Court convicts defendant of driving without license and imposes suspended sentence with probation and travel ban.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle while her driving license was suspended and imposed a suspended sentence of three months. The prosecution argued that prior convictions and the defendant's failure to serve previous penalties justified a custodial sentence rather than fines or community service. The court agreed, noting that probation was inapplicable due to the defendant's prior record and the nature of the offense, leading to a combined sentence of four months and fifteen days.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 312. panta 2. daļa; Krimināllikuma 35. panta 1. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1. daļa; Krimināllikuma 55. panta 11. daļa: When a person commits a new offense while avoiding the execution of a restriction penalty, the court must impose a custodial sentence if prior convictions and the nature of the crime preclude the application of probation or alternative sanctions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K33-0445-23/10
ECLI:LV:RIRT:2023:0925.15210017423.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 25.septembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Siliņeviča
rakstveida procesā izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta par Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, un tieši:
Ar 2023.gada 7.jūnija Rīgas rajona tiesas spriedumu, kas stājās spēkā 2023.gada 20.jūnijā, /pers. A/ atzīta par vainīgu pēc Krimināllikuma
312.panta otrās daļas un sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 15 dienām un papildsodu - tiesību ierobežošanu - atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz 3 gadiem.
2023.gada 26.jūlijā ap plkst.15:41 /pers. A/, zinot, ka papildsods pēc minētā sprieduma nav izciests, izvairījās no tiesību ierobežošanas soda
izciešanas, būdama persona, kurai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas, vadīja transportlīdzekli BMW 330, ar valsts reģistrācijas numuru
/reģistrācijas numurs/, /notikuma vieta/, līdz brīdim, kad /pers. A/ vadīto transportlīdzekli apturēja policijas darbinieki /adrese/.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 daļā noteikts, ka krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā
vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā.
Tiesa nekonstatējot apstākļus, kas norādītu, ka rakstveida procesā nebūtu iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu,
atzinusi par iespējamu iztiesāt lietu rakstveida procesā.
Apsūdzētā /pers. A/ (turpmāk tekstā arī- Apsūdzētā) iebildumus par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai viedokli par piemērojamo sodu nav
iesniegusi.
2023.gada 10.martā tiesā saņemts prokurora J.Aleksejevas viedoklis lietā, kurā norādīts, ka nav iebildumu par lietas iztiesāšanu rakstveida
procesā, kā arī nav noraidījuma tiesas sastāvam.
Sniedzot viedokli par Apsūdzētajai piemērojamo soda veidu un mēru, uzskata, ka Apsūdzētajai ir nosakāms brīvības atņemšanas sods. Apsūdzētā
ir agrāk sodīta, noziedzīgo nodarījumu izdarījusi nedzēstas sodāmības laikā, neizciestā soda laikā. Apsūdzētās darbībām nav gadījuma rakstura, viņa
apzināti ignorē likumā noteikto un turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, kas liecina par apsūdzētās nevēlēšanos pakļauties likumam un stāties uz
labošanās ceļa. Iepriekš piemērotie sodi nav sasnieguši Krimināllikuma 35.pantā noteiktos soda mērķus, tāpēc uzskata par neiespējamu lūgt noteikt
Apsūdzētajai alternatīvus sodus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdz tiesu /pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā
un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteiktajam sodam pilnīgi pievienot neizciesto sodu pēc Rīgas rajona tiesas 2023.gada 7.jūnija sprieduma un
galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem 15 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem 8 mēnešiem 24 dienām.
Tiesa atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 499.pantā noteiktais pamats lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes un tiesai nav radušās
šaubas par Apsūdzētās vainu.
Tiesa Apsūdzētās darbības atzīst par noziedzīgām un kvalificē tās kā noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā.
Tiesa atzīst, ka Apsūdzētā ir sodāma par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgās personību, personas resocializācijas iespējas, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Apsūdzētā izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas pieskaitāms pie mazāk smagiem noziegumiem.
Par Apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst viņas vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā
nožēlošanu.
Par Apsūdzētās atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Pārbaudot Apsūdzētās personību, noskaidrots, ka agrāk sodīta, pēdējo reizi notiesāta ar Rīgas rajona tiesas 2023.gada 7.jūnija spriedumu, kas
stājās spēkā 2023.gada 20.jūnijā, par Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu
uz 1 mēnesi 15 dienām un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 3 gadiem, piespriestais sods nav izciests, vairakkārt saukta pie
administratīvās atbildības, t.sk. par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, nestrādā, neprecējies, apgādībā esošu personu nav, ir pastāvīga dzīvesvieta.
Pie minētā tā kopumā un, izvērtējusi prokurores viedokli par soda noteikšanu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, tiesa atzīst, ka sods vainīgajai
par Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.
Tiesa atzīst, ka ar šādu soda veidu ir panākams Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot
taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātā un citas personas pildītu likumus
un atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa atzīst, ka citu sankcijā paredzēto sodu piemērošana nebūtu vērsta uz soda mērķa sasniegšanu.
Lemjot par soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka Apsūdzētā iepriekš atkārtoti sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud satiksmes drošību,
un noteiktie sodi nav atturējuši vainīgo no jaunu noziedzīgu darbību izdarīšanas un atzīst, ka nav samērīgi noteikt sodu naudas soda veidā vai sabiedrisko
darbu veidā.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli.
Ievērojot to, ka Apsūdzētā nav pilnībā izcietusi ar Rīgas rajona tiesas 2023.gada 7.jūnija spriedumu viņai piespriesto sodu, galīgais sods
Apsūdzētajai nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem, piespriestajam sodam pilnībā pieskaitot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas
rajona tiesas 2023.gada 7.jūnija sprieduma.
Tiesa atzīst, ka nosacīta brīvības atņemšanas soda piemērošana Apsūdzētajai nav piemērojama, jo jaunu noziedzīgu nodarījumu viņa izdarīja
neizciesta brīvības atņemšanas soda laikā, turklāt, saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta vienpadsmito pantu - nosacīta notiesāšana nav nosakāma
personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta
likumā noteiktajā kārtībā.
Procesuālie izdevumi un lietiskie pierādījumu lietā netika konstatēti.
Piemēroto drošības līdzekli –uzturēšanās noteiktā dzīves vietā un papildus drošības līdzekli-aizliegums izbraukt no valsts, atstāt negrozītus līdz
sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520.pantu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 daļu, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 3 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteiktajam sodam pilnībā pieskaitīt sodu, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2023.gada 7.jūnija
sprieduma un galīgo sodu, kas jāizcieš noteikt brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem 15 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem
8 mēnešiem 24 dienām.
Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņu skaitīt no aizturēšanas brīža.
Drošības līdzekli uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli –aizliegums izbraukt no valsts–atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā
stāšanās dienai.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas Apgabaltiesā 10 dienu laikā, pēc dienas kad kļuvis pieejams tiesas spriedums, apelācijas kārtībā tikai daļā par
tiesas piespriesto sodu, vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, sūdzību iesniedzot rajona tiesā.
Sprieduma pieejamības diena - 2023.gada 25.septembris.
Tiesnese I.Siliņeviča