. A/ par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu bija piemērots naudas sods

20 euro, ko viņš 2018.gada 4.jūlijā ir samaksājis. Tiesa atzīst, ka naudas sods ir nosakāms apmērā, kas pietuvināms pusei no panta sankcijā

paredzētā maksimālā naudas soda apmēra.

Rezolutīvā daļā

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu, 289.6panta devīto daļu un 289.16pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

naudas sodu 30 euro (trīsdesmit euro) apmērā.

Naudas sodu samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods TRELLV22, saņēmējs:

Valsts Kase, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma

numuru 126047718. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā (Ludzā, Stacijas ielā 44).

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rēzeknes tiesā (Ludzā, Stacijas ielā 44).

Tiesnese S.Saleniece