Court partially allowed appeal on debt collection costs but dismissed claim to remove negative credit registry entry.

Lietas arhīva Nr. CA-1441-20/22

ECLI:LV:RAT:2020:1202.C30512819.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 2.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

apspriedes priekšsēdētāja tiesnese Inese Grauda,

tiesneši Uldis Danga un Ilze Ošiņa

izskatīja rakstveida procesā Brīvības bulvārī 34, Rīgā civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “GelvoraSergel” par nepamatotu ziņu iekļaušanu Latvijas

Bankas Kredītu reģistrā un SIA “GelvoraSergel” pretprasībā pret /pers. A/ par aizdevuma, procentu, līgumsoda un parāda ārpustiesas atgūšanas

izdevumu piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 10.februāra spriedumu.

A p r a k s t o š ā

[1] 2019.gada 8.februārī prasītājs /pers. A/ cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju SIA “GELVORA”,

šobrīd, pēc nosaukuma maiņas, SIA “GelvoraSergel” par nepamatotu ziņu iekļaušanu Latvijas Bankas Kredītu reģistrā.

[1.1] Atbildētājs ir iekļāvis Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ziņas par prasītāju, norādot, ka prasītāja saistību faktiskais atlikums 2015.gada

31.decembrī ir 294,22 EUR, vispārējo ziņu identifikators /numurs/.

2017.gada 5.maijā prasītājs vērsās Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, lūdzot anulēt atbildētāja Kredītu reģistrā iekļautās nepatiesās ziņas par

prasītāju. 2017.gada 30.maija atbildē Nr./numurs/ ir norādīts, ka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par prasītāju ir komercdarbības klienta saistības, kuras

izveidojušās prasījuma tiesību pārņemšanas ceļā. Komercsabiedrība paskaidroja, ka attiecīgās Kredītu reģistrā iekļautās ziņas izriet no 2007.gada

21.jūlijā starp prasītāju un SIA “INSERVISS GROUP” noslēgtā aizdevuma līguma Nr.21070701R3. SIA “INSERVISS GROUP” no minētā līguma

izrietošās prasījuma tiesības 2011.gada 8.martā nodevusi Zviedrijā reģistrētajam uzņēmumam KREDIT AB Marginalen, kurš 2012.gada 23.aprīlī ticis

pievienots citam Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam Marginalen Bank Bankaktiebolag.

[1.2] Šo kredītu prasītājs ir beidzis maksāt 2011.gada 21.janvārī. Kredītu prasītājs nomaksāja pusotru gadu ātrāk par līgumā noteikto

beigu termiņu – 2012.gada 21.jūlijs. Kredīts ir nomaksāts gandrīz divus mēnešus pirms 2011.gada 8.marta cesijas līguma noslēgšanas un desmit mēnešus

pirms līgums stājās spēkā 2011.gada 9.decembrī.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 127., 128.pantu, lūdz izņemt prasītāju no Latvijas Bankas Kredītu reģistra parādnieku saraksta un

piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

[2] 2019.gada 23.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst.

[2.1] Saskaņā ar 2011.gada 8.martā noslēgto cesijas līgumu un 2011.gada 21.novembra grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma SIA

“INSERVISS GROUP” savas prasījuma tiesības, kas izriet no 2007.gada 21.jūlija aizdevuma līguma Nr./numurs/, cedēja (nodeva) KREDIT AB

Marginalen.

2012.gada 23.aprīlī KREDIT AB Marginalen tika pievienots Marginalen Bank Bankaktiebolag. Līdz ar to, sākot ar 2012.gada 23.aprīli,

Marginalen Bank Bankaktiebolag kļuva par prasītāja kreditoru.

2015.gada 7.oktobrī, noslēdzot cesijas līgumu, Marginalen Bank Bankaktiebolag cedēja (nodeva) savas prasījuma tiesības, kas izriet no

aizdevuma līguma, atbildētājam, kas ir kļuvis par prasītāja jauno kreditoru.

[2.2] Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu prasītājam tika piešķirts naudas aizdevums 2163 Ls jeb 3077,67 EUR, ar ikmēneša procentu

likmi – 1,9% no neatmaksāto naudas līdzekļu summas, kopā 60 mēnešu laikā, t.i., līdz 2012.gada 21.jūlijam atmaksājot 3643,51 Ls jeb 5184,25 EUR,

kā arī par līgumsaistību nepienācīgu izpildi paredzēts līgumsods 0,5% apmērā no kavētā maksājuma summas par katru kavēto maksājuma dienu.

Pamatojoties uz Kredītu reģistra noteikumu 20., 163. un 169.punktu un ņemot vērā to, ka prasītāja kavēto maksājumu summa pārsniedza

150 EUR, atbildētājs 2015.gada 19.oktobrī iekļāva reģistrā ziņas par prasītāja parādsaistībām (vispārīgo ziņu identifikators/numurs/), savukārt

2015.gada 8.decembrī reģistrā tika iekļautas ziņas par attiecīgo prasītāja saistību pārkāpumu, kā pārkāpuma datumu norādot 2015.gada 7.oktobri un kā

pārkāpuma ziņošanas sākuma datumu norādot 2015.gada 7.decembri.

Apstāklis, ka prasītājs nepiekrīt tam, ka viņam ir no aizdevuma līguma izrietošas neizpildītas parāda saistības, nenozīmē to, ka šādas

saistības ir spēkā neesošas, turklāt prasītāja no aizdevuma līguma izrietošo saistību apmērs joprojām pārsniedz Kredīta reģistra noteikumos noteikto 150

EUR apmēru.

Atbildētājs uzskata, ka atbildētājs ir rīkojies atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pamatoti iekļāva ziņas par prasītāju un viņa saistību

pārkāpumu reģistrā.

[2.3] Atbildētājs nepiekrīt prasītāja viedoklim, ka ziņas no reģistra būtu dzēšamas, jo prasītājs nav pienācīgi izpildījis saistības, kas izriet no

aizdevuma līguma.

Ņemot vērā minēto, lūdz prasītāja iesniegto prasību noraidīt.

[3] 2019.gada 13.maijā atbildētājs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēla pretprasību pret prasītāju par aizdevuma, procentu,

līgumsoda un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu piedziņu.

[3.1] 2007.gada 21.jūlijā prasītājs un SIA “INSERVISS GROUP” noslēdza aizdevuma līgumu Nr./numurs/.

Saskaņā ar cesijas līgumu atbildētājs kļuva par prasītāja jauno kreditoru ar tiesībām pieprasīt no prasītāja līgumā noteikto saistību izpildi

pilnā apmērā.

[3.2] Saskaņā ar līgumā pielīgto maksājumu kārtību prasītājam bija pienākums līdz 2012.gada 21.jūlijam veikt atlikušā aizdevuma galvenā

parāda un procentu par aizdevuma lietošanu samaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Prasītājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, tādēļ

2012.gada 22.jūlijā ir iestājies prasītāja nokavējums.

Tādēļ atbildētājs pieprasa no prasītāja nesamaksāto aizdevuma summu 294,22 EUR un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 17 EUR,

kopā 311,22 EUR.

Atbildētājs, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 1,90% mēnesī no neatmaksātā galvenā parāda, aprēķina un pieprasa no prasītāja

nesamaksātos līgumiskos procentus 294,22 EUR (pielīgtie procenti par periodu no 2007.gada 21.jūlija līdz 2012.gada 21.jūlijam 2106,58 EUR jeb

1480,51 Ls – samaksātie procenti 1038,33 EUR + aprēķinātie procenti par periodu no aizdevuma atmaksas grafika beigām 2012.gada 22.jūlija

(nokavējuma sākuma datums) līdz aprēķina sagatavošanas dienai 2019.gada 10.maijs (2483 dienas), ko atbildētājs saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu

aprobežo un samazina līdz galvenā parāda apmēram).

Prasītāja nokavējuma sekas, pamatojoties uz līguma noteikumiem, paredz atbildētāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no prasītāja līgumsodu

0,5% apmērā no neapmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu. Atbildētājs aprobežo līgumsoda pieaugumu 10% apmērā no nesamaksātā

galvenā parāda 294,22 EUR un no prasītāja pieprasa nesamaksāto līgumsodu 29,42 EUR.

Atbildētājs uzskata, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam apmierināms lūgums noteikt atbildētāja tiesības saņemt likumiskos 6%

gadā no neapmaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Pamatojoties uz minēto, atbildētājs lūdz piedzīt no prasītāja atbildētāja labā galveno parādu 311,22 EUR, t.sk. parāda ārpustiesas

atgūšanas izdevumus 17 EUR, līgumiskos procentus 294,22 EUR, līgumsodu 29,42 EUR un tiesas izdevumus: valsts nodevu 95,23 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, kopā 733,39 EUR, kā arī noteikt atbildētāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no neapmaksātās parāda

summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēgums dienai).

[4] 2019.gada 12.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika saņemti prasītāja paskaidrojumi, kuros prasītājs pretprasību

neatzīst.

[4.1] SIA “INSERVISS GROUP” aizdevuma līguma Nr.21070701R3 saistības ir izbeigušās 2011.gada 9.decembrī, tās nav cedētas,

pārdotas. To apliecina Latvijas Bankas pārskats par personas saistībām Nr.10.4-14.2/2016/822.

Atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas apliecinātu, ka prasītājs ir parādā atbildētājam. Pievienotie dokumenti apliecina tikai to,

ka atbildētājs ir nopircis no SIA “INSERVISS GROUP” kredīta saistības, nevis prasītāja saistības, kuras ir izbeigušās 2011.gada 9.decembrī. Viss

pretprasības pieteikumā aprakstītais neatbilst īstenībai. Prasības summa atbilst prasībai, kuru Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļā iesniedza

pieteicējs MARGINALEN BANK BANKAKTIEBOLAG par kopējo summu 702,96 EUR. Prasība tiesā tika noraidīta, pamatojoties uz iesniegtajiem

pierādījumiem, maksājumu uzdevumiem.

[4.2] SIA “INSERVISS GROUP” aizdevuma līgumam Nr.21070701R3 ir divi kreditori. No 2007.gada 21.jūlija līdz 2011.gada

9.decembrim kredīta saistības piederēja SIA “INSERVISS GROUP”. Aizdevuma portfeļa nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas datums ir

2011.gada 9.decembris. Viss, kas notika no 2007.gada 21.jūlija līdz 2011.gada 9.decembrim, neattiecas uz atbildētāju, jo viņš nebija šo kredīta saistību

īpašnieks. Atbildētājs kļuva par īpašnieku parādsaistībām no 2011.gada 9.decembra.

[4.3] Atbilstoši līguma vispārējiem noteikumiem visi šajā līgumā noteiktie maksājumi tiek veikti saskaņā ar maksājuma kārtības grafiku.

Sastādītais grafiks ir nomaksāts pilnībā un salīdzināts, ka visi maksājumi ir ienākuši. Nekādi maksājuma kārtības grafika papildinājumi vai izmaiņas nav ne

prasītāja, ne atbildētāja rīcībā. Lai prasītu no prasītāja nesamaksātos līgumiskos procentus 294,22 EUR, ir jābūt pārkāpumam maksāšanas grafikā. Šādi

dokumenti tiesai nav iesniegti. Prasītāja ieskatā tiesai ir iesniegts viltots maksājumu pārskats.

[5] 2019.gada 3.septembrī atbildētājs iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atsauksmi par prasītāja paskaidrojumiem, kurā

paskaidro, ka iesniegtais parāda aprēķins atspoguļo visus saņemtos maksājumus, kas veikti 2007.gada 21.jūlija aizdevuma līguma Nr./numurs/ saistību

izpildei. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam prasītājs nav pierādījis, ka būtu samaksājis vairāk nekā norādīts parāda aprēķinā. Civillikuma 1753., 1756.,

1764.pants paredz pienākumu prasītājam maksāt procentus, bet atbildētājam ir tiesības tos saņemt. Attiecībā uz citiem prasītāja iebildumiem atbildētājs ir

jau sniedzis paskaidrojumus.

[6] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 10.februāra spriedumu prasība tika noraidīta un pretprasība tika

apmierināta daļēji; no prasītāja atbildētāja labā tika piedzīts pamatparāds 294,22 EUR, parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumi 17 EUR, līgumiskie

procenti 294,22 EUR, valsts nodeva 90,82 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR, kopā 699,56 EUR; pretprasība daļā par līgumsoda

29,42 EUR piedziņu tika noraidīta; atbildētājam tika noteiktas tiesības saņemt no prasītāja likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas 294,22 EUR

par laiku līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

[6.1] Pirmās instances tiesa noskaidroja, ka 2007.gada 21.jūlijā prasītāja un SIA “INSERVISS GROUP” starpā tika noslēgts aizdevuma līgums

Nr.21070701R3, saskaņā ar kuru prasītājam tika piešķirts naudas aizdevums 2163 Ls jeb 3077,67 EUR ar ikmēneša procentu likmi – 1,9% no

neatmaksāto naudas līdzekļu summas, ar termiņu uz 60 mēnešiem.

Ar 2011.gada 8.martā noslēgto cesijas līgumu un 2011.gada 21.novembra grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma SIA “INSERVISS

GROUP” savas prasījuma tiesības, kas izriet no 2007.gada 21.jūlija aizdevuma līguma, cedēja KREDIT AB Marginalen, kurš 2015.gada 7.oktobrī,

noslēdzot cesijas līgumu, savas prasījuma tiesības, kas izriet no aizdevuma līguma, cedēja atbildētājam.

Pamatojoties uz Kredītu reģistra noteikumu 20., 163. un 169.punktu, atbildētājs 2015.gada 19.oktobrī iekļāva reģistrā ziņas par prasītāja

parādsaistībām (vispārīgo ziņu identifikators /numurs/), savukārt 2015.gada 8.decembrī reģistrā tika iekļautas ziņas par attiecīgo prasītāja saistību

pārkāpumu, kā pārkāpuma datumu norādot 2015.gada 7.oktobri un kā pārkāpuma ziņošanas sākuma datumu norādot 2015.gada 7.decembri.

Prasītājs lūdz atzīt viņa iekļaušanu Latvijas Bankas Kredītu reģistrā kā nepamatotu un bez tiesiska pamata, savukārt atbildētājs, iesniedzot

pretprasību, norāda, ka prasītājs nav pilnībā norēķinājies ar kreditoru, lūdz piedzīt no prasītāja galveno parādu 311,22 EUR, t.sk. parāda ārpustiesas

atgūšanas izdevumus 17 EUR, līgumiskos procentus 294,22 EUR un līgumsodu 29,42 EUR.

[6.2] Atsaucoties uz Civillikuma 1934., 1935.pantu, pirmās instances tiesa norādīja, ka starp pusēm nepastāv strīds, ka ar 2007.gada

21.jūlija aizdevuma līgumu Nr./numurs/ prasītājam tika piešķirts naudas aizdevums 2163 LVL jeb 3077,67 EUR. Aizdevuma līguma pielikums Nr.1 ir

maksājumu kārtība. Atbilstoši aizdevuma līguma 2.3.punktam visi šajā līgumā noteiktie maksājumi tiek veikti saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku.

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa konstatēja, ka minētajā maksājumu kārtībā lietas otrajā lapaspusē iztrūkst ailes par plānotajiem ikmēneša

maksājumiem no 2010.gada janvāra līdz 2010.gada aprīlim, jo pēc 2009.gada 21.decembra seko nākamais maksājums 2010.gada 21.maijā. Līdz ar to

prasītājs, veicot maksājumus atbilstoši maksājumu kārtībai, veicis maksājumus par 56 mēnešiem.

Neskatoties uz to, ka kreditora vainas pēc maksājuma kārtībā ir ieviesusies kļūda, tiesa uzskatīja, ka aizdevuma līguma 1.punktā ir skaidri

noteikta darījumu dalībnieku griba, darījuma priekšmets, sastāvdaļas un forma. Līgums ir parakstīts bez iebildēm un līdz ar ko tas atzīstams par tiesīgi

noslēgtu un saistošu abām līgumslēdzējpusēm saskaņā ar Civillikuma 1431., 1587.pantu. Tāpat lietā nav strīda, ka līgums noslēgts, līdzējiem izteicot savu

gribu brīvi, proti, bez maldības, viltus vai spaidiem un ka darījuma tekstā lietoto vārdu nozīme nav divējādi saprotama. Minēto papildus apliecina tas, ka

lietā nav strīda, ka atbildētājs ir aizdevis naudas summu 2163 Ls, kas atbilst 3077,67 EUR, bet prasītājs ir atmaksājis aizdevumu 2783,45 EUR.

Līdz ar to, neskatoties uz kreditora pieļauto kļūdu maksājuma grafikā, aizņēmējam ir pienākums saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā, līdz ar to pretprasība par aizdevuma līguma galvenā parāda 294,22 EUR piedziņu ir pilnībā pamatota un apmierināma.

[6.3] Tiesa ņēma vērā, ka ar lietas materiāliem pievienotajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka aizdevējs, kā arī cesionārs un atbildētājs

vairākkārtīgi brīdinājuši prasītāju par parāda esamību.

Līdz ar to prasītāja prasība par viņa iekļaušanu Latvijas Bankas Kredītu reģistrā atzīt kā nepamatotu un bez tiesiska pamata un izslēgt no šī

saraksta ir nepamatota un noraidāma, jo prasītājs nav pilnībā nokārtojis savas saistības, kas izriet no 2007.gada 21.jūlijā noslēgtā aizdevuma līguma

Nr.21070701R3, kā arī atzīstams, ka atbildētājs atbilstoši Kredītu reģistra noteikumiem pamatoti iekļāva reģistrā ziņas par prasītāja parādsaistībām.

[6.4] Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantam un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi

par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktam, tā kā atbildētājs ir licencēts parādu atgūšanas

pakalpojumu sniedzējs, tam ir tiesības saņemt parāda atgūšanas izdevumus. Līdz ar to 17 EUR ir piedzenami no prasītāja kā parāda atgūšanas izdevumi.

[6.5] Atsaucoties uz Civillikuma 1753., 1756.pantu, tiesa norādīja, ka aizdevuma līgumā pielīgto lietošanas procentu maksāšanas

pienākumu noteic līguma 1.punkts, paredzot, ka no neatmaksāto līdzekļu summas maksājami procenti 1,900 procentu apmērā.

Atbildētājs aprēķinājis līgumā pielīgtos procentus par aizdevuma lietošanu par periodu no 2007.gada 21.jūlija līdz 2019.gada 10.maijam

2106,58 EUR apmērā, bet lūdz līgumiskos procentus piedzīt pamatparāda apmērā, t.i. 294,22 EUR apmērā, kas tiesas ieskatā ir pamatoti un

apmierināmi.

[6.6] Saskaņā ar aizdevuma līguma 5.1.punktu, ņemot vērā, ka nokavējums maksājuma saistībā iestājies maksājuma grafikā kreditora

pieļautās kļūdas dēļ, tiesa atzina, ka nav pamats piemērot Civillikuma 1716.pantu un piedzīt no prasītāja līgumsodu 29,34 EUR par samaksas

nokavējumu.

[6.7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu atbildētājam ir nosakāmas tiesības saņemt no prasītāja likumiskos sešus procentus

gadā no pamatparāda pamatsummas par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[7] 2020.gada 29.februārī prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 10.februāra

spriedumu, norādot, ka pārsūdz to pilnā apjomā.

[7.1] Pārsūdzētais spriedums ir kļūdains, jo sprieduma aprakstošajā daļā tiesa nav sniegusi pilnīgu informāciju par 2016.gada 29.februāra pārskatu

par personas saistībām Nr.10.4-14.2/2016/822, atbilstoši kurai SIA “INSERVISS GROUP” ir sniedzis ziņas, ka prasītāja saistības ir izbeigušās.

Pamatojoties uz Civillikuma 1585. un 1586.pantu, prasītājs uzskata, ka atbildētājam nav tiesību pieprasīt procentus, ja saistība izpildīta pirms

termiņa.

[7.2] Pārsūdzētais spriedums ir kļūdains, jo sprieduma aprakstošajā daļā tiesa ir pamatojusies uz Latvijas Bankas 2018.gada 18.janvāra noteikumu

Nr.160 “Kredītu reģistra noteikumi” 20., 163., 169.pantu, bet atbildētājs iekļāva prasītāju Kredītu reģistrā 2015.gada 19.oktobrī. Kredīts ir ņemts

2007.gadā un attiecībā uz to darbojās Latvijas Bankas 2012.gada 13.septembra noteikumi Nr.93 “Kredītu reģistra noteikumi”, nevis Latvijas Bankas

2018.gada 18.janvāra noteikumu Nr.160 “Kredītu reģistra noteikumi” 20., 163., 169.pants, kas ir labvēlīgi atbildētājam. Ņemot vērā, ka SIA

“INSERVISS GROUP” ir likvidēts 2014.gada 24.janvārī, saskaņā ar Kredītu reģistra likuma 24.panta trešo daļu atbildētājs nav tiesīgs veikt izmaiņas

vēsturiskajās ziņās jeb izpildītajās saistībās.

Atbildētājs, veicot ierakstu Kredīta reģistrā, ir apzināti sniedzis viltus ziņas, ierakstot klienta saistību apjomu 3077,67 EUR, kas ir pretrunā

aizdevuma līgumam. Lietā ir Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 12.decembra lēmums lietā Nr.3-12/0575 par tiesvedības

izbeigšanu. Neskatoties uz prasītāja iebildumiem, atbildētājs iekļāva prasītāju Kredītu reģistrā. Atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, kas

apliecinātu, ka prasītājs ir atbildētājam parādā. Pamatojoties uz Civillikuma 1838.pantu, pierādījumi ir kvīts, konta izdruka. Civillikuma 1806.panta trešā

daļa dod tiesības pieprasīt no cesionāra pierādījumus.

[7.3] Tiesas spriedums ir kļūdains, jo tiesa ir nepareizi novērtējusi pierādījumus, kurus prasītājs iesniedza tiesai 2019.gada 7.jūnijā, sniedzot

paskaidrojumus par pretprasību: viltoto maksājuma grafiku un divas atbildes uz prasītāja iesniegumu 2012.gada 19.jūlijā un 2012.gada 27.augustā.

Sprieduma aprakstošajā daļā šie pierādījumi nav pieminēti un tiesa uz tiem nav balstījusies vispār. Maksāšanas grafiks ir sastādīts 56 mēnešiem, bet

maksājumu vēsturē maksāšanas grafikā ir 60 mēneši, pierakstīti četri iztrūkstošie mēneši, t.i., 2010.gada janvāris, februāris, marts, aprīlis.

Prasītājs nezina, kāpēc SIA “INSERVISS GROUP” sastādīja tādu maksāšanas grafiku 56 mēnešiem, nevis 60 mēnešiem, bet prasītāja vainas tur

nav. Kredīta devējs SIA “INSERVISS GROUP” tika likvidēts un, izbeidzot pastāvēt, prasītājam nav prasījis atgriezt šo iztrūkstošo naudas summu. Līdz

ar to ir iestājies noilgums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu.

Maksājumu vēsturē ir redzams, ka ir veiktas izmaiņas pamatsummā, samazinot to no 2023,80 Ls līdz 1956,22 Ls. Prasītājam ir piešķirta

aizdevumu lietošanas procentu atlaide, jo prasītājs ir veicis aizdevumu atmaksas maksājumus lielākā apmērā nekā noteikts maksāšanas grafikā, samazinot

tos no 1480,51 Ls līdz 1038,33 Ls. Prasītāja samaksātā pamatsumma ir 2023,80 Ls un pārrēķinātie procenti 1038,33 Ls, kopā 3062,13 Ls. Noņemot

no pamatsummas līguma kontroles izdevumus 63 Ls, reāli pamatsummai pietrūkst 130,31 Ls, nevis 206,78 Ls.

Atbilstoši Civillikuma 1806.pantam cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības nekā bijušas cedentam un saskaņā ar Civillikuma 1807.pantu

parādnieka stāvoklis nevar pasliktināties.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 413.-415.pantu, lūdz pieņemt apelācijas sūdzību un noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē, piedzīt no atbildētāja

prasītāja labā visus tiesāšanās izdevumus.

[8] 2020.gada 28.maijā Rīgas apgabaltiesā tika saņemti atbildētāja paskaidrojumi par apelācijas sūdzību, kuros atbildētājs nepiekrīt apelācijas

sūdzības motīviem un uzskata tos par nepamatotiem, savukārt pārsūdzēto spriedumu par pareizu un tiesību normām atbilstošu.

[8.1] Apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi neatšķiras no prasītāja prasības pieteikumā un paskaidrojumos norādītā, par ko atbildētājs ir sniedzis

paskaidrojumus, pretprasības pieteikumu un atsauksmi. Atbildētājs pilnībā pievienojas spriedumā ietvertajai motivācijai, veiktajiem faktisko un tiesisko

apstākļu savstarpējam novērtējumam ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem. Līdz ar to atbildētājs neuzskata par lietderīgu atkārtoti paskaidrojumos

atreferēt visus apstākļus, uz kuru pamata ir taisīts atbildētājam labvēlīgs spriedums pretprasības apmierinātajā daļā.

[8.2] Atbildētājs nepiekrīt prasītāja apelācijas sūdzībā norādītajam viedoklim par noilguma iestāšanos saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu.

Pirmkārt, tiesa spriedumā ir atzinusi, ka aizdevējs, cesionārs un atbildētājs ir vairākkārtīgi brīdinājuši prasītāju par parāda esamību. Otrkārt, saskaņā ar

līguma noteikumiem aizdevuma atmaksas pēdējais termiņš ir noteikts līdz 2012.gada 21.jūlijam. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1896.pantam noilguma

tecējums skaitāms no 2012.gada 22.jūlija, kas līdz prasītāja norādītajam termiņam (2014.gada 24.janvāris) nevarēja notecēt. Treškārt, pēdējo

maksājumu parāda dzēšanai prasītājs ir veicis 2011.gada 21.janvārī, tādējādi atzīstot parādsaistības Civillikuma 1906.panta izpratnē. Ceturtkārt,

2012.gada 19.jūlijā un 2012.gada 27.augustā prasītājs ir saņēmis iepriekšējā kreditora pārstāvja sūtītās ierakstītās vēstules, kas ietver informāciju par

strīdus parādsaistību esamību un apmēru.

[9] Pamatojoties uz 2020.gada 5.jūnija likuma “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” 10.pantu, Civillietu tiesas kolēģija lietu izskata

rakstveida procesā, jo ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē. 2020.gada 31.jūlijā lietas dalībniekiem tika nosūtīts tiesas paziņojums par civillietas iztiesāšanu rakstveida procesā 2020.gada 2.decembrī, nosakot

termiņu līdz 2020.gada 2.novembrim papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai (lietas 138.-139.lapa).

2020.gada 4., 20., 23.novembrī un 2.decembrī Rīgas apgabaltiesā tika saņemti prasītāja papildu paskaidrojumi, kuros prasītājs papildus norāda uz

likuma “Par grāmatvedību” 1., 2.panta un Dokumentu juridiskā spēka likuma 1., 2.panta pārkāpumu.

Atbildētājs papildu paskaidrojumus vai citus procesuālos lūgumus neiesniedza.

M o t ī v u d a ļ a

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma, bet pretprasība daļā par aizdevuma,

procentu un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Kaut arī prasītāja iesniegtajā apelācijas sūdzībā ir norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, apelācijas sūdzība

satur tikai argumentus par sprieduma nepareizību daļā, ar kuru tika noraidīta prasība un apmierināta pretprasība, bet nesatur argumentus par sprieduma

nepareizību daļā, ar kuru noraidīta pretprasība, proti, par līgumsoda piedziņu. Valsts nodeva par prasītāja apelācijas sūdzību arī ir maksāta par strīda

summu, kurā neietilpst līgumsoda apmērs. Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru tika

noraidīta pretprasība daļā par līgumsoda piedziņu, ir stājies likumīgā spēkā, un izskata lietu sakarā ar prasītāja apelācijas sūdzību prasītāja prasībā un

atbildētāja pretprasības daļā par aizdevuma, procentu un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu piedziņu.

[12] Kā redzams no lietas materiāliem, 2007.gada 21.jūlijā starp SIA “INSERVISS GROUP” kā aizdevēju un prasītāju kā aizņēmēju tika noslēgts

aizdevuma līgums Nr./numurs/(lietas 7., 43., 84.lapa), saskaņā ar kura 1.punktu SIA “INSERVISS GROUP” izsniedza prasītājam aizdevumu 2163 Ls

jeb 3077,67 EUR uz 60 mēnešu termiņu ar ik mēneša procentu likmi 1,9% no neatmaksāto naudas līdzekļu summas. Atbilstoši līguma 2.3.punktam visi

šajā līgumā noteiktie maksājumi bija veicami saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku, kas ir līguma pielikums Nr.1 (lietas 8., 44., 85.lapa).

Saskaņā ar 2011.gada 8.marta cesijas līgumu un 2011.gada 21.novembra grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma (lietas 45.-59., 78.-

80.lapa) SIA “INSERVISS GROUP” savas prasījuma tiesības pret prasītāju, kas izriet no 2007.gada 21.jūlija aizdevuma līguma Nr./numurs/, cedēja

KREDIT AB Marginalen, kas 2012.gada 23.aprīlī tika pievienots Marginalen Bank Bankaktiebolag.

2014.gada 26.novembrī Marginalen Bank Bankaktiebolag iesniedza Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu pret prasītāju

par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 15.decembra lēmumu lietā

Nr./numurs/ (lietas 9., 81.lapa) tiesvedība lietā tika izbeigta sakarā ar prasītāja iesniegtajiem iebildumiem pret maksājuma saistības pamatotību.

Saskaņā ar 2015.gada 7.oktobra cesijas līgumu (lietas 60.-61.lapa) Marginalen Bank Bankaktiebolag savas prasījuma tiesības pret

prasītāju, kas izriet no 2007.gada 21.jūlija aizdevuma līguma Nr./numurs/, cedēja atbildētājam.

2015.gada 19.oktobrī atbildētājs iekļāva Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ziņas par prasītāju un prasītāja saistībām 294,22 EUR (vispārīgo

ziņu identifikators /numurs/), bet 2015.gada 8.decembrī ziņas par prasītāja saistību pārkāpumu, kā pārkāpuma datumu norādot 2015.gada 7.oktobri un

kā pārkāpuma ziņošanas sākuma datumu – 2015.gada 7.decembri, ko apstiprina lietas materiālos esošie Latvijas Bankas 2016.gada 29.februārī un

2019.gada 16.aprīlī izsniegtie pārskati par personas saistībām (lietas 10.-11., 32.-35., 88.-89.lapa).

[13] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu prasītāja apgalvojumu, ka no 2007.gada 21.jūlija aizdevuma līguma Nr./numurs/

izrietošās saistības prasītājs ir izpildījis pilnā apmērā.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs regulāri un pat pirms nolīgtā termiņa ir veicis maksājumu kārtības grafikā norādītos aizdevuma un procentu

maksājumus, kopumā līdz 2011.gada 1.decembrim samaksājot aizdevumu 1956,22 Ls un procentus 1038,33 Ls, ko apstiprina maksājumu kārtības

grafikā izdarītās atzīmes (lietas 8., 44., 85.lapa), prasītāja bankas konta pārskati (lietas 20.-27.lapa) un iepriekšējā kreditora pārstāvja SIA

“AIZDEVUMS.LV” sastādītais parāda summas aprēķins (lietas 87., 117., 156., 168.lapa).

No SIA “AIZDEVUMS.LV” 2012.gada 19.jūlija vēstules Nr.414/AIZD-2012 (lietas 98., 118.lapa) un 2012.gada 27.augusta vēstules

Nr./numurs/ (lietas 99., 119.lapa) prasītājam izriet, ka sākotnējais kreditors SIA “INSERVISS GROUP” sakarā ar prasītāja veiktajām priekšapmaksām

ir veicis lietošanas procentu pārrēķinu, samazinot tos no 1480,51 Ls līdz 1038,33 Ls, bet prasītāja kredītsaistību atlikums 2011.gada 1.decembrī, ko

nodeva sākotnējais kreditors SIA “INSERVISS GROUP”, bija aizdevuma pamatsumma 206,78 Ls jeb 294,22 EUR un procenti 39,30 Ls jeb 55,92

EUR.

Šāds prasītāja neizpildīto saistību apmērs ir norādīts arī SIA “AIZDEVUMS.LV” sastādītajā parāda summas aprēķinā (lietas 87., 117., 156.,

168.lapa).

[13.1] Kā redzams no maksājumu kārtības grafika, tajā ir ieviesusies kļūda, nenorādot 2010.gada janvārī, februārī, martā un aprīlī veicamos

maksājumus.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētais apstāklis neatbrīvo prasītāju no pienākuma izpildīt savas saistības.

Aizdevuma līguma 1.punktā ir skaidri noteikta darījumu dalībnieku griba, darījuma priekšmets, sastāvdaļas un forma, proti, ka prasītājam

tiek izsniegts aizdevums 2163 Ls jeb 3077,67 EUR uz 60 mēnešu termiņu ar ik mēneša procentu likmi 1,9% no neatmaksāto naudas līdzekļu summas.

Prasītāja apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti pirmās instances tiesas konstatētie fakti, ka līgums ir parakstīts bez iebildēm, līgums ir noslēgts,

līdzējiem izteicot savu gribu brīvi, proti, bez maldības, viltus vai spaidiem, un darījuma tekstā lietoto vārdu nozīme nav divējādi saprotama.

Tādējādi aizdevuma līgums atzīstams par tiesīgi noslēgtu un saistošu abām līgumslēdzējpusēm saskaņā ar Civillikuma 1431., 1587.pantu.

[13.2] Nav pamatota prasītāja norāde, ka atbilstoši Latvijas Bankas 2016.gada 29.februāra pārskatā par personas saistībām Nr./numurs/

iekļautajām SIA “INSERVISS GROUP” sniegtajām ziņām prasītāja saistības ir izbeigušās.

Kā redzams no lietas materiālos esošajiem Latvijas Bankas 2016.gada 29.februārī un 2019.gada 16.aprīlī izsniegtajiem pārskatiem par

personas saistībām (lietas 10.-11., 32.-35., 88.-89.lapa), 2011.gada 15.decembrī sākotnējais kreditors SIA “INSERVISS GROUP” ir sniedzis ziņas

par prasītāja saistību izbeigšanos 2011.gada 9.decembrī.

Minēto ziņu sniegšanas brīdī sākotnējais kreditors SIA “INSERVISS GROUP” ar 2011.gada 8.marta cesijas līgumu un 2011.gada

21.novembra grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma (lietas 45.-59., 78.-80.lapa) jau bija nodevis sava prasījuma tiesības pret prasītāju, tādējādi SIA

“INSERVISS GROUP”, sniedzot ziņas Latvijas Bankas Kredītu reģistram, ir pamatoti norādījis uz saistību izbeigšanos.

Apstāklis, ka atbilstoši Latvijas Bankas 2012.gada 13.septembra noteikumiem Nr.93 “Kredītu reģistra noteikumi” Kredītu reģistrā netika

norādīts klienta saistību izbeigšanās veids, proti, nododot prasījuma tiesības citai personai, nedod pamatu uzskatīt, ka prasītājam būtu izbeigušās saistības

pret jauno kreditoru. Turklāt atbilstoši Kredītu reģistra likuma 6.pantam reģistrā iekļautajām ziņām ir informatīvs raksturs, un tās nepierāda klienta un

klienta galvinieka saistību un to pārkāpumu esamību vai neesamību.

[13.3] Nav pamatots prasītāja apelācijas sūdzībā minētais arguments, ka ir iestājies noilgums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu sakarā ar to, ka

kredīta devējs SIA “INSERVISS GROUP”, izbeidzot pastāvēt, nav prasījis atgriezt iztrūkstošo naudas summu.

Atbilstoši Komerclikuma 406.pantam no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu

pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to

noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem, – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem – lai termiņš jau

būtu notecējis.

Noilguma pārtraukumu regulē Civillikuma 1902.-1906.pants, 1904.pantā paredzot, ka prasības celšana pārtrauc visas saistību tiesības noilgumu,

savukārt 1905.pantā – ka noilgumu pārtrauc atgādinājums parādniekam.

Kā spriedumā norādīts jau iepriekš, sākotnējais kreditors SIA “INSERVISS GROUP” ar 2011.gada 8.marta cesijas līgumu un 2011.gada

21.novembra grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma (lietas 45.-59., 78.-80.lapa) ir nodevis sava prasījuma tiesības pret prasītāju KREDIT AB

Marginalen.

Jaunā kreditora pārstāvis SIA “AIZDEVUMS.LV” atbilstoši Civillikuma 1905.pantam ir atgādinājis prasītājam par saistību izpildi uzreiz

pēc aizdevuma līguma termiņa izbeigšanās, kad saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu sāka tecēt noilgums, ko apstiprina lietas materiālos esošā SIA

“AIZDEVUMS.LV” 2012.gada 19.jūlija vēstule Nr./numurs/ (lietas 98., 118.lapa) un 2012.gada 27.augusta vēstule Nr./numurs/ (lietas 99., 119.lapa)

prasītājam.

Savukārt 2014.gada 26.novembrī kreditors iesniedza Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu pret prasītāju par saistības

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kas pārtrauc noilgumu saskaņā ar Civillikuma 1904.pantu. Ar Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas

2014.gada 15.decembra lēmumu tiesvedībā šajā lietā tika izbeigta sakarā ar prasītāja iesniegtajiem iebildumiem pret maksājuma saistības pamatotību,

kas liecina par strīda esamību, nevis saistību neesamību.

Pēc prasījuma tiesību pret prasītāju nodošanas atbildētājam ar 2015.gada 7.oktobra cesijas līgumu (lietas 60.-61.lapa), atbildētājs kā

jaunais kreditors atbilstoši Civillikuma 1905.pantam ir atgādinājis prasītājam par saistību izpildi, ko apstiprina lietas materiālos esošie atbildētāja

2016.gada 11.janvāra un 2018.gada 29.septembra atgādinājumi (lietas 66.-69.lapa).

Šādos apstākļos nav konstatējama Komerclikuma 406.pantā paredzētā noilguma iestāšanās.

[13.4] Nav pamatota prasītāja papildu paskaidrojumos esošā norāde uz likuma “Par grāmatvedību” 1., 2.panta un Dokumentu juridiskā spēka

likuma 1., 2.panta pārkāpumu.

Apstāklis, ka uz iepriekšējā kreditora pārstāvja SIA “AIZDEVUMS.LV” sastādītā parāda summas aprēķina (lietas 87., 117., 156., 168.lapa) nav

prasītāja paraksta, neliecina par aprēķina neatbilstību iepriekšminētajām tiesību normām. Aprēķins nav uzskatāms par maksājumu kārtības grafiku, kas ir

aizdevuma līguma pielikums un kuru būtu jāparaksta prasītājam, līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs būtu veicis maksāšanas grafika viltošanu.

[14] Ievērojot sprieduma 13.punktā konstatētos apstākļus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja prasība par nepamatotu ziņu

iekļaušanu Latvijas Bankas Kredītu reģistrā nav pamatota un ir noraidāma.

Tā kā prasītājs nav pierādījis savu no 2007.gada 21.jūlija aizdevuma līguma Nr./numurs/ izrietošo saistību 294,22 EUR izpildi, Civillietu

tiesas kolēģijas ieskatā ziņu par prasītāju, prasītāja saistībām 294,22 EUR un prasītāja saistību pārkāpumu iekļaušana Kredītu reģistrā 2015.gada

19.oktobrī un 8.decembrī ir pamatota un atbilstoša Kredīta reģistra likuma 11.panta pirmajai daļai un Latvijas Bankas 2012.gada 13.septembra

noteikumu Nr.93 “Kredītu reģistra noteikumi” 18., 22.pantam.

Apelācijas sūdzībā minētais arguments, ka pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā tiesa ir pamatojusies uz Latvijas Bankas

2018.gada 18.janvāra noteikumu Nr.160 “Kredītu reģistra noteikumi” 20., 163., 169.pantu, bet bija piemērojami Latvijas Bankas 2012.gada

13.septembra noteikumi Nr.93 “Kredītu reģistra noteikumi”, neliecina par pārsūdzētā sprieduma nepareizību. Norāde uz Latvijas Bankas 2018.gada

18.janvāra noteikumiem Nr.160 “Kredītu reģistra noteikumi” ir saistīta ar atbildētāja paskaidrojumu būtību, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta

ceturtajai daļai ir norādāma sprieduma aprakstošajā daļā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa

vadījusies, norāda motīvu daļā. Pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā pirmās instances tiesa ir vispārīgi atsaukusies uz Latvijas Bankas noteikumiem,

nenorādot tieši pēc kuriem Latvijas Bankas noteikumiem vadījusies, taču tas nav novedis pie strīda nepareizas izšķiršanas.

[15] Savukārt atbildētāja pretprasība daļā par aizdevuma, procentu un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu piedziņu ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[15.1] Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1805.pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar

prasījumu, cedēt to savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tā kā prasītājs nav atdevis aizdevuma pamatsummu 206,78 Ls jeb 294,22 EUR sprieduma 13.punktā minēto apsvērumu dēļ, saskaņā ar

Civillikuma 1805., 1934., 1943.pantu ir pamatota atbildētāja kā cesionāra prasība piedzīt no prasītāja neatmaksāto aizdevuma daļu 294,22 EUR.

Nav pamatota norāde prasītāja apelācijas sūdzībā, ka no aizdevuma pamatsummas būtu noņemami līguma kontroles izdevumi 63 Ls, jo šādu

aizdevuma pamatsummas dzēšanas kārtību aizdevuma līguma noteikumi neparedz.

[15.2] Savukārt pretprasība daļā par procentu piedziņu Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā ir pamatota un apmierināma daļēji.

Atbilstoši Civillikuma 1946.panta pirmajai daļai procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Kā redzams no pretprasības pieteikuma, atbildētājs, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 1,90% mēnesī no neatmaksātā galvenā

parāda, aprēķina un pieprasa no prasītāja nesamaksātos līgumiskos procentus 294,22 EUR (pielīgtie procenti par periodu no 2007.gada 21.jūlija līdz

2012.gada 21.jūlijam 2106,58 EUR jeb 1480,51 Ls – samaksātie procenti 1038,33 EUR + aprēķinātie procenti par periodu no aizdevuma atmaksas

grafika beigām 2012.gada 22.jūlija (nokavējuma sākuma datums) līdz aprēķina sagatavošanas dienai 2019.gada 10.maijs (2483 dienas), ko atbildētājs

saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu aprobežo un samazina līdz galvenā parāda apmēram).

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētājs nepamatoti līgumisko procentu aprēķinā iekļāvis starpību starp pielīgtajiem procentiem par periodu

no 2007.gada 21.jūlija līdz 2012.gada 21.jūlijam 1480,51 Ls jeb 2106,58 EUR un samaksātajiem procentiem 1038,33 Ls jeb 1477,41 EUR. Kā

redzams no SIA “AIZDEVUMS.LV” 2012.gada 19.jūlija vēstules Nr./numurs/ (lietas 98., 118.lapa) un 2012.gada 27.augusta vēstules

Nr./numurs/(lietas 99., 119.lapa) prasītājam, uz kurām pamatoti norādīts prasītāja apelācijas sūdzībā, sākotnējais kreditors SIA “INSERVISS GROUP”

ir samazinājis lietošanas procentus no 1480,51 Ls līdz 1038,33 Ls un ar cesiju nodevis prasījuma tiesības pret prasītāju attiecībā par lietošanas

procentiem tikai 39,30 Ls jeb 55,92 EUR apmērā.

Tā kā atbilstoši Civillikuma 1806.pantam cesionārs neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam un saskaņā ar Civillikuma

1807.pantu parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties, Civillietu tiesas kolēģija atzīst atbildētāja kā cesionāra tiesības prasīt no prasītāja

lietošanas procentus tādā apmērā, kādā prasījuma tiesības nodeva sākotnējais kreditors SIA “INSERVISS GROUP”, proti, 39,30 Ls jeb 55,92 EUR.

Nav pamatota arī lietošanas procentu aprēķināšana par laiku no aizdevuma atmaksas grafika beigām 2012.gada 22.jūlija (nokavējuma sākuma

datums) līdz aprēķina sagatavošanas dienai 2019.gada 10.maijs (2483 dienas), jo atbilstoši aizdevuma līguma 1.punktam lietošanas procenti ir maksājami

par aizdevuma izmantošanu pielīgtajā 60 mēnešu termiņā, nevis par maksājumu nokavējumu.

Līguma 5.1.punktā puses bija vienojušās par līgumsoda samaksu nokavējuma gadījumā, par ko atbildētājs bija izvirzījis atbilstošu prasījumu savā

pretprasībā, taču ar spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu pretprasība daļā par līgumsoda piedziņu ir noraidīta.

Ievērojot minēto, no prasītāja atbildētāja labā ir piedzenami procenti 55,92 EUR, bet pretprasības daļā par procentu 238,30 EUR (294,22 EUR –

55,92 EUR) piedziņu apmierināšanai nav pamata.

[15.3] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu un noraidāmu atbildētāja pretprasību daļā par parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu

17 EUR piedziņu.

Kā redzams no pretprasības pieteikuma, atbildētājs šādu izdevumu atlīdzināšanas pienākumu ir pamatojis ar Parādu ārpustiesas atgūšanas

likuma 6.pantu un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

Minētās tiesību normas paredz parādnieka pienākumu atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda ārpustiesas

atgūšanas izdevumus un šādu izdevumu pieļaujamo apmēru, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv strīds par parāda esamību, sakarā ar ko abas puses ir vērsušās tiesā ar saviem prasījumiem, līdz

ar ko nav pamata minēto tiesību normu piemērošanai un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu 17 EUR piedziņai no prasītāja atbildētāja labā.

[15.4] Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja pretprasība daļā par aizdevuma 294,22 EUR un procentu 55,92 EUR piedziņu ir

pamatota un apmierināma, bet daļā par procentu 238,30 EUR un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu 17 EUR piedziņu nav pamatota un ir

noraidāma.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atbildētājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no prasītāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas 294,22 EUR.

[17] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no prasītāja atbildētāja labā piedzenami atbildētāja samaksātie tiesas izdevumi

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram: valsts nodeva par pretprasības pieteikumu 52,52 EUR (pretprasības apmierinātā daļa 350,14 EUR

x samaksātā valsts nodeva par pretprasības pieteikumu 95,23 EUR : pretprasības summa 634,86 EUR) (lietas 40.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 1,82 EUR (pretprasības apmierinātā daļa 350,14 EUR x samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR : pretprasības summa

634,86 EUR) (lietas 41.lapa), kopā 54,34 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli

noraidīto prasījumu apmēram – valsts nodeva par apelācijas sūdzību 38,30 EUR (pretprasības noraidītā daļa 255,30 EUR x samaksātā valsts nodeva

par apelācijas sūdzību daļā par pretprasību 90,82 EUR : strīda summa apelācijas instances tiesā 605,44 EUR) (lietas 127.lapa) un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 1,35 EUR (pretprasības noraidītā daļa 255,30 EUR x samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi apelācijas instances tiesā 3,20

EUR : strīda summa apelācijas instances tiesā 605,44 EUR) (lietas 121.lapa), kopā 39,65 EUR. Prasītājam radušies tiesas izdevumi, kas saistīti ar

prasības celšanu – valsts nodeva par prasības pieteikumu 70 EUR (lietas 6.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR (lietas 19.lapa) un

valsts nodeva par apelācijas sūdzību daļā par prasību 70 EUR (lietas 120.lapa), nav atlīdzināmi, jo prasība ir noraidīta.

[18] Atbilstoši Civilprocesa likuma 434.panta ceturtajai daļai, 204.¹pantam pusēm nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas

sprieduma labprātīgai izpildei.

[19] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi prasītāja iebildumus un lietas materiālos esošos pierādījumus par

procentu apmēru un kļūdījusies jautājumā par parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu piedziņu, bet pārējos lietas apstākļus ir izvērtējusi pareizi.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

/pers. A/ prasību pret SIA “GelvoraSergel” par nepamatotu ziņu iekļaušanu Latvijas Bankas Kredītu reģistrā – noraidīt.

SIA “GelvoraSergel” pretprasību pret /pers. A/ daļā par aizdevuma, procentu un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu piedziņu – apmierināt

daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA “GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, labā aizdevumu 294,22 EUR (divi

simti deviņdesmit četri euro divdesmit divi centi), procentus 55,92 EUR (piecdesmit pieci euro deviņdesmit divi centi) un tiesas izdevumus 54,34 EUR

(piecdesmit četri euro trīsdesmit četri centi), kopā 404,48 EUR (četri simti četri euro četrdesmit astoņi centi), samaksu veicot kontā

Nr.LV46HABA0551039500305, AS Swedbank.

Noteikt SIA “GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas 294,22 EUR.

SIA “GelvoraSergel” pretprasību pret /pers. A/ daļā par procentu 238,30 EUR un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu 17 EUR

piedziņu – noraidīt.

Piedzīt no SIA “GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā tiesas izdevumus 39,65 EUR

(trīsdesmit deviņi euro sešdesmit pieci centi).

Noteikt /pers. A/ un SIA “GelvoraSergel” 10 dienu termiņu no sprieduma stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no dienas, kad spriedums

ir pieejams tiesas kancelejā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro apmērā.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības tiesas kancelejā datums – 2020.gada 2.decembris.

Tiesneši (personiskais paraksts) I.Grauda

(personiskais paraksts) U.Danga

(personiskais paraksts) I.Ošiņa