Court dismissed debt collection claim because private contract dispute requires contract terms, not public notification law.

Lietas Nr. C28170116

Madona, 2016.gada 6.jūnijā

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonas rajona tiesas tiesnese G.Rezgoriņa

ar sekretāri A.Bērziņu

2016.gada 23.maijā un 6.jūnijā Madonā, Avotu ielā 8 atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu RĪGAS DOMES SATIKSMES DEPARTAMENTA

prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par parāda piedziņu un

noskaidroja:

2016.gada 4.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ierosināta civilllieta Rīgas domes Satiksmes departamenta prasībā pret SIA /Nosaukums

A/ par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā paskaidrots, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 19.punktu, pašvaldības

funkcija ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Pasažieru komercpārvadājumu kontrole Rīgas pilsētā ir viena no Rīgas domes Satiksmes departamenta funkcijām saskaņā ar 2006.gada

24.janvāra Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikuma 12.4.punktu. Atbilstoši šī nolikuma 12.9.punktam departaments pastāvīgi sadarbojas ar

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, nodrošinot šajā nolikumā un citos Rīgas domes normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši savai

kompetencei.

2011.gada 22.decembrī Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” kā pasūtītājs un /Nosaukums A/ kā pārvadātājs noslēdza Līgumu

Nr.LIG/2011/533. Saskaņā ar šī līguma 1.1.punktu SIA /Nosaukums A/ apņēmās sniegt paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas

pilsētas nozīmes maršrutos. SIA /Nosaukums A/ uzsāka līguma izpildi. Līgums tika izbeigts ar 2013. gada 10.jūniju, pamatojoties uz 2013.gada

6.februāra papildus vienošanās pie līguma 1.punktu un RP SIA /Nosaukums B/ 2013.gada 9.aprīļa vēstuli Nr.KOR-IZEJ-JP/2013/530.

Departamenta amatpersonas līguma darbības laikā veica SIA /Nosaukums A/ sniegtā pakalpojuma kontroli saskaņā ar līguma 13.4.punktu. Šo

pārbaužu rezultātā laika periodā no 2012.gada 1.decembra līdz 2013.gada 30.jūnijam iepriekš minētās amatpersonas piemēroja atbildētājam līguma

13.4.1.punktā norādītos līgumsodus par maršrutu apkalpošanas nosacījumu neizpildi, pieļaujamo pārvadājamo pasažieru skaita pārsniegšanu, pasažieru

pārvadāšanu bez biļetes, novirzīšanos no maršrutu aprakstā norādītā maršruta, transportlīdzekļa vadītāja smēķēšanu salonā, kā arī normatīvajos

aktos noteiko pasažieru kategoriju ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanas kārtības pārkāpšanu (...).” Par katra iepriekšminētā

pārkāpuma atkārtotu izdarīšanu viena mēneša laikā departamenta amatpersonas piemēroja atbildētājam līgumsodu saskaņā ar līguma 13.4.2.punktu.

Pamatojoties uz līguma 13.7.punktu, departaments izsūtīja informāciju SIA /Nosaukums A/ par piemērotajiem līgumsodiem un to apmaksas

termiņu. Atbildētājam saskaņā ar līguma 13.7.punktu bija pienākums samaksāt līgumsodu piecpadsmit dienu laikā no paziņojuma par līgumsoda

piemērošanu saņemšanas dienas. Par paziņojuma saņemšanas dienu uzskatāma astotā diena no tās dienas, kad paziņojums reģistrēts departamentā kā

nosūtāmais dokuments saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu.

Atbildētājs veica daļēju kopējās līgumsoda parādu summas apmaksu - tikai 597,60 euro apmērā. Tā rezultātā parāda summas atlikums uz

prasības pieteikuma iesniegšanas dienu ir 5122,35 euro. Departaments 2014.gada 8.oktobrī iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatu nodaļai pieteikumu Nr.DS-14-1844-nd par atbildētāja saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. 2014.gada 31.oktobrī tiesa

saņēma atbildētāja atbildi, ka parādnieks saistību neatzīst. 2014.gada 3.novembrī pieņemts lēmums izbeigt tiesvedību lietā. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 406.8 panta trešo daļu lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem

nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.

Atbildētājs līdz prasības celšanas brīdim nav samaksājis departamentam līgumsodu parādu.

Saskaņā ar Rīgas domes 2006.gada 24.janvāra nolikuma Nr.35 “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” 2.punktu, 7.1.punktu un

13.5.punktu lietā kā prasītājs ir Rīgas domes Satiksmes departaments kā Rīgas domes iestāde, kuru uz Nolikuma 14. un 15.6.punkta un Rīgas domes

2015.gada 31.marta lēmuma Nr.2382 pamata pārstāv tas direktors /pers. F/.

Departaments nevēlas izmantot mediāciju strīda risināšanai.

Pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 4.pantu, Rīgas domes 2006.gada 24.janvāra nolikuma Nr.35 “Rīgas domes Satiksmes departamenta

nolikums” 2.punktu, 7.1.punktu, 13.5.punktu, Civillikuma 1407.pantu, 1587.pantu, 1716.pantu, 1718.pantu un Civilprocesa likuma 34.panta pirmās

daļas 1.punkta a)apakšpunktu, 39.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 128.pantu, 129.panta pirmo un otro daļu, 406.8panta trešo daļu, lūgts piedzīt

no /Nosaukst A/par labu Rīgas domes Satiksmes departamentam, bankas norēķinu konta numurs AS ,,Nordea Bank AB Latvijas filiāle”, konta

Nr./konta numurs/, līgumsodu parādu 5122,35 euro apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 439,63 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 444,33 euro. Lūgts arī ieskaitīt 2014.gada 6.augustā samaksāto valsts nodevu 102,45 euro par 2014.gada

4.septembra pieteikumu DS-14-1844-nd par /Nosaukums A/ saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniegšanu Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā lietā Nr.3-12/6411 un pievienot kvīti par valsts nodevas starpības piemaksu 337,18 euro apmērā.

Ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2016.gada 11.februāra lēmumu lieta nodota izskatīšanai Madonas rajona tiesai.

Prasītāja pārstāvis /pers. H/ tiesas sēdē prasību uzturēja un sniedza prasības pieteikumā izklāstītajam analogus paskaidrojumus. Norādīja, ka dzīvē

gūtie novērojumi pilnībā pierāda faktu, ka pašvaldības iestāde visus paziņojumus nosūta ierakstītos sūtījumos.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam ticis paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1

panta nosacījumiem, nosūtot tiesas pavēsti uz uzņēmuma juridisko adresi. Sūtījums ir atgriezts tiesā - adresāts nav bijis sastopams, bet uz atstāto

aicinājumu ierasties pasta iestādē sūtījuma saņemšanai nav reaģējis. Neskatoties uz šo apstākli, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai

prezumē, ka /Nosaukums A/ ir informēta par tiesas sēdes laiku un vietu, jo tiesā nav saņemti pierādījumi par tādiem no atbildētāja neatkarīgiem

objektīviem apstākļiem, kas lieguši tam tiesas sūtītos dokumentus saņemt. Turklāt arī saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu, ja komersantam

tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas

vai citu korespondenci ir saņēmis. Tiesā nav saņemti arī atbildētāja paskaidrojumi par lietas būtību vai par viņa neierašanās iemesliem. Nav lūgts lietas

izskatīšanu atlikt. Pie šādiem apstākļiem tika nolemts izskatīt lietu bez SIA /Nosaukums A/ pārstāvja klātbūtnes.

Noklausoties klātesošās personas sniegto paskaidrojumu, kā arī iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa atzīst prasību par noraidāmu.

MOTĪVU DAĻA

Civillikuma 1587.pantā teikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Ar 2011.gada 22.decembra Pasūtījuma līgumu Nr.LIG/2011/533 (10.-19.l.l.), tā pielikumiem (20.-28.l.l.), kā arī 2013.gada 6.februāra papildus

vienošanos Nr.1 apliecināts, ka Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” un SIA /Nosaukums A/ starpā ticis noslēgts tiesisks darījums. Līdz ar to

atbilstoši iepriekš norādītajiem Civillikuma nosacījumiem darījumā iesaistītajām personām ir saistoši visi pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi.

Saskaņā ar pušu starpā noslēgtā līguma 13.4.punktu arī Rīgas domes satiksmes departamenta amatpersonām ir tiesības veikt šī pasūtījuma līguma

izpildes pārbaudes un šo pārbaužu rezultātā piemērot līgumsodus. Atbilstoši šī līguma 13.7.punktam līgumsoda samaksa izdarāma 15 dienu laikā no

paziņojuma par līgumsoda piemērošanu saņemšanas. Savukārt līguma 18.6.punktā ir noteikts, ka visi paziņojumi starp pusēm tiek veikti tikai rakstveidā

un tiek nogādāti uz pasūtījuma līgumā norādītajām pušu pasta adresēm, elektroniskajām adresēm vai personīgi, ar parakstu apliecinot saņemšanas faktu.

Lietā neatrodas pierādījumi, kas apstiprinātu paziņojumu par līgumsodu piemērošanu nosūtīšanu /Nosaukums A/iepriekš minētajā kārtībā.

Prasības pieteikumā minēti Paziņošanas likuma 8.panta otrās daļas nosacījumi. Tas apliecinot, ka paziņojumu par līgumsoda piemērošanu

atbildētājs ir saņēmis astotajā dienā no dienas, kad paziņojums reģistrēts departamentā kā nosūtāmais dokuments. Tiesas ieskatā šīs likuma normas

piemērošana nav pamatota.

Atbilstoši Paziņošanas likuma 2.pantam šo likumu nepiemēro gadījumos, kad iestāde darbojas privāto tiesību jomā. SIA “Rīgas satiksme” un

/Nosaukums A/ starpā noslēgtais pasūtījuma līgums pēc savas juridiskās dabas neapšaubāmi pieder privāto tiesību jomai. Līdz ar to arī Rīgas domes

Satiksmes departaments, realizējot savas no šī pasūtījuma līguma izrietošās tiesības, nedarbojas kā publisko tiesību subjekts. Tādējādi arī savstarpējā

saziņā ar pretējo pusi tam ir jāievēro šī līguma nosacījumi un attiecībā pret rakstveida paziņojumu nosūtīšanas kārtību iepriekš minētā Paziņošanas likuma

normas nevar tikt piemērotas.

Tiesas sēdes laikā prasītāja pārstāvim tika norādīts uz pierādījumu trūkumu lietā par to, ka atbildētājam līgumā noteiktajā kārtībā ir tikuši nosūtīti

paziņojumi par līgumsoda piemērošanu. Pārstāvis šajā sakarā nelūdza atlikt lietas izskatīšanu, lai šos pierādījumus iesniegtu. Viņš norādīja uz dzīvē

gūtajiem novērojumiem, kas liecina, ka pašvaldība vienmēr nosūta paziņojumus ierakstītā sūtījumā. Tiesas vērtējumā šāds apgalvojums nav pietiekams, lai

atzītu paziņojumus par nosūtītiem saskaņā ar līgumā noteikto kārtību. Turklāt ierakstīta sūtījuma izdarīšanas faktu iespējams pierādīt ar atbilstošu

rakstveida dokumentu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām pats no sevis iestājas tad, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai ar līgumu. Tā kā lietā nav pierādīta paziņojumu par līgumsoda piemērošanu nosūtīšana atbildētājam, secināms, ka prasītājs nav

ievērojis pušu starpā noslēgtā līguma 18.6.punkta noteikumus. Pie šādiem apstākļiem nav pamata konstatēt, ka atbildētājs no savas puses būtu pieļāvis

šī līguma 13.7.punktā noteikto termiņa nokavējumu, tādējādi pieļaujot saistības izpildes prettiesīgu novilcinājumu. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka

atbildētājam būtu iestājies šīs saistības izpildes pienākums.

Bez tam jāņem vērā, ka tajā gadījumā, ja /Nosaukums A/ iebilstu pret pienākumu maksāt prasītāja aprēķināto līgumsodu, strīda izšķiršanai pirms

vēršanās tiesā būtu bijis jāpiemēro pušu starpā noslēgtā līguma 17.sadaļa. Tajā paredzēts, ka gadījumā, ja puses nepanāk vienošanos par strīda

atrisinājumu mēneša laikā, tās izveido ekspertu komisiju. Tikai tajā gadījumā, ja ekspertu komisijas slēdziens neapmierina vienu vai abas puses, strīdus

risina tiesā. Par šīs kārtības ievērošanu pierādījumi lietā neatrodas. Tādējādi secināms, ka pirms prasības celšanas nav tikusi ievērota arī šī līgumā

noteiktā kārtība. Šo apsvēruma dēļ prasījums ir pilnībā noraidāms.

Pamatojoties uz izteiktajiem apsvērumiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 187.panta otro daļu, 190., 195. un 204.1 pantu,

tiesa nosprieda:

noraidīt RĪGAS DOMES SATIKSMES DEPARTAMENTA, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, prasību par parāda piedziņu no

sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /numurs/.

Par šo spriedumu 20 dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesai. Sūdzība iesniedzama Madonas rajona tiesā.

Tiesnese G.Rezgoriņa