Court convicts defendant of negligent traffic offense causing injuries and imposes suspended sentence with compensation.

Lieta Nr.11520037313

Lietvedības Nr. K17-0210-14/04

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 26.augustā

Jūrmalas pilsētas tiesa

Šādā sastāvā:

Tiesnese S.Glaudāne

Ar tiesas sēžu sekretāri I.Ancelāni

Piedaloties prokurorei A.Urbacānei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. A/

personas kods /personas kods/

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas

tiesa,

ko nsta tē ja

/pers. B/ vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajiem nodarīja vidēja smaguma

miesas bojājumu un smagu miesas bojājumu.

2013.gada 9.jūnijā ap plkst.19.12 /pers. B/ vadīja automašīnu VW Golf , valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, Jūrmalā, pa Viestura

ielu un ar luksoforu regulējamā krustojumā veica labo pagriezienu uz Pērkona ielu, kad, pārkāpdams Ceļu satiksmes noteikumu

4.punkta prasības, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda ceļu satiksmes noteikumu prasības, 10.punkta prasības, kas

nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu

zaudējumus, 38.4. punkta prasības, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti

citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji), 138.punkta prasības, kas nosaka, ka

nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un

velosipēdu vadītajiem, kuru ceļu viņš šķērso, nepārliecinoties par kustības drošību un nepievēršot pietiekamu uzmanību pret apkārtējo

situāciju uz ceļa, ar automašīnas priekšējo daļu uzbrauca velosipēdistam /pers. C/ un viņa pasažierim mazgadīgajam /pers. D/, kuri

tajā laikā pa velosipēdistu celiņu šķērsoja Pērkona ielu no labās uz kreiso pusi, skatoties virzienā uz Rīgu.

Augstākminēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma un minētā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā /pers. D/ nodarīti šādi miesas

bojājumi- galvas sasitums ar zemādas hematomu, kreisā deniņu kaula piramīdas šķērslūzums ar hemorāģisku (asins) saturu kreisā

bungu dobumā un mastoidālās šūnās, kreisā paura kaula lūzums, galvas smadzeņu sasitums. Traumai pievienojās galvas smadzeņu

tūska. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā dzīvībai.

Savukārt, /pers. C/ nodarīti šādi miesas bojājumi- galvas sasitums ar sistu brūci, kreisā augšstilba sasitums ar augšstilba kaula

augšējās trešdaļas lūzumu, krūškurvja kreisās puses sasitums ar 4.-6.ribu lūzumiem. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura

pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

/pers. C/ un /pers. D/ nodarītie miesas bojājumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. F/ noziedzīgajām darbībām.

Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu un saskaņā ar apsūdzētā lūgumu, kā arī noklausoties cietušo un prokurores

viedokli, tiesa nolēma pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanas laikā neizdarīt, jo /pers. B/ sevi par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšana atzina pilnībā un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa pārliecinājās par pierādījumu

pietiekamību apsūdzētā vainas pierādīšanai.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas kā transportlīdzekļa

vadīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajiem nodarīti vidēja smaguma un smagi miesas bojājumi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmo cietušā /pers. D/ pārstāve /pers. G/ iesniegusi morālās kompensācijas

pieteikumu EUR 5000 apmērā, bet cietušais /pers. C/ iesniedzis materiālās kompensācijas pieteikumu par ārstēšanās izdevumiem

EUR 575,54 apmērā. Cietušie kompensācijas pieteikumus tiesas sēdē uzturēja. Apsūdzētais/pers. F// kompensācijas pieteikumus

atzina, taču paskaidroja, ka viņa materiālais stāvoklis ir slikts, lai samaksātu šādas kompensācijas.

Civillikuma 1779.pants nosaka, kakatram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Izvērtējot cietušā /pers. C/ materiālas kompensācijas pieteikumu, tiesa atzīst, ka tas ir pamatots, pierādīts ar pieteikumam

pievienotajiem ārstēšanās izdevumu apliecinošiem dokumentiem un apmierināms. Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā par labu cietušajam

/pers. C/ piedzenami ārstēšanās izdevumi EUR 582,11, ko pierāda iesniegtie ārstēšanas izdevumu dokumenti, un atzīst, ka cietušais

kompensācijas pieteikumā kļūdījies, norādot ārstēšanās izdevumu summu EUR 575,54.

Vērtējot cietušā /pers. D/ pārstāves /pers. G/ pieteikto morālās kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā, ka Kriminālprocesa likuma

351. panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācijas pieteikums par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām ir tikai jānorāda.

Izvērtējot pieteikto morālās kompensācijas pieteikumu, tiesa ņem vērā, ka nepilngadīgajam /pers. D/ ir nodarīti smagi miesas

bojājumi, kas radījuši fiziskas un garīgas ciešanas cietušajam un garīgas ciešanas viņa mātei /pers. G/. Nosakot morālo

kompensāciju, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts aiz neuzmanības, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto

noziedzīgo nodarījumu. Tiesa atzīst, ka nav vērtējams morālas kompensācijas pieteikumā norādītais par to, ka /pers. C/ pēc ceļu

satiksmes negadījuma septiņus mēnešus atradās gultas režīmā un nespēja staigāt, jo cietušais ir pilngadīga persona, kurai ir

Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības pieteikt morālās kompensācijas pieteikumu.

Izvērtējot minēto, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās Tiesas 2010/2011. gada Tiesu prakses apkopojumā par morālā

kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā noteiktajām rekomendācijām, tiesa atzīst, ka cietušā /pers. D/ pārstāvei /pers. G/

nosakāma morālā kompensācija EUR 1000 apmērā.

Nosakot sodu /pers. B/, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošu apstākli /pers. B/ tiesa atzīst vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu atbildību pastiprinošus apstākļus /pers. B/ tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /pers. B/ ir izdarījis smagu noziegumu aiz neuzmanības.

Pārbaudot krimināllietā esošos apsūdzētā personību raksturojošos materiālus, tiesa konstatē, ka:

/pers. B/ ir deklarētā dzīvesvieta, agrāk nav sodīts, pensionārs.

Lai sasniegtu Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi - aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka /pers. B/ sodāms ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu, kā to lūdza

valsts apsūdzības uzturētāja. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam ir gadījuma raksturs un, neizciešot

sodu, /pers. B/ turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Nosakot sodu /pers. B/, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 21. panta otrās daļas 2. punktu ir sadarbojies ar tiesu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulēju,

izvēloties vienkāršāku procesa veidu- krimināllietas izskatīšanu tiesā bez pierādījumu pārbaudes

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu /pers. B/ uzliekams par pienākumu desmit darba dienu laikā no tiesas

sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienestā atbilstoši dzīvesvietai soda izciešanai

Līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. B/ atstājams piemērotais drošības līdzeklis- uzturēšanās noteiktā vietā.

Vadoties no minētā un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 518., 520., 524., 527., 528., 529. 530.pantu, tiesa

no sp ri e d a

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā un sodīt viņu pēc šī

panta ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu sodu /pers. B/ noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

Līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. B/ atstāt piemēroto drošības līdzekli- uzturēšanās noteiktā vietā.

Saskaņāar Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu uzlikt par pienākumu /pers. B/ desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma

spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienestā atbilstoši dzīvesvietai soda izciešanai.

Cietušā/pers. C/ materiālās kompensācijas pieteikumu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. C/ EUR 582,11 (pieci simti astoņdesmit divus euro un 11 euro centus).

Cietušā/pers. C/ pārstāves /pers. G/ morālās kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. D/ pārstāvei /pers. G/ morālo kompensāciju EUR 1000 ( viens tūkstotis euro).

Spriedumu daļā par sodu, materiālo vai morālo kompensāciju vai pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā no

pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena- 2014.gada 5.septembris.

Tiesnese S.Glaudāne