Court dismisses liability due to contradictory violation description in police protocol lacking clear factual basis.

Lietas Nr. 133053214

Lietas arhīva Nr. 104AA-0361-15/25

S P R I E D U M S

Rīgā 2015.gada 23.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Brimerberga,

tiesneses I.Amoliņa un A.Nicmane,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktai personai /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par

Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.janvāra spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2014.gada 1.aprīlī Mārupes novada pašvaldības policijas inspektors L.Leitāns noformējis administratīvā

pārkāpuma protokolu NE Nr.701928 par to, ka 2014.gada 19.martā /pers. B/, /adrese/, netika atbrīvojis, savam īpašumam,

ar kadastra Nr./numurs A/, pieguļošās teritorijas ceļa nodalījuma joslu no tur stāvošajiem priekšmetiem (akmeņiem). Akmeņi

ceļu zemes nodalījuma joslā tikuši izvietoti bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas, līdz ar ko,

tika apdraudēta ceļu satiksmes drošība, un tiek traucēti autoceļu uzturēšanas darbi.

Protokolā norādīts, ka pārkāptas likuma „Par autoceļiem” 15.panta 1.daļas 2.punkta prasības un izdarīts

administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā –

Latvijas APK) 140.panta trešajā daļā.

Ar Mārupes novada Administratīvās komisijas 2014.gada 5.jūnija lēmumu Nr.B77 8-119/2014 (turpmāk tekstā – arī

Lēmums) par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu

zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas /pers. B/ administratīvi sodīts

ar naudas sodu EUR 70 apmērā.

Nepiekrītot Lēmumam, /pers. B/ to pārsūdzēja Rīgas rajona tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.janvāra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet iesniegtā sūdzība noraidīta.

Tiesa secinājusi, ka Mārupes Administratīvās komisijas 2014.gada 5.jūnija lēmumā Nr.B77 8-119/2014 pamatoti atzīts,

ka ir pārkāpts likuma „Par autoceļiem” 15.panta pirmās daļas 2.punkta prasības, par ko paredzēta atbildība Latvijas APK

140.panta trešajā daļā, jo /pers. B/ netika atbrīvojis /adrese/” pieguļošās teritorijas ceļa nodalījuma joslu no tur stāvošiem

priekšmetiem (akmeņiem).

Ņemot vērā, ka Mārupes novada domes Pašvaldības policija 19.03.2014. brīdināja īpašuma /adrese/, īpašnieku /pers.

B/, ka nepieciešams atbrīvot ceļa zemes nodalījumu no tur novietotajiem akmeņiem, līdz ar to, lietā nepastāv strīds par to,

ka Mārupes pagastā, /adrese/ uz īpašumam piegulošās teritorijas ceļa zemes nodalījuma joslas akmeņi bija novietoti bez

valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas, ko nenoliedz arī pats pārkāpējs, un par ko atbildība

paredzēta Latvijas APK 140.panta trešajā daļā.

Tiesa atsaukusies uz likuma „Par autoceļiem” 2.panta ceturto daļu, kura nosaka, ka iela ir transportlīdzekļu

satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā, savukārt, minētā panta piektās daļas nosacījumi paredz, ka autoceļiem

ārpus pilsētas robežām apdzīvotās vietās var piešķirt nosaukumu “iela”, bet tas nemaina autoceļa piederību un tiesisko

statusu.

Ņemot vērā, ka Mārupe ir apdzīvota vieta (ciems) Mārupes novadā, kur atrodas tās administratīvais centrs, tiesa

atzinusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolā pamatoti izdarīta atsauce uz likuma „Par autoceļiem” 15.panta pirmās daļas

2.punkta pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 140.panta trešajā daļā.

Pārējā daļā Mārupes novada Administratīvās komisijas 2014.gada 5.jūnija lēmumā Nr.B77 8-119/2014 norādīto

motivāciju tiesa uzskatījusi par pareizu un pilnīgi pietiekamu, līdz ar to, saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu,

pievienojusies Lēmumā ietvertajai motivācijai.

Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ (turpmāk tekstā – arī sūdzības iesniedzējs), iesniedzis apelācijas

sūdzību, lūdzot pilnībā atcelt spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka nepiekrīt pirmās instances tiesas spriedumam sekojošu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 3.panta pirmo daļu, pašvaldību ceļi ir viens no valsts autoceļu veidiem un saskaņā

ar 4.panta trešo daļu, pašvaldību ceļu un tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas ir pašvaldību īpašums. Strīdus ceļu zemes

nodalījuma josla, kas atrodas Sīpeles ielas kompleksā, nav viņa (sūdzības iesniedzēja) īpašums, bet ir pašvaldības

īpašums, turklāt, gan Protokolā, gan Lēmumā runa ir par akmeņu novākšanu tieši no viņa (sūdzības iesniedzēja) īpašumam

pieguļošās, nevis viņa īpašumā esošās zemes.

Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 12.panta otro daļu, pašvaldības ceļu pārvaldīšana un uzturēšana ir pašvaldības

pārziņā par pašas līdzekļiem, no kā izriet, ka viņš (sūdzības iesniedzējs) nenes atbildību par strīdus ceļu zemes nodalījuma

joslas sakopšanu, t.sk., priekšmetu aizvākšanu.

Tiesa nepareizi identificējusi strīda būtību. Strīds ir tikai par to, ka viņš (sūdzības iesniedzējs) nav novācis akmeņus,

proti, pārkāpums izpaudies kā viņa bezdarbība neatbrīvojot ceļa nodalījuma joslu, jo Administratīvā komisija viņu nav

apsūdzējusi par akmeņu nolikšanu ceļa nodalījuma joslā. Latvijas APK 140.panta trešajā daļā atbildība tiek paredzēta par

priekšmetu novietošanu ceļa zemes nodalījuma joslā, bet Lēmums ir par ceļa zemes nodalījuma joslas neatbrīvošanu, par

ko likumā nav paredzēta atbildība.

Nepilnīgi sastādītu un pretrunīgu administratīvā pārkāpuma protokolu nevar izmantot soda piemērošanai, jo protokolā

norādītā pārkāpuma būtība nesakrīt ar Protokolā norādīto pārkāpto normu – likuma “Par autoceļiem” 15.panta pirmās

daļas 2.punktu, līdz ar to, sods piemērots, balstoties uz nepareiziem faktiem.

Lēmumā nav nekāds pamatojums tam, kā tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība un kā tiek traucēta autoceļu

uzturēšanas darbi. Google street view programmā internetā var redzēt, ka Sīpeles ielas malā vēl tuvāk braucamajai daļai

atrodas koki, krūmi, elektrības stabi, celmi u.c. priekšmeti.

Sūdzības iesniedzējs vērsis uzmanību uz to, ka visi augstāk minētie objekti un dzīvojamo māju sētas Sīpeles ielā no

ceļa braucamās daļas atrodas tuvāk par 9,5 metriem, kuri noteikti kā ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums

saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 27.1panta otrās daļas 5.punktu, līdz ar to, nav pamatota pašvaldības atšķirīgā attieksme

pret viņu.

Apelācijas instances tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs savu sūdzību uzturēja uz tajā izklāstītajiem argumentiem un lūdza

atcelt pirmās instances tiesas spriedumu.

Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka īpašumu iegādājies 2006.gadā un akmeņi tur jau bijuši. Īpašums esot sakopts,

zāle nopļauta, uzbūvēts žogs. Ilgu laiku tas tā arī bijis, līdz saņēmis ne īpaši saprotamu paziņojumu, ka pie īpašuma esošie

akmeņi esot jānovāc. Argumentācija akmeņu novākšanai bijusi sekojoša: pirmkārt, Mārupes pašvaldība nevarot notīrīt

sniegu, kaut arī Mārupes pašvaldība no šīs ielas sniegu netīra un viņiem nav tiesības to darīt, jo Sīpeles iela atrodas Rīgas

pilsētas teritorijā, bet Mārupes pašvaldībai pieder tikai ceļa mala; otrkārt, akmeņi traucējot /pers. C/), jo viņam nepatīkami

skatīties uz tiem akmeņiem, kad viņš braucot tiem garām.

Sūdzības iesniedzējs arī paskaidroja, ka pie īpašuma esošais lielākais akmens atrodoties tādā pašā attālumā no ielas, kā

blakus mājas žogs.

Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. B/ aizstāvis /pers. F/ vērsa uzmanību uz to, ka sods /pers. B/ uzlikts par to, ka

akmeņi traucējot autoceļa uzturēšanas darbus un apdraudot ceļu satiksmes drošību, bet lietā tam nav neviena pierādījuma.

Turklāt, nav saprotams vai runa vispār ir par autoceļu, jo tādā gadījumā ceļa nodalījuma josla ir 9,5 m, bet, kā redzams no

lietā esošajiem attēliem, šajā joslā, kurā atrodas akmeņi, atrodas arī kaimiņos esošās mājas, žogi, ceļa zīmes un

transformatora kastes, kas tādā gadījumā arī būtu jānoņem.

Aizstāvja ieskatā lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, ka akmeņus būtu novietojis /pers. B/, līdz ar to, ir absurdi piemērot

sodu par akmeņu novietošanu, ja /pers. B/ to nav darījis, bet pašvaldība nav noskaidrojusi, kas to izdarījis.

Apelācijas instances tiesas sēdē Mārupes novada domes pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ iesniegto apelācijas sūdzību

neatzina un lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

/pers. G/ paskaidroja, ka administratīvā pārkāpuma protokols /pers. B/ sastādīts pamatoti, jo /pers. B/ nav ievērojis

likuma “Par autoceļiem” 15.panta pirmās daļas 2.punkta prasības. Mārupes dome, atbilstoši savai kompetencei, seko, lai

tās administratīvajā teritorijā tiktu ievērots likums “Par autoceļiem”. Strīdus teritorija, kurā atrodas akmeņi, ir aizsargjosla un

tā pieder Mārupes pašvaldībai. Konkrētajā gadījumā aizsargjosla ir piegružota ar akmeņiem, tas traucē sniega tīrīšanai, kā

arī var izraisīt satiksmes negadījumus. Zāli aizsargjoslā jāpļauj zemes gabala īpašniekam. Lai veiktu zāles pļaušanu

aizsargjoslā, /pers. B/ nav nepieciešama pašvaldības atļauja, bet ja viņš vēlas konkrētajā vietā novietot akmeņus, to

jāsaskaņo ar pašvaldību, uz šo brīdi šāda saskaņošana nav izdarīta. Kā arī paskaidroja, ka viņa rīcībā nav informācijas vai

uz Sīpeles ielas bijuši kādi ceļu satiksmes negadījumi.

Pārbaudījusi administratīvās pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā ietverto motivāciju, pārsūdzētā

sprieduma pamatotību, noklausījusies sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus, viņa aizstāvja un Mārupes novada domes

pilnvarotā pārstāvja viedokļus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija (turpmāk tekstā – Tiesu kolēģija) atzīst, ka

iesniegtā apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar APK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības) izdarīta darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts un sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un

brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas APK 246.pants nosaka, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā

pārkāpuma protokolu.

Latvijas APK 248.panta pirmā daļa, kas regulē administratīvā pārkāpuma protokola saturu, nosaka, ka protokolā par

administratīvo pārkāpumu norāda [..] ziņas par pārkāpēja personu, administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku,

pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu, citas ziņas, kas nepieciešamas lietas

izlemšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru

pamata kompetentā institūcija nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības

sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Atbilstoši šī panta ceturtajai daļai, ja

vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par

pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma

protokolā fiksējusi amatpersona.

Kā redzams no 2014.gada 1.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokola NE Nr.701928, tajā kā /pers. B/ pārkāpuma

būtība norādīta īpašumam pieguļošās teritorijas ceļa nodalījuma joslas neatbrīvošana no tur stāvošajiem priekšmetiem

(akmeņiem) un kā pārkāptā likuma norma norādīta likuma „Par autoceļiem” 15.panta 1.daļas 2.punkts., saskaņā ar kuru, lai

nodrošinātu autoceļu saglabāšanu, ir aizliegts piegružot, piesārņot vai aizsprostot ceļa braucamo daļu, nomales, sadales

joslas, ceļu inženierbūves un ceļu zemes nodalījuma joslu.

Savukārt, no Mārupes novada Administratīvās komisijas 2014.gada 5.jūnija lēmuma Nr.B77 8-119/2014 redzams, ka

/pers. B/ administratīvi sodīts par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai

priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas,

par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 140.panta trešajā daļā.

Arī no Mārupes novada domes pilnvarotā pārstāvja apelācijas instances tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet,

ka /pers. B/ inkriminētā pārkāpuma būtība ir ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošana ar akmeņiem, kas apdraud ceļu

satiksmes drošību un traucē autoceļu uzturēšanas darbiem.

Tiesu kolēģijas ieskatā, personu nevar saukt pie atbildības par citām darbībām kā tikai par tām, kas norādītas

administratīvā pārkāpuma protokolā.

Tiesu praksē atzīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā

fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām

persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir

pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-157/2007).

Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma protokolā kā pārkāpuma būtība ir norādīta /pers. B/ bezdarbība, proti,

akmeņu nenovākšana no īpašumam pieguļošās teritorijas ceļa nodalījuma joslas un kā pārkāptā likuma norma norādīta

likuma „Par autoceļiem” 15.panta 1.daļas 2.punkts, kā arī pie administratīvās atbildības viņš saukts par ceļu zemes

nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā

bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas, Tiesu kolēģija secina, ka administratīvā pārkāpuma

protokolā sniegts pretrunīgs administratīvā pārkāpuma apraksts, līdz ar to, nav saprotams par kādām faktiskajām darbībām

/pers. B/ tiek saukts pie administratīvās atbildības.

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 1.punktu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet

iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, Tiesu kolēģija uzskata, ka Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.janvāra spriedums,

Mārupes novada Administratīvās komisijas 2014.gada 5.jūnija lēmums Nr.B77 8-119/2014 un 2014.gada 1.aprīļa Mārupes

novada pašvaldības policijas inspektora noformētais administratīvā pārkāpuma protokols NE Nr.701928 ir jāatceļ un

administratīvā pārkāpuma lieta par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 140.panta trešajā daļā

paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir izbeidzama, jo ar lietā esošo administratīvā pārkāpuma protokolu nevar

konstatēt faktus, uz kuru pamata nosakāma /pers. B/ administratīvā pārkāpuma esamība, administratīvā pārkāpuma sastāvs,

/pers. B/ darbībās, kas atbilst Latvijas APK 140.panta trešās daļas dispozīcijai.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas

2.punktu, Krimināllietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a

atcelt Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.janvāra spriedumu, Mārupes novada Administratīvās komisijas 2014.gada

5.jūnija lēmumu Nr.B77 8-119/2014, 2014.gada 1.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu NE Nr.701928 un izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu Nr.133053214.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese I.Brimerberga

Tiesneses I.Amoliņa

A.Nicmane