Court partially allowed rent claim for garage land, rejecting past arrears but setting future rates based on cadastral value.

Lietas arhīva Nr. C-0250-21/14

ECLI:LV:VRT:2021:0107.C71368419.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2021.gada 7.janvārī

Vidzemes rajona tiesa

tiesnese R.Medne,

sekretāre D.Kudrjavceva,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par turpmāko nomas maksas noteikšanu un nomas maksas parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 27.decembrī /pers. A/ pilnvarotā pārstāve /pers. C/ Vidzemes rajona tiesā cēlusi prasību pret /pers. D/ par nesaņemto nomas

maksu un turpmāko nomas maksas noteikšanu.

[1.1] Ar Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 5.novembra lēmumu apturēta tiesvedība civillietā līdz /pers. D/ tiesību pārņēmēja noteikšanai.

[1.1.1] Ar Vidzemes rajona tiesas 2020. gada 5.oktobra lēmumu tiesvedība civillietā atjaunota.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2020. gada 29.oktobra lēmumu aizstāta civillietā Nr.C 71368419 atbildētāja /pers. D/ ar tās procesuālo tiesību

pārņēmēju /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Prasītāja lūdz:

1) Noteikt turpmāko nomas maksu 170 EUR/gadā, ņemot vērā, ka zemes gabals ir 10600 m2.:151 garāža= 70,20 m2. platībā, kuru zemes

īpašniece nevar izmantot savām vajadzībām, jo visu šo platību aizņem garāžas un to pievedceļi;

2) Atzīt, ka laika posmā no 2011.gada līdz 27.12.2018. starp /pers. A/ kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku pastāvēja faktiskās zemes nomas

attiecības un piedzīt no atbildētāja par labu /pers. A/ nomas maksas parādu 1195,25 EUR.

3) Piedzīt no atbildētājas visus ar tiesvedību saistītos izdevumus faktiskajā apmērā.

[2] Prasībā norādīti zemāk minētie argumenti.

[2.1] 1997.gada 5.septembrī Madonas pilsētas domes zemes komisija ar lēmumu Nr. 51 atzina īpašuma tiesības uz 1940.gadā /pers. E/ piederošo

130934 m2 lielu zemes īpašumu /nosaukums/ Nr. 28 /pilsētas nosaukums/ īpašnieka mazmeitai /pers. A/, tagad /uzvārds/, personas kods /personas

kods/.

/pers. A/ nebija iespējas atgūt līdzvērtīgu zemes gabalu, jo viņai to /pilsētas nosaukums/ dome nepiedāvāja un diez vai /pilsētas nosaukums/ būtu

līdzīgs 130934 m2. brīvs zemes īpašums ko piedāvāt, garāžas atradās pa vidu šim zemes gabalam.

[2.2] 01.11.1997. /pers. A/ nostiprināja savas īpašuma tiesības /pilsētas nosaukums/ zemesgrāmatu nodaļā.

[2.3] Uz zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs A/, kura platība ir 10622 m2, atrodas 5 garāžu būves (5 rindas ar garāžām) ar kadastra

apzīmējumiem /numuri/, bet 2001.gadā pieņemot mantojumu šis garāžas nebija kā apgrūtinājums un adresi /adrese A/, kuru īpašuma tiesības līdz šim nav

atzītas nevienai personai, bet kuras lieto fiziskas personas, tajā skaitā garāžu Nr. /numurs/ /pers. D/.

[2.4] Norāda, ka 6% ierobežojums attiecās uz daudzdzīvokļu mājām, nevis garāžām, kas ir greznuma priekšmets. Nomas maksu nevar noteikt

vadoties no kadastrālās vērtības, jo uzbūvēto garāžu dēļ zemei ir noteikts apgrūtinājuma korekcijas koeficients, tādēļ kadastrālā vērtība ir daudzkārtīgi

pazemināta.

[2.5] Norāda, ka no 2011.gada starp zemes īpašnieci un atbildētājiem notika tiesvedība, bet, par cik nomas maksa lietā netika skatīta, zemes

īpašniece ir spiesta sniegt prasību par turpmāko nomas maksas noteikšanu, kā arī par periodu no 2011.gada līdz lietas izskatīšanas datumam.

[2.6] /pers. A/ pieder zemes gabals ,,/nosaukums/ Nr. 28”, uz kura atrodas garāžas Nr. /numurs/ būve, kuru lieto atbildētāja vai viņas nomnieki.

Konkrētajā gadījumā atbildētāja šobrīd lieto prasītājas zemi par to nemaksājot.

[2.7] Par nomas maksas aprēķinu norāda, ka aprēķinot parāda summu faktisko nomas attiecību periodā, tie ir 7 gadi X170,75 EUR/gadā=

1195,25 EUR, kā to maksājuši garāžu lietotāji un tāda maksa bija zemes nomas līgumā, kā arī noteikt šādu maksu turpmākajiem gadiem.

[2.8] Prasītāja norāda, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.pantu piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Lūdz ņemt vērā

Augstākās Tiesas Senāta 21.04.2010. spriedumu lietā Nr. SKC-97/2010, kur Senāts ir paskaidrojis, ka tiesai jāapsver vai piespriestā nomas maksa ir

samērīga, t.i., vai tā līdzsvaro pušu pretējās intereses un pilda nomas maksas līgumam raksturīgo atlīdzības funkciju, ņemot vērā zemes īpašnieces

izdevumus par zemes uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī viņas pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Identiskās lietā Nr. C05022011.

PAC-0439-14., C05029411, C05029611- tieši par garāžām /adrese/ Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ir atzinusi par pamatotu nomas maksu 60

LS vai 84 EUR gadā. 2013.gada Atsaucās uz 30.septembra Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas identiskā/ analoģiskā lietā Nr. C05022011, PAC-

0406/2013- strīds par šo pašu zemes gabalu un šīm pašam garāžām, atsaucas arī uz citiem spriedumiem (prasības pieteikuma 4.-7.lapa). Norāda, ka

Augstākajā tiesā jau ir izskatītas civillietas ar citiem garāžu lietotājiem par kasācijas sūdzības iesniedzējas zemes izmantošanu, piemēram, par nomas

maksas noteikšanu 85,27 EUR gadā civillietās Nr. C05020612, C05022011, C05029411, C05029611. Likums piemērojams attiecībā uz visām

personām vienlīdzīgi.

[2.9] Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi ieņēmumu- izdevumu aprēķinu pa pozīcijām – norādot, ka ja visi garāžu lietotāji maksātu 60Ls gadā,

tad peļņa būtu 9060 Ls gadā (izdevumi)-7764,60 Ls gadā (ieņēmumi)= 1295,40 Ls gadā vai 107,95 Ls mēnesī. Pozīcija Nr. 2 kāda tā ir šobrīd norāda,

ka apmēram 15 garāžu lietotāji (līdz 2014.gadam) maksā 60 Ls gadā un aptuveni 30 garāžu lietotāji maksā 6 Ls gadā un pārējie nemaksā neko, tad

zaudējumi ir 6088,80 (izdevumi)-1080 (ieņēmumi)=5008,80 Ls gadā vai – 417,40 Ls mēnesī zaudējumi.

[2.10] Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas biedra īpašumu vērtētāja /vārds, uzvārds/ SIA /Nosaukums/ valdes locekļa 2013.08.28. nekustamā

īpašuma – zemes gabala ,,/nosaukums/ Nr. 28.”, /adrese/ vērtējums, kurā tiek norādīts, ka zemes nomas maksa ir 0,10 Ls/m2- mēnesī.

Norāda, ka izskatot lietu, tiesai būtu jāņem vērā, ka garāža fiziskajai personai ir greznuma, nevis pirmās nepieciešamības priekšmets, ka garāža

atrodas izdevīgā vietā- pilsētā, ka nomnieks šo zemi lieto, ne tikai, lai uzturētu savu lietojamo būvi, bet arī regulāri braucot pa pievedceļiem ar mašīnu, kas

ir ļoti intensīvs zemes izmantošanas veids. Jāņem vērā arī paša nomnieka negodprātīga rīcība- ilgstošā nomas maksas nemaksāšana par minimālajā

apmērā.

[2.11] Norāda, ka zemes gabala kopējā vērtība 84 000 Ls -7,90 Ls/m2. Zemes gabals 10600 m2/151 garāža=70,20 m2 platībā ,,/nosaukums/ Nr.

28”, /pilsētas nosaukums/, kas sevī ietver garāžas apbūvēto laukumu apmēram -25 m2, jo nav datu par to, cik dabā aizņem šī garāža un pievedceļi, līdz

ar to faktiski tiek izmantots viss zemes gabals 10 600 m2, jo atlikušo zemi nav iespējams lietot.

Lūdz noteikt arī turpmāko nomas maksu 120 Ls vai 170 EUR/ gadā, kā tas bija pielīgts 2008.gada noslēgtajiem nomas līgumiem starp

atbildētājiem un zemes īpašnieci /pers. A/. Norāda, ka atsaucoties uz Augstākās Tiesas Senāta 2002. gada 9.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-551

motīvi daļā norādīto, nomas maksas apmērs nosakāms izvērtējot zemes gabala atrašanās vietu un apstākļus, kādam mērķim ēka, kura atrodas uz zemes

gabala, tiek izmantota. Garāžas atrodas pilsētas centrā, darījuma iestāžu un komercapbūves teritorijā, kur pat agrāk nebija iekļauta garāžu būvniecība.

Blakus šim zemes gabalam ir lielveikali degvielas uzpildes stacija, aiz zemes gabala atrodas pilsētas slimnīca.

[3] Prasība pamatota ar Civillikuma 3.,1770.-1773.,1775.,1779.,2112.-2156., 2119., 2120.pantu.

[4] Atbildētājas/pers. D/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Valsts amatpersona rakstveida paskaidrojumos (lietas 37.-40.lapa) norāda, ka

iesniegto prasību neatzīst, lūdz noraidīt prasības pieteikumu.

[4.1] Atbildētāja/pers. B/ rakstveida paskaidrojumos tiesai (lietas 95.lapa) norāda, ka iesniegto prasību neatzīst. Uztur iepriekš /pers. D/ vārdā

sniegtos paskaidrojumus un lūdz ņemt vērā arī iesniegtos pierādījumus. Norāda, ka Vidzemes apgabaltiesas tiesvedībā atrodas civillieta Nr. C05025612,

kurā ir strīds par īpašuma tiesībām uz šajā pieteikumā minēto garāžu kur, arī /pers. A/ lūdz piedzīt šajā lietā zaudējumus par laika periodu līdz 2011. gada

30.novembrim. Norāda, ka /pers. D/ veica maksājumus no 2014. gada līdz 2018. gada novembrim pēc saviem ieskatiem, vadoties no zemes kadastrālās

vērtības un izmantojamās platības, aptuveni-6% gadā. Arī /pers. B/ kā tiesību un saistību pārņēmēja turpina maksāt nomas maksu arī 2019. un 2020.

gadā 10 EUR.

[5] Prasītāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, rakstveidā norāda, ka sakarā ar to, ka viņai nav naudas braukšanai uz tiesu, lūdz izskatīt lietu

bez viņas un viņas pārstāves klātbūtnes.

[5.1] Atbildētāja/pers. B/ rakstveida paskaidrojumos lūdz lietu izskatīt bez viņas piedalīšanās sakarā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju un vīrusa

COVID-19 izplatību.

Tiesa atzīst, ka vadoties no Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas lieta izskatāma bez prasītājas, viņas pilnvaroto pārstāvju un atbildētājas

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[7] Tiesa konstatē un atzīst, ka lietā nav strīda un to apstiprina lietas materiālos esošā Zemesgrāmatu apliecības kopija (lietas 13.lapa), ka /pers. A/

1997.gada 7.novembrī ir reģistrēta kā nekustamā īpašuma ,,/nosaukums/ Nr. 28”, /pilsētas nosaukums/ īpašniece. Nekustamais īpašuma kadastra Nr.

/numurs A/.

[8] Lietā ir noskaidrots un nav strīda, ka uz /pers. A/ piederošā zemes īpašuma ,,/nosaukums/ Nr. 28” pilnīgi vai daļēji atrodas padomju gados

celtas piecas būves- garāžas, kuras zemesgrāmatā norādītas kā lietu tiesība, kas apgrūtina zemes īpašumu.

[9] Būves sastāvā ietilpst 28 garāžu boksi, tajā skaitā strīdus garāža Nr./numurs/, kuru lietoja atbildētāja /pers. D/ un turpina lietot atbildētājas

procesuālo tiesību pārņēmēja- atbildētāja /pers. B/, garāžām piešķirtas atsevišķas adreses, pamatojoties uz /pilsētas nosaukums/ pilsētas domes 2006.

gada 28. decembra Protokolu Nr. /numurs/. Šādu pierādījumu prasītājā šajā civillietā nav iesniegusi, tomēr tiesa atsaucas uz šādu pierādījumu, ņemot

vērā, ka tiesa izskatījusi identiskas civillietas /pers. A/ prasībās pret citiem garāžu lietotājiem, kuras Vidzemes rajona tiesā tika iesniegtas vienlaicīgi un

šāds dokuments- kopija atrodas citās izskatītajās civillietās, kuru tiesa ir ņēmusi vērā, izskatot identiskus prasījumus.

[10] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 927.pantu., 2112., 2123. lūdz noteikt turpmāko nomas maksu 170 EUR/ gadā, ņemot vērā, ka zemes

gabals ir 10600 m2 :151 garāža=70,20 m2 platībā, kuru zemes īpašniece nevar izmantot savām vajadzībām, jo visu šo platību aizņem garāžas un to

pievedceļi.

[11] Prasītāja arī kā pamatojumu savam prasījumam par nomas maksas noteikšanu 170 EUR gadā norādījusi, to, ka atbildētāji lieto /pers. A/ zemi

par to nemaksājot, starp vairākiem atbildētājiem arī ticis noslēgts nomas līgums. Norādot, ka zemes gabals ir 10600 m2 un dalot ar garāžu skaitu 151

garāžu, kas sastāda 70,20 m2 platībā, kas ietver sevī garāžas apbūvēto laukumu apmēram 25 m2, jo nav datu par to, cik dabā aizņem šī garāža un

pievedceļi, līdz ar to faktiski tiek izmantots viss zemes gabals 10 600 m2, jo atlikušo zemi nav iespējams lietot. Bez tam norāda, ka lūdz noteikt arī

turpmāko nomas maksu 120 Ls vai 170 EUR gadā, kā tas bija pielīgts 2008. gadā noslēgtajiem nomas līgumiem starp atbildētājiem un zemes īpašnieci

/pers. A/. Nosakot nomas maksu ir jāņem vērā nevis zemes gabala kadastrālā vērtība, bet gan tirgus vērtība, ņemot vērā prasītājas iesniegto tirgus

vērtējumu no SIA /Nosaukums/ 2013. gadā, kā arī ņemot vērā, ka uz šo brīdi ir pieaugusi dzīves dārdzība, viss ir mainījies uz augšu, gan minimālās algas,

gan pakalpojumu cenas.

[12] Lietā atrodas prasītājas iesniegtais Zemesgabala nomas līgums ar /pers. D/ Nr. /numurs/ (lietas 17.-18.lapa), kas apstiprina, ka 2008. gada

6.septembrī starp /pers. A/ kā iznomātāju, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv /pers. F/, un /pers. D/ kā nomnieku noslēgts līgums, ar kura 1.1. punktu

,,iznomātājs nodod Nomniekam un Nomnieks pieņem nomā no Iznomātājam piederošā visa zemes īpašuma 10622 m2 platībā, ar kadastra Nr. /numurs

A/, kas atrodas /pilsētas nosaukums/ ,,/nosaukums/ 28” daļu (aptuveni 40 m2) platībā zem garāžas Nr. /numurs/ un daļu koplietošanas ceļa, kas turpmāk

tekstā saukts Nomas objekts”.

Līguma 2.1. punkts nosaka, ka Nomnieks par zemesgabala nomu maksā nomas maksu 10 Ls mēnesī.

Līguma 5.1. punkts nosaka, ka Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā 5piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr Puses abpusēji

rakstveida paziņojuma veidā ir vienojušās to lauzt. Ar roku uz līguma norādīts, ka nomas maksa 06.09.2008.—6.09.2009 vienreizējs maksājums 90 LS

mēneša laikā no līguma noslēgšanas brīža, ja netiek samaksāts mēneša laikā, vienreizējs maksājums nav spēkā.

[13] Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētāja /pers. D/ un viņas procesuālo tiesību pārņēmēja /pers. B/ lieto prasītājas /pers. A/

nekustamā īpašuma zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs A/, kas atrodas /pilsētas nosaukums/ ,,/nosaukums/ 28” daļu zemes zem atbildētājas lietošanā

esošās garāžas.

[14] Tiesa atzīst, ka būtībā starp pusēm nepastāv strīds par nomas zemes platību- 40 m2 platībā laika periodā no 2008. gada 6.septembra līdz

2013.gada 6.septembrim, kad bija spēkā Zemes nomas līgums Nr. /numurs/. savukārt laika periodā no 2011. gada līdz 2018. gada 27.decembrim

prasītāja lūgusi noteikt turpmāko zemes platību 70,20 m2 platībā. Atbildētājas/pers. D/ pilnvarotā pārstāve rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka

prasītāja nepamatoti lūdz noteikt 70,20m2 par vienu garāžu, jo prasītāja savās tiesvedībās ir apliecinājusi, ka nomas priekšmeta platība ir 40m2 par vienu

garāžu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka līgumisko attiecību periodā starp pusēm no 2008. gada 6.septembra līdz 2013. gada 6.septembrim pusēm pastāvēja

līgumiskās zemes nomas attiecības par 40m2 – nomas priekšmetu, savukārt laika periodā no 2013. gada 6.septembra līdz 2018. gada 27.decembrim,

kuru prasītāja norādījusi savā prasībā, kā perioda beigu datumu , starp pusēm pastāvējušas zemes piespiedu nomas attiecības par 70,20 m2 platību.

[14.1] Tiesa atzīst, ka fakts, ka sākotnēji ceļot prasības pret garāžu lietotājiem un īpašniekiem par zemes nomas attiecību konstatēšanu un nomas

maksas piedziņu, slēdzot zemes nomas līgumus ar atsevišķiem garāžu lietotājiem, tai skaitā atbildētāju, prasītāja norādījusi un puses vienojušās par nomas

zemes platību 40m2 apmērā, nav šķērslis, pierādot sava prasījuma pamatotību, prasīt atzīt nomas tiesiskās attiecības arī uz citādu-lielāku zemes platību.

[14.2] Ar lietā esošo zemes robežu plānu (lietas 15.lapa), ir pierādīts, ka zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /numurs A/platība ir 10 622 m2. uz

šī zemes gabala atrodas 151 garāža, ko apstiprina /pilsētas nosaukums/ pilsētas domes 2006.gada 28.decembra protokols nr. /numurs/, ar kuru katrai

garāžai ir piešķirta atsevišķa adrese. Līdz ar to, prasītājas prasības pieteikumā norādītais, ka sadalot visu zemesgabalu ar tajā atrodošos garāžu skaitu,

zemes nomas platību sastāda 70,20 m2 ir atbilstošs un tiesai nav pamata to apšaubīt.

[14.3] Tiesa atzīst, ka pamatots ir prasītājas arguments, ka, lai piekļūtu garāžām, ir jāizmanto papildus zemes platība-ceļi, piebrauktuves. Tiesa

atzīst, ka ir jāņem vērā arī tiesu prakse, kas ir atspoguļota citā līdzīgā civillietā (lieta Nr. C0502029911), kurā Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2019. gada 11.janvāra spriedums stājies likumīgā spēkā, ir bijis strīds arī par nomas zemes platību, un tiesa atzinusi, ka nomas platība ir 70,20

m2. Bez tam, līdz nomas platība 70,20 m2 ir atzīta arī citās Vidzemes apgabaltiesā izskatītajās civillietās, kurās pastāvējis strīds starp prasītāju /pers. A/

un citiem garāžu īpašniekiem vai nomniekiem, kā piemēram, arī lietā Nr. CA-0196-20/4.

[14.4] Tiesa atzīst, ka, ņemot vērā zemes platības izvietojumu un konfigurāciju, prasītājai zemesgabala tālāko ziemeļaustrumu stūri nav iespējams

izmantot savām vajadzībām atbilstoši zemesgabala izmantošanas mērķim, kas ir publiska apbūve, ko apstiprina ģenerālplāna izkopējums un zemes robežu

plāns.

[14.5] nosakot zemes nomas platību, tiesa ņem vērā arī Augstākās tiesas Senāta judikatūras atziņas no 2009. līdz 2019. gada jūnijam ,,Zemes

piespiedu noma”, kur jautājumā par piespiedu nomas platības noteikšanu norādīts, ka tiesai ir pienākums vērtēt faktus par to, lai pēc ēkas funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala noteikšanas zemesgabala īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemesgabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas

mērķim. Judikatūrā atzīts, ka tiesai arī citos gadījumos ir pienākums vērtēt izveidojušos starpgabalu iekļaušanu nomas zemes platībā, ja zemes īpašniekam

pašam nav iespēju to izmantot (Augstākās tiesas Senāta 2019. gada 27.februāra spriedums lietā Nr. SKC-0045/2019).

[15] Tiesa atzīst, ka lietā pastāv starp pusēm strīds par nomas maksas turpmāko apmēru, prasītāja lūdz noteikt turpmāko nomas maksu 170 EUR

gadā, pamatojot to ar, to, ka šī summa atbilst gada summai pēc noslēgtajiem līgumiem, kā to maksājuši pārējie garāžu lietotāji un tāda maksa bija zemes

nomas līgumā iepriekš. Norāda, ka jāņem vērā, ka garāža fiziskai personai ir greznuma, nevis pirmās nepieciešamības priekšmets, garāža atrodas

izdevīgā vietā – pilsētā, nomnieks šo zemi lieto, ne tikai, lai uzturētu savu lietojamo būvi, regulāri brauc pa pievedceļiem ar mašīnu. Norāda, ka nomaksa

maksas apmēra noteikšanas kritērijs ir arī tirgus cena. Lūdz noteikt arī turpmāko nomas maksu 120 Ls vai 170 EUR/gadā, kā tas bija pielīgts 2008.gda

noslēgtajiem nomas līgumiem starp atbildētājiem un zemes īpašnieci.

No atbildētāju rakstveida paskaidrojumiem, tajos norādītā, ka puses jau tiesājas civillietā Nr.C05025612, atbildētāja /pers. B/ norādījusi, ka šajā

civillietā ir strīds par īpašumtiesībām uz šajā prasībā minēto garāžu un vienlaicīgi prasītāja /pers. A/ cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu (nesaņemtās

nomas maksas apmērā) par laika periodu līdz 2011. gada 30.decembrim.

[15.1] Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja savas prasības 2.punktā ir lūgusi atzīt, ka laika posmā no 2011.gada 1.decembra, jo laika periods līdz

2011. gada 30. novembrim tiek skatīts civillietā Nr. C05025612, līdz 2019.gada 27.decembrim starp /pers. A/ kā iznomātāju un atbildētāju, kā

nomnieku pastāv faktiskās zemes nomas attiecības un lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nomas maksas parādu 1195,25 euro, ko prasības

pieteikumā ir norādījusi kā aprēķinu par 7 gadiem 170,75 EUR gadā, kas sastāda 1195,25 EUR.

Bez tam, prasītāja prasības 1.punktā lūdz noteikt turpmāko nomas maksu 170 EUR gadā, ņemot vērā, ka zemes gabals ir 70,20 m2 platībā.

[16] Civillikuma 2123.pants noteic, ja par nomas maksu nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi tā pati persona,

tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Bet ja arī šīs mērauklas nav un puses tikai vispārīgi izteikušās, ka par maksu savā starpā vienosies, tad,

ja šāda vienošanās nenotiek, maksas apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata (Civillikuma 5.pants). Nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas

lietošanu, un to nedrīkst noteikt tikai izskata pēc (Civillikuma 2120.pants). Tā kā puses nevar vienoties par nomas maksu, pamatojoties uz Civillikuma

2123.panta nosacījumiem, tās apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata.

[16.1] Tiesa atzīst, ka ņemot vērā, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ 2008. gada 6.septembrī noslēgts rakstveidā Zemesgabala nomas

līgums Nr 114 ar termiņu uz 5 gadiem, tas ir līdz 2013. gada 6.septembrim, līgums paredzējis nomas maksu Ls 10 mēnesī, un līgumā paredzēta

vienreizēja samazināta nomas maksa par periodu no 06.09.2008. līdz 06.09.2009., ja maksājums izdarīts mēneša laikā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka

aprēķinot maksājamo nomas maksu periodā no 2011. gada 1.decembra līdz 2013. gada 6.septembrim, kurā darbojās pušu noslēgtais nomas līgums,

tiesa ņem vērā nomas maksas apmēru 10 Ls mēnesī jeb 120 Ls gadā, vadoties pēc Civillikuma 1508., 1509.panta nosacījumiem .Tiesa atzīst, ka nomas

maksa par laika periodu no 2011. gada 1.decembra līdz 2013. gada 6.septembrim, kad bija spēkā esošs Nomas līgums starp pusēm un kas pusēm

nosaka līgumiskās nomas attiecības ir ņemamas vērā nomas maksa, kas noteikta Nomas līgumā Ls 10 mēnesī jeb Ls 120 gadā, nevis prasītājas norādītā

prasības pieteikumā maksājamā summa 170,75 EUR kā prasības pieteikuma aprēķinā.

Līdz ar to, tiesa secina, ka par periodu, kad nomas maksas apmēru noteic spēkā esošs nomas līgums, tās kopējo maksājumu apmērs sastāda Ls

211,98 jeb 301,62 EUR par zemi zem garāžas Nr. /numurs/, tas ir 2011. gada decembra mēnesī Ls 10, 2012. gadā Ls 120 un 2013. gadā līdz

6.septembrim 89, 98 Ls.

No lietas izriet, ka atbildētāja /pers. D/ ir veikusi maksājumus par garāžas nomu, ko apstiprinājusi ar lietā iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem

(lietas 43.-54.lapa). Tiesa atzīst, ka /pers. D/ maksājusi 2011. gadā divus maksājumus janvārī un decembrī katrā 60 Ls, 2012. gadā oktobrī Ls 45,

2013. gada augustā 45 Ls. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētāja /pers. D/ 2012. gadā pilnā apmērā nomaksājusi līgumā noteikto nomas maksu 120 Ls

gadā. Savukārt 2012. un 2013. gadā veikusi maksājumus daļēji –samaksājot 90 Ls. Kopumā /pers.D/ par minēto laika periodu ir samaksājusi 100 Ls.

Līdz ar to, parāds par laika periodu no 2011. gada 1.decembra līdz 2013. gada 6.septembrim sastāda 111,98 Ls jeb 159,33 EUR, kas

piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.

[17] Tiesai nav šaubu, ka pusēm kopš 2013. gada 6.septembra zemes nomas līgums nav noslēgts, atbildētājas savos rakstveida paskaidrojumos

nepiekrīt nomas maksai 170 EUR gadā, līdz ar to maksas apmērs nosakāms tiesai, jo tiesa atzīst, ka prasītāja lietā nav pierādījusi savu nosakāmo nomas

maksas apmēru 170 EUR gadā.

[17.1] Tiesa atzīst, ka nomas maksa nosakāma 10% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Šāds apmērs nosakāms gan par iepriekšējo laika

periodu no 2013. gada 6.septembra līdz 2018. gada 27.decembrim, gan arī par turpmāko periodu, sākot no 2018. gada 28.decembra.

[17.2] Tiesa atzīst, ka nomas maksa 10% gadā no iznomājamās zemes kadastrālās vērtības ir samērīga, taisnīga un adekvāta samaksa par tik

nelielas zemes platības lietošanu, kas ir atbilstoša arī Civillikuma 5., 2120.panta noteikumiem un normālām tiesiski ekonomiskām attiecībām Latvijas

Republikā. Tā ir patiesa atlīdzība par zemes lietošanu piespiedu nomas attiecībās. Tiesa atzīst, ka nomas maksas piesaistīšana zemesgabala kadastrālajai

vērtībai ir vissaprātīgākais, taisnīgākais un objektīvākais nomas maksas apmēra noteikšanas veids, jo kadastrālā vērtība tiek noteikta katram gadam,

regulāri četros gados tiek apstiprināta arī kadastrālo vērtību bāze. Tā kā zemes vērtība ir mainīgs lielums, nomas maksa tiek padarīta maksimāli atkarīga

arī no zemes tirgus vērtības izmaiņām, jo, pamatojoties uz nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma nosacījumiem, kadastrālās vērtības noteikšanā

izmantojamā bāzes vērtība un korekcijas koeficienti pamatojas uz nekustamā īpašuma tirgus datu analīzi. Kadastrālās vērtības bāzi izstrādā, ievērojot

valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes- darījumu salīdzināšanas metodi, ienākumu kapitalizācijas metodi

un izmaksu metodi, izmantojot informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem vismaz par pēdējiem diviem gadiem. Kadastrālās vērtēšanas

procesā valsts zemes dienests uzskaita un analizē nekustamā īpašuma tirgus cenas un nomas maksas un nosaka nekustamā īpašuma cenu līmeni. Bez

tam, kadastrālās vērtības ir pieejamas jebkurai pusei, tās ir publiski pieejamas bez samaksas kadastra informācijas sistēmā.

Tiesa atzīst, ka nomas maksas aprēķināma procentuālā attiecībā pret zemesgabala kadastrālo vērtību, jo šāda ir tiesu praksē atzīta kārtība, kura

ļauj samērot maksājamo nomas maksu ar zemes novērtējumu.

[17.3] Tiesa atzīst, ka nomas maksas apmērs 10% no kadastrālās vērtības ļauj arī zemes īpašniekam saņemt pietiekamu atlīdzību par viņam

piederošas lietas iznomāšanu, ievērojot, ka izveidojušās tiesiskās attiecības ir piespiedu nomas attiecības un ievērojot iznomājamās zemes platību un

vērtību.

[17.4] Tiesa atzīst, ka prasītājas iesniegtais izkopējums no SIA /nosaukums/nekustamā īpašuma 2013. gada 30.augusta vērtējuma, kurā norādīta

nekustamā īpašuma tirgus vērtība 84 000 Ls jeb 119 521,23 EUR (lietas 15.lapa) neatspoguļo patieso zemes vērtību, jo iesniegtais vērtējums ir izdarīts

2013.gadā, pieņemot, ka īpašums ir brīvs no jebkāda veida apgrūtinājumiem. savukārt lietā nav strīda par to, ka strīdus zeme ir apbūvēta ar padomju

laikos celtām garāžām. Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka starp pusēm pastāv piespiedu nomas attiecības.

[17.5] Tiesa atzīst, ka nomas maksa 10% no kadastrālās zemes vērtības gadā, ir samērīga, taisnīga un patiesa atlīdzība par 70,20 m2 zemes

platības lietošanu. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka garāžas atbildētāji izmanto peļņas nolūkā. Tiesas ieskatā nav lietā iegūti tādi svarīgi un pierādīti no

prasītājas puses apstākļi, kuru dēļ nomas maksas kritēriji būtu atšķirīgi vai citādi kādi tika ņemti iepriekš arī izskatāmajās lietās, tiesu praksē, uz kuru tiesa

atsaukusies šajā spriedumā. Tiesa atzīst, ka turpmākas nomas maksas apmērs nevar būt piesaistīts un atkarīgs zemes īpašnieces vēlmēm gūt tādus

ienākumus, kuri ļaus viņai gūt peļņu, algot grāmatvedi, veikt kādus citus darījumus, ieguldījumus un pieprasīt šādu maksājumu nepieciešamību no

piespiedu nomas attiecībām, no garāžu lietotājiem. Tiesa atzīst, ka zemes īpašniecei, apzinoties, ka viņas nekustamajam īpašumam ir apgrūtinājumi-

garāžas, kas prasītājai jau bija zināms, atgūstot īpašuma tiesības uz zemi, ir atbilstoši arī jāplāno savi izdevumi un ieņēmumi, neatkarīgi no piespiedu nomas

attiecībās vēlamajiem ienākumiem.

[17.6]Tiesa atzīst, ka jāņem vērā Satversme tiesas 2011.gada 27.janvāra spriedumā ,,Par likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

pārejas noteikumu 7.punktā, ciktāl tas attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, un likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

pārejas noteikumu 40.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam’’ izteiktajām atziņām, piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās ir

nepieciešams ievērot adekvātu attiecību pret nomas maksu brīvā tirgus apstākļos. Satversmes tiesas lietā pieaicinātā persona prof. Dr.jur.J. Rozenfelds

norādījis, ka normālā ekonomiskā situācijā nekustamā īpašuma tirgus vērtība atbilst aptuveni piecu līdz desmit gadu nomas maksai par šo nekustamo

īpašumu.

Savukārt tiesību literatūrā izteikts viedoklis, ka nomas maksai noteiktā laika periodā jāsedz attiecīgās lietas vērtība, kas atkarībā no ieguldījuma

riska pakāpes var īstenoties septiņu līdz trīsdesmit gadu laikā (S. Bērtraitis. Nomas maksas noteikšana zemes piespiedu nomas gadījumā. Jurista Vārds,

2009.gada 19. maijs, Nr. 20,4.lpp).

[17.7] Nosakot nomas maksas apmēru tiesa ņem vērā izveidojošos tiesu praksi, kur nomas maksa noteikta 10% apmērā no zemes kadastrālās

vērtības (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 13.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-0059/2016), kā arī veidojošos tiesu praksi izskatot

analoģiskas lietas /pers. A/ prasībās pret atbildētājiem garāžu lietotājiem (sk. Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22.decembra

spriedums lietā Nr. C05030713, 2020.gada 11.decembra spriedums lietā Nr. CA-0196-20/4).Tiesa neatrod iemeslu kāpēc arī izskatāmajā lietā būtu

jāatkāpjas no iedibinātās tiesu prakses kā arī jau veidojošās tiesu prakses izskatāmajās lietās nomas maksas apmēra noteikšanā. Tiesa neatzīst, ka nomas

maksa būtu nosakāma lielāka, jo tiesa neatzīst prasītājas norādīto nomas maksu 170 euro gadā par pamatotu, taisnīgu un patiesu atlīdzību par neliela

zemes gabala lietošanu, kuru tiesa atzinusi par pamatotu 70,20 kvadrātmetru platībā, pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Tiesas ieskatā

apstāklis, ka atbildētāji no 2008. gada ir noslēguši nomas līgumus par lielāku nomas maksas veikšanu, nevar kalpot kā pierādījums nesamērīgi lielas

nomas maksas noteikšanai arī turpmāk, kad nomas līgumu darbības laiks ir beidzies, atbildētājiem par turpmākas nomas maksas apmēru ir iebildumi,

puses savstarpēji tieši nomas maksa apmēra dēļ nav noslēgušas jaunus savstarpējus nomas līgumus rakstveidā par turpmāko nomas maksu. Tiesa atzīst,

ka izskatāmajā lietā tiesai arī jāņem vērā citi Vidzemes rajona tiesas un Vidzemes apgabaltiesas civillietu kolēģijas spriedumi, kuros tiesa ir vērtējusi un

noteikusi nomas maksu, nomājamās zemes platību, citiem garāžu lietotājiem un īpašniekiem, strīdos starp prasītāju /pers. A/, tādējādi arī veidojot vienotu

praksi un taisnīgus apstākļus visiem garāžu īpašniekiem un lietotājiem turpmākajās piespiedu nomas attiecībās ar prasītāju. Atbilstoši civilprocesā

pastāvošajam principam, ka līdzīgās lietās tiesu spriež līdzīgi, nevar tikt akceptēta krasi atšķirīga pieeja viena un tā paša strīda izšķiršanai.

[17.8] Tiesa atzīst, ka nomas maksa 10% no zemes kadastrālās vērtības gadā arī ļauj zemes īpašniecei saņemt pietiekamu atlīdzību par viņai

piederošas lietas izmantošanu. Bez tam, tiesa atzīst, ka prasītāja lietā ar izsmeļošiem un atšifrētiem rakstveida pierādījumiem nav pierādījusi savus prasības

pieteikumā norādītos faktus par ieņēmumu- izdevumu aprēķinu pa pozīcijām, kas apstiprina arī prasītājas veiktos maksājumus par grāmatvedības

pakalpojumiem, apsaimniekošanas izdevumiem, pārvaldīšanas izdevumiem. Tiesas ieskatā arī pašas prasītājas izdevumiem ir jābūt samērīgiem ar viņas

īpašumā esošā zemes gabala apsaimniekošanu. Tiesa atzīst, ka prasītājai arī ir konkrēti lietā jāpierāda veiktie apsaimniekošanas darbi un to izmaksas,

veiktie maksājumi par izmantotajiem pakalpojumiem un to nepieciešamība. Tiesas ieskatā lietā iesniegtais Garāžu un zemes gabala /adrese/ pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas līgums Nr. 15, kurā norādīts, ka apsaimniekotājs saņem īpašuma uzturēšanas, apsaimniekošanas un pārvaldīšanas, maksu 300

EUR mēnesī, nepierāda pašus veiktos maksājumus, kā arī konkrētus paveiktos darbus, sniegtos pakalpojumus. Uz prasītājas piederošās zemes atrodas

liels skaits citām personām piederošu garāžu (163), kuru lietotājiem vai īpašniekiem tāpat kā atbildētājiem ir pienākums maksāt nomas maksu zemes

īpašniecei. Nosakot konkrētu samērīgu nomas maksu katram garāžas lietotājam un saņemot maksājumus, tiesas ieskatā, prasītājai ar šādiem ienākumiem

arī ir jārēķinās ar saviem samērīgiem izdevumiem par zemes gabala apsaimniekošanu, kas nevar būt nesamērīgs konkrētajā gadījumā, lai ietekmētu citu

personu tiesības un attiecības.

[17.9] Tiesa ņem vērā arī tiesu praksē šāda nomas maksa apmēra noteikšana ir atzīta par samērīgu, tā piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2002.

gada 9.oktobra spriedumā civillietā Nr. SKC-551 nomas maksa noteikta 10% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Nomas maksa 10% no

kadastrālās vērtības noteikta arī citos gadījumos, piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 28.maija spriedumā lietā Nr. SKC-0228/2008,

2010.gada 13.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-0197/2010 un lietā Nr. SKC-0208/2010. Arī līdzīgās lietās, kurās tiesa lēmusi par nomas tiesisko

attiecību konstatēšanu un nomas maksas apmēra noteikšanu tieši starp prasītāju /pers. A/ un viņai piederošā zemes gabala garāžu lietotājiem un

īpašniekiem , gadījumos, kad nomnieki nav piekrituši nomas maksas apmēram, kas pārsniedzis 10% no kadastrālās vērtības, nav bijis noslēgts nomas

līgums, tiesa spriedumos noteikusi nomas maksas apmēru tieši 10% apmērā no zemes kadastrālās vērtības( piemēram, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijas 2010. gada 27.janvāra spriedums lietā Nr. CA-0005-20/7, 2017.gada 26.septembra spriedums lietā Nr. CA-0007/17/11, 2020.gada

11.decembra spriedums lietā Nr. CA-0196-20/4, Augstākās tiesas Senāta 2016.gada 23.decembra lēmumā lietā Nr. SKC-2876/2016 un 2017.gada

11.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-0679/2017 par attiekšanos ierosināt kasācijas tiesvedību).

Tiesa ņem vērā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta judikatūras atziņas no 2009. gada līdz 2019. gada jūnijam, kas apkopotas

Judikatūras atziņu apkopojumā: “Zemes piespiedu noma”. Zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no zemes

un ēku īpašnieku (lietotāju) gribas, pamatojoties uz likumu.

[19] Lietā atrodas Valsts zemes dienesta 2019.gada 14.augusta izziņa par zemes kadastrālo novērtējumu par laika periodu no 2011.gada

1.janvāra līdz 2018. gada 31.decembrim. No izziņas secināms, ka zemes (1,0622 ha) kadastrālais novērtējums 2013.gadā bija 10 600 Ls jeb 15082,44

EUR, 2014., 2015., 2016., 2017.un 2018.gadā 15105 EUR. Tātad 10% no zemesgabala 40 m2 kadastrālās vērtības veido nomas maksas apmēru: par

periodu no 2013. gada 6.septembra līdz 2013. gada 31.decembrim-1,76 EUR, par 2014., 2015., 2016., 2017.gadu- 5,69 EUR gadā, par 2018. gadu

no 1.janvāra līdz 27.decembrim – 5,69 EUR gadā, kopā 30,15 EUR par zemi garāžas uzturēšanai.

[20] No atbildētājas /pers. D/ un /pers. B/ lietā iesniegtajiem pierādījumiem par veiktajiem maksājumiem (lietas 43.054., 96.-97.lapa), izriet, ka

2014. gada oktobrī, 2015.gada oktobrī, 2016. gada oktobrī, 2017. gada septembrī /pers. D/ samaksājusi nomas maksu 20 euro apmērā, kopā 80 EUR

un 2018.gada novembrī 10 euro apmērā. Kopsummā 90 EUR. /pers. B/ 2019. un 2020. gadā samaksājusi nomas maksu 10 EUR, kopsummā 20 EUR.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ņemot vērā tiesas aprēķināto maksājumu apmēru par laika periodu no 2013. gada 6.septembra līdz 2018. gada

27.decembrim 30,15 EUR apmērā un atbildētāju veiktos maksājumus 90 EUR apmērā no atbildētājas /pers. B/ par labu prasītājai nav piedzenama

nenomaksātā nomas maksa par šo minēto laika periodu.

Savukārt tiesa atzīst, ka ņemot vērā, ka no atbildētājas /pers. B/ piedzenamās nenomaksātās nomas maksa par laika periodu no 2011. gada

1.decembra līdz 2013.gada 6.septembrim sastāda 159,33 euro apmērā un ņemot vērā aprēķināto maksājamo nomas maksu par laika periodu no

2013.gada 6.septembra līdz 2018. gada 27.decembrim -30,15 EUR apmērā, un ņemot vērā, ka atbildētājas nomas maksu laika periodā no 2011.gada

1.decembra līdz 2018. gada 1.decembrim ir samaksājušas kopumā 232,29 euro apmērā, bet par minēto laika periodu tiesa ir aprēķinājusi maksājumu

kopsummu 331,77 apmērā, no atbildētājas /pers. B/ piedzenama par labu prasītājai atlikusī parāda summa 99,48 EUR, bet pārējā prasītājas pieprasītajā

daļā 1095,77 EUR apmērā ir noraidāma. Noraidāms arī prasījums par nomas maksas noteikšanu 170 EUR apmērā.

[21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram.

Ar Vidzemes rajona tiesas lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu prasītāja /pers. A/ pilnībā atbrīvota no valsts

nodevas samaksas.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Valsts nodeva par prasības iesniegšanu tiesā maksājama atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas prasībām, ievērojot šī paša likuma

35.panta pirmās daļas 4. un 10. punktā ietvertos nosacījumus. Prasības summa lietā pret atbildētāju ir 1705,25 EUR, ņemot vērā prasīto nomas maksas

parādu 1195,25 EUR un nomas maksas noteikšanu turpmākajam periodam 510EUR, par ko būtu maksājama valsts nodeva 255,79EUR.

Prasība apmierināta par 7,59 %, ņemot vērā tiesas nomas maksājumu par trim gadiem 29,94 EUR un piedzīto summu 99,48 EUR. Tādējādi, no

atbildētājas valsts labā piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasības daļai 19,41 EUR.

No atbildētājas proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi: 0,25 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. A/ prasību.

Atzīt, ka laika periodā no 2011.gada 1.decembra līdz 2018. gada 27.decembrim starp /pers. A/ kā iznomātāju un /pers. B/ kā nomnieku pastāvēja

līgumiskās un faktiskās zemes nomas attiecības par zemes gabalu 40m2 platībā /adrese/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, nomas maksas parādu par periodu no

2011.gada 1.decembra līdz 2018. gada 27.decembrim 99,48 EUR (deviņdesmit deviņi euro 48 centi), kuri ieskaitāmi Konsultāciju un pakalpojumu

serviss, reģistrācijas numurs 40103409872, bankas kontā LV89HABA0551030758570, AS Swedbank.

Noraidīt /pers. A/prasību 1095,77 EUR apmērā daļā par nomas maksas piedziņu no atbildētājas.

Noteikt, ka sākot no 2018. gada 28.decembra un turpmāk nomas zemes platība piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās starp /pers. A/ kā

iznomātāju un /pers. B/ kā nomnieku ir 70,20 m2 no zemes /adrese/ un nomas maksa ir 10% (desmit procenti) gadā no iznomātās zemes kadastrālās

vērtības.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,25 (divdesmit pieci centi), kas

iemaksājami: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL

2190458019000, klasifikācijas kods 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C71356819.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 19,41 euro (deviņpadsmit euro 41 cents).

Valsts nodeva ieskaitāma Valsts kases, reģistrācijas numurs 90000050138, kontā LV55TREL1060190911200, BIC kods: TRELL22, iemaksas

mērķis: valsts nodeva, lietas Nr. C71356819.

Kvīts pēc valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas, nekavējoties jāiesniedz Vidzemes rajona tiesā.

Nosakot atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Spriedums sagatavots un pieejams tiesas kancelejā 2021. gada 7.janvārī.

Tiesnese R. Medne