Court partially allowed damages claim for traffic accident, rejecting contract-based recovery costs.

Lieta nr.C69 3032 21

ECLI:LV:KURT:2022:0118.C69303221.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2022.gada 18.janvārī

Kurzemes rajona tiesa, tiesnese Aija Pomerance, izskatīja rakstveida procesā civillietu AAS /Nosaukums A/ pilnvarotā pārstāvja SIA

“/Nosaukums B/” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājas akciju sabiedrība /Nosaukums A/ pilnvarotā pārstāve sabiedrība aer ierobežotu atbildību “/Nosaukums B/” cēlusi Kurzemes rajona

tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. A/ par zaudējumu 1758,31 EUR piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2019.gada 10.decembrī plkst.10:16 atbildētājs vadot transporta līdzekli VOLVO FH 12, valsts reģ. nr. /reģistrācijas numurs/,

Liepājā, pa /notikuma vieta/, pa kreisās malas joslu un pārkārtojoties uz labējo malējo joslu, nepārliecinājās par manevra drošumu, neizvēlējās drošu

braukšanas intervālu, izdarīja uzbraukumu pa labējo malējo joslu braucošajam transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģ. nr./reģistrācijas numurs/, pēc kā

aizbrauca no notikumu vietas, par to nepaziņojot valsts policijai.

Prasītāja saskaņā ar SD Autocentrs servisa remonta izmaksu kalkulāciju un rēķina nr.SD 200750, izmaksāja par AUDI A3, valsts reģ. Nr.

/reģistrācijas numurs/ remontu, apdrošināšanas atlīdzību 1655,01 EUR.

Uz 2020.gada 26.aprīļa pretenziju segt zaudējumus, atbildētājs neatsaucās.

Prasītāja uzskata, ka tai ir tiesības pieteikt regresa prasību un atbildētājam jāatlīdzina visi zaudējumi, tai skaitā arī 103,30 EUR, kuri prasītājai

radušies, kā zaudējumu atgūšanas izdevumi atbilstoši Sadarbības līguma nr.01490-05-11 nosacījumiem (fiksētā maksa 85,37 euro + PVN 21 euro

17,93), kā tiesvedības pakalpojumi. Veikta atsauce uz Ministru kabineta noteikumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība“ 11.pantu, 2015.gada 30.jūnija Augstākās tiesas

spriedumu lietā nr.SKC-0093/2015. Prasītāja atsaukusies uz tiesu praksi spriedumos lietās nr. C12172816, C12184816., C37137215, C33618815,

C23037616.

Lūdz piedzīt parādu ( zaudējumus) 1758,31 EUR, tai skaitā apdrošināšanas atlīdzība 1655,01 EUR, fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu

103,30 EUR, kā arī lūdz noteikt prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā.

Prasība pamatota uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 2., 3., pantu 41.panta pirmās

daļas 1.punkta c) apakšpunktu, Civillikuma 1753., 1756., 1775., 1784.pantu.

[2] Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā, kā vienkāršotas procedūras prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu

tiesas sēdē.

[3] Atbildētājs sniedzis paskaidrojumus tiesai, kuros norādījis, ka prasību neatzīst: 1) protokolā minētais atbildētāja paskaidrojums izslēdz prasītāja

pamatojumu, ka atbildētājs būtu atstājis notikuma vietu, 2) 2019.gadā likumdevējs nav noteicis, ka OCTA polisi var izsniegt uz 1 mēnesi 3) prasības

pieteikumā un pretenzijās ir dažādi līguma apdrošināšanas numuri, bet termiņš ir viens.

[3.1] Atbildētājs lūdzis lietu izskatīt tiesas sēdē, kā pamatojumu norādot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[4.1] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka starp prasītāju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Anna J” 2019.gada 28.novembrī noslēgts Sauszemes

transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (polise Nr.SPA 636606) un apdrošināts sabiedrībai piederošais

transporta līdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas nr. /reģistrācijas numurs/. Polises darbības laiks no 2019.gada 28.novembra līdz 2019.gada

28.decembrim.

[4.2] 2019.gada 10.decembrī plkst. 11:51 sastādīts protokols nr.303849 par ceļu satiksmes negadījumu, kurā minēts, ka 2019.gada 10.decembrī

plkst.10:16 /pers. A/ vadīja transporta līdzekli /TL marka/ ar valsts reģistrācijas nr./reģistrācijas numurs/ /notikuma vieta/ pusi un neizvēlējās drošu

intervālu starp transportlīdzekli /TL marka/ A3 ar valsts reģ.nr. /reģistrācijas numurs/, kurš brauca tajā paša virzienā pa labo joslu. Pēc ceļa negadījuma

transportlīdzekļa vadītājs aizbrauca no notikuma vietas.

/pers. A/ sodīts pēc APL 149.8 panta 27.daļas, 149.16 panta 5 daļas.

[4.3] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka prasītāja izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1655,01 EUR par ceļa satiksmes negadījumā cietušā

transportlīdzekļa /TL marka/ A3 remontdarbiem. Minēto apliecina SD Autocentrs servisa remonta izmaksu kalkulācija ( remontdarbu summa 1737,82

euro) , 2020.gada 31.martā AAS “/Nosaukums A/“ piestādītais rēķins –faktūra Nr.SD 200750 apjomā 1655,01 EUR, AAS /Nosaukums A/

pārskaitījums SD Autocentrs pēc rēķina nr.SD 200750 apjomā 1655 EUR.

[4.4] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka prasītāja sūtījusi atbildētājam pretenzijas, kurā norādījusi zaudējumu apmēru, prasījuma pamatotību,

termiņu, līdz kuram jāveic maksājums, un maksājuma rekvizītus.

[5] Tiesa nav ieguvusi pierādījumus, ka samaksa būtu veikta.

[6] Atbildētājs paskaidrojumos, kurus sniedzis norādījis prasības neatzīšanas iemeslus un pamatu. Tiesa tos vērtē kritiski.

[6.1] Pirmkārt, atbildētājs iebildis, ka likums nosaka polises darbības termiņu ne mazāku par 3 mēnešiem.

[6.1.1.] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka starp prasītāju un SIA “Anna J” 2019.gada 28.novembrī noslēgts Sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (polise Nr.SPA 636606) un apdrošināts sabiedrībai piederošais transporta līdzeklis /TL

marka/, valsts reģistrācijas nr./reģistrācijas numurs/. Polises darbības laiks noteikts no 2019.gada 28.novembra līdz 2019.gada 28.decembrim.

[6.1.2] Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 9.pants (Apdrošināšanas līguma termiņš un

spēkā stāšanās) pirmā daļa ( likuma redakcijā no 2019.gada 1.maija līdz 2021.gada 11.janvārim) noteic, ka Standartlīgumu slēdz uz trim, sešiem,

deviņiem vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā derīguma

termiņa beigām, nepārsniedzot 12 mēnešus;

2) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt

arī uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu;

3) transportlīdzeklis Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā atsavināts vai noņemts no uzskaites, lai to izvestu no attiecīgās

valsts un reģistrētu Latvijas Republikā. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 30 dienām;

4) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartē norādīto derīguma termiņu;

5) transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz izmēģinājuma numura kartē norādīto derīguma

termiņu, nepārsniedzot 12 mēnešus;

6) tirdzniecības uzņēmumam (komersantam) izsniegtas tirdzniecības numura zīmes. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tirdzniecības numura

zīmes derīguma termiņu, nepārsniedzot 12 mēnešus.

Secināms, ka atbildētāja norādītais polises darbības termiņš, ne mazāk kā 3 mēneši, likumā nav noteikts, kā imperatīvs. Polise nr.SPA636606, kā

standartlīguma, kuru noslēgusi SIA “ANNA J” (attiecībā uz transportlīdzekļa /TL marka/ valsts reģ.nr./reģistrācijas numurs/) un apdrošināšanas akciju

sabiedrība “/Nosaukums A/”, uz ceļu satiksmes negadījuma brīdi, t.i. 2019.gada 10.decembri, bija spēkā esoša.

[6.1.3.] Turklāt arī gadījumā, ja nebūtu OCTA polises, tas nemainītu ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja

atbildību pret trešajām personām.

Minētā likuma (OCTA) 51.panta pirmās daļas 1.punkts ( likuma redakcijā no 2019.gada 1.maija līdz 2021.gada 11.janvārim) noteica, ka

Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta otrā daļa noteic, ka zaudējumu atlīdzina

tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai transporta līdzekļa apdrošināšanas

birojs.

No minētā secināms, ka civiltiesiskā atbildība ar regresa prasījuma tiesībām vainīgai personai iestātos arī tai gadījumā, ja nebūtu noslēgta

transportlīdzekļa obligātā civiltiesiskā atbildība.

[6.2] Otrkārt, atbildētājs norādījis, ka protokola saturs izslēdz prasītājas pamatojumu, ka viņš, kā atbildētājs, būtu atstājis notikuma vietu.

[6.2.1] Ar lietas materiāliem nodibināts, ka 2019.gada 10.decembrī plkst. 11:51 VP Kurzemes reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja

patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors /pers. B/ sastādījis protokolu nr.303849 par ceļu satiksmes negadījumu. Tajā

minēts, ka 2019.gada 10.decembrī plkst.10:16 /pers. A/ vadīja transporta līdzekli /TL marka/ ar valsts reģistrācijas nr./reģistrācijas numurs/ Liepājā pa

/notikuma vieta/i un neizvēlējās drošu intervālu starp transportlīdzekli /TL marka/ A3 ar valsts reģ.nrt./reģistrācijas numurs/, kurš brauca tajā paša

virzienā pa labo joslu. Pēc ceļa negadījuma transportlīdzekļa vadītājs aizbrauca no notikuma vietas.

[6.2.2] Ailē “paskaidrojumi” atrodams /pers. A/ ieraksts, kurā atbildētājs minējis, ka “protokolam nepiekrīt, nav norādīti pierādījumi, nav

liecinieku”. Tomēr ieraksts neizslēdz ceļa satiksmes negadījuma vietas atstāšanas faktu un atbildētāja vainu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā.

[6.2.2.1] No administratīvā pārkāpuma lietas 2002.gada 2.janvāra lēmuma konstatējams, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā

/pers. A/ papildus paskaidrojis, ka “nav jutis sadursmi”. No Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas 2002.gada 31.janvāra lēmuma

konstatējams, ka personas ( /pers. C/ un /pers. D/) ir identificējušas ceļu satiksmes negadījumu izraisījušo transportlīdzekli. Turklāt atbildētājs

administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā paskaidrojis, ka uzskata, ka “mācību transportlīdzeklis ir traucējis kopējo satiksmes plūsmu”.

Secināms, ka atbildētājs ar to ir atzinis, ka ir piedalījies ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, negadījuma laikā ir identificējis transportlīdzekli /TL marka/

A3, kā ceļa satiksmes dalībnieku un cietušo transportlīdzekli.

[6.2.2.2] No 2020.gada 2.janvāra lēmumu par ceļu satiksmes negadījumu konstatējams, ka atbildētāja darba vieta ir SIA “ANNA J”. Savukārt

transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģ.nr./reģistrācijas numurs/ atrodas minētās sabiedrības valdījumā.

Tiesa konstatē, ka protokolā uzrādīts /pers. A/, kā transportlīdzekļa vadītāja, vārds, uzvārds, personas dati, darba vieta - SIA “Anna J”.

Atbildētājs nav noliedzis, ka ir vadījis minēto transportlīdzekli.

[6.2.2.3] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka protokols sastādīts plkst.11:51, savukārt ceļa satiksmes negadījums noticis plkst.10:16.

[6.2.2.4] No 2020.gada 31.janvāra VP Kurzemes reģiona pārvaldes lēmuma nr.20-19/30 izriet, ka 2019.gada 10.decembra paskaidrojumā

atbildētājs norādījis, ka 2019.gada 10.decembrī ap plkst.11:00 viņam piezvanīja un informēja, ka ar darba automašīnu izraisīts ceļa satiksmes

negadījums. Viņam pavēlēja iebraukt degvielas uzpildes stacijā Brīvības ielā [..]”.

No minētā hronoloģiski secināms, ka 2019.gada 19.decembra administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts klātesot /pers. A/, bet protokola

sastādīšana notikusi pēc tam, kad transportlīdzeklis bijis aizbraucis no notikuma vietas un atgriezies atpakaļ protokola sastādīšanai.

[6.2.2.5] Atstāts negrozīts 2020.gada 2.janvāra VP Kurzemes RP KPB SUR inspektora pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

nr./numurs/par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības LAPK 14916 panta piektās daļas ( par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc

ceļu satiksmes negadījuma) un 149.8 panta 27.daļas ( par drošas distances vai intervāla neievērošanu).

[6.3] Treškārt, atbildētājs iebildis, ka prasības pieteikumā un pretenzijās ir dažādi polises numuri.

[6.3.1] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka AAS /Nosaukums A/ un SIA “Anna J” 2019.gada 28.novembrī noslēguši Sauszemes transportlīdzekļa

īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu (polise Nr.SPA 636606).

Tiesa konstatē, ka prasībā norādīts polises nr.SPA636606, savukārt 2020.gada 26.aprīļa un 2020.gada 15.septembra atbildētājam nosūtītajās

atkārtotās pretenzijās uzrādīts Nr. 687939859.

Minētais fakts nemaina lietas apstākļus. Tiesa konstatē, ka polisē nr.SPA 636606, norādīts prasītāja iekšējais minētās polises identifikācijas finanšu

nr.ID 687939859. Prasītājs to norādījis atbildētājam nosūtītajās pretenzijās un tas apstiprina konkrētās minētās polises līguma ar Nr.SPA636606

noslēgšanas faktu.

[7] Civillikuma 1770.pantā noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Ceļot prasību, tai skaitā uz vispārējiem zaudējumu atlīdzības pamatiem, tiesai jākonstatē vispārējie zaudējumu atlīdzības pamati: 1) vainojamība (

prettiesiska rīcība, uzvedība), 2) zaudējumu nodarīšanas fakts un apjoms, 3) cēloniskais sakars starp personas prettiesisko uzvedību un sekām (

zaudējumiem).

[8] Tiesa konstatē, ka ir pierādīti visi četri vispārēji zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma tiesiskie pamati attiecībā par zaudējumu atlīdzināšanu

1655,01 EUR apjomā (cietušā transportlīdzekļa remontdarbu izmaksas).

[9] Tiesa konstatē, ka pastāv Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās

daļas 1.punkta c) apakšpunktā noteiktais apstāklis, proti, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu

satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvos aktos

noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu.

[10] Prasītāja lūgusi piedzīt papildus 103,30 EUR, bet tiesa konstatē, ka minētā prasījuma apmierināšanai nav tiesiska pamata.

[10.1] Prasītāja apmaksājusi savai pilnvarotai personai par pakalpojumu sniegšanu prasīto summu pamatojoties uz 2011.gada 12.oktobrī

savstarpēji noslēgto Sadarbības līgumu nr.01490-05-11 pēc noteikta cenrāža 85,37 EUR ( ar PVN 21% 17,93 euro, kopā 103,30 euro) un izsniegto

Pilnvaru.

[10.2] Zaudējumu atlīdzības pienākums atbildētājam izriet no Speciālā likuma, kurā pastarpināti regulēta arī administrēšanas izdevumu piedziņa, kā

zaudējumi. Regulējumā noteikts, ka apdrošinātājam jāveic piemēram OCTA likuma 37.pantā norādītās darbības, t.i. ekspertīzi piesaistot ekspertu, lai

noteiktu cietušā mantas bojājumu apmēru, kas rada papildus izdevumus ( administrēšanas izdevumus), kas vainīgai personai jāapmaksā.

Tātad, kā galvenais kritērijs papildus izdevumu pielīdzināšanai apmaksai kā zaudējumus ( administrēšanas izdevumus) pēc Speciālā likuma ir

cietušo personu interešu aizsardzība ( OCTA likuma 44.panta pirmā daļa), pildot ar likumu uzlikto pienākumu.

Šāds viedoklis pausts arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 17.maija spriedumā SKC-212/2017.

[10.3] Konkrētā gadījumā 103,30 EUR ir prasītājas zaudējumi, kas tai radušies saistībā ar lietas iztiesāšanu, jo šīs naudas summas prasītāja,

pamatojoties uz privātu līgumu, izmaksājusi savam pilnvarniekam par viņam dotā uzdevuma izpildi.

Tie nav radušies saistībā ar cietušā interešu nodrošināšanu. Ar AAS /Nosaukums A/un SIA “/Nosaukums B/” noslēgtām savstarpējām

vienošanām prasītāja faktiski ir pārpilnvarojusi “/Nosaukums B/” SIA regresa lietu kārtošanu atbilstoši pakalpojumu cenrādim paredzot par fiksētas

atlīdzības maksu regresa lietu kārtošanu. Atbildētājam nav jāpilda no citu personu vienošanās radītu saistību.

[10.4] Minētais izdevums neatbilst arī Civillikuma 1775., 1779.pantā ietvertiem priekšnoteikumiem par zaudējumu, jo tas nav radies atbildētāja

darbības rezultātā, bet gan citu personu savstarpēji nolīgtas saistības rezultātā.

Atbildētājs nav minētā līguma slēdzējpuse, nav konstatējama atbildētāja prettiesiska rīcība Civillikuma 1779.panta izpratnē (prettiesiska rīcība,

vaina) attiecībā par minēto izdevumu, kā zaudējumu piedziņu. Arī OCTA likuma kontekstā minētais izdevums tieši nav vērsts uz cietušā interešu

aizsardzību, līdz ar ko nav pieskaitāms pie administrēšanas izdevumiem Speciālā likuma izpratnē, kuri atbildētājam būtu jāatlīdzina, kā zaudējumi.

[10.5] Prasījuma daļā par 103,30 EUR piedziņu prasība ir noraidāma.

[11] Atbildētājs izteicis lūgumu izskatīt lietu tiesas sēdē, kā pamatojumu norādot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.

[11.2] Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmajā daļā noteic, ka [..] ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

[11.3] Satversmes 92.pantā noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Augstākās tiesas Senāts 2013.gada 21.janvāra lēmumā lietā nr.3-10/0161/s, SKC-1115/2013 norādījis, ka Satversmes 92.pantā noteiktās

tiesības nav absolūtas. Ja minētajā pantā paredzētajām tiesībām netiktu noteikti ierobežojumi, tas nonāktu pretrunā gan ar Satversmē garantētajām citu

personu pamattiesībām, gan arī citām pamatlikumā paredzētajām normām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu var

tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības ( sk.Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1975.gada 21.februāra spriedumu lietā “Golder v.

United Kingdom” un Satversmes tiesas 2002.gada 26.novembra spriedumu lietā nr.2002-09-01).

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 92.pantā minētais jēdziens “taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, “taisnīga tiesa”, kā neatkarīgu

tiesu varas institūciju, kas izskata lietu, un “taisnīga tiesa”, kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā tiek izskatīta lieta ( sk.Satversmes tiesas

2002.gada 5.marta spriedums lietā nr.2001-10-01 un 2014.gada 7.februāra spriedums lietā nr.2013-0401).

[11.4] Nosakot tiesas sēdi rakstveida procesā atbildētājam netiek atņemtas tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības. Tiesības uz taisnīgu tiesu

likumdevējs reducējis uz iespēju pusēm realizēt Civilprocesā noteiktās puses tiesības ( piem.CPL 8., 10., 19., 74., 93.pantā un 250. 22 kā arī 250.23 ,

250.25 noteiktās tiesības).

Atbildētājam 2021.gada 30.jūnijā nosūtīta prasība, izskaidrotas viņa procesuālās tiesības, viņš sniedzis paskaidrojumus.

2022.gada 5.janvārī atbildētājs klātienē iepazinies ar lietas materiāliem ( skat. uzziņas lapu).

2021.gada 26.oktobrī atbildētājam paziņots par tiesas sēdes izskatīšanu rakstveida procesā, izskaidrotas procesuālās tiesības sprieduma

pārsūdzēšanas kārtībai, tiesības noraidījuma pieteikšanai tiesnesei.

2022.gada 14.janvārī atbildētājs iesniedzis “protestu”. Tiesa to vērtē, kā atbildētāja subjektīvās domas par policijas darbinieku rīcību un tiesas

iepriekšējo lēmumu (Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 18.marta Kurzemes rajona tiesas lēmuma un 2020.gada 7.aprīļa Kurzemes apgabaltiesas

lēmuma par 1.instances tiesas lēmuma atstāšanu negrozītu), kuri attiecas uz administratīvā pārkāpuma lietas virzības, vērtējumu.

Minētais nav šīs lietas izskatīšanas priekšmets.

Secināms, ka atbildētājam izskatot lietu rakstveida procesā nav atņemtas tiesības uz taisnīgu tiesu, kā atbilstošu procesu.

[11.5] Lēmuma pieņemšanai par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, svarīgs kritērijs ir iesniegto pierādījumu obligāto īpašību izvērtēšana

(attiecināmība, pieļaujamība, ticamība).

Pierādīšanas pienākumu sadales pamatā ir princips - ei incumbit probatio qui negat ( pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis noliedz).

Tādējādi onus probandi vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt savas tiesības.

No minētā aspekta raugoties, tiesa nekonstatēja, ka būtu nepieciešamība lietu izskatīt tiesas sēdē. Atbildētājs pierādījumus, kuri būtu jāpārbauda

tiesas sēdē, nav iesniedzis, nav izteicis attiecīgus lūgumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 8.pantā pirmajā daļā un 97.pantā noteiktajam, lai civillietas iztiesāšanas gaitā nodibinātu attiecīgās materiālo tiesību

normas sastāva esamību vai neesamību, tiesai fakti un apstākļi jānovērtē atbilstoši Civilprocesa likuma normām. Proti, jānoskaidro lietas apstākļi pēc

tiesas sēdē pārbaudītiem procesa dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, kuri iegūti likumā paredzētajā kārtībā, tajos ietvertās ziņas izvērtējot kopumā

(Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 29.maija lēmums lietā Nr. SKC-2352-15).

Minētās normas saturs atbildētājam norādīts 2021.gada 23.augusta paziņojumā.

[11.6] Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus. Prasītājam jāpierāda savu

prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Juridiskajā literatūrā atzīts: „[..] pierādīšanas priekšmetā civillietās ir iekļauti prasības pamata fakti, atbildētāja iebildumu pamata fakti un

pretprasības (ja tāda celta) pamata fakti. Tie ir meklējamie fakti. Meklējamos faktus norāda puses, taču to sastāvu, kas jāpierāda lietā, galēji nosaka

tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas noteic pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus

pienākumus” (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof.

K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 53.-54.lpp.).

Tiesību doktrīnā atzīts, ka [..] tiesa var apspriest prasījuma pamatotību vai nepamatotību vadoties vienīgi no tiem faktiem un apstākļiem, kurus

puses norādījušās, kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu ( Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis

autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā, Rīga, 2006., 280., lapa).

Atbildētāja paskaidrojumos izteiktos iebildumus, kā meklējamos faktus, tiesa ir izvērtējusi.

[12] Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei.

[12.1] Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesiska darījuma vai uz likuma pamata.

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs, ja tas nav izdarīts, atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, procentu apmērs, ja puses nav pielīgušas savādāk, ir 6% gadā.

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

izdevumus.

Ceļot prasību nomaksāta valsts nodeva 263,75 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 EUR.

Ņemot vēra, ka prasība apmierināma daļēji, proporcionāli ir apmierināma arī izdevumi, t.i., valsts nodeva apmierināma 247,93 EUR apjomā

(1655,01:1758,31=0,94 un 263,75 euro x 0,94= 247,93 euro).

No atbildētāja par labu prasītājai piedzenami izdevumi 253,40 EUR (247,93+5,47=253,40 euro).

[14] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, Civillikuma 1765.pantam, saistībā ar Senāta civillietu departamenta senatoru 2021.gada

15.decembra kopsapulcē pieņemto lēmumu par kapitāla apjomu, no kura rēķina likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei, prasītājai nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei ( pēdējai izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no visas piespriestās summas.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, “Covid 19” infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.pantam, atbildētājam nosakāms

pagarināts termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 34., 41., 195., 204.1 pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai /Nosaukums A/, reģ.nr./reģistrācijas numurs/,

zaudējumus 1655,01 EUR, kā arī piedzīt tiesas izdevumus 253,40 EUR, kopā piedzīt 1908,41 EUR.

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu 103,30 EUR piedziņu.

Piespriesto maksājumu samaksa /pers. A/ jāveic pilnvarnieka - sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums B/”, reģ. nr. /reģistrācijas numurs/,

kontā nr. /konta numurs/, AS “Swedbank”.

Noteikt /pers. A/ visu piespriesto maksājumu labprātīgas nomaksas 50 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt AS “BALTA” tiesības līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no visas piedzītās summas ( 1908,41

euro).

Spriedumu puses ir tiesīgas pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā 20 dienu

laikā no sprieduma pieejamības dienas tiešsaiste sistēmā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Pomerance