Court allows landlord to collect rent and damages from tenants for breach of tenancy agreement.

Lietas arhīva Nr. C-1418-17/18

ECLI:LV:RLPT:2017:0913.C29411716.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 13. septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Zemmere

ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku

piedaloties prasītāja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, atbildētājam /pers. B/, atbildētāja pilnvarotajai pārstāvei

zvērinātai advokātei S.Libertei, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" prasībā pret /pers. C/, /pers. B/, /pers. D/ un /pers.

E/ par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 4. martā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks", turpmāk Prasītājs, cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. C/,

/pers. B/, /pers. D/ un /pers. E/, turpmāk visi kopā - Atbildētāji, par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs kā Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesību un saistību pārņēmējs apsaimnieko

dzīvojamo māju /adrese/.

2007. gada 7. jūnijā Atbildētāja /pers. C/ noslēgusi dzīvojamo telpu īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese/, īri uz nenoteiktu laiku. Pārējie

Atbildētāji izīrēto telpu lieto kā īrnieces /pers. C/ ģimenes locekļi, pamatojoties uz Īres līguma pielikumu Nr.1 un rekomendāciju Nr.035026.

Saskaņā ar Rīgas domes 2007. gada 12. jūnija lēmumu Nr.2521 “Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” ar 01.02.2008. īres maksa noteikta Ls 0,35, savukārt ar 01.08.2008. –

Ls 0,45.

Ar Rīgas domes 2011. gada 29. marta lēmumu Nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas

noteikšanas kārtību” 1.1.punktu, noteikts, ka dzīvojamo telpu īres maksu veido dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas proporcionāla

attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Prasītājs, izrakstot rēķinu,

norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes

kopsavilkumu nākamajam gadam.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011. gada 29. marta lēmumu Nr.2850 “Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido 1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu

daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās telpas platībai un 2) peļņa.

2006. gada 12. decembra Ministru Kabineta noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar

pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Saskaņā ar Īres līguma 2.1.punktu īrniekam savlaicīgi, ne vēlāk kā līdz kārtējā rēķinā norādītajam datumam jāsamaksā īres maksa un maksa par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāji maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā.

Atbildētāju parāds par īri un pakalpojumiem par periodu no 01.07.2007. – 01.02.2016. ir 2 672,99 euro. Atbildētājiem bija nodrošinātas iespējas

lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus, taču Atbildētāji vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājuši par dzīvojamās telpas īri un

pamatpakalpojumiem.

Prasītājs pirms prasības celšanas tiesā ar 18.01.2016 brīdinājumu brīdinājis Atbildētājus par parādu, parāds nav samaksāts.

Prasītājam, saskaņā ar Īres līguma 2.4.punktu, ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,2% apmērā no kopējā parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs par īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas ilgstošu kavēšanu aprēķinājis Atbildētājiem līgumsodu par laiku no 03.08.2007. –

01.01.2015. 2 052,35 euro apmēro, ko samazinājis līdz 265,23 euro.

Par maksājumu kavēšanu laika periodā no 01.01.2015. – 01.02.2016. Prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus 155,78 euro apmērā.

Prasītājs norādījis, ka pamatojoties uz Civillikuma 1672.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.pnta otro daļu Atbildētāji ir solidāri atbildīgi par

īres un pakalpojumu maksas parādu.

[2] 2017. gada 9. janvārī Prasītājs iesniedzis tiesai paskaidrojumu, kurā norādījis, ka dzīvojamās telpas īres līgums ar Atbildētājiem izbeigts

28.04.2016, jo 11.05.2016., apsekojot izrēto telpu, konstatēts, ka tā ir atbrīvota, līdz ar ko prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu netiek uzturēta

(lietas 78.lapa).

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu, 11. 1 pantu, 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu,

Civillikuma 1587., 1672., 1717., 1720., Prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par

īri un komunālajiem pakalpojumiem 1348,17 euro par periodu no 01.07.2007. – 01.12.2010;

piedzīt solidāri no /pers. C/, /pers. D/ un /pers. B/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem

1324,82 euro par periodu no 01.12.2010. – 01.02.2016;

piedzīt no /pers. C/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” līgumsodu 265,23 euro par periodu no 03.08.2007. – 01.01.2015;

piedzīt no /pers. C/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” likumiskos procentus 155,78 euro par periodu no 01.01.2015. – 01.02.2016;

atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā; piedzīt solidāri no /pers. C/, /pers. D/ un /pers. B/

par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

[3] Prasības pieteikums nosūtīts Atbildētājiem, lūdzot sniegt rakstveida paskaidrojumus par celto prasību. Atbildētāji /pers. C/ un /pers. D/ tiesai

rakstveida paskaidrojumu par prasību nav iesniegusi.

[3.1] Atbildētājs /pers. B/ 02.02.2017. iesniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus par celto prasību norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidrojis, ka

/pers. B/ dzīvesvieta kopš 2005. gada 5. maija bijusi /adrese/. 2007. gadā, kad /pers. B/ māte noslēgusi Īres līgumu, /pers. B/ bijis nepilngadīgs, par Īres

līgumu neko nav zinājis un faktiski dzīvoklī /adrese/, nekad nav dzīvojis. Norādījis, ka nekad nav ticis iemitināts dzīvoklī /adrese/, un apstāklis, ka ar Īres

līgumu Atbildētājam piešķirtas tiesības lietot izīrēto platību kā ģimenes loceklim nerada viņam saistību maksāt par dzīvojamās telpas lietošanu, jo izīrēto

dzīvokli nekad nav lietojis. Pēc Īres līguma noslēgšanas maksājumi par izīrēto telpu nav veikti, taču Prasītājs nogaidījis deviņus gadus, lai celtu tiesā

prasību. (lietas 95. – 96.lapa).

[4] Tiesas sēdē Prasītāja pārstāvis bija ieradies, prasību uzturēja atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam pamatojumam un apstākļiem, lūdzot

izbeigt tiesvedību daļā par īres līguma izbeigšanu un Atbildētāju izlikšanu. Paskaidroja, ka īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese/, īri noslēgusi īrniece

/pers. C/. /pers. B/ nebija iespējas izvēlēties slēgt vai neslēgt šādu līgumu, jo 2007. gadā vēl bija nepilngadīgs. Uzskata, ka īrnieces dēls /pers. B/ ir

atzīstams par īrnieces ģimenes locekli, kuram saistības iestājas ar pilngadības sasniegšanu. Savukārt, īrnieces dēls /pers. D/ bija pilngadīgs jau Īres līguma

noslēgšanas brīdī. Apstāklis, ka /pers. B/ dzīvesvieta bija deklarēta citur neatbrīvo viņu no pienākuma maksāt par īri un pakalpojumiem. Paskaidroja, ka

par parādu brīdināja tikai pirms prasības tiesā celšanas.

[4.1] Atbildētāja /pers. B/ pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidroja, ka /pers. C/ ģimenes locekļi bija tiesīgi lietot īrnieces

izīrēto dzīvojamo telpu, taču šādu tiesību piešķiršana nenozīmē, ka tie izīrēto telpu patiešām lietoja. /pers. B/ nav tiesību apstrīdēt Īres līgumu, jo saistības

uzņēmusies viņa māte. /pers. B/ neatceras, ka būtu jebkad dzīvojis /adrese/. /pers. B/ ar māti pārcēlies uz Apvienoto karalisti, kur laikā no 2011. – 2014.

gadam arī mācījies. Uzskata, ka Prasītājs nav pienācīgi pārraudzījis izīrētās telpas, nav laicīgi izbeidzis īres līgumu.

[4.2] Atbildētāja /pers. C/ un Atbildētājs /pers. D/ uz tiesas sēdi nebija ieradusies, nepaziņoja tiesai par neierašanās iemesliem, nelūdza lietas

izskatīšanu atlikt. /pers. C/ par civillietu un lietas izskatīšanu paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Atbildētājs /pers. D/ uz tiesas sēdu uzaicināts, ievietojot publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”, jo tam lietas izskatīšanas brīdī nav

deklarēta dzīvesvieta Latvijā (lietas 118. – 120.lapa).

Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, atzina par iespējamu lietu

izskatīt bez Atbildētāj /pers. C/ un /pers. D/ klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies Prasītāja pārstāvja, Atbildētāja /pers. B/ pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālos esošos

rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5.1] Atbilstoši 29.12.2003. nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumam SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” kā pilnvarnieks

apņēmies apsaimniekot Rīgas pašvaldības īpašumus saskaņā ar līgumam pievienoto sarakstu, t.sk., dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 16. – 20.lapa).

Saskaņā ar 07.04.2014 Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidota 29.12.2010 reorganizācijas ceļā

apvienojot, citu starpā, Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, līdz ar ko atzīstams, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir SIA

“Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesību un saistību pārņēmējs (lietas 12.lapa).

Atbilstoši 05.07.2011. dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” uzņēmies pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā

un pārvaldīšanā esošas dzīvojamās mājas atbilstoši pielikumam Nr.1 (lietas 21. – 27.lapa).

[5.2] Lietas materiālos atrodas 2007. gada 7. jūnijā starp SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un Atbildētāju /pers. C/ (/uzvārds/) noslēgtā

Dzīvojamās telpas īres līguma Nr.400262 par dzīvokļa /adrese/, izīrēšanu kopija (lietas 28.-29.lapa). Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku

(3.1.punkts).

Īres līgums noslēgts pamatojoties uz 2007. gada 7. jūnija Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr.035026

(lietas 31.lapa). Atbilstoši rekomendācijā norādītajam dzīvojamā telpa atrodas pašvaldības īpašumā. Rekomendācijā norādīts īrnieces /pers. C/ ģimenes

sastāvs – dēli – /pers. E/, dzimis 2002.gadā, /pers. B/, dzimis 1992. gadā, /pers. D/, dzimis 1988. gadā, kuriem izīrētājs piešķīris dzīvojamās telpas

lietošanas tiesības (lietas 30.lapa).

Īrniece /pers. C/ (/uzvārds/) 07.06.2007. parakstījusi arī dzīvojamo telpu /adrese/, nodošanas – pieņemšanas aktu (lietas 30. – 31.lapa).

Minētais īres līgums atbilst Civillikuma prasībām, neviena no līgumslēdzējpusēm to nav apstrīdējusi un līdz ar to līgums ir saistošs un izpildāms.

Ņemot vērā, ka Prasītājs neuzturēja prasību par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, tiesai izvērtējama prasība daļā par īres, komunālo pakalpojumu,

līgumsoda un likumisko procentu piedziņu no Atbildētājiem, prasības neuzturētajā daļā tiesvedība izbeidzama.

[5.3] Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmajai daļai, pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās

pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Īres maksas un pakalpojumu maksas apmērs Īres līguma noslēgšanas brīdī izriet no Dzīvojamo telpu īres līguma 4.pielikuma (lietas 32.lapa).

Saskaņā ar Rīgas domes 2007. gada 12. jūnija lēmumu Nr.2521 “Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” ar 01.02.2008. īres maksa noteikta Ls 0,35 jeb 0,50 euro, savukārt, ar

01.08.2008. – Ls 0,45 jeb 0,64 euro.

Ar Rīgas domes 2011. gada 29. marta lēmumu Nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas

noteikšanas kārtību” 1.1.punktu, noteikts, ka dzīvojamo telpu īres maksu veido dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas proporcionāla

attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011. gada 29. marta lēmumu Nr.2850 “Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido 1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu

daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās telpas platībai un 2) peļņa.

Īres maksas apmērs izīrētam dzīvoklim dzīvojamā mājā /adrese/, sākot ar 2012. gadu izriet no obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumiem (lietas 33. – 37.lapa).

Atbilstoši 2015. gada decembra rēķinam, kas izrakstīts īrniecei, īres maksa, t.sk., pārvaldīšanas izdevumi ir 0,39090 euro par kv.m. un īres maksa

mēnesī kopā ir 11,75 euro.

[5.4] Saskaņā ar Īres līguma 2.1.punktu īres maksa par kārtējo mēnesi jāsamaksā līdz šī mēneša pēdējam datumam, savukārt, maksa par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu maksājama vienlaicīgi ar īres maksu (īres līgums 2.2.punkts).

Atbildētāji Prasītāja aprēķināto īres un pakalpojumu maksas parāda summu nav apstrīdējuši.

Piedzenamās summas pamatošanai Prasītājs iesniedzis aprēķinu, no kura redzams, ka kopš īres līguma noslēgšanas līdz pat 2016. gada 31.

janvārim nekādi maksājumi nav veikti (lietas 38.lapa). Īres un pakalpojumu maksas parāds par periodu no 01.07.2007. – 01.02.2016. aprēķināts 2

672,99 euro apmērā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

1511.pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu

vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt

saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Civillikuma 1425.pants nosaka, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Atbildētāja /pers. C/, kas ir izīrētās telpas īrniece, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam

samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka no /pers. C/ ir piedzenams īres un pakalpojumu maksas parāds par periodu no 01.07.2007. – 01.02.2016. 2

672,99 euro apmērā.

[5.5] Turpmāk tiesai jāizvērtē vai ir pamats Prasītāja aprēķinātā parāda solidārai piedziņai no Atbildētājiem.

Atbildētājs /pers. B/ cēlis iebildumus pret prasību, norādot, ka /pers. B/ dzīvesvieta kopš 2005. gada 5. maija bijusi /adrese/. 2007. gadā, kad

/pers. B/ māte noslēgusi Īres līgumu, /pers. B/ bijis nepilngadīgs, par Īres līgumu neko nav zinājis un faktiski dzīvoklī /adrese/, nekad nav dzīvojis.

Norādījis, ka nekad nav ticis iemitināts dzīvoklī /adrese/, un apstāklis, ka ar Īres līgumu viņam piešķirtas tiesības lietot izīrēto platību kā ģimenes loceklim

nerada viņam saistību maksāt par dzīvojamās telpas lietošanu, jo izīrēto dzīvokli nekad nav lietojis. Pēc Īres līguma noslēgšanas maksājumi par izīrēto

telpu nav veikti, taču Prasītājs nogaidījis deviņus gadus, lai celtu tiesā prasību. (lietas 95. – 96.lapa).

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka

tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa nosaka, ka tiesa spriedumu pamato

uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Atbildētājs cēlis iebildumus, ka īrnieces /pers. C/ izīrēto dzīvojamo telpu kā viņas ģimenes loceklis nav lietojis, iesniedzot pierādījumus, ka viņa

deklarētās dzīvesvieta adrese kopš 2005. gada 5. maija bijusi /adrese/, un, ka periodā no 2011. – 2014. gadam dzīvojis un mācījies Apvienotajā

karalistē (lietas 97., 122. – 133.lapa).

Ievērojot norādīto, Prasītājam savas prasības daļā par parāda solidāru piedziņu arī no Atbildētāja /pers. B/ pamatošanai, jāiesniedz pierādījumi, ka

/pers. B/ kā īrnieces ģimenes loceklis ir lietojis izīrēto telpu /adrese/.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. B/ īres līguma noslēgšanas brīdī (2007. gada 7. jūnijā) bija nepilngadīgs un kā izīrētās telpas /adrese/, lietotājs

norādīts pēc savas mātes, īrnieces, /pers. C/ iniciatīvas, un šādu rīcību nevarēja ietekmēt.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka Atbildētājs /pers. B/ būtu atzīstams par izīrētās telpas īrnieku, jo tas dzīvojamo telpu īres līgumu nav slēdzis, īres

līgumā nav iekļauts, līdz ar ko viņam nav arī noslēgtā līguma apstrīdēšanas iespējas.

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta pirmajai daļai personai ir tiesības dzīvot īrnieka izīrētajā telpā tikai tad, ja tā iemitināta

attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā. Minētā likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā

dzīvojamā telpā, citu starpā, savus pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, bet panta otrajā daļā noteikts, ka par nepilngadīga bērna iemitināšanai

viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā rakstveidā informējams izīrētājs.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajā daļā noteikts, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. No minētā panta izriet, ka

solidārā mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām ir tādiem īrnieka pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kas lieto izīrēto telpu.

Atbilstoši Civillikuma 1672.pantam solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā situācijā Atbildētājs /pers. B/ nav solidāri atbildīgs kopā ar īrnieci par saistībām, kas izriet no dzīvojamo telpu īres

līguma, jo Prasītājs nav iesniedzis lietā pierādījumus, ka /pers. B/ faktiski būtu lietojis savas mātes izīrēto dzīvojamo platību. Tiesa uzskata, ka nevar

prezumēt dzīvojamo telpu lietošanas faktu, tikai balstoties uz dzīvojamo telpu īres līguma pielikumu par dzīvojamo telpu /adrese/, lietošanas tiesībām, jo

Atbildētājs iesniedzis pierādījumus, kas to liek apšaubīt. Turklāt, tiesa arī uzskata, ka tikai ar /pers. B/ pilngadības sasniegšanas faktu vien nav pietiekami,

lai radītu /pers. B/ solidāru atbildību par saistībām, kas izriet no dzīvojamo telpu īres līguma.

Atbildētājam /pers. D/ dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības, atbilstoši dzīvojamo telpu īres līguma pielikumam, piešķirtas esot pilngadīgam,

līdz ar ko tiesa uzskata, ka parāds (īres maksa un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu) attiecināms uz atbildētājiem

/pers. C/ un /pers. D/.

[5.6] Prasītājs pieteicis prasījumu piedzīt no Atbildētājas /pers. C/ līgumsodu par laiku no 2007. gada 3. augusta līdz 2015. gada 1. janvārim

265,23 euro apmērā. Līgumsoda maksāšanas pienākums par maksājumu kavēšanu pielīgts dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.punktā 0,2% apmērā no

nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Līgumsoda apmēra pamatošanai Prasītājs iesniedzis aprēķinu (lietas 39. – 40.lapa).

Nav strīda par to, ka Prasītājs pirmo brīdinājumu par parādu pēc dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanas 2007. gada 7. jūlijā, Atbildētājai /pers.

C/ nosūtījis tikai 2016. gada 18. janvārī, proti, 9 gadus pēc dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanas (lietas 43., 46.lapa). Nav strīda, ka maksājumi par īri

un pakalpojumiem nav veikti. Tāpat, pats Prasītājs 09.01.2017. iesniegumā norādījis, ka dzīvojamās telpas īres līgums ar Atbildētājiem izbeigts

28.04.2016, jo 11.04.2016. apsekojot dzīvojamo telpu konstatēts, ka tā atbrīvota (lietas 78.lapa). Faktiskais dzīvojamās telpas atbrīvošanas datums

nav zināms.

Civillikuma 1.pantā noteikts, ka tiesības izmantojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības un minētais attiecināms, gan uz Prasītāju, gan

Atbildētāju.

Civillikuma 1657.pantā noteikts, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar

vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, [..].

Tiesa uzskata, ka Prasītājs bez pamata ilgstoši vilcinājies nosūtīt Atbildētājai brīdinājumu par parādsaistību esamību, vilcinājies ar prasības tiesā

celšanu, līdz ar ko atzīstams, ka nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Lai arī Atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu, tiesa uzskata, ka

esošajos apstākļos Prasītāja prasība daļā par līgumsoda piedziņu 265,23 euro apmērā noraidāma.

[5.7] Prasītājs pieteicis prasījumu piedzīt no Atbildētājas /pers. C/ likumiskos procentus par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 1.

februārim 155,78 euro apmērā. Likumisko procentu apmēra pamatošanai Prasītājs iesniedzis aprēķinu (lietas 39. – 40.lapa). Atbildētāja /pers. C/

procentu aprēķinu nav apstrīdējuši. Ņemot vērā apstākli, ka likumisko procentu maksāšanas pienākums izriet no likuma, ir pamatots Prasītāja līgums

piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus Prasītāja aprēķinātajā apmērā.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka prasība tās uzturētajā daļā ir pamatota daļēji un no Atbildētājiem /pers. C/ un /pers. D/ solidāri par labu Prasītājam

ir piedzenams parāds par īri un pakalpojumiem par periodu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. februārim 2 672,99 euro apmērā un no

Atbildētājas /pers. C/ par labu Prasītājam piedzenami likumiskie procenti 155,78 euro apmērā par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016.

gada 1. februārim.

Prasība daļā par parāda solidāru piedziņu no /pers. B/ noraidāma, kā arī noraidāma prasība par līgumsoda par laiku no 2007. gada 3. augusta līdz

2015. gada 1. janvārim 265,23 euro apmērā piedziņu no Atbildētājas /pers. C/ par labu Prasītājam. Prasības neuzturētajā daļā tiesvedība izbeidzama.

[5.8] Prasītājs prasības pieteikumā pieteicis prasījumu atzīt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6%

gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst Prasītāja tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.

C/ likumiskos 6% gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda summas, t.i., 2 672,99 euro.

[6] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram. Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta otrajai daļai, ja prasītājs neuztur prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības tiesā iesniegšanas labprātīgi

apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītājs ceļot tiesā prasību ir samaksājis šādus tiesas izdevumus – valsts nodevu par prasību par parāda piedziņu un par prasību par īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu 375,42 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro (lietas 10., 11.lapa). Par paziņojuma publicēšanu oficiālajā

izdevumā “Latvijas vēstnesis” par atbildētāja /pers. D/ aicināšanu uz tiesas sēdi 30.08.2017. prasītājs samaksājis 14,94 euro (lietas 118., 119.lapa), kas

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 3.punktam atzīstami par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.

Prasība tā uzturētajā daļā apmierināta daļēji par parāda un procentu piedziņu 2 828,77 euro apmērā, līdz ar ko no Atbildētājiem /pers. C/ un /pers.

D/ solidāri par labu Prasītājam piedzenama valsts nodeva 364,81 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 euro. Par paziņojuma

publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis” par atbildētāja /pers. D/ aicināšanu uz tiesas sēdi samaksātie ar lietas izslatīšanu saistītie izdevumi

14,94 euro piedzenami no /pers. D/ par labu Prasītājam.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro apmērā, taču lietā ir radušies

papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējā summa ir 28,15 euro. Ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu starpība 17,19 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu ir piedzenama no

Atbildētājiem /pers. C/ un /pers. D/ par labu Tiesu administrācijai no katra līdzīgās daļās, t.i., 8,60 euro no katra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 415.panta 2.2 pantam lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu apelācijas sūdzību

var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, 97.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu tiesa

nosprieda

Prasību tās uzturētajā daļā apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanu par periodu no

2007. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. februārim 2 672,99 euro (divi tūkstoši seši simti septiņdesmit divi euro un 99 centi) apmērā,

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, likumiskos

procentus par periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 1. februārim 155,78 euro (viens simts piecdesmit pieci euro 78 centi).

Samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, kontā AS ,,DNB banka”, LV63RIKO0002013197596.

Noraidīt prasību daļā par solidāru parāda piedziņu par īri un pakalpojumiem no /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda par laiku no 2007. gada 3. augusta līdz 2015. gada 1. janvārim 265,23 euro apmērā piedziņu no /pers. C/,

personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par 2007. gada 7. jūnija dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un /pers. C/, /pers. D/, /pers. B/ un /pers. E/

izlikšanu.

Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, valsts nodevu 364,81 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro, kopā 375,77 euro

(trīs simti septiņdesmit pieci euro un 77 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 14,97 euro (četrpadsmit eiro un 94 centi).

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) likumiskos 6% gadā no galvenā parāda (2 672,99 euro) summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/ par labu Tiesu administrācijai ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 8,60 euro (astoņi eiro un 60 centi) apmērā no katra. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sprieduma labprātīgās izpildes

termiņā maksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, Konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā C29411716 (C-

1418 17/18).

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā maksājumus apliecinoši dokumenti

sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā vai nosūtīt pa

pastu.

Noteikt /pers. C/ un /pers. D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2017. gada 13. septembra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. /pers. C/ un /pers. B/ apelācijas sūdzības iesniegšanas

termiņš skaitāms no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

Tiesnese A. Zemmere