Court finds guilty of administrative offense for willful refusal to obey police officer's lawful order.

Lieta Nr. 112027320

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī 2020.gada 6.jūlijā

Daugavpils tiesa,

tiesnese G.Simoņuka,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļā

2020.gada 10.maijā plkst.14:45 pēc adreses /adrese A/ada, mājas pagalmā /pers. C/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām

pārtraukt likumpārkāpumu, dienesta pienākumu pildīšanas laikā.

Tādējādi, /pers. C/ ļaunprātīgi tīši nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajam prasībām, tas ir, izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk Latvijas APK) 175. pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

2020.gada 11.maijā par doto pārkāpumu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas

inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC399681.

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 9.panta pirmo daļu, administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta rakstveida procesā.

2020.gada 13.jūnijā lietas dalībniekiem tika paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, izskaidrotas noraidījuma tiesības un procesuālās

tiesības(lietas 19.-20.lapa). Līdz 2020.gada 2.jūlijam lietas dalībnieki nav izmantojuši tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt paskaidrojumus,

lūgumus vai iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. C/ vaina Latvijas APK 175. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir

pierādīta ar visiem lietas materiāliem kopumā.

Latvijas APK 175.pantā ir noteikta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī

karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai,

jākonstatē, vai policijas darbinieks dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica personai likumīgu rīkojumu vai prasību un ka persona ļaunprātīgi atteicās

pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.,2. un 4.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret

likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos

dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai; sastādīt

protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas

apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo

pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis

vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Sēlijas un Austrumu nodaļas

inspektoru Valsts amatpersona A un Valsts amatpersona B. dienesta ziņojumiem, /pers.F/, /pers. G/ paskaidrojumiem un paša /pers. C/ paskaidrojumu tiek

pierādīts, ka 2020.gada 10.maijā plkst.14:45 pēc adreses /adrese/, mājas pagalmā /pers. C/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām

pārtraukt likumpārkāpumu.

VP LRP Daugavpils iecirkni Kārtības Policijas Austrumu nodaļas inspektora Valsts amatpersona A 2020.gada 10.maija dienesta ziņojumā tiek

norādīts, ka 2020.gada 10.maijā pēc plkst.13.10 kopā ar inspektori Valsts amatpersona B. ierodoties pēc izsaukuma /adrese/, sakarā ar starp kaimiņiem

notikušo konfliktu un iespējamo miesas bojājumu nodarīšanu, veica notikuma apstākļu noskaidrošanu. Sarunas laikā ar izsaucēju /pers. F/, uz mājas pagalmu

atnāca /pers. C/, kurš bija acīmredzami stiprā alkohola reibuma stāvoklī. /pers. C/ bija neapmierināts ar to, ka viņa kaimiņiene /pers. F/ izsauca policiju,

saistībā ar starp viņam nesen notikušo konfliktsituāciju. /pers. C/ sāka iejaukties notikuma apstākļu noskaidrošanā, uzvesties uzaicinoši, agresīvi, draudēt

/pers. F/ ar izrēķināšanos. Viņš ar kolēģi aizrādīja /pers. C/ par nekorektu, pretlikumīgo uzvedību attiecībā pret /pers. F/, kā arī viņam tika lūgt netraucēt

policijas darbiniekiem veikt dienesta pienākumus, nomierināties un iet mājās. /pers. C/ nomierinājās un aizgāja prom. Pēc kāda brīža /pers. C/ atkal parādījās

mājas pagalmā, sāka ātri tuvoties uz iesniedzējas pusi, bija agresīvi noskaņots. Viņa darbības un ārējs izskats norādīja, ka viņš grib iesist iesniedzējai. Valsts

amatpersona A nostājās /pers. C/ priekšā, ar izstieptu roku divas reizes mēģināju viņu apturēt, pateica lai viņš nomierinās, netuvojas /pers. F/, netraucē

policijai veikt dienesta pienākumus, brīdinot, ka pretējā gadījumā būs spiests pielietot fizisku spēku. /pers. C/ neklausījās, neapstājās, un turpināja iet policijas

inspektoram virsu, mēģināja viņu satvert un atstumt. Tajā brīdī viņi nokrita uz zemi. Policijas darbinieks bija spiests pielietot fizisku spēku un speciālo cīņas

paņēmienu, aizliekot /pers. C/ rokas aiz muguras un uzliekot viņam roku dzelžus.

/pers. C/ nereaģēja uz policijas darbinieka likumiskajām prasībām, kategoriski atteicās tos izpildīt, traucēja veikt dienesta pienākumus, draudēja /pers. F/

ar izrēķināšanos, atteicās labprātīgi doties narkoloģijas nodaļā, atradās tādā alkohola reibuma stāvoklī, kad nekontrolēja savu uzvedību, radīja draudus

apkārtējiem un varēja nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem un sev, tāpēc pamatojoties uz likumu “Par policiju” 12.panta 1. un 9.punktu, 13.panta pirmās

daļas 1. un 6.punktu, /pers. C/ bija uzlikti roku dzelži, un viņš tika nogādāts (ievietots) narkoloģijas nodaļas detoksikācijas palātā, atskurbšanai un alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā.

Analoģiska satura informācija tiek norādīta policijas inspektores Valsts amatpersona B 2020.gada 10.maija dienesta ziņojumā.

/pers. F/ rakstveida paskaidrojumā tiek norādīts, ka 2020.gada 10.maijā pēc adreses /adrese B/, viņa izsauca policiju sakarā ar notikušo konfliktu ar

/pers. C/. Paskaidrojumu sniegšanas laikā policijas darbiniekiem, /pers. C/ vairākkārt bija atnācis uz viņas mājas pagalmu, apvainoja viņu ar necenzētiem

vārdiem, draudēja. Uz policijas darbinieku lūgumiem pārtraukt minētās darbības, /pers. C/ nereaģēja, uzklupa vienam no policijas darbiniekam ar draudiem.

Lai viņu norobežotu no /pers. C/, policijas darbinieks pielietoja speciālos līdzekļus.

/pers. G/ rakstveida paskaidrojumā tiek norādīts, ka 2020.gada 10.maijā viņa civilsievai /pers. F/ notika konflikts ar /pers. C/, pēc kā viņa izsauca

policiju. Pēc policijas ierašanās /pers. C/ , būdams alkohola reibuma stāvoklī, sāka agresīvi uzvesties pret /pers. F/. Uz policijas darbinieku norādi pārtraukt

agresīvo uzvedību nereaģēja, draudēja civilsievai un uzbruka policijas darbiniekam. Lai atvairītu uzbrukumu, policijas darbinieks pielietoja fizisku spēku un

uzlika /pers. C/ rokas dzelžus.

/pers. C/ rakstveida paskaidrojumā tiek norādīts, ka pēc policijas darbinieku norādes nepameta mājas pēc adreses /adrese/ teritoriju, jo pats gribēja

parunāt ar /pers. F/. Dzirdēja, ka policijas darbinieks lūdza netraucēt viņiem pildīt dienesta pienākumus, taču izlikās, ka nedzirdēja policijas darbinieku

prasības. Draudus cietušajai neizteica, agresīvi neuzvedās un nevirzījās cietušās virzienā. Sevi par vainīgu neatzīst.

/pers. C/ paskaidrojumi ir pretrunā ar policiju darbinieku dienesta ziņojumos norādītiem faktiem un ar notikuma aculiecinieku sniegtiem

paskaidrojumiem, kurus tiesai nav nekāda pamata apšaubīt. Arī pats/pers.C/ savos rakstveida paskaidrojumos faktiski ir atzinis, ka izlikās, ka nedzirdēja

policijas darbinieku prasības atstāt pagalmu un netraucēt dienesta pienākumu pildīšanu, jo gribēja pats aprunāties ar iesniedzēju.

Līdz ar to tiesa uzskata par pierādītu, ka protokolā norādītajā vietā un laikā policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus un viņu izvirzītās prasības

/pers. C/ pārtraukt traucēt dienesta pienākumu pildīšanu, atstāt mājas pagalma teritoriju un pārtraukt agresīvo uzvedību bija likumīgas. Savukārt /pers. C/

rīcība norādīto prasību neizpildīšana ir vērtējama, kā ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajai prasībai, kad viņi pildīja dienesta pienākumus.

Tādējādi, ir pierādīts, ka /pers. C/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts 2020.gada 10.maijā, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo daļu un Pārejas

noteikumu 2.pantu, procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī

pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības

stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Uzliekot administratīvo sodu, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 32. panta otro daļu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību ietekmējošos apstākļus.

/pers. C/ izdarīja tīšu pārkāpumu, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību.

No lietas materiāliem ir redzams, ka /pers. C/ sodīts administratīvi četras reizes, uzliktos naudas sodus nav samaksājis, algotu darbu nestrādā, ziņu par

viņa apgādībā esošām personām lietas materiāli nesatur.

Pārkāpēja atbildību mīkstinošos apstākļus tiesa nekonstatē.

Par pārkāpēja atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu, tiek atzīts, ka pārkāpums izdarīts alkohola

iespaidā.

Novērtējot pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību, tiesa atzīst, ka lai sasniegtu Latvijas APK 22.pantā noteikto soda mērķi – audzināt personu

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā /pers. C/ uzliekams sods naudas soda veidā virs panta sankcijā paredzētajam minimālajam

apmēram.

Rezolutīvā daļā

Pamatojoties uz Latvijas APK 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289. 16 pantu, 289.17 panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu, 290.pantu,

299.panta pirmo daļu, 175.pantu, Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo daļu un Pārejas noteikumu 2.pantu, tiesa

no s prie da

/pers. C/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas

sodu 35 euro (trīsdesmit pieci euro) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese G.Simoņuka