Court allows claim against municipality for child care subsidy denial and compensates for incurred costs.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the municipality's refusal to grant a child care subsidy for January 2005 and ordered compensation. The plaintiff argued that her family was eligible for aid in January despite the late application, citing concurrent social benefits and the nature of the preschool facility. The court found a direct causal link between the administrative act and the plaintiff's financial loss, ruling that the municipality had a duty to provide the subsidy.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 126, 246-251, 253; The court must recognize an administrative act as unlawful and order compensation when the authority fails to fulfill its statutory duty to provide social assistance to a needy family, establishing a direct causal link between the omission and the resulting financial loss.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42274805 A0202-07/18
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2007.gada 20.martā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne-Radziņa, tulks Dmitrijs Baldovskis,
piedaloties pieteicējai J.S. un atbildētāja Vangažu pilsētas domes pilnvarotajam pārstāvim Ainim Siliņam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu J.S. pieteikumā par Vangažu pilsētas domes 2005. gada 8. marta lēmuma Nr.4, 14.punkta (2. §.) atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu un zaudējumu atlīdzinājumu LVL 10,00 apmērā.
Aprakstošā daļa
[1] 2005. gada 18. aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.S. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums. Pieteikumā pieteicēja lūdz tiesu atzīt par prettiesisku Vangažu pilsētas domes (turpmāk arī – atbildētājs) 2005. gada 8. marta lēmuma Nr.4, 14.punktu (2. §.), kā arī uzlikt pienākumu Vangažu pilsētas domei pieņemt lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieteicējas meitai par bērnu dārzu 2005. gada janvārī. 2006.gada 14.decembra tiesas sēdē pieteicēja grozīja pieteikuma priekšmetu un lūdza atlīdzināt viņai radušos zaudējumus LVL 10,00 (desmit latu) apmērā, kas viņai radušies samaksājot par bērnudārzu 2005.gada janvārī. [2] 2004. gada 30. decembrī pieteicēja vērsusies Vangažu pilsētas domes Sociālajā dienestā ar iesniegumu par pabalstu piešķiršanu bērnu dārza apmaksai A.M.; brīvpusdienu piešķiršanu M.M.; komunālo maksājumu segšanai un trūcīgas personas statusa piešķiršanu. 2005. gada
3. janvārī pieteicēja vērsusies Vangažu pilsētas domes Sociālajā dienestā ar iesniegumu par pabalstu ēdināšanai. Ar 2005. gada 11. janvāra Vangažu pilsētas domes lēmumu (protokols Nr.1./5.p.) pieteicējai piešķirti šādi pašvaldības sociālie pabalsti:
a) A.M. piešķirts pabalsts par uzturēšanos PII „Jancis” Ls 10,00 mēnesī, sākot no 2005. gada februāra līdz martam ieskaitot;
b) M.M. piešķirtas brīvpusdienas skolā, sākot no 2005. gada 17. janvāra līdz 2. semestra beigām par summu Ls 0,50 dienā;
c) pieteicējai nolemts segt bezmaksas ēdināšanu par summu Ls 0,50 dienā par pusdienām, sākot no 2005. gada 17. janvāra līdz martam ieskaitot. Iepriekš minēto lēmumu pieteicēja apstrīdēja Vangažu pilsētas domē, kas 2005. gada 8. marta sēdē nolēma noraidīt pieteicējas iesniegumu par bērnu dārza pabalsta piešķiršanu par 2005.gada janvāra mēnesi. [3] Šo 2005. gada 8. marta Vangažu pilsētas domes lēmumu Nr.4, 14.p. (2. §.) pieteicēja pārsūdzēja tiesā, lūdzot atzīt to par prettiesisku un uzlikt pienākumu Vangažu pilsētas domei pieņemt lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieteicējas meitai par bērnu dārzu 2005. gada janvārī šādu iemeslu dēļ: [3.1.] Pieteicēja uzskata, ka minētajam pabalstam jābūt piešķirtam ar 2005. gada janvāri, tā kā 2005. gada janvārī meita jau atradās PII „Jancis” [3.2.] Pieteicēja norāda, ka ir iesniegusi deklarāciju jau 2004. gada decembrī, un trūcīgas ģimenes statuss piešķirts no 2005. gada janvāra mēneša. [3.3.] Pieteicēja uzskata, ka ar šādu Vangažu pilsētas domes lēmumu ir aizskartas viņas nepilngadīgās meitas tiesības uz sociālo palīdzību, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 109. un 110. pantā. [3.4] 2006.gada 14.decembra tiesas sēdē pieteicēja grozīja savu pieteikumu un lūdza atlīdzināt viņai zaudējumus, kas tai radušies samaksājot par bērnudārzu Ls 10,00 (desmit latu) apmērā par viņas meitas uzturēšanos bērnudārzā janvāra mēnesī. [4] Atbildētājs – Vangažu pilsētas dome – paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu uzskata par pilnībā nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [4.1.] Pieteicējai pamatoti atteikts piešķirto pabalstu par viņas meitas A.M. uzturēšanos PII „Jancis”, sākot ar 2005. gada janvāri, bet piešķirts no 2005. gada februāra līdz martam ieskaitot, jo pieteicējas iesniegums Vangažu pilsētas Sociālās palīdzības dienestā iesniegts tikai 2004. gada 30. decembrī. [4.2.] Ņemot vērā šo apstākli un Vangažu pilsētas domes 2005. gada 8. marta lēmumā ietverto pamatojumu, atbildētājs lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā un pieteicējas pieteikumu noraidīt. [5] Pieteicēja tiesas sēdē prasījumus uzturēja uz pieteikumā minēto argumentu pamata. [6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasījumus neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai minēto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [8] Tiesa konstatē, ka pieteicēja iesniegumu ar lūgumu sniegt sociālo palīdzību ir iesniegusi atbildētājam 2004.gada 30.decembrī (lietas lapa 66). Iesniegumā pieteicēja ir lūgusi, lai viņai tiek piešķirti vairāki sociālās palīdzības veidi:
1) apmaksāt A.M. uzturēšanos bērnudārzā no 2005.gada janvāra;
2) sniegt brīvpusdienas skolā M.M.;
3) palīdzēt apmaksāt īres un komunālos maksājumus. 2005.gada 11.janvāra Vangažu pilsētas domes sēdē ir nolemts piešķirt pabalstu par A.M. uzturēšanos bērnu dārzā Ls 10,00 mēnesī, sākot ar 2005.gada februāri līdz martam ieskaitot. Piešķirtas arī brīvpusdienas skolā M.M. sākot ar 2005.gada 17.janvāri līdz otrā semestra beigām (lietas lapa 5). Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja atbilst trūcīgas ģimenes statusam un viņai ir tiesība saņemt pabalstu bērna ēdināšanai un izglītošanai saskaņā ar Vangažu pilsētas dome 2004.gada 14.decembra saistošo noteikumu „Par Vangažu pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” 3.3.punktu.
Lietā ir strīds par to, vai atbildētājam bija jāpiešķir pieteicējai sociālais pabalsts par viņas bērna uzturēšanos pašvaldības pirmsskolas izglītības un audzināšanas iestādē „Jancis” 2005.gada janvārī. [9] Pārsūdzētais lēmums ir pieņemts pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 55.panta 1.punktu un 65.pantu, likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 27.punktu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.pantu un 35.panta ceturto daļu. Kā pamatojums pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanai ir norādīts tas, ka pieteicēja iesniegumu sociālās palīdzības saņemšanai ir iesniegusi tikai 2004.gada 30.decembrī, savukārt bērnudārza uzturēšanās maksas kompensācija tiek piešķirta sākot ar nākošo mēnesi no tā izskatīšanas domes sēdē. [10] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.pants nosaka pašvaldības sociālā dienesta uzdevumus.
Savukārt šā likuma 35.panta ceturtā daļa nosaka, ka šā panta trešajā daļā minēto pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos. Likuma 35.panta trešā daļa paredz, ka pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Iepriekš norādītās tiesību normas, ar kurām atbildētājs ir pamatojis savu lēmumu, regulē vispārēju pašvaldības tiesību un pienākumu apjomu, kas ir konkretizējams pašvaldības saistošajos noteikumos.
Vangažu pilsētas dome 2004.gada 14.decembrī ir apstiprinājusi pašvaldības saistošos noteikumus „Par Vangažu pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi). Šie noteikumi nosaka Vangažu pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu veidus, saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, kā arī atbilstošo lēmumu pārsūdzības kārtību (lietas lapas 25-30). Saskaņā ar Saistošo noteikumu 4.4.punktu atteikt personai piešķirt sociālos pabalstus (pilnīgi vai daļēji) var tad, ja sniegtas nepatiesas ziņas, konstatēta pabalsta pieprasītāja neatbilstība kādam no noteikumu punktiem, kā arī, ja jautājumu var risināt, izmantojot citus resursus.
Pārsūdzētajā lēmumā nav konstatēts neviens no iepriekš izklāstītajiem apstākļiem. Saistošo noteikumu 3.3.1.punkts paredz, ka ģimenei vai personai, kuras bērns apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības un audzināšanas iestādi „Jancis”, pabalsts Ls 10,00 tiek pārskaitīts iestādei. Tiesa neatrod, ka Saistošajos noteikumos būtu noteikts, ka bērnudārza uzturēšanās maksas kompensācija tiek piešķirta sākot ar nākošo mēnesi no iesnieguma izskatīšanas domes sēdē. [11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 7.punktu rakstveidā izdotam administratīvajam aktam jāsatur atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumu (norādot normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu).
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11.pantam privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var, pamatojoties uz Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kā arī starptautisko tiesību dokumentiem. Savukārt, kā izriet no Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas, iestāde izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu pēc tam, kad konstatēti visi nepieciešamie fakti. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta trešo daļu administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam bija pienākums norādīt, kāds normatīvais akts ir attiecināms uz konkrēto gadījumu, kādi ir pieteicējas pieprasītā pabalsta piešķiršanas nosacījumi un pieprasīšanas kārtība. Tiesa neatrod pārsūdzētajā lēmumā šādu pamatojumu. Līdz ar to ir atzīstams, ka lēmums nesatur pienācīgu pamatojumu tā satura noteikšanā. Pie šādiem apstākļiem pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par prettiesisku administratīvo aktu un ir atceļams. [12] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants cita starpā nosaka, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.
Savukārt saskaņā ar APL 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņiem nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmo daļu mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.
Lai personai rastos tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu ir nepieciešams konstatēt visus sekojošos priekšnoteikumus:
1) prettiesisks iestādes administratīvais akts;
2) persona ir atzīstama par cietušo, respektīvi, persona ir prettiesiskā administratīvā akta adresāts;
3) starp iestādes prettiesisko administratīvo aktu vai faktisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība - objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas;
4) jākonstatē zaudējumu esamība. [13] Tiesa šā sprieduma [11] punktā ir konstatējusi, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks administratīvais akts, kā arī pieteicēja ir atzīstama par cietušo kā šā lēmuma adresāts. Tiesa arī konstatē, ka pieteicēja pati ir apmaksājusi viņas meitas A.M. uzturēšanos pašvaldības pirmsskolas izglītības un audzināšanas iestādi „Jancis” (lietas lapa 64). Lai atzītu, ka pieteicējai ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzinājumu Ls 10,00 apmērā, ir jākonstatē, vai atbildētājam bija pienākums piešķirt pieteicējai pabalstu par viņas meitas A.M. uzturēšanos pašvaldības pirmsskolas izglītības un audzināšanas iestādē „Jancis” 2005.gada janvārī.
Tādejādi tiks konstatēts, ka pieteicējai ir radušies zaudējumi un pastāv tieša cēloņsakarība starp zaudējumu rašanos un prettiesisko administratīvo aktu. [14] Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 7.punktu viena no pašvaldības pastāvīgajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.).
Saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32.pantu sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
Saskaņā ar šā likuma 1.panta 17.punktu sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Savukārt saskaņā ar šā panta 11.punktu pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Tādejādi valsts, pieņemot šo likumu, ir vēlējusies sasniegt konkrētu mērķi – nodrošināt trūcīgas ģimenes ar naudas līdzekļiem vai mantisku palīdzību, lai tiktu apmierinātas viņu pamatvajadzības.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 20.panta pirmo daļu pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Saskaņā ar šā likuma 21.1 pantu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta. Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Pieteicējas meitai, kura apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādi, 2005.gada janvārī bija seši gadi. Līdz ar to viņas sagatavošana pamatizglītības ieguvei bija obligāta un pašvaldības pienākums bija to nodrošināt.
Ņemot vērā to, ka pieteicējas ģimene lēmuma pieņemšanas brīdī bija trūcīga, tad pašvaldībai bija pienākums nodrošināt pieteicējas un viņas bērnu pamatvajadzību apmierināšanu. Tādejādi pašvaldībai nebija tiesību atteikties sniegt pieteicējai sociālo palīdzību 2005.gada janvārī, aizbildinoties ar to, ka šāds iesniegums netika iesniegts ātrāk. Pie tam pirmsskolas izglītības iestāde „Jancis” ir pašvaldības izglītības iestāde un pašvaldībai nekas netraucē novirzīt sociālās palīdzības līdzekļus pirmsskolas izglītības iestādei arī tajā mēnesī, kurā tiek pieņemts lēmums par sociālās palīdzības sniegšanu.
Minēto apstiprina arī tas, ka atbildētājs 2005.gada janvāra sēdē nolēma piešķirt dzīvokļa pabalstus par 2005.gada janvāri, kā arī piešķīris sociālo pabalstu pārtikas produktu iegādei 2005.gada janvāra, februāra un marta mēnešos trūcīgas ģimenes divām personām Ls 15,00 mēnesī, naudu pārskaitot SIA „Tropiks Ali” veikalam pēc rēķina saņemšanas (lietas lapa 22). Tika piešķirtas arī brīvpusdienas 16 Vangažu vidusskolas 1.-4. klases skolniekiem, sākot no 2005.gada 17.janvāra, kā arī nolemts pārskaitīt Limbažu 18.arodvisusskolai par audzēkņa-bāreņa ēdināšanu un uzturēšanos skolas kopmītnē, sākot no 2005.gada janvāra.
Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka atbildētājam bija pienākums piešķirt pieteicējai sociālo palīdzību, sedzot viņas meitas A.M. uzturēšanos pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē „Jancis”. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa uzskata, ka ir konstatējama tieša cēloņsakarība starp pārsūdzēto administratīvo aktu un zaudējumiem, kas ir radušies pieteicējai. Pretējā gadījumā, ja atbildētājs būtu rīkojies tiesiski un piešķīris pieteicējai pabalstu, tad viņai nebūtu jāmaksā par meitas uzturēšanos bērnudārzā no saviem līdzekļiem.
[15] Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums daļā par zaudējumu atlīdzināšanu LVL 10,00 (desmit latu) apmērā ir pamatots un apmierināms.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 253.panta pirmo un piekto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
J.S. pieteikumu par Vangažu pilsētas domes 2005. gada 8. marta lēmuma Nr.4, 14.punkta (2. §.) atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu un zaudējumu atlīdzinājumu LVL 10,00 apmērā apmierināt. Atzīt par prettiesisku un atcelt no tā pieņemšanas dienas Vangažu pilsētas domes 2005. gada 8. marta lēmuma Nr.4, 14.punktu (2. §.). Uzlikt par pienākumu Vangažu pilsētas pašvaldībai atlīdzināt J.S. zaudējumus LVL 10,00 (desmit latu) apmērā. Piedzīt no Vangažu pilsētas pašvaldības par labu J.S. viņas samaksāto valsts nodevu LVL 0,50 (piecdesmit santīmu) apmērā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2007.gada 20.martā.
Tiesnese /paraksts/ K.Kalvāne-Radziņa
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese
K.Kalvāne-Radziņa Rīgā, 2007.gada 20.martā