Court convicted defendant of theft and imposed four months imprisonment with detention order.

Lietas Nr. 11088205516

Lietas arhīva Nr. K29-0608-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I. JANĒVIČA

ar sekretāri V. MIĻŪNU

tulci V. SONDORI

piedaloties prokurorei M. VANAGAI

2017.gada 28. martā

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10

krimināllietu

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas.

Tiesa,

K O N S TATĒJA :

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), un proti:

/pers. A/, 2016.gada 11. oktobrī ap plkst. 15.52, iegāja SIA “/nosaukums/” biroja telpās, /adrese/, lai apmeklētu labierīcības, un

ieraudzījis, ka priekštelpā atrodas velosipēds, /pers. A/ mantkārīgu motīvu vadīts, brīvi piekļūstot, personīgās iedzīvošanas nolūkā, slepeni nolaupīja

/pers. B/ piederošo divriteni “ Skott Aspct 930”, 600 euro vērtībā. Pēc kā /pers. A/ no noziedzīga nodarījuma izdarīšana vietas ar nolaupīto mantu

aizgāja, lai ar to rīkotos pēc saviem ieskatiem.

/pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā /pers. B/ tika nodarīts materiālais zaudējums 600 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ saprata celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, atzina pilnībā, cietušā /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 600 euro apmērā atzina

un uzturēja savu pirmstiesas procesā pieteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.

Tiesa, noklausoties prokurora un cietušā viedokli, un ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un

tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un , saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.pantu, pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.pantu, apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

175.panta pirmajā daļā , pilnībā pierādīta.

Nosakot soda veidu , saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 2. daļu , tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu , apsūdzētās personību.

Nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 3. daļu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka agrāk tiesāts, pēdējo reizi 2015.gada 21. maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, 175.panta trešās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 8 mēnešiem, atbrīvojās pēc soda izciešanas

2016.gada 8. septembrī ( l.l. 30-32). No apsūdzētā vārdiem noskaidrots, ka viņam ir 9 klašu izglītība, šķīries, apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, 11 un 8

gadus veci, līdz apcietinājumam strādāja neoficiāli autoservisā par atslēdznieku un tirgū par krāvēju, ir trešās grupas invalīds, faktiskā dzīve vieta ir

/adrese A/, deklarētā dzīves vieta ir /adrese B/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2. daļu , par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinās

izdarītajā un to nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1. daļas 1. punktu, par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka dotais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu , /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175 .panta pirmās daļas , atzīstams par

mazāk smagu noziegumu.

Nosakot soda mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta 2. daļas nosacījumiem, un proti, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības

drošību , atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas .

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka /pers. A/ agrāk vairākkārtīgi tiesāts , tajā skaitā par mantiska rakstura noziegumiem un

sodāmība nav dzēsta , ka savu vainu atzīst pilnībā, izdarīto nožēlo, izdarīts mazāk smags noziegums . Tiesa ņem vērā arī cietušajam nodarītā kaitējuma

apmēru un to, ka šis kaitējums līdz tiesas dienai nav atlīdzināts un pat nav uzsākts to darīt.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka lietā ir konstatēti gan atbildību mīkstinoši apstākļi gan atbildību pastiprinoši apstākļi .

Tiesa ņem vērā arī to, ka /pers. A/ ir izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību- piekrītot

vienkāršākam procesam tiesas izmeklēšanā. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par

patstāvīgu viņas atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu

departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Tiesas ieskatā, noziedzīga nodarījuma recidīvs ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros. Turklāt

atbildību pastiprinošu apstākļu esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. un 55.panta piemērošanu apsūdzētajam, kā arī izslēdz iespēju

piemērot panta sankcijā noteikto minimālo sodu.

Ar noziedzīgu nodarījumu , kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, noziedzīgs nodarījums tiek vērsts pret īpašumu

Tiesa, nosakot sodu ņem vērā Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.

jūlija kopsapulcē apstiprinātais Sodu piemērošanas prakses apkopojums, kurā norādīts, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam ir

jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adoptāciju un resocializāciju. Piemērojot sodu, svarīgi motivēt personu iegūt izglītību, profesiju,

sagatavoties dzīvei sabiedrībā, jāpalīdz likumpārkāpējam saprast savas problēmas, parādīt viņam, ka viņš ir spējīgs pats tikt galā ar tām , nenodarīdams

kaitējumu citām personām. Soda bardzība bieži vien nav pietiekama , lai persona atteiktos no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Krimināltiesiskajai represijai ir jābūt individualizētai.

Tiesa pievienojas prokurora viedoklim, ka /pers. A/ ir nosakāms sods reāla brīvības atņemšanas veidā, jo apsūdzētais nav pierādījis savu

vēlēšanos laboties, nedzēstas sodāmības laikā un mēnesi pēc soda izciešanas, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, kas liecina par to, ka soda mērķa

sasniegšanai /pers. A/ ir nosakāms brīvības atņemšanas sods. Viss minētais norāda uz to, ka apsūdzētajam ir visai zems tiesiskās apziņas līmenis, nav

motivēts integrēties sociālā vidē, nevēlas laboties, un minētais kopumā dod tiesai pamatu secināt, ka tikai brīvības atņemšanas sods būs samērīgs un

maksimāli atbildīs ne tikai cietušā un sabiedrības, bet arī paša apsūdzētā interesēm, jo spēs samazināt iespējamos riskus fizisko personu īpašuma

apdraudējumam. Minēto apsvērumu dēļ alternatīvie sodi nav nosakāmi.

Tiesa uzskata, ka persona, kas ir izdarījusi noziegumu un kuras vaina ir pierādīta, to ir darījusi pēc savas brīvas gribas. Jebkura rīcībspējīga persona

pieņem atbildīgus lēmumus savā personiskajā un sabiedriskajā dzīvē, un tai ir izpratne par savas rīcības sekām. Apsūdzētajam bija jāapzinās, ka viņa

rīcības rezultātā iestāsies tādas sekas, kas būs par pamatu tiesību atņemšanai vai ierobežošanai, kuru dēļ viņš nevarēs pilnvērtīgi īstenot savus

pienākumus , tai skaitā, rūpēties par saviem nepilngadīgajiem bērniem, slimo māti. Apstāklis, ka /pers. A/ apgādībā atrodas divi nepilngadīgi bērni, māte,

kurai nepieciešama viņa palīdzība un atbalsts, neatturēja viņu no kriminālsodāmas rīcības, tādējādi nonākšana ieslodzījuma vietā ir apsūdzētā rīcības dēļ

iestājušas sekas un apstākļi, kurus apsūdzētais šobrīd patstāvīgi nevar ietekmēt.

Tiesas rīcībā nav pierādījumu tam, ka /pers. A/ sava veselības stāvokļa dēļ, 3. grupas invalīds, nevar izciest sodu brīvības atņemšanas vietā vai ka

ieslodzījuma vietā apsūdzētajam varētu būt liegta viņa veselības stāvoklim atbilstoša veselības aprūpe.

Dotajā kriminālprocesā cietušais /pers. B/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 600 euro apmērā.

Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas iespējas materiālās

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai .

Tiesa pievienojas prokurora viedoklim, ka cietušā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma, jo cietušajam nodarītais mantiskais

kaitējums atrodas tiešā cēloniskā sakarībā ar apsūdzētā prettiesiskajām darbībām.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta noteikumiem.

Dotajā kriminālprocesā /pers. A/ kā drošības līdzeklis izraudzīts nodošana policijas uzraudzībā. Ievērojot to, ka apsūdzētajam citā kriminālprocesā

piemērots apcietinājums, tiesa atzīst, ka sprieduma izpildes nodrošināšanai, šajā kriminālprocesā, līdz sprieduma spēkā stāšanas dienai /pers. A/ ir

piemērojams apcietinājums.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 527., 528., 529., 530. pantiem, tiesa

N O S P RIEDA

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 ( četriem) mēnešiem.

Soda izciešanu skaitīt no 2017.gada 28. marta un , saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanas termiņā ieskaitīt atrašanos

aizturēšanā no 2016.gada 18. oktobra līdz 2016.gada 20. oktobrim.

Drošības līdzekli- nodošanu policijas uzraudzībā- grozīt uz apcietinājumu.

Piedzīt no /pers. A/ (/personas kods/) par labu /pers. B/ kaitējuma kompensāciju 600 euro ( seši simti euro).

Lietiskos pierādījumus- CD disku un vienu zibatmiņu- atzīt par dokumentiem un atstāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu daļā par noteikto

sodu, kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Motivēta sprieduma pieejamības datums 2017.gada 31. marts.

Tiesnese I.Janēviča

.