Court dismissed request to annul administrative order regarding unauthorized heating boiler installation.

Lietas Nr. A420310715

Lietas arhīva Nr. A42-00846-16/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016. gada 16. februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese Daiga Lubāne,

piedaloties pieteicējas /NosaukumsA/ pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Pilsētas

attīstības departamenta pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Nosaukums A/pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamenta 2015. gada 28. augusta lēmuma Nr. DA-15-4754-nd atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas būvvaldes 2015. gada

23. marta atzinuma Nr. BV-15-769-atz 4. sadaļas 1. punkts .

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) 2015. gada 23. marta Atzinuma Nr. BV-15-769-atz (turpmāk – Atzinums) 4. sadaļas

1. punktu uzdots nekavējoties pārtraukt patvaļīgi uzstādītā cietā kurināmā katla ekspluatāciju.

Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) 2015. gada 28. augusta lēmumu Nr. DA-15-4754-nd (turpmāk –

Lēmums) atstāts negrozīts Būvvaldes Atzinuma 4. sadaļas 1. punkts. Lēmumā ietverts šāds pamatojums.

[1.1] Atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai, būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā,

apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem

aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.

Atzinumā cita starpā konstatēts, ka Būvvaldē nav reģistrēta būvniecības dokumentācija cietā kurināmā apkures katla uzstādīšanai, minēto apstākli

neapstrīd arī pati pieteicēja.

Ievērojot minēto, būvinspektora Atzinuma 4. sadaļas 1. punktā uzliktais pienākums atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajā daļā minētajam,

proti, patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas

projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir uzskatāms par pamatotu un likumīgu.

[1.2] Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem par to, ka ēkas apsekošana ir veikta bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes, Departaments norāda, ka

Būvniecības likuma 21. panta piektā daļa cita starpā nosaka, ka būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir

tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas

atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu.

Minētā tiesību norma neparedz obligātu nekustamā īpašuma īpašnieka klātbūtni brīdī, kad būvinspektors apmeklē kādu konkrētu īpašumu, līdz ar

to minētais pieteicējas iebildums ir uzskatāms par nepamatotu un noraidāmu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu daļā. Pieteikums pamatots ar

šādiem argumentiem.

[2.1] No Atzinuma konstatējams, ka reaģējot uz /Nosaukums B/2015. gada 13. februāra un 24. februāra iesniegumiem, Būvvalde ir veikusi

pieteicējai piederošās ēkas (būves) /adrese A/ (kadastra apzīmējums - /numurs A/) (turpmāk – Ēkas) apsekošanu.

Atzinumā norādītais, ka apsekošana it kā veikta Ēkas īpašnieka – pieteicējas pārstāvja klātbūtnē, neatbilst patiesībai. Pieteicēja par Ēkas

apsekošanu vispār netika informēta ne no Būvvaldes, ne arī no /Nosaukums B/ puses. Arī par nomnieka /Nosaukums B/un īpašuma bijušā

apsaimniekotāja /Nosaukums C/ iesniegtajiem dokumentiem un paskaidrojumiem pieteicēja netika informēta, tās viedoklis netika noskaidrots.

[2.2] Būvvalde nav ievērojusi procesuālā taisnīguma un tiesiskās paļāvības principu.

Būvvaldes rīcību nevar atzīt par tiesisku, ja ar savu rīcību (neinformējot, neiepazīstinot ar lietas materiāliem) iestāde ir liegusi pieteicējai paust savu

viedokli un papildus iesniegt dokumentus. Iestādes pienākums ir vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, līdz ar to minētā mērķa sasniegšanai iestāde nevar

aprobežoties tikai un vienīgi ar īpašuma apsekošanu un vienas puses – iesnieguma iesniedzējas /Nosaukums B/ viedokļa noskaidrošanu. Iestādes rīcībai ir

jābūt aktīvai, nevis pasīvai un vērstai uz mērķa sasniegšanu un tikai pēc tam, kad lietas apstākļi ir vispusīgi noskaidroti, novērtēt lietā esošos pierādījumus

un izteikt savu slēdzienu.

[2.3] Būvvalde ir aprobežojusies tikai ar /Nosaukums B/ iesniegto dokumentu izvērtēšanu, pieņemot, ka tajos norādītais atbilst patiesībai. Citu

pierādījumu (ekspertu atzinumu, kompetentu iestāžu veikto pārbaužu rezultāti, Būvvaldes veiktās pārbaudes rezultāti) lietā nav. Būvvaldes izdarītie

secinājumi ir par apkures katlu, nevis par telpu ekspluatāciju pēc ēkā notikušā ugunsgrēka.

Nav saprotams, uz kāda pamata Būvvalde ir secinājusi, ka ugunsgrēkā skarto zonu varēs atstākt ekspluatēt pēc tehniskā projekta saskaņošanas

Būvvaldē un būvdarbu veikšanas saskaņā ar ekspertu norādījumiem.

[2.4] Būvvalde Atzinumā cita starpā ir vērtējusi /Nosaukums B/ iesniegto /Nosaukums D/ 2015. gada 12. februāra Ugunsgrēka tehniskā eksperta

izziņu Nr. 15-006i. Minētā izziņa nav parakstīta no tās autora – eksperta /pers. I/ puses, līdz ar to, izziņas autors nav ar savu parakstu apliecinājis izziņā

sniegtās informācijas pareizību.

Būvvalde Atzinumu ir pamatojusi ar eksperta sagatavotu izziņu, kurai nav juridiska spēka.

[2.5] /Nosaukums C/rakstveida paskaidrojumi adresēti Būvvaldes galvenajam inspektoram Eduardam Rapšam, līdz ar to, tas dod pamatu

secinājumam, ka tieši Būvvaldes galvenais inspektors Eduards Rapša ir pieprasījis /Nosaukums C/ kā Ēkas bijušo apsaimniekotāju sniegt

paskaidrojumus lietā, tai pat laikā neinformējot pieteicēju par izskatāmo lietu un nepieprasot no tās paskaidrojumus lietā, kas tieši attiecas uz pietiecēju un

tai piederošo īpašumu.

Tāpat pieņemot no /Nosakums C/2015. gada 6. marta rakstveida paskaidrojumus, Būvvalde nav pārbaudījusi pārvaldnieka /pers. J/ tiesības sniegt

/Nosaukums C/ vārdā paskaidrojumus un pārstāvēt /Nosaukums C/ attiecībās ar trešajām personām.

2014. gada 10. jūlijā tika pasludināts /Nosaukums C/maksātnespējas process un iecelts maksātnespējas procesa administrators /pers. K/, kurš ir

tiesīgs pārstāvēt /Nosaukums C/un tās vārdā rīkoties.

Ņemot vērā minēto, /Nosaukums C/ rakstveida paskaidrojumiem nav juridiska spēka, jo tos ir parakstījusi persona, kura nav tiesīga pārstāvēt

minēto uzņēmumu un rīkoties tās vārdā.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Departaments pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādīto

argumentāciju.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā norādīto pamatojumu.

Atbildētāja pārstāvis prasījumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz Lēmumā norādīto pamatojumu.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms.

[6] No lietas materiāliem tiesa konstatē sekojošus faktiskos apstākļus.

[6.1] 2013. gada 5. augustā Būvvalde sagatavoja atzinumu Nr. BV-13-1268-atz par Ēkas pārbaudi, kurā konstatēts, ka ēkas pagraba stāvā

atrodas divi apkures katli (šķidrā kurināmā un cietā kurināmā), kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī. Atzinumā uzdots līdz 2013. gada 23. augustam uzrādīt

apkures katlu uzstādīšanas tehnisko dokumentāciju un sertificētā skursteņslaucītāja dūnvadu pārbaudes aktus (lietas 71.-72.lapa).

[6.2] 2015. gada 17. janvārī Ēkā izcēlās ugunsgrēks, kurā dega 3. stāva starpsiena, 4. stāva pārsegums un jumts (lietas 35.lapa). /Nosaukums

E/būveksperta /pers. L/ 2015. gada 20. februāra būves ekspertīzes atzinumā norādīts, ka Ēkas trešā un ceturtā stāva stāva telpu grupu, kurās konstatēts

ugunsgrēks un atzinumā minētie bojājumi, ekspluatācija nav pieļaujama. Lai novērstu konstatētos defektus nepieciešams pastiprināt bojāto siju ar tērauda

uzlikām visā tās garumā; atjaunojama grīda; nepieciešams izvākt būvgružus, lai mazinātu mitrumu un pārsegumu noslodzi; nepieciešams samazināt mitrumu

telpās (zem 60 %) un koka konstrukcijās (zem 20 %) (lietas 49.-51.lapa).

[6.3] /Nosaukums B/(Ēkas nomnieks) 2015. gada 13. februārī vērsās Būvvaldē ar iesniegumu veikt telpu apsekošanu pēc ugunsgrēka un sniegt

atzinumu, vai telpas piemērotas tālākai ekspluatācijai (lietas 42.lapa).

Būvvaldes 2015. gada 23. marta atzinumā Nr. BV-15-769-atz konstatēts, ka līdz 2015. gada 5. janvārim [6.1] punktā norādītie dokumenti

Būvvaldē netika iesniegti. Tādējādi Atzinuma 4. sadaļas 1. punktā uzdots nekavējoties pārtraukt patvaļīgi uzstādītā cietā kurināmā katla ekspluatāciju.

Atzinuma 4. sadaļas 2.3. punktā norādīts, ka ugunsgrēkā skarto zonu varēs atsākt ekspluatēt pēc tehniskā projekta saskaņošanas Būvvaldē un būvdarbu

veikšanas, saskaņā ar ekspertu norādījumiem. (lietas 19.-20.lapa).

Lietā nepastāv strīds, ka pieteicēja nav iesniegusi apkures katla uzstādīšanas tehniskos dokumentus. Lietā pastāv strīds, vai Būvvalde ir novērtējusi

visus būtiskos lietas faktiskos apstākļus un vai taisījusi tiesisku Atzinumu.

[7] Būvvalde 2013. gada 5. augusta atzinumā Nr. BV-13-1268-atz konstatēja, ka Ēkas pagraba stāvā atrodas divi apkures katli (šķidrā kurināmā

un cietā kurināmā), kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī. Atzinumā uzdots līdz 2013. gada 23. augustam uzrādīt apkures katlu uzstādīšanas tehnisko

dokumentāciju un sertificētā skursteņslaucītāja dūnvadu pārbaudes aktus (lietas 71.-72. lapa).

Savukārt pārsūdzētajā Atzinumā konstatēts, ka līdz 2015. gada 5. janvārim norādītie dokumenti netika iesniegti. Turklāt norādīts, ka Ēkas

pagrabstāvā patvaļīgi ir uzstādīts cietā kurināmā apkures katls, kurš ar slīpu dūmkanālu pievienots skurstenim. Telpa nav piemērota tāda tipa katlam, pretī

kurtuves durvīm nepilna metra attālumā atrodas kapitālā siena, kas liedz iespēju krāsns kurinātājam brīvi piekļūt katla kurtuvei un droši ielādēt kurināmo

kurtuvē (lietas 19. lapa).

Lietas materiālos atrodas /Nosaukums F/ 2014. gada 10. decembra slēdziens par ūdensapsildāmā apkures katla stāvokli, kurā norādīts, ka

apkures katlam veikta pilna apkope, iztīrīta kurtuve un konvektīvā daļa. Darba gaitā pārbaudītas drošības ierīces. Atzīts, ka iekārtu var ekspluatēt,

ievērojot ražotāja instrukcijas un ugunsdrošības prasības (lietas 38. lapa). 2014. gada 15. decembrī /Nosaukums G/dūmvadu tīrītājs /pers. N/ veica

Ēkas dūmvadu kanālu pārbaudi un tīrīšanu, par ko sastādīts akts Nr. 73061 par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli (lietas 36. lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka norādītie dokumenti apliecina, ka Ēkā ir uzstādīts cietā kurināmā apkures katls un ka to var ekspluatēt, ņemot

vērā katla tehnisko stāvokli. Tomēr minētie dokumenti neapliecina, ka apkures katla uzstādīšana notikusi, ievērojot normatīvo aktu prasības.

Atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam

lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (spēkā līdz 2014. gada 1. oktobrim)

40. punktu attiecīgo sadales tīklu īpašnieks izsniedz tehniskos noteikumus inženiertīklu pievada un iekšējo inženiertīklu izbūves, rekonstrukcijas vai

renovācijas ierosinātājam (turpmāk – inženiertīklu izbūves ierosinātājs): 1) inženiertīklu pievada izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai; 2) iekšējo

inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai, ja tas noteikts normatīvajā aktā.

Minēto noteikumu 40.9 punkts noteica, ka inženiertīklu izbūves ierosinātājs vienojas ar attiecīgajā jomā sertificētu personu vai būvkomersantu

reģistrā reģistrētu personu par tehniskās shēmas izstrādi (trijos eksemplāros) saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar

40.11 punktu projektētājs saskaņo tehnisko shēmu ar inženiertīklu izbūves ierosinātāju, ēkas apsaimniekotāju, attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku un

ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas.

No norādītajām tiesību normām secināms, ka pirms apkures katla uzstādīšanas bija nepieciešams iztrādāt tehnisko shēmu.

Atzinumā norādīts, ka Būvvaldē nav reģistrēta būvniecības dokumentācija cietā kurināmā apkures katla uzstādīšanai, kā arī pieteicēja kopš

2013. gada nav iesniegusi Būvvaldes pieprasītos dokumentus. Uz apstākli, ka apkures katls ir uzstādīts patvaļīgi, norāda arī /Nosaukums B/2015. gada

23. februāra iesniegumā (lietas 43. lapa). Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve apstiprināja, ka pieteicējas rīcībā nav dokumentu par apkures katla

uzstādīšanu.

Ievērojot minēto, pieteicēja ne Būvvladei, ne tiesai nevarēja iesniegt vai uzrādīt dokumentus, kas apstiprina apkures katla uzstādīšanu normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu Būvvaldes secinājumu, ka apkures katls uzstādīts patvaļīgi un Atzinuma 4. sadaļas 1. punktā

pieteicējai pamatoti uzdots nekavējoties pārtraukt patvaļīgi uzstādītā cietā kurināmā katla ekspluatāciju.

[8] Pieteicēja norāda, ka Būvvalde, veicot Ēkas apsekošanu 2015. gada 19. februārī, nepamatoti nav pieaicinājusi pieteicējas pārstāvi, kā rezultātā

nav noskaidroti visi būtiskie apstākļi un nav ņemts vērā pieteicējas viedoklis. Izskatāmajā lietā pieteicējas mērķis ir panākt, lai Būvvalde veic atkārtotu

ēkas apsekošanu, dokumentu izvērtēšanu un sniedz atbildi par Ēkas tehnisko stāvokli un vai to ir iespējams ekspluatēt.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta piekto daļu būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības

apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību

normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu.

Atzinumā norādīts, ka Ēkas apsekošana veikta īpašnieka pārstāvja /pers. O/ un nomieka /Nosaukums B/klātbūtnē. Pieteicēja nav norādījusi

iebildumus par /pers. O/ piedalīšanos apsekošanā un par tās tiesībām pārstāvēt pieteicēju. Turklāt Lēmumā pamatoti norādīts, ka atbilstoši Būvniecības

likuma 21. panta piektajai daļai, fiziskām un juridiskām personām piederošo būvju apsekošanā nav obligāta to īpašnieku piedalīšanās.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Būvvaldes būvinspektors, veicot apsekošanu, ir ievērojis normatīvo aktu prasības. Savukārt pieteicējas

arguments, ka Būvvalde nav noskaidrojusi pieteicējas viedokli nav pamatots, jo pieteicēja ne apstrīdēšanas iesniegumā, ne pieteikumā nav norādījusi uz

tādiem lietas apstākļiem, kas liecinātu, ka personas, kuras piedalījās apsekošanā sniegušas nepatiesu vai maldīgu informāciju.

Pieteicēja norāda, ka Būvvalde ir uzklausījusi un ņēmusi vērā tikai iesnieguma iesniedzēja /Nosaukums B/ viedokli, kura, iespējams, ir sniegusi

sagrozītu informāciju vai arī nav izpaudusi pilnīgu informāciju, kas Būvvaldei jautājuma izskatīšanā būtu bijis jāzina un jāņem vērā. Pieteicējas ieskatā

Būvvaldei bija jāpieprasa inventarizācijas lieta, /Nosaukums B/izsniegtās apliecinājuma kartes un citi dokumenti, kas attiecas uz konkrēto nekustamo

īpašumu, jāpiesaista citu iestāžu speciālisti, lai veiktu pārbaudi, vai arī citās telpās nav veiktas kādas izmaiņas (pārbūve) un vai šāda būvniecība atbilst

normatīvo aktu prasībām.

Tiesa norādītos iebildumus atzīst par nepamatotiem, turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Būvniecības likuma 21. panta sestā daļa noteic, ka būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo

apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto

būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei.

/Nosaukums B/2015. gada 13. februārī vērsās Būvvaldē ar iesniegumu veikt telpu apsekošanu pēc ugunsgrēka. Tātad iesniedzējas mērķis bija

noskaidrot, vai /Nosaukums B/nomātās telpas var ekspluatēt pēc ugunsgrēka, nevis veikt visas Ēkas apsekošanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu.

Atzinumā norādīts, ka vizuāli apsekojot Ēku, konstatēts, ka trešajā stāvā ir noticis ugunsgrēks, kura rezultātā ir atsegtas un bojātas starpstāvu

konstrukcijas starp trešo un ceturto stāvu. Blakus esošajās dušas telpās bojāta apdare un nokritusi iekārto griestu konstrukcija. Visvairāk no ugunsgrēka

cietusi pārseguma konstrukcijas sija blakus skurstenim. Uz trešā stāva pārseguma samesti būvgruži, radot koncentrētu papildus slodzi. Atzinuma

4. sadaļas 2.3. punktā norādīts, ka ugunsgrēkā skarto zonu varēs atsāktu ekspluatēt pēc tehniskā projekta saskaņošanas Būvvaldē un būvdarbu

veikšanas, saskaņā ar ekspertu norādījumiem. (lietas 19.-20.lapa).

/Nosaukums E/būveksperta /pers. L/ 2015. gada 20. februāra būves ekspertīzes atzinumā norādīts, ka Ēkas trešā un ceturtā stāva telpu grupu,

kurās konstatēts ugunsgrēks un atzinumā minētie bojājumi, ekspluatācija nav pieļaujama. Lai novērstu konstatētos defektus nepieciešams pastiprināt

bojāto siju ar tērauda uzlikām visā tās garumā, jāatjauno grīda un jāizvāc būvgruži, lai mazinātu mitrumu un pārsegumu noslodzi; nepieciešams samazināt

mitrumu telpās (zem 60 %) un koka konstrukcijās (zem 20 %) (lietas 49.-51.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka Būvvaldes inspektors veica apsekošanu iesniegumā ietvertā lūguma robežās, proti, apsekot ugunsgrēka skartās

telpas un sniegt atzinumu par tiesībām tās ekspluatēt. Turklāt Atzinumā nav iekļauts aizliegums ekspluatēt Ēku, bet ir tikai informatīva norāde uz

nepieciešamību saskaņot tehnisko projekto pirms būvdarbu veikšanas.

Pieteicēja nav norādījusi uz tādiem apstākļiem vai dokumentiem, no kuriem būtu pamats secināt, ka apsekošana veikta neatbilstoši normatīvo aktu

prasībām. Pieteicēja nav vērsusies Būvvaldē ar lūgumu veikt visas Ēkas apsekošanu, nav norādījusi uz pieteicējai zināmiem faktiem par Ēkā veiktajām

pārbūvēm. Pieteicējai, kā Ēkas īpašniecei, ir visas iespējas apsekot savu īpašumu un konstatēt faktus (piemēram, par patvaļīgi pārbūvētām telpām u.tml.),

kurus nepieciešams pārbaudīt vai novērtēt. Izskatāmajā gadījumā tieši pieteicēja nav rīkojusies pietiekami aktīvi, lai panāktu savām interesēm atbilstošu

apsekošanas rezultātu. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas iebildums, ka Būvvalde pavirši apsekoja Ēku un nav izvērtējusi visus būtiskos lietas apstākļus.

[9] Attiecībā uz pieteikumā norādīto, ka Būvvlade nepamatoti atsaukusies uz /Nosaukums B/ iesniegto /Nosaukums D/ 2015. gada 12. februāra

ugunsgrēku tehniskā eksperta izziņu Nr. 15-006i, kura nav parakstīta, kā arī /Nosaukums C/bijušā pārvaldnieka /pers. J/ paskaidrojumu, tiesa norāda.

Izskatāmajā gadījumā minētajiem dokumentiem nav izšķirošas nozīmes, jo tie neapliecina lietā būtiskus faktus. Proti, ugunsgrēku tehniskā eksperta

izziņā norādīti eksperta secinājumi par ugunsgrēka izcelšanās iemeslu, kam konkrētajā gadījumā nav būtiskas nozīmes, jo izskatāmās lietas priekšmets

nav konstatēt ugunsgrēka iemeslu. Atzinumā ir konstatēti ugunsgrēka radītie Ēkas bojājumi un šādu faktu noskaidrošanai nav būtiskas nozīmes tam, kāds

bija ugunsgrēka cēlonis.

Savukārt fakts, ka apkures katls ir uzstādīts patvaļīgi, apstiprinās ar sprieduma [7] punktā norādītajiem lietas materiāliem.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmās lietas būtiskie apstākļi pierādīti ar pieļaujamiem pierādījumiem un apstāklis, ka lietas materiālos atrodas

dokuments, kurš nav parakstīts vai /Nosaukums C/bijušā darbinieka paskaidrojums, nenozīmē, ka Būvvalde secinājumus pamatojusi ar spēkā neesošiem

dokumentiem.

[10] Izvērtējot pieteicējas norādītos un atbildētāja Lēmumā konstatētos lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti konstatējis, ka apkures

katls uzstādīts patvaļīgi. Administratīvās rajona tiesas vērtējumā minētā apkures katla uzstādīšana un ekspluatācija ir atzīstama par patvaļīgo būvniecību.

Tādējādi atbildētājs pamatoti Atzinuma 4.1. punktā uzdeva pārtraukt tā ekpluatāciju.

Savukārt pieteicēja nav norādījusi uz tādiem lietas apstākļiem vai faktiem, no kuriem būtu pamats secināt, ka Ēkas apsekošana veikta pavirši un

nav noskaidroti visi būtiskie lietas apstākļi, kuriem ir nozīme pareizā lietas izlemšanā. Tieši pieteicējas interesēs ir sniegt informāciju par tās īpašumā esošo

Ēku un tajā veiktajiem būvniecības darbiem, kuru konstatēšanu un izvērtēšanu pieteicēja vēlas panākt.

Tiesa vērš uzmanību, ka pieteicējai ir tiesības vērsties Būvvaldē ar iesniegumu par Ēkas apsekošanu, norādot uz apstākļiem, kurus nepieciešams

pārbaudīt un sniegt atzinumu. Līdz ar to Administratīvajai rajona tiesai nav tiesiska un faktiska pamata noteikt atbildētājam pienākumu izdot administratīvo

aktu, kādu to vēlas pieteicēja, un pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291. pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /Nosaukums A/pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2015. gada 28. augusta lēmuma Nr. DA-15-4754-nd

atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas būvvaldes 2015. gada 23. marta atzinuma Nr. BV-15-769-atz 4. sadaļas 1. punkts un pienākuma

uzlikšanu izdot jaunu administratīvo aktu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D. Lubāne