Court partially allowed VAT refund claim, ruling tax authority miscalculated advance tax deductions for specific transactions.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42868809

A00876-11/19

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 2.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Kovaļevska,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „MTK Construction” pilnvarotajam

pārstāvim E.P. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

ieņēmumu dienesta – pārstāvim A.L.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „MTK Construction” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.19.1/11502 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai Iestāde) Lielo nodokļu

maksātāju pārvalde (turpmāk arī – Pārvalde) no 2008.gada 20.novembra līdz 2009.gada

19.martam veica SIA „MTK Construction” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN)

auditu par laika periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim un uzņēmumu

ienākumu nodokļa (turpmāk arī – UIN) auditu par 2007.gadu.

Pārbaudes rezultātā Pārvaldes direktore 2009.gada 19.martā pieņēma lēmumu

Nr.9.2/780 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai papildus nomaksai budžetā

aprēķināja Ls 385 442,70, no tiem: PVN Ls 248 245,16, nokavējuma naudu Ls 13 074,95 un

soda nauda Ls 124 122,59, kā arī samazināja 2007.gada apliekamo ienākumu par Ls 181 979

un noteica 2007.gada zaudējumus Ls 28 680, kā arī samazināja nepamatoti palielināto un no

budžeta atmaksājamo PVN summu par Ls 56 209,96 un aprēķināja soda naudu Ls 28 104,47.

[2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram,

kurš 2009.gada 26.maijā pieņēma lēmumu Nr.19.1/11502 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru

atcēla apstrīdēto lēmumu daļā par papildus nomaksai budžetā noteikto PVN nokavējuma

naudu Ls 124,13 un noteica papildus budžetā iemaksai PVN Ls 952,05 un nokavējuma naudu

Ls 42,64.

[2.1] Lēmumā norādīts, ka pieteicēja neapstrīd papildu nomaksai budžetā noteikto

PVN par 2008.gada martu Ls 9,26, par aprīli Ls 3,69, par maiju Ls 8,86, par jūliju Ls 1191,65

un PVN samazinājumu par jūniju Ls 296,38, PVN soda naudu Ls 364,05, kā arī no budžeta

atmaksājamā PVN samazinājumu par Ls 2706,14 (par 2008.gada februāri Ls 2,59 un par

augustu Ls 2703,55) un aprēķināto soda naudu Ls 1352,56.

Tādējādi konstatējams, ka pieteicēja lūdz atcelt Sākotnējo lēmumu daļā par papildu

nomaksai noteikto PVN Ls 247328,08, soda naudu Ls 123758,54, nokavējuma naudu Ls 13

074,95, kā arī no budžeta atmaksājamā PVN samazinājumu par Ls 53 503,82 un soda naudu

Ls 26 751,91.

[2.2] Izvērtējot pārbaudes materiālus un iesniegumā izteiktos argumentus saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja

iebildumi, Iestāde konstatēja, ka pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā norādītie argumenti nav

pamatoti.

Iestāde uzskatīja, ka Pārvalde pamatoti secinājusi, ka pieteicēja nav ievērojusi likuma

„Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrās daļas 2.punktu, 8.panta otro daļu, Ministru

kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.933) 162.punktu un

Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.42 „Noteikumi par pievienotās vērtības

nodokļa deklarāciju” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.42) 3.punktu.

Savukārt, nosakot pieteicējai apliekamo darījumu vērtību, Pārvalde nepamatoti

samazinājusi sabiedrības 2008.gada jūnijā un jūlijā izpildīto būvniecības darbu apjomu.

Vienlaikus Iestāde konstatēja, ka Pārvalde, aprēķinot nokavējuma naudu, nepareizi

noteikusi nokavēto dienu skaitu papildu nomaksai budžetā aprēķinātajam PVN.

[3] 2009.gada 17.jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts

pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[3.1] Saskaņā ar 2008.gada 20.maijā starp SIA ,,Māris Gailis un partneri” (pasūtītājs),

SIA ,,MTK Construction” (būvuzņēmējs) un SIA ,,A.S.Sistēmas (apakšuzņēmējs) parakstīto

papildus vienošanos Nr.7 pasūtītājs apmaksā būvuzņēmēja piesaistītajam apakšuzņēmumam

Ls 60 000,00, kas tiek uzskatīta kā avansa samaksa būvuzņēmējam saskaņā ar 2008.gada

7.maija uzņēmuma līgumu Nr. 2008-2, SIA ,,Māris Gailis un partneri” 2008.gada 21.maijā

apmaksāja SIA ,,MTK Construction” 2008.gada 15.maija rēķinu tajā norādītajam naudas

saņēmējam SIA ,,A.S. Sistēmas”.

SIA ,,MTK Construction” atzīst, ka PVN deklarācijā par maiju nav uzrādījusi saņemto

avansu un nav aprēķinājusi PVN, kā to nosaka likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli”

8.panta otrā daļa.

Tā kā darījums bija trīspusējs, pieteicējai ir tiesības deklarēt priekšnodokli

pamatojoties uz likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 1.2 daļu.

[3.2] Starp pieteicēju un SIA ,,Māris Gailis un partneri” pastāvēja domstarpības par

attiecīgo darbu apjomu un izpildes atbilstību kvalitātes prasībām, tādēļ daudzi līgumu no SIA

,,Māris Gailis un partneri” puses tika parakstīts tikai 2008.gada 20.oktobrī, ko attiecīgi

apliecina SIA „Māris Gailis un partneri” ar apliecinājuma vēstuli Nr. 153/2009/IV.

Atbilstoši likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otrajai daļai un

Noteikumu Nr.933 162.punktam pieteicējai ir pienākums 15 (piecpadsmit) dienu laikā pēc

nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas izrakstīt nodokļu rēķinu par izpildītajiem

darbiem un deklarēt to nodokļu deklarācijā par PVN. Tātad tā ir rīkojusies atbilstoši minēto

normatīvo aktu prasībām, un VID ir nepamatoti secinājis, ka tā nav savlaicīgi deklarējusi

PVN par augstāk norādītajiem darbu izpildes aktiem.

[3.3] VID auditā arī nav ņēmis vērā dzēsto avansu saskaņā ar formām par izpildītajiem

darbiem un tā iesniegtie aprēķini ir kļūdaini. Saskaņā ar iesniegtajām izpildīto darbu formām -

2008/1/Nr.5/jūnijs, 2008-1/Nr.6/Jūlijs, 2008-1/Nr.7/Augusts, avansi ir attiecīgi Ls 40994,51;

Ls 52348,04; Ls 7102,06. PVN ir jau deklarēts par attiecīgajām avansa summām, saskaņā ar

saņemtajiem maksājuma uzdevumiem par samaksu Nr.A001 no 2008.gada 13.februāra par

summu Ls 150 000, Nr.31 no 2008.gada 12.marta par summu Ls 70 000, Nr.02/04/2008 no

2008.gada 2.aprīļa par summu Ls 70 000, Nr.A005 no 2008.gada 15.aprīļa par summu Ls

7073,30.

Likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 8.pants noteic, ka pakalpojuma saņemšana

ir notikusi, ja pakalpojums saņemts vai atlīdzība par pakalpojumu veikta avansā.

[3.4] Pieteicēja piekrīt tam, ka rēķins Nr. 213 nav deklarēts atbilstoši taksācijas

periodam, savukārt rēķini Nr.191, Nr.197, Nr.199, Nr.200, Nr.223, Nr.224, Nr.226, Nr.227,

Nr.228, Nr.229, Nr.230, Nr.231 deklarēti atbilstoši taksācijas periodam.

[3.5] Attiecībā uz darījumiem starp pieteicēju kā galveno būvuzņēmēju un SIA

,,Patollo” kā pasūtītāju nav norādīti spēkā esošu normatīvi akti, ka citas sabiedrības

nomaksātais avanss un atbilstoši deklarēts PVN nevar būt par pamatu izpildīto darbu atzīšanai

saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otrās daļas 1.punktu. Tādēļ VID

lēmums nav pietiekami argumentēts ar pieteicējai saistošiem normatīvajiem aktiem, bet

pamatots ar no pieteicējas ieskata atšķirīgu likuma interpretāciju.

[3.6] Pieteicējai joprojām nav pieejami PS „LK Būve” apstiprinātie pieņemšanas-

nodošanas akti, kā arī 2006. gada oktobra salīdzināšanas akts, uz ko atsaucas VID nobeiguma

sarunu protokolā, tādēļ pieteicēja uzskata, ka ir pamatoti piemērojusi Latvijas grāmatvedības

standarta Nr. 5 „Ilgtermiņa līgumi” ceturtās daļas 14.punktu.

[3.7] Attiecībā uz darījumiem starp SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” pieteicēja

norāda, ka līdz pat šai dienai pasūtītājs nav nodrošinājis saskaņā ar izlīgumu piekļuvi darbu

veikšanas vietai, pieteicēja izlīgumā minētos darbus nav pat uzsākusi, līdz ar to nekāda darbu

izpildes konstatācija, tajā skaitā, pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšana un rēķina

izrakstīšana, nav bijusi iespējama.

Pamatojoties uz pušu izlīgumu, uzskatāms, ka Ls 247 500 ir iespējamā apmaksa par

darbu izpildi, nevis garantijas ieturējums, kā tiek norādīts VID nobeigumu sarunas protokolā.

[3.8] Attiecībā uz darījumiem ar Lietuvas uzņēmumu UAB „Glasma LT” pieteicēja

norāda, ka nevar mainīt 2008.gada maija un jūnija deklarāciju, pamatojoties uz likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 16.pantu.

[3.9] Tā kā SIA ,,MTK Construction” grāmatvedība ir kārtota saskaņā ar normatīvo

aktu prasībām, tajā skaitā, kas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem un ar tiem

saistītajām tiesiskajām attiecībām, nav pamata arī piemērot soda sankcijas, aprēķinot

nokavējuma un soda naudu.

[4] 2009.gada 27.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID paskaidrojums,

kurā Iestāde norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt, pamatojoties

uz Lēmumā izteiktajiem apsvērumiem, papildus norādot šādus apsvērumus.

[4.1] Nepamatots ir pieteicējas iebildums, ka atbilstoši likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” (turpmāk arī - PVN likums) 10.panta 1.2 daļai tai ir tiesības deklarēt

priekšnodokli Ls 9 152,54 apmērā tad, kad rēķinu apmaksājusi SIA „A.S. Sistēmas”.

Netiek apstrīdēts auditā konstatētais, ka pieteicēja 2008.gada maijā PVN deklarācijā

neuzrādīja ar PVN apliekamo darījuma vērtību Ls 60 000 saistībā ar SIA „Māris Gailis un

partneri” veikto avansa maksājumu un neaprēķināja PVN Ls 9152,54.

Līdz ar to Iestāde uzskata, ka atbilstoši PVN likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajam, ka

pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par

pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas, VID pamatoti palielināja ar PVN

apliekamo darījumu vērtību 2008.gada maijā.

Pie tam PVN likuma 10.panta 1.2daļā tiešā tekstā noteikts, ka nodokļa rēķinos

norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču

vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa

summas samaksas avansā. Tādēļ atbilstoši šai normai, pieteicējai nesamaksājot SIA ,,A.S.

Sistēma” Ls 60 000 par 2008.gada 12.maija avansa rēķinu-faktūru Nr.42, VID nebija likuma

noteiktā pamata aprēķināt priekšnodokļa atskaitījumus. Uzskatāms, ka šī norma neparedz

tiesības atskaitīt priekšnodokli tad, kad rēķinu ir apmaksājusi SIA ,,A.S. Sistēma”, bet gan

tikai tad, ja to apmaksātu pieteicēja.

[4.2] Nav pamatoti pieteicējas iebildumi, ka SIA ,,Māris Gailis un partneri” parakstītā

2009.gada 19.marta vēstule Nr.153/2009/IV apliecina, ka pieteicēja ievēroja Noteikumu

Nr.933 162.punktu un PVN likuma 8.panta otro daļu.

Pirmkārt, VID auditā, ņemot vērā pieņemšanas-nodošanas aktos norādīto izpildes

mēnesi un starp pieteicēju un SIA ,,Māris Gailis un partneri” noslēgtajos līgumos noteikto

darbu pieņemšanas kārtību, izdarīja korekcijas, precizējot ar PVN apliekamo darījumu vērtību

atbilstoši parakstītajiem pieņemšanas-nodošanas aktiem.

Lai izdarītu šādas korekcijas, VID konstatēja, ka pieteicēja ne tikai pilnā apmērā nav

uzrādījusi ar PVN apliekamo darījumu vērtību par izpildītajiem celtniecības darbiem, bet arī

izrakstīja PVN rēķinus par veiktajiem celtniecības darbiem, neņemot vērā pieņemšanas-

nodošanas aktos uzrādītās summas un attiecīgo darbu izpildes taksācijas periodu.

Otrkārt, PVN likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka apliekamā persona nodokļa

rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai

pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Pie tam atbilstoši šī likuma 8.panta otrajai daļai pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja

pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma

sniegšanas. Tādēļ Noteikumu Nr.933 162.pantā noteikts, ka likuma 8.panta otrā daļa ir

piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un

pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei vai citām

vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu. Tā kā konkrētajā lietā

saskaņā ar uzņēmuma līgumos pielīgto SIA ,,Māris Gailis un partneri” maksājumi bija jāveic

atbilstoši darbu pieņemšanas aktiem, tad, ņemot vērā likumā noteikto taksācijas periodu,

pieteicējai bija pienākums deklarēt darījumus atbilstoši pieņemšanas nodošanas aktiem. Līdz

ar to uzskatāms, ka, pieteicējai neizpildot minēto pienākumu, VID pamatoti palielināja PVN

deklarācijās uzrādīto apliekamo darījumu vērtību 2008.gada jūlija par Ls 587 506,26, augustā

par Ls 452 242,04 un septembrī par Ls 12 301,46. Līdz ar to VID pamatoti koriģēja PVN

deklarācijās norādīto aprēķināto PVN, palielinot to 2008.gada jūlijā par Ls 105 751,13,

augustā par Ls 81 403,56 un septembrī par Ls 2214,26, kopā Ls 189368,95.

Pieteicējas atsaukšanās uz 2009.gada 19.marta vēstuli Nr.153/2009/1V ir pretrunā ar

citiem auditā iegūtajiem pierādījumiem, proti, ar 2008.gada 31.augustā starp pieteicēju un SIA

,,Māris Gailis un partneri” noslēgto vienošanos, saskaņā ar kuru konstatēts, ka PVN

kvalitatīvajiem un bez defektiem veiktajiem darbiem ir Ls 187 092,56.

Ceturtkārt, VID audita rezultātu apstrīdēšanas procesā secināja, ka nav konstatējams

pieteicējas aprēķinātais PVN atbilstoši avansa maksājumiem un ka pieteicēja nav iesniegusi

pierādījumus minētā apstākļa apliecināšanai. Tādēļ pieteikumā norādītie iebildumi par avansa

maksājumiem uzskatāmi par nepamatotiem.

[4.3] Nav pamatoti pieteicējas iebildumi par PVN uzrēķinu darījumos ar SIA „Patollo”

2008.gada marta - augusta taksācijas periodā.

VID auditā konstatēts, ka, neskatoties uz avansu nesaņemšanu no SIA ,,Patollo” Ls

389 526,83 apmērā, pieteicēja samazināja SIA ,,Patollo” izpildīto būvniecības darbu vērtību

par minēto avansa summu, kā arī samazināja darījuma vērtību rēķinā norādītajai summai. Tā

rezultātā VID palielināja ar PVN apliekamo darījumu vērtību Ls 336 582,77 un aprēķināja

PVN Ls60 584,91.

[4.4] Pieteicējas apgalvojumi par PVN Ls 59 419,32 nav pamatoti un neatbilst audita

pārbaudē iegūtajiem pierādījumiem par darījumiem starp SIA „Patollo” un SIA ,,TVA

Construction”, kā arī pierādījumiem par SIA ,,Patollo” grāmatvedības datiem. Pie tam

uzskatām, ka audita rezultātā iegūtā informācija liecina par to, ka pieteicēja pretēji jau

minētajiem PVN likuma 10.panta 1.daļas noteikumiem samazināja apliekamo darījumu

vērtību par trešajai personai (t.i., SIA ,,TVA Construction”), bet ne pašai pieteicējai

samaksātajiem SIA ,,Patollo” avansa maksājumiem.

[4.5] Auditā konstatēts, ka pieteicēja PVN deklarācijas 57.rindā bez darījumu

attaisnojumu dokumentiem uzrādīja PVN Ls 5841,35 samazinājumu, nepamatoti piemērojot

Latvijas grāmatvedības standarta Nr.5 ,,Ilgtermiņa līgumi” IV daļas 14.punktu un tādejādi

pārkāpjot Noteikumu Nr.42 3.punktu. Tā kā pieteicēja neiesniedza pierādījumus, kuri

apliecinātu darījumus ar pilnsabiedrību ,,LK Būve” 2008.gada septembrī par Ls 38 293,27 (tai

skaitā PVN Ls 5 841,35), tad VID uzskata pieteicējas argumentus par nepamatotiem.

Audita apstrīdēšanas laikā pieteicēja nevērsās ar lūgumu VID, lai iepazītos ar lietas

materiāliem. Tādēļ pieteicējas iebildumi uzskatāmi par nepamatotiem.

[4.6] Iestāde uzskata, ka pieteicējas iebildumi par PVN Ls 37 754,23 aprēķinu

darījumos ar SIA ,,Pilsētmāju institūts Urban Art” nav pamatoti.

Auditā, salīdzinot pieteicējas un SIA ,,Pilsētmāju institūts Urban Art” starpā noslēgto

2008.gada 22.aprīļa līgumu Nr.345/2005-12 un 2008.gada 4.marta līgumu ar pieteicējas

iesniegto kontu apgrozījuma atskaiti, ar pieteicējas grāmatvedībā datos konstatēto izpildīto

darbu vērtību uz 2006.gada 31.decembri un ar debitoru vienošanos, konstatēts, ka PVN

kvalitatīvajiem un bez defektiem veiktajiem darbiem ir Ls 187 092,56.

Ceturtkārt, VID audita rezultātu apstrīdēšanas procesā secināja, ka nav konstatējams

pieteicējas aprēķinātais PVN atbilstoši avansa maksājumiem un ka pieteicēja nav iesniegusi

pierādījumus minētā apstākļa apliecināšanai. Tādēļ pieteikumā norādītie iebildumi par avansa

maksājumiem uzskatāmi par nepamatotiem.

[4.7] Nav pamatoti pieteicējas iebildumi par PVN uzrēķinu darījumos ar S1A

,,Patollo” 2008.gada marta - augusta taksācijas periodā.

VID auditā konstatēts, ka, neskatoties uz avansu nesaņemšanu no SIA ,,Patollo” Ls

389 526,83 apmērā, pieteicēja samazināja SIA ,,Patollo” izpildīto būvniecības darbu vērtību

par minēto avansa summu, kā arī samazināja darījuma vērtību rēķinā norādītajai summai. Tā

rezultātā VID palielināja ar PVN apliekamo darījumu vērtību Ls 336 582,77 un aprēķināja

PVN Ls 60 584,91.

[4.8] Pieteicējas apgalvojumi par PVN Ls 59 419,32 nav pamatoti un neatbilst audita

pārbaudē iegūtajiem pierādījumiem par darījumiem starp SIA ,,Patollo” un SIA ,,TVA

Construction”, kā arī pierādījumiem par SIA ,,Patollo” grāmatvedības datiem. Pie tam

uzskatām, ka audita rezultātā iegūtā informācija liecina par to, ka pieteicēja pretēji jau

minētajiem PVN likuma 10.panta 1.daļas noteikumiem samazināja apliekamo darījumu

vērtību par trešajai personai (t.i., SIA ,,TVA Construction”), bet ne pašai pieteicējai

samaksātajiem SIA ,,Patollo” avansa maksājumiem.

[4.9] Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem par audita veiktajām PVN korekcijām

darījumā ar pilnsabiedrību ,,LK Būve” Iestāde paskaidro, ka audita konstatēts, ka pieteicēja

PVN deklarācijas 57.rindā bez darījumu attaisnojumu dokumentiem uzrādīja PVN Ls 5841,35

samazinājumu, nepamatoti piemērojot Latvijas grāmatvedības standarta Nr.5 ,,Ilgtermiņa

līgumi” IV daļas 14.punktu un tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra

noteikumu Nr.42 ,,Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” 3.punktu. Tā kā

pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kuri apliecinātu darījumus ar pilnsabiedrību ,,LK

Būve” 2008.gada septembrī par Ls 38 293,27 (tai skaitā PVN Ls 5 841,35), VID uzskata

pieteicējas argumentus par nepamatotiem.

Pie tam audita apstrīdēšanas laikā pieteicēja nevērsās ar lūgumu VID, lai iepazītos ar

lietas materiāliem.

[4.9] Pieteicējas iebildumi par PVN Ls 37 754.23 aprēķinu darījumos ar SIA

,,Pilsētmāju institūts Urban Art” nav pamatoti.

Auditā, salīdzinot pieteicējas un SIA ,,Pilsētmāju institūts Urban Art” starpā noslēgto

2008.gada 22.aprīļa līgumu Nr.345/2005-12 un 2008.gada 4.marta līgumu ar pieteicējas

iesniegto kontu apgrozījuma atskaiti, ar pieteicējas grāmatvedībā datos konstatēto izpildīto

darbu vērtību uz 2006.gada 31.decembri un ar debitoru parādiem uz 2007.gada 1.janvāri un uz

2008.gada 1.aprīli, ka arī ar pieteicējas 2008.gada septembra grāmatvedības izziņu, VID

konstatēja, ka anulētā summa Ls 247 500,00 ir garantijas ieturējumu summa, kura iekļauta

darbu izpildes formās, un ka tā faktiski ir debitoru parāds uz 2008.gada 1.aprīli. Tā kā

atbilstoši Noteikumu Nr.42 3.punktam pieteicēja nepamatoti 2008.gada septembra PVN

deklarācijas 57.rindā norādīja PVN Ls 37 754,23 samazinājumu, tad uzskatāms, ka VID

pamatoti palielināja budžetā maksājamo PVN. Pie tam uzskatām, ka pieteicēja nav norādījusi

pierādījumus, kas pretēji VID konstatētajam apliecinātu tās apgalvojumu, ka Ls 247 500,00

atbilstoši Latvijas grāmatvedības standarta Nr.5 ,,Ilgtermiņa līgumi” IV daļas 13.punktā

noteiktajam ir apmaksa par darbu izpildi, nevis garantijas ieturējuma summa.

[4.10] Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem par PVN Ls l 999,04 uzrēķinu darījumos

ar Lietuvas komercsabiedrību UAB ,,Glasma LT” Iestāde paskaidro, ka lietā nav strīda, ka

pieteicēja PVN deklarācijās par 2008.gada maiju un jūniju neiekļāva darījumus ar minēto

komercsabiedrību, kā rezultātā VID bija tiesības aprēķināt PVN. Pie tam pieteicējai atbilstoši

likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktam un 33.2 pantam bija tiesības labot

PVN deklarācijas par 2008.gada maiju un jūniju līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai, par ko

VID ģenerāldirektors arī norādīja savā lēmumā.

[5] 2011.gada 15.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta pieteicējas atbilde uz

tiesas 2011.gada 27.jūnija informācijas un pierādījumu pieprasījumu. Atbildē norādīti šādi

apsvērumi.

[5.1] Pienākums maksāt par padarīto darbu ir tad, kad puses ir parakstījušas padarīto

darbu pieņemšanas nodošanas aktus.

Ņemot vērā, ka SIA „Māris Gailis un partneri” 2008.gada vidū radās problēmas ar

finansējumu, lai apmaksātu darbus, SIA ,,MTK CONSTRUCTION” piekrita SIA „Māris

Gailis un partneri piedāvājumam vispirms 2008.gada 31.augustā noslēgt vienošanās, kuru

mērķis bija turpmāk SIA „MTK CONSTRUCTION” līgumsaistības nodot SIA „Māris Gailis

un partneri” saistītajam uzņēmumam SIA „MG un partneri” un darbu pieņemšanas nodošanas

aktus parakstīt tad, kad SIA ,,Māris Gailis un partneri” būs ieguvis papildus finansējumu no

bankas. Ņemot vērā, ka saskaņā ar 2008.gada 15.oktobra darījuma konta līgumu ar

kreditēšanu ar Hansabanku SIA ,,Māris Gailis un partneri” 2008.gada 20.oktobrī saņēma

papildus finansējumu, tad šajā datumā arī tika parakstīti darbu pieņemšanas nodošanas akti.

[5.2] Pilnsabiedrības „LK Būve” debitoru parāds tika anulēts 2008.gada 29.septembrī

un uzrādīts PVN deklarācijas 57.rindā, jo tieši šajā datumā, pārbaudot grāmatvedības

dokumentus, tika konstatēts, ka SIA ,,MTK CONSTRUCTION” rīcībā nav dokumentu, ar

kuriem pamatot VID audita gadījumā pilnsabiedrības „LK Būve” debitoru parāda esamību.

[5.3] Starp SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” un SIA „Kalnozols Celtniecība”

2005.gada 22.aprīlī noslēgtajā līgumā paredzēto garantijas summu mērķis bija garantēt

izpildīto darbu kvalitāti, no tām nepieciešamības gadījumā varētu segt jau izpildīto darbu

labošanu. Savukārt 2008.gada 4.marta izlīguma 2.2. un 2.3.punkts noteica, ka daļa no

garantijas summas vairs netiks izmantota kā garantija, bet gan kā finansējuma avots vēl

neizpildīto darbu apmaksai. Proti, šo daļu no agrākās garantijas summas pieteicēja varēs dabūt

atpakaļ tikai tad, ja tā paveiks līgumā paredzētos vēl neizpildītos darbus, bet nevis vienkārši

pēc noteikta laika saņemt uz līguma 2.2.7.punktā noteiktās apdrošināšanas polises pamata.

[5.4] Pieteicēja dzēsa tos avansus, kurus tā nesaņēma, bet avansa maksājumi notika

starp pasūtītāju un apakšuzņēmēju saskaņā ar vienošanos par savstarpējo norēķinu kārtību

starp pieteicēju, SIA „TVA Construction” un SIA „Patollo”. Pieteicēja neaprēķināja un

nemaksāja valsts budžetā PVN no avansa summas, kura tai nepienākas, un nav arī to

saņēmusi.

[6] 2011.gada 5.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemta VID atbilde uz tiesas

2011.gada 26.jūnija informācijas un pierādījumu pieprasījumu. Atbildē norādīti šādi

apsvērumi.

[6.1] Saskaņā ar 2008.gada 20.maijā noslēgto papildus vienošanos Nr.7 pie 2008.gada

7.maija Uzņēmuma līguma Nr.2008-2 starp SIA ,,Māris Gailis un partneri” (NMR kods

4000365826) (Pasūtītājs), SIA ,,MTK Construction” (NMR kods 40003288319) (Galvenais

būvuzņēmējs) un SIA ,,A.S.Sistēmas” (NMR kods 40003289780) (Apakšuzņēmējs) SIA

,,MTK Construction” 2008.gada 15.maijā izrakstīja rēķinu Nr.A006 par avansa summu Ls 50

847,46, PVN 18% Ls 9 152,54, kopā apmaksai Ls 60 000,00. Tajā kā piegādātājs norādīts

SIA ,,MTK Construction”, pasūtītājs - SIA „Māris Gailis un partneri”, naudas saņēmējs SIA

,,A.S. Sistēmas”. Audita laikā pieteicēja iesniedza 2008.gada 21.maija maksājumu uzdevumu

Nr.62 par minētās summas apmaksu (maksātājs SIA ,,Māris Gailis un partneri”, naudas

saņēmējs SIA ,,A.S.Sistēmas”), maksājuma mērķis norādīts: apmaksa rēķinam Nr. A006-

15.05.08.g. Nodokļu auditam iesniegtie dokumenti apstiprina iepriekš vienošanās Nr.7

noteikumu izpildi.

Kā izriet no likuma „Par PVN” 8.panta otrās daļas un 2.1daļas, pieteicējai bija

jānodrošina PVN summu grāmatvedības uzskaite saskaņā ar pieteicējas apstiprināto kontu

plānu, iegrāmatojot nodokļa summu Ls 9 152,54 konta 5721 ,,Norēķini par PVN” kredītā, kā

arī jāuzrāda 2008.gada maija PVN deklarācijas postenī aprēķinātais PVN ar PVN 18% likmi

apliekamiem darījumiem.

Saskaņā ar vienošanās Nr.7 noteikumu izpildi 2008.gada 21.maijā SIA ,,MTK

Construction” faktiski bija izpildījusi savas saistības SIA ,,A.S. Sistēmas” - ieskaitīts avanss

apakšuzņēmējam Ls 50 847, 46 un PVN 18% Ls 9 152,54. No pieteicējas elektroniski

iesniegtajiem grāmatvedības uzskaites datiem tika konstatēts, ka pieteicēja grāmatojumus

grāmatvedības uzskaites sistēmā veikusi tikai 2009.gada 4.februārī ar izpildes datumu

21.05.2008. SIA ,,MTK Construction” šo darījumu iegrāmatoja, veicot konta 2192 ,,Avansu

maksājumi apakšuzņēmējiem” debetā un konta 2391 ,,Piegādātājiem nesamaksātais PVN”

debetā.

Līdz ar to pieteicējai saskaņā ar apstiprināto kontu plānu - PVN (priekšnodokli) no

ieskaitītās avansa summas apakšuzņēmējam Ls 9 152,54 bija tiesības pārgrāmatot konta 5721

,,Norēķini par PVN” debetā un, pamatojoties uz grāmatvedības reģistros veiktajiem

grāmatojumiem, iegrāmatoto priekšnodokļa summu uzrādīt PVN deklarācijas postenī

„Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem iekšzemē savas saimnieciskās darbības

nodrošināšanai” atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.42

,,Noteikumi par PVN deklarāciju”.

[6.2] Nodokļu auditā konstatēts, ka SIA ,,TVA Construction” (Apakšuzņēmējs)

2007.gada 29.novembrī izrakstīja rēķinu par avansa maksājumu Nr.2007-150 SIA

,,PATOLLO” (Pasūtītājs), kurā norādīts: avansa maksājums saskaņā ar uzņēmuma līgumu

Nr.2007-2/1 no 16.11.2007. un vienošanos par savstarpējo norēķinu kārtību b/n no

21.12.2007., summa LVL 330 107,48, PVN 18% 59 419,35, kopējā summa apmaksai LVL

389526,83. Minēto rēķinu SIA ,,PATOLLO” 2007.gada 21.decembrī apmaksāja SIA ,,TVA

Construction”. SIA ,,TVA Construction” un SIA „PATOLLO” minētā rēķina apmaksu

uzrādīja savās 2007.gada decembra PVN deklarācijās.

Pēc audita rīcībā esošajiem dokumentiem SIA ,,PATOLLO”, veicot avansa

maksājumu SIA ,,TVA Construction”, pamatojās uz SIA ,,TVA Construction” izrakstīto

nodokļa rēķinu. SIA ,,MTK Construction” nav izrakstījusi nodokļa rēķinu SIA ,,PATOLLO”

par avansa maksājumu un iepriekš minētā vienošanās ir tikai vienošanās par savstarpējo

norēķinu kārtību.

SIA ,,MTK Construction”, par izpildītiem darbiem izrakstot PVN nodokļa rēķinus SIA

,,PATOLLO” 2008.gada martā, aprīlī, maijā, jūnijā, un augustā, PVN deklarācijās nepamatoti

samazināja ar PVN 18% apliekamo darījumu vērtību un aprēķināto PVN 18% par avansa

summu, par kuru SIA ,,MTK Construction” iepriekšējos taksācijas periodos nav aprēķinājusi

un maksājusi budžetā PVN.

Kā izriet no likuma ,,Par PVN” 10.panta pirmās daļas 1.punkta, pieteicējai, saņemot

grāmatvedībā nodokļa rēķinu no SIA „TVA Construction”, PVN deklarācijās bija tiesības

uzrādīt kā priekšnodokli SIA ,,TVA Construction” izrakstītajos nodokļu rēķinos uzrādīto

PVN 18%. Pieteicējai PVN deklarācijas par taksācijas periodu bija jāaizpilda saskaņā ar

Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.42 „Noteikumi par PVN deklarāciju”

3.punktu,

[6.3] Ņemot vērā Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumos Nr.42

,,Noteikumi par PVN deklarāciju” noteikto, pieteicēja PVN deklarācijas 57.rindā, kurā uzrāda

nodokļus summas, kuras iepriekšējos taksācijas periodos tika atskaitītas kā priekšnodoklis,

kļūdaini uzrādīja nepamatoti veiktās nodokļa korekcijas, t.i, uzrādot 57.rindā ar (-) zīmi

nepamatoti samazinātā debitoru parāda PVN, kas neatbilst priekšnodokļa definējumam.

[6.4] Ņemot vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktu, likuma „Par

grāmatvedību” 2.panta otro daļu, likuma „Par PVN” 10.panta pirmās daļas 3.punktu,

auditējamā periodā pieteicēja par 2009.gada 19.marta Audita pārskatā Nr.15 minētajiem

darījumiem ar Lietuvas uzņēmumu UAB „Glasma LT” nebija aprēķinājusi PVN, nebija

veikusi attiecīgos grāmatojumus grāmatvedības uzskaites reģistros, līdz ar to nebija

nodrošinājusi aprēķināto nodokļu grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma „Par PVN”

prasībām.

[7] 2011.gada 20.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta pieteicējas atbilde

uz tiesas 2011.gada 22.augusta informācijas un pierādījumu pieprasījumu. Atbildē norādīti

šādi apsvērumi.

[7.1] PVN Ls 5841,35 ar „-” zīmi kļūdaini tika uzrādīts PVN deklarācijas 57.rindā. To

vajadzēja uzrādīt pvn deklarācijas 67.rindā un attiecīgi minēto PVN summu kā priekšnodokli

SIA ,,MTK CONSTRUCTION” nebija jāatskaita.

[7.2] 2007.gada 16.novembra līgums Nr.2007-2/1 kopsakarā ar 2007.gada

21.decembra Vienošanos par savstarpējo norēķinu kartību starp SIA ,,MTK

CONSTRUCTION”, SIA „TVA Construction” un SIA „Patollo” apliecina SIA ,,MTK

CONSTRUCTION” pienākumu maksāt SIA „TVA Construction”.

[7.3] VID savu argumentāciju, ka SIA ,,MTK CONSTRUCTION” nav aprēķinājusi un

samaksājusi avansu, balsta tikai uz izpildīto darbu aktiem 2008.gada jūnijā, jūlijā un augustā

un šajos trīs mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, bet neņēma vērā 2008.gada februārī, martā,

aprīlī un septembrī deklarētos PVN maksājumus. Turklāt VID no izpildīto darbu aktiem

2008.gada jūnijā, jūlijā un augustā ņēma vērā tikai tur norādīto izpildīto darbu vērtību, bet

neņēma vērā turpat norādīto avansa esamību.

Nepamatots ir VID arguments, ka nav konstatējams pieteicējas aprēķinātais PVN

atbilstoši avansa maksājumiem. Izpildīto darbu aktos par 2008.gada jūniju, jūliju un augustu

norādītais saņemtais avanss kopsummā Ls 251 757,03 pa daļām pēc līgumiem Nr.2008-1 un

Nr.2008-2 tika saņemts šādos datumos: 13.02.2008. – Ls 150 000; 12.03.2008. – Ls 70 000;

02.04.2008. – Ls 70 000; 15.04.2008. – Ls 7073,30; 21.05.2008. - Ls 60 000; 19.06.2008. - Ls

110 746,06; 19.06.2008. - Ls 27 000; 20.06.2008. - Ls 93 302, 70.

[7.4] Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma

„Par PVN” normu piemērošanas kārtība” 162.punktu par saņemtajiem avansa maksājumiem

tika aprēķināts, samaksāts PVN un ietverts PVN deklarācijās, par to dokumenti bija VID

rīcībā, veicot nodokļu pārbaudi. Pieteicēja vispirms aprēķināja, nomaksāja un deklarēja PVN

no saņemto avansa maksājumu vērtības, bet pēc tam to pašu izdarīja par atlikušo izpildīto

darbu vērtību, atņemot saņemto avansa maksājumu vērtību.

[8] 2011.gada 7.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta VID atbilde uz tiesas

2011.gada 22.augusta informācijas un pierādījumu pieprasījumu. Atbildē norādīti šādi

apsvērumi.

[8.1] Tiesību normas nepiešķir VID pilnvaras tiesas procesā sniegt patstāvīgu

skaidrojumu par tiesību normas mērķi un piemērošanu.

[8.2] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, interpretējot likuma

,,Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktu, ir atzinis, ka šīs normas jēga ir atļaut un

veicināt nodokļu maksātāja labprātīgu nodokļu aprēķina labošanu pēc savas iniciatīvas,

izslēdzot kļūdu labošanu apstākļos, kad nodokļu maksātājam jau ir zināms, ka tiks veikta

nodokļu pārbaude. Respektīvi, no likuma viedokļa nav pieņemami tādi labojumi, ko nodokļu

maksātājs veic tikai tādēļ, lai izvairītos no nelabvēlīga nodokļu pārbaudes rezultāta (sk.

2007.gada 14.maija sprieduma lietā Nr.SKA-171 10.2.punktu un 10.punktu).

SIA ,,MTK Construction” deklarācijās nenorādīja ar PVN apliekamos darījumus ar

Lietuvas uzņēmumu UAB ,,Glasma LT”, neaprēķināja PVN un neiemaksāja to budžetā,

turklāt pieteicēja deklarācijas neprecizēja un nelaboja līdz audita uzsākšanai, ne arī līdz audita

uzsākšanas dienai pēc paziņojuma par audita uzsākšanu saņemšanas. Pie tam pieteicējas

grāmatvedībā darījumi ar minēto uzņēmumu nebija uzskaitīti. Ņemot vērā pieteicējas

pārkāpumus, VID audita ietvaros koriģēja pieteicējas deklarācijas un konstatēja pienākumu

veikt attiecīgos maksājumus budžetā, pret ko pieteicēja audita noslēgumā neiebilda.

[9] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā

izklāstītajiem apsvērumiem, savukārt Iestādes pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis atzina, ka pieteikumā ietvertie argumenti par

darījumiem ar pilnsabiedrību „LK Būve” nav pamatoti.

Attiecībā uz darījumiem starp pieteicēju, SIA „Māris Gailis un partneri” un SIA

„A.S.Sistēmas” VID pārstāvis norādīja, ka likums neparedz iespēju nodokļu maksātājam tad,

kad uzsākts audits, veikt vēl kādas operācijas. Savukārt pieteicējas pārstāvis norādīja, ka

pieteicējas ieskatā ir pierādīts tas, ka akti tika parakstīti 20.oktobrī, tādēļ pirms tam nekas

nebija jāiegrāmato un jāmaksā.

Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē uzsvēra, ka atbilstoši 2008.gada 4.marta izlīgumam

(saistībā ar pieteicējas darījumiem ar SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art”) Ls 247 500

pieteicējai tiktu maksāti tikai tad, ja tiks izdarīti konkrēti izlīgumā minēti darbi un tas tiktu

konstatēts ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Savukārt VID pārstāvja ieskatā anulētā summa ir

garantijas ieturējumu summa, kas faktiski ir debitoru parāds, tādēļ pieteicēja nebija tiesīga to

norakstīt.

Pieteicējas pārstāvis attiecībā uz darījumiem ar UAB „Glasma LT”, ar SIA „Patollo”

un SIA ,,TVA Construction”, kā arī ar SIA „Māris Gailis un partneri” un SIA „A.S.Sistēmas”

uzsvēra, ka šajā gadījumā netika radīti nekādi zaudējumi budžetam, pieteicēja vienīgi

neievēroja kārtību, kādā darījums jāiegrāmato. Par to, iespējams, pieteicēju varēja saukt pie

administratīvās atbildības, nevis uzlikt tai par pienākumu veikt papildus maksājumus budžetā.

VID pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tās ir personas tiesības atskaitīt priekšnodokli un, ja

persona šīs tiesības nav izmantojusi, tad VID to nevar arī ņemt vērā nodokļu aprēķinā.

Motīvu daļa

[10] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku

paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikumu ir

jāapmierina daļā.

[11] No Lēmuma izriet, ka pieteicējai papildus maksājumi budžetā noteikti saistībā ar

vairākiem darījumiem. Pieteikumā ir izteikti iebildumi par sešām situācijām, līdz ar to tiesai

jāpārbauda šie iebildumi.

[12] Pieteikumā izteikti iebildumi par Lēmumu saistībā ar pieteicējas darījumiem ar

SIA „Māris Gailis un partneri”. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja neapstrīd papildus

aprēķināto PVN Ls 2703,54 apmērā saistībā ar 2008.gada 27.augusta rēķinu Nr.213. Līdz ar

to tiesa secina, ka pieteicēja apstrīd aprēķināto PVN pārējā daļā.

[12.1] No Lēmuma izriet, ka VID palielināja pieteicējai 2008.gada jūlija, augusta un

septembra PVN deklarācijās norādīto PVN. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja nav ņēmusi vērā

aktos par izpildītajiem darbiem norādīto faktisko izpildīto būvniecības darbu apjomu. Turklāt

pieteicēja 2008.gada 27.augusta rēķinā Nr.213 norādīto darījumu vērtību Ls 15 019,67 apmērā

grāmatvedības uzskaites reģistros iegrāmatoja, bet neuzrādīja PVN deklarācijā par 2008.gada

augustu.

No audita pārskata izriet, ka VID ieskatā pieteicējai bija 2008.gada jūlijā, augustā un

septembrī PVN deklarācijās jānorāda un jāaprēķina PVN par būvniecības darbiem, kuri

pieņemti ar šādiem aktiem par darbu izpildi: 2008-1/Nr.5, 2008-1/Nr.6, 2008-1/Nr.7, 2008-

2/Nr.2, 2008-2/Nr.3, 2008-2/Nr.4.

[12.2] Pieteikumā norādīts, ka aktus par darbu izpildi: 2008-1/Nr.5, 2008-1/Nr.6,

2008-1/Nr.7, 2008-2/Nr.2, 2008-2/Nr.3, 2008-2/Nr.4 SIA „Māris Gailis un partneri”

parakstīja tikai 2008.gada 20.oktobrī, ko šī sabiedrība apliecina arī vēstulē Nr.153/2009/IV, jo

bija domstarpības par attiecīgo darbu apjomu un izpildes atbilstību kvalitātes prasībām.

Nodokļu rēķinu par izpildītajiem darbiem pieteicējai bija pienākums izrakstīt 15 dienu pēc

nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas. Līdz ar to VID ir nepamatoti secinājis, ka

pieteicēja nav savlaicīgi deklarējusi PVN par izpildītajiem darbiem, kas pieņemti ar

minētajiem aktiem.

Pieteicējas 2011.gada 14.jūlija vēstulē tiesai papildus paskaidrots, ka SIA „Māris

Gailis un partneri” 2008.gada vidū radās problēmas ar finansējumu, lai apmaksātu darbus.

SIA ,,MTK CONSTRUCTION” piekrita SIA „Māris Gailis un partneri” piedāvājumam

vispirms 2008.gada 31.augustā noslēgt vienošanās, kuru mērķis bija turpmāk SIA „MTK

CONSTRUCTION” līgumsaistības nodot SIA „Māris Gailis un partneri” saistītajam

uzņēmumam SIA „MG un partneri” un darbu pieņemšanas nodošanas aktus parakstīt tad, kad

SIA ,,Māris Gailis un partneri” būs ieguvis papildus finansējumu no bankas. Ņemot vērā, ka

saskaņā ar 2008.gada 15.oktobra darījuma konta līgumu ar kreditēšanu ar Hansabanku SIA

,,Māris Gailis un partneri” 2008.gada 20.oktobrī saņēma papildus finansējumu, tad šajā

datumā arī tika parakstīti darbu pieņemšanas nodošanas akti.

[12.3] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka aktos 2008-1/Nr.5, 2008-1/Nr.6,

2008-1/Nr.7, 2008-2/Nr.2, 2008-2/Nr.3, 2008-2/Nr.4 ir norādīts darbu izpildes laiks, bet nav

norādīts aktu parakstīšanas laiks. Tāpat lietā nav strīda par to, ka 2009.gada 17.marta vēstulē

VID, pieteicēja un SIA „Māris Gailis un partneri” apliecināja, ka akti ir parakstīti tikai

2008.gada 20.septembrī, jo pastāvēja domstarpības par attiecīgo darbu apjomu un izpildes

atbilstību kvalitātes prasībām. No Lēmuma izriet, ka VID nav piešķīris ticamību 2009.gada

17.marta vēstulē norādītajam, jo uzskatījis, ka tas ir pretrunā ar 2008.gada 31.augustā

parakstīto vienošanos par 2008.gada 17.janvāra līguma Nr.2008-1 pirmstermiņa izbeigšanu un

vienošanos par 2008.gada 7.maija līguma Nr.2008-2 pirmstermiņa izbeigšanu.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicēja un SIA „Māris Gailis un

partneri” abās 2008.gada 31.augustā noslēgtajās vienošanās ir norādīta arī veikto darbu

vērtība. Līdz ar to faktiski ir pamats uzskatīt, ka tieši šajā datumā tika atrisinātas domstarpības

par izpildīto darbu apjomu. Tiesas ieskatā tas varēja radīt VID šaubas par to, vai pieņemšanas

un nodošanas akti tika parakstīti 2008.gada 20.oktobrī. Taču vienlaikus tiesa konstatē, ka VID

nav pamatojis, kāpēc tas ir uzskatījis, ka akti ir parakstīti 20008.gada jūlijā, augustā un

septembrī, nevis 2008.gada 31.augustā vai septembrī, jau pēc abu vienošanos noslēgšanas.

Turklāt tiesai ir jāņem vērā arī pieteicējas papildus paskaidrojumi par to, ka akti tika parakstīti

2008.gada 20.oktobrī, jo SIA „Māris Gailis un partneri” 2008.gada vidū radās problēmas ar

finansējumu, un akti tika parakstīti tikai pēc tam, kad problēmas ar finansējumu tika

atrisinātas. Tiesa konstatē, ka 2008.gada 15.oktobra darījuma konta līgumā tiešām ir norādīts,

ka 2008.gada 20.oktobrī darījuma kontā banka ieskaita darījuma summas daļu (lietas I sējuma

165.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka ir piešķirama ticamība pieteicējas

norādītajam, ka akti tika parakstīti 2008.gada 20.oktobrī.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otrā daļa noteic, ka pakalpojuma

sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu

saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. Savukārt šī panta 21.daļa paredz, ka pakalpojuma

saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums saņemts vai atlīdzība par pakalpojumu veikta avansā.

Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 162.punktā 2008.gadā un audita laikā bija

skaidrots, ka likuma 8.panta otrā daļa ir piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi,

kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss

materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

Ņemot vērā šajās normās noteikto, kā arī to, ka tiesa atzina, ka VID nav pietiekami pamatojis

savu viedokli par noteiktajiem taksācijas periodiem un ka ir piešķirama ticamība pieteicējas

paskaidrojumiem par aktu parakstīšanas laiku, tiesa atzīst, ka VID taksācijas periodus aktos

norādītajiem darbiem ir noteicis prettiesiski.

[12.4] Pieteicēja ir norādījusi, ka VID savos aprēķinos nepamatoti nav ņēmis vērā arī

to, ka par aktos norādītajiem darbiem jau 2008.gada februārī, martā un aprīlī bija veikti

avansa maksājumi un ka līdz ar to pieteicēja būvdarbu izpildes brīdī faktiski maksājamo

summu un attiecīgi arī deklarējamo darījuma summu bija pamatoti samazinājusi par attiecīgu

daļu no avansa summas. Tiesa konstatē, ka Lēmumā ir norādīts, ka aktos ir minēti avansa

maksājumi, taču nav atsauces uz attiecīgo avansa summu pamatojošiem dokumentiem.

Lēmumā arī norādīts, ka apstrīdēšanas iesniegumā ir ietverta tikai vispārīga rakstura norāde,

ka no minētajiem avansa maksājumiem pieteicēja budžetā ir iemaksājusi PVN.

Tiesa, izvērtējusi VID norādīto, atzīst, ka VID ar šādu rīcību ir pārkāpis objektīvās

izmeklēšanas principu, procesuālā taisnīguma principu un Administratīvā procesa likuma

59.pantu. Objektīvās izmeklēšanas princips kā viens no administratīvā procesa procesuālajiem

pamatprincipiem piemērojams ne tikai administratīvajā procesā tiesā, bet arī administratīvajā

procesā iestādē. Atbilstoši tam iestādei ir pienākums objektīvi noskaidrot visus būtiskos lietas

apstākļus (Objektīvās izmeklēšanas princips - interpretācija un piemērošana.

http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2005/). Tiesas ieskatā iestādes pienākums noskaidrot

visus būtiskos lietas apstākļus izriet arī no procesuālā taisnīguma principa. Šis princips prasa,

lai iestāde rūpīgi izvērtētu, kāda informācija ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai, savāktu

visu nepieciešamo informāciju un rūpīgi arī izvērtētu iegūto informāciju. Tiesa atzīst, ka

noteiktos gadījumos arī privātpersonām pašām ir pienākums iesniegt nepieciešamos

pierādījumus. Privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās

proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs.

Šādos gadījumos attiecībā uz faktiem, kas veicina labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski

un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis pārvaldei. Savukārt gadījumos,

kad lēmums ir privātpersonai nelabvēlīgs, tas ir iestādes pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgā

lēmuma pieņemšana ir pamatota (sal.: Nehl P.H Principles of Administrative Procedure in

EC Law. Oxford: Hart Publishing, 1999, p.1l4.-115.). Tā kā šajā gadījumā VID ir pieņēmis

pieteicējai nelabvēlīgu lēmumu, tad jāsecina, ka atbilstoši procesuālā taisnīguma principam

galvenā atbildība par nepieciešamās informācijas savākšanu bija tieši VID.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā bija norādījusi konkrētus

maksājumus uzdevumu datumus un numurus, saņemtās avansu summas. Tiesas ieskatā

norādītā informācija ir pietiekami konkrēta, lai VID varētu pārbaudīt vai attiecīgos taksācijas

periodos pieteicēja bija deklarējusi un samaksājusi PVN par šīm saņemtajām avansu

summām. Ja VID rīcībā nebija pietiekošas informācijas, lai nepārprotami konstatētu, ka PVN

tiešām ir aprēķināts un samaksāts, tad VID bija pienākums pieprasīt no pieteicējas papildus

informāciju. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam, ja nodokļu maksātājs

nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus

par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Taču tas nenozīmē, ka VID

nav pienākuma norādīt uz papildus pierādījumu nepieciešamību. Tiesas ieskatā šī norma ir

jātulko atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam un procesuālā taisnīguma principam, kuri

ir konkretizēti Administratīvā procesa likuma 59.pantā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajai daļai pēc administratīvās

lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir

nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Turklāt šajā normā uzsvērts: lai iegūtu

nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde

pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Ņemot vērā

minēto un to, ka pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā bija sniegusi VID pietiekami konkrētu

informāciju par avansa summām, tad tiesas ieskatā VID bija pienākums nepieciešamības

gadījumā norādīt pieteicējai, ka sniegtā informācija nav pietiekama un ka ir nepieciešams

iesniegt papildus dokumentus, kas apliecinātu PVN aprēķinu un samaksu. Tikai tādējādi VID

varētu objektīvi un taisnīgi izvērtēt pieteicējas argumentu par avansu. Tā kā no lietas

materiāliem izriet, ka VID nav pieprasījis no pieteicējas papildus informāciju par avansu, tad

tiesa atzīst, ka VID ir pārkāpis objektīvās izmeklēšanas principu, procesuālā taisnīguma

principu un Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo daļu. Tiesas ieskatā šis

procesuālais pārkāpums varēja ietekmēt Lēmuma saturu, jo pastāv iespēja, ka VID varēja

konstatēt pieteicējas norādīto PVN summu par avansu samaksu un līdz ar to aprēķinātās PVN

summas būtu mazākas. Ņemot vērā minēto, Lēmums šajā daļā ir prettiesisks.

[12.5] Tā kā tiesa atzina, ka Lēmums ir prettiesisks gan attiecībā uz taksācijas periodu

noteikšanu, gan PVN summas aprēķinu, tad tiesa atzīst, ka Lēmumu apstrīdētajā daļā ir

jāatceļ.

[13] Pieteikumā izteikti iebildumi par Lēmumu saistībā ar pieteicējas darījumiem ar

pilnsabiedrību „LK Būve”.

[13.1] No Lēmuma izriet, ka VID samazināja pieteicējai 2008.gada septembra PVN

deklarācijas 57.rindā norādīto PVN par Ls 5 841,35. VID ir konstatējis, ka pieteicēja

pirmsauditējamā periodā veica būvniecības darbus saskaņā ar 2002.gada 10.septembrī

noslēgto līgumu starp pieteicēju un pilnsabiedrību „LK Būve”. Pieteicēja un pilnsabiedrība

„LK Būve” 2006.gada 1.oktobrī veica savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, apstiprinot, ka

pilnsabiedrības „LK Būve” parāda summa pieteicējai ir Ls 38 293,28. Līdz ar to VID secināja,

ka uz 2007.gada 1.janvāri pilnsabiedrības „LK Būve” debitoru parāds pieteicējai ir Ls

38 293,28 (darījuma vērtība Ls 32 451,92 un PVN Ls 5 841,35). Taču pieteicēja 2008.gada

29.septembrī anulēja pilnsabiedrības „LK Būve” debitoru parādu, uzrādot 2008.gada

septembra PVN deklarācijas 57.rindā „Korekcijas (aprēķinātais nodoklis)” ar mīnusa zīmi

PVN Ls 5 841,35. Tādējādi pieteicēja pilnsabiedrības „LK Būve” debitoru parāda anulēšanas

rezultātā palielināja 2008.gada septembra PVN deklarācijā norādīto no budžeta atmaksājamo

PVN par Ls 5 841,35.

VID Lēmumā norāda, ka pieteicēja nebija tiesīga 2008.gada septembra PVN

deklarācijas 57.rindā uzrādīt ar mīnusa zīmi Ls 5 841.35, jo atbilstoši Ministru kabineta

2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.42 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa

deklarāciju” 3.18.apakšpunktu PVN deklarācijas 57.rindā norādāmas nodokļa summas, kuras

iepriekšējos taksācijas periodos tika atskaitītas kā priekšnodoklis un kuras jāiemaksā valsts

budžetā, bet pieteicēja norādīto summu nav atskaitījusi kā priekšnodokli.

[13.2] No pieteikuma izriet, ka pieteicēja pilnsabiedrības „LK Būve” debitoru parādu

anulējusi, jo konstatējusi, ka tās rīcībā neesot dokumentu, kas pamatotu parādu esamību.

Pieteikumā uzsvērts, ka pieteicējas rīcībā nav ne pilnsabiedrības „LK Būve” apstiprinātie

pieņemšanas- nodošanas akti, ne arī 2006.gada oktobra savstarpējo norēķinu salīdzināšanas

akts, uz kuru atsaucas VID.

[13.3.] Tiesa konstatē, ka VID ir iesniedzis tiesai pieteicējas un pilnsabiedrības „LK

Būve” 2006.gada 1.oktobra akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu kopiju (lietas I

sējuma 115.lapa). Aktā abas sabiedrības norādījušas, ka pilnsabiedrība „LK Būve” ir parādā

pieteicējai Ls 38 293,28. Aktu ir parakstījušas abu sabiedrību grāmatvedes. Aktā ir arī

norādīts, ka savstarpējie norēķini tiks uzskatīti par salīdzinātiem, ja akts netiks saņemts

atpakaļ 14 dienu laikā. Akta kopija tiesas sēdes laikā tika uzrādīta pieteicējas pārstāvim, kurš

atzina, ka tas ir dokuments, uz kuru atsaucies VID, taču pieteicēja līdz šim neesot to redzējusi.

Pieteicējas pārstāvis nevarēja komentēt, kāpēc šī dokumenta nav pieteicējas rīcībā, ja uz tās ir

pieteicējas grāmatvedes paraksts. Tiesa konstatē, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma

61.pantam administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Līdz

ar to pieteicējai bija iespēja arī pēc Sākotnējā lēmuma pieņemšanas iepazīties ar VID rīcībā

esošajiem lietas materiāliem, lai pārliecinātos par savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akta

pastāvēšanu. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējas arguments par to, ka nav

dokumentu, kas pamatotu parāda esamību, ir noraidāms. Līdz ar to pieteicējai nebija arī

pamata anulēt pilnsabiedrības „LK Būve” debitoru parādu.

Tiesa papildus arī konstatē, ka 2011.gada 19.septembra vēstulē tiesai pieteicēja

norādījusi, ka PVN Ls 5 841,35 ar mīnusa zīmi kļūdaini tika uzrādīts PVN deklarācijas

57.rindā. To vajadzēja uzrādīt PVN deklarācijas 67.rindā un attiecīgi minēto PVN summu kā

priekšnodokli SIA ,,MTK CONSTRUCTION” nebija jāatskaita (lietas II sējuma 126.lapa).

Arī tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis atzina, ka pieteikumā ietvertie argumenti par šo

darījumu nav pamatoti. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja atzīst, ka pati ir pieļāvusi kļūdu

un VID lēmums šajā daļā ir pamatots.

Tā kā lietā ir 2006.gada savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akts, ar kuru tika

konstatēta pilnsabiedrības „LK Būve” debitora parāda esamība, tad tiesa atzīst, ka pieteicējai

nebija pamata šo parādu anulēt un pieteicēja nebija tiesīga 2008.gada septembra PVN

deklarācijas 57.rindā uzrādīt ar mīnusa zīmi Ls 5 841.35. Ņemot vērā minēto, secināms, ka

Lēmums šajā daļā ir tiesisks, bet pieteikums šajā daļā ir jānoraida.

[14] Pieteikumā izteikti iebildumi par Lēmumu saistībā ar pieteicējas darījumiem ar

SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art”.

[14.1] No Lēmuma izriet, ka VID samazināja pieteicējai 2008.gada septembra PVN

deklarācijas 57.rindā norādīto PVN par Ls 37 754,23. VID secināja, ka anulētā SIA

„Pilsētmāju institūts Urban Art” debitoru parāda summa Ls 247 500 ir 2005.gada 22.aprīļa

līgumā noteiktā garantijas ieturējumu summa 5%, kura tika iekļauta ikmēneša parakstītajās

darbu izpildes formās 2005.un 2006.gadā. Līdz ar to pieteicēja neesot ievērojusi Ministru

kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.42 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa

deklarāciju” 3.punktu un nepamatoti 2008.gada septembra PVN deklarācijas 57.rindā

uzrādījusi Ls 37 754,23.

[14.2] No pieteikuma izriet, ka pieteicēja nepiekrīt VID secinājumiem par to, ka

Ls 247 500 ir 2005.gada 22.aprīļa līgumā noteiktā garantijas ieturējumu summa. Pieteicēja

norāda, ka saskaņā ar 2008.gada 4.marta izlīgumu šī summa ir paredzēta kā iespējamā

apmaksa par darbu izpildi, nevis garantijas ieturējumu summa. Pieteicējas pārstāvis tiesas

sēdē uzsvēra, ka atbilstoši 2008.gada 4.marta izlīgumam Ls 247 500 pieteicējai tiktu maksāti

tikai tad, ja tiks izdarīti konkrēti izlīgumā minēti darbi un tas tiks konstatēts ar pieņemšanas –

nodošanas aktu.

[14.3] Tiesa konstatē, ka starp pieteicēju un SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art”

2005.gada 22.aprīlī noslēgts līgums, ar kuru pieteicēja apņemas veikt būvdarbus. Atbilstoši

līguma 4.punktam līguma summa ir Ls 5 546 906,91. Līguma 4.6.punktā paredzēts, ka no

katra ikmēneša maksājuma SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” ietur 5% no izpildīto

būvdarbu summas kā garantijas summu; ieturēto garantijas summu SIA „Pilsētmāju institūts

Urban Art” izmaksā pieteicējai pa daļām pēc attiecīgās šī līguma 2.2.7.punktā noteiktās

polises ar šādas apdrošināšanas polises apmaksas apliecinājuma saņemšanas, piecu dienu

laikā samaksājot attiecīgo daļu no ieturētās garantijas summas. Līguma 2.2.7.punktā ir minēta

pieteicējas garantijas laika saistību izpildes apdrošināšanas polise (lietas I sējuma 177.-

191.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbilstoši 2005.gada 22.aprīļa līgumam pieteicējai

bija jāveic būvdarbi, par kuriem tā no SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” saņemtu Ls

5 546 906,91. Maksājot par paveiktajiem darbiem, SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” bija

tiesības ieturēt 5% no katra ikmēneša maksājuma kā garantijas summu. Ieturēto garantijas

summu SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” atmaksātu pieteicējai pa daļām, katru daļu

samaksājot piecu dienu laikā pēc attiecīgu pieteicējas garantijas laika saistību izpildes

apdrošināšanas polises apmaksu apliecinoša dokumenta saņemšanas. Līdz ar to pieteicēja

pamatoti norādījusi, ka garantijas summas mērķis bija garantēt izpildīto darbu kvalitāti un no

tām nepieciešamības gadījumā varētu apmaksāt labošanas darbus, ja atklātos, ka izpildītie

darbi nav paveikti kvalitatīvi.

Tiesa konstatē, ka lietā ir audita pārskats, kurā norādīts, ka pieteicējas grāmatvedības

uzskaitē uz 2006.gada 31.decembri ir fiksēts, ka pieteicēja ir izpildījusi būvdarbus pasūtītājai

SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” Ls 5 095 605,64 apmērā. Pieteicējas grāmatvedības

uzskaitē uz 2007.gada 1.janvāri par izpildītajiem būvdarbiem SIA „Pilsētmāju institūts Urban

Art” uzrādīts debitora parāds, tostarp, konta 232 „Norēķini par garantijām” debetā

Ls 297 261,02. 2007.gada 19.janvārī pieteicēja izrakstīja rēķinu SIA „Pilsētmāju institūts

Urban Art”, tā rezultātā uz 2008.gada 1.janvāri pieteicējas grāmatvedības uzskaitē konta 232

„Norēķini par garantijām” debetā bija Ls 300 640,76. Audita pārskatā ir atreferēta arī SIA

„Pilsētmāju institūts Urban Art” vēstule pieteicējai, kurā norādīts, ka būvdarbi izpildīti par

summu Ls 5 452 520,15, tai skaitā, PVN Ls 831 740,36, un garantijas ieturējums no šīs

summas 5% ir Ls 272 626,00. Vēstulē arī norādīts, ka šo stāvokli varētu pieņemt kā izejas

punktu mierizlīgumam. 2008.gada 29.februārī pieteicēja izrakstīja kredītrēķinus, precizējot

darbu izpildes apjomus. Tā rezultātā pieteicējas grāmatvedībā uz 2008.gada 1.martu norādīts,

ka SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” debitora parāds kontā 232 „Norēķini par garantijām”

ir Ls 272 625,99.

2008.gada 4.martā pieteicēja un SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” noslēdza

izlīgumu. Izlīgumā abas sabiedrības vienojās par to, ka tiek izbeigts 2005.gada 22.aprīļa

līgums, izņemot 2005.gada 22.aprīļa līgumu daļā, kas saistīta ar šī izlīguma ietvaros

pieteicējas veiktajos darbos, kuri minēti izlīguma 2.3.punktā, garantijas laikā pieteicējas

vainojamas darbības rezultātā radušos defektu un/vai trūkumu novēršanu. Vienlaikus izlīgumā

teikts, ka SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” apmaksā pieteicējai Ls 852 190,69, kas sastāv

no trīs daļām. Pirmā daļa atbilstoši izlīguma 2.1.punktam ir Ls 604 690,69, kura pieteicējai

tiek samaksāta, pamatojoties uz tiesas lēmumu par šī izlīguma apstiprināšanu, un kura sastāv

no Ls 554 690,69, ko SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” ir saņēmis 2005.gada 22.aprīļa

līguma darbības laikā, izmantojot AS „Hansabanka” saistību izpildes garantiju Nr.05-043257-

GF, un Ls 50 000, kas saskaņā ar 2005.gada 22.aprīļa līguma 4.6.punktu ir daļēja garantijas

summa. Otrā daļa atbilstoši izlīguma 2.2.punktam ir Ls 110 300, kas saskaņā ar 2005.gada

22.aprīļa līguma 4.6.punktu ir daļa no SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art” ieturētās

garantijas summas un kas tiek samaksāta pieteicējai pēc tam, kad pieteicēja ir pabeigusi

neatliekamos darbus, kas saistīti ar nokrišņu iekļūšanu ēkā /adrese/ (palodžu montāžas

defektu likvidēšana, terašu hidroizolācijas atjaunošana, jumta hidroizolācijas, parapetu

apdares un jumtam pieguļošo sienu lietus ūdens iekļūšanas novēršanas darbus ēkas C, D, E, F,

G sekcijās). Trešā daļa atbilstoši izlīguma 2.3.punktam ir Ls 137 200, kas saskaņā ar

2005.gada 22.aprīļa līguma 4.6.punktu ir daļa no SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art”

ieturētās garantijas summas un kas tiek samaksāta pieteicējai pēc tam, kad pieteicēja ir pilnībā

pabeigusi hidroizolācijas, siltumizolācijas, apdares darbus un skārda detaļu atjaunošanu vai

labošanu skārda palodzēm, terasēm, jumta segumam, parapetiem un jumta pieguļošām

sienām. Rēķinam, ko pieteicēja izrakstīs SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art”, ir jāpievieno

pieteicējai Latvijā darbojošās apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu garantijas laika

apdrošināšanas polise 5% apmērā no šajā punktā minētās darbu izpildes summas un šai

polisei ir jābūt spēkā 24 mēnešus no šajā punktā noteikto darbu pieņemšanas brīža (lietas II

sējuma 69.-72.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka SIA „Pilsētmāju institūts Urban Art”, pamatojoties

uz 2005.gada 22.aprīļa līgumu bija ieturējusi garantijas summas, kas 2008.gada 1.martā vēl

nebija atmaksātas pieteicējai. No izlīguma skaidri redzams, ka izlīguma 2.2. un 2.3.punktā

norādītās summas saskaņā ar 2005.gada 22.aprīļa līguma 4.6.punktu ir daļa no SIA

„Pilsētmāju institūts Urban Art” ieturētās garantijas summas. Līdz ar to tiesas ieskatā

izlīguma 2.2.un 2.3.punktā paredzētie darbi ir labošanas darbi, kas veicami, jo izpildītie darbi

nav paveikti kvalitatīvi. Uz to tieši norāda arī izlīguma 2.2.punktā minētais – „palodžu

montāžas defektu likvidēšana”. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka VID ir pamatoti secinājis,

ka izlīguma 2.2.un 2.3.punktā minētās summas ir garantijas summas, kas tiek samaksātas pēc

tam, kad ir veikti iepriekš nekvalitatīvi paveikto darbu labošanas darbi. Tātad nav pamatots

pieteicējas arguments, ka Ls 247 500 ir paredzēti kā iespējamā apmaksa par darbu izpildi,

nevis garantijas ieturējumu summa. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums šajā daļā ir tiesisks, bet

pieteikums šajā daļā ir jānoraida.

[15] Pieteikumā ir izteikti iebildumi par Lēmumu saistībā ar pieteicējas darījumiem ar

UAB „Glasma LT”.

[15.1] No Lēmuma izriet, ka VID palielināja pieteicējai 2008.gada maija un jūnija

PVN deklarāciju 54.rindā norādīto PVN par Ls 1 711,61 un Ls 287,43. Lēmumā norādīts, ka

pieteicēja 2008.gada maijā un jūnijā saņēma celtniecības pakalpojumus no Lietuvas

uzņēmuma UAB „Glasma LT”, par ko arī izrakstīt rēķini. Pēc VID rīcībā esošās informācijas

UAB „Glasma LT” nav reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Līdz ar to

pieteicējai bija jāaprēķina un jāiemaksā valsts budžetā PVN par minētajiem pakalpojumiem.

Pieteicēja 2008.gada maija un jūnija deklarācijās nav uzrādījusi aprēķināto PVN par

saņemtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to VID bija pamats palielināt 2008.gada maija un jūnija

PVN deklarācijās aprēķināto PVN.

[15.2] Pieteikumā norādīts, ka VID ir konstatējis gan to, ka pieteicēja par darījumu ar

UAB „Glasma LT” deklarācijā nebija uzrādījusi aprēķināto PVN, gan arī to, ka pieteicēja

deklarācijā nav uzrādījusi atskaitāmo priekšnodokli par šo darījumu. Taču audita aprēķinos

pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli nav ņemtas vērā. Pieteicējas pārstāvis uzsvēra, ka

pieteicēja šajā gadījumā neradīja nekādus zaudējumus budžetam, bet gan neievēroja kārtību,

kādā darījums jāiegrāmato. Par to, iespējams, pieteicēju varēja saukt pie administratīvās

atbildības, nevis uzlikt tai par pienākumu veikt papildus maksājumus budžetā.

[15.3] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja 2008.gada maijā un jūnijā

no Lietuvas uzņēmuma UAB „Glasma LT” saņēma celtniecības pakalpojumus. Lietā nav arī

strīda par to, kādas summas bija maksājamas par šiem pakalpojumiem. Pieteicēja neapstrīd arī

to, ka UAB „Glasma LT” nebija reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā un līdz ar

to pieteicējai bija pienākums par šiem darījumiem aprēķināt PVN. Taču lietā ir strīds par to,

vai VID bija jāņem vērā arī tas, ka pieteicējai par šiem pašiem darījumiem tieši tādas pašas

summas bija tiesības atskaitīt kā priekšnodokli.

[15.3.1] Tiesa konstatē, ka audita pārskatā VID ir skaidri norādījis, ka, pamatojoties uz

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 3.un 7.punktu, pieteicēja

būtu tiesīga 2008.gada maija un jūnija mēnesī aprēķināto PVN summu, kas pieteicējai

jāmaksā kā pakalpojumu saņēmējai saskaņā ar Lietuvas uzņēmuma UAB „Glasma LT”

izrakstītajiem rēķiniem, atskaitīt kā priekšnodokli. Līdz ar to secināms, ka lietā nav strīda par

to, ka pieteicējai tajos pašos mēnešos bija tiesības atskaitīt kā priekšnodokli par tiem pašiem

darījumiem tieši tādas pašas summas kā aprēķinātā PVN summa. Taču VID ir norādījis, ka

pieteicēja šajos mēnešos PVN deklarācijās nav uzrādījusi attiecīgās summas kā priekšnodokli.

VID pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tās ir personas tiesības atskaitīt priekšnodokli un, ja

persona šīs tiesības nav izmantojusi, tad VID to nevar arī ņemt vērā nodokļu aprēķinā.

Tiesa uzskata, ka VID arguments ir nepamatots un VID bija jāņem vērā arī to, ka par

tiem pašiem darījumiem tieši tādas pašas summas pieteicējai bija tiesības atskaitīt kā

priekšnodokli. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 16.punktā ir skaidrots, ka

nodokļu audits (revīzija) ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai

vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu

aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem

aktiem noteiktajā taksācijas periodā. Tiesas ieskatā, lai konstatētu nodokļa aprēķināšanas,

maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību, VID ir jāņem vērā visa informācija par

attiecīgo nodokli, ne tikai tā, kas ir nelabvēlīga privātpersonai.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu

administrācija pēc nodokļu revīzijas (audita) nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo

deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu

(nodevu) aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar

to likums paredz, ka VID ir jāprecizē visas nodokļu deklarācijās norādāmās summas, ne tikai

tās, kuras privātpersonai ir pienākums samaksāt valsts budžetā. Tāpat arī šī norma prasa VID

veikt nodokļu aprēķinus atbilstoši normatīvajiem aktiem. Arī šajā gadījumā nav norādīts, ka

aprēķinos ir jāņem vērā tikai tā informācija, kas norāda uz privātpersonas pienākumu maksāt

nodokli. Tiesa atzīst, ka tās ir privātpersonas tiesības atskaitīt priekšnodokli, un līdz ar to VID

parasti nav pienākums, konstatējot, ka privātpersona nav samaksājusi PVN, pēc savas

iniciatīvas noskaidrot, vai šai personas gadījumā nav arī tiesības atskaitīt priekšnodokli par

kādu citu darījumu. Taču tiesas ieskatā VID šāds pienākums ir, ja tiesības atskaitīt

priekšnodokli privātpersonai ir tieši par to pašu darījumu, par kuru VID ir aprēķinājis papildus

maksājamo nodokli.

[15.3.2] Tiesas ieskatā šādā interpretācija atbilst arī PVN neitralitātes principam,

atbilstoši kuram PVN reāli maksā tikai galējais patērētājs, bet saimnieciskās darbības

veikšanas procesā saimnieciskās darbības veicēju reāli tas neskar. Ja pieļautu tādu rīcību,

kādu ir veicis VID, aprēķinot papildus budžetā maksājamo PVN, bet neņemot vērā personas

tiesības atskaitīt priekšnodokli par to pašu darījumu, tad varētu veidoties situācija, ka PVN

reāli samaksā ne tikai gala patērētājs, bet arī pieteicēja kā saimnieciskās darbības veicēja.

Tiesas ieskatā tas būtu vērtējams kā netaisnīga iedzīvošanās no valsts puses.

[15.3.3] Tiesa uzskata, ka arī likuma „Par nodokļiem un nodevām 16.panta 6.punkts,

neliedz VID nodokļu audita ietvaros ņemt vērā privātpersonas tiesības atskaitīt priekšnodokli

par kādu darījumu. Tas noteic, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt nodokļu

administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu

vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā

laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta

nodokļu revīzija (audits). Tātad šī norma nosaka un vienlaikus arī ierobežo nodokļa maksātāja

tiesības. Taču tā nekādā veidā neregulē VID tiesības un pienākumus audita laikā un līdz ar to

neaizliedz VID nodokļa audita laikā veikt vispusīgu pārbaudi un pilnīgus aprēķinus par katru

konkrēto darījumu.

[15.4] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka VID bija jāņem vērā pieteicējas tiesības

atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar UAB „Glasma LT”. Tā kā tas nav darīts, tad VID

veiktie aprēķini par šiem darījumiem ir nepareizi. Līdz ar to Lēmums šajā daļā ir prettiesisks

un to šajā daļā ir jāatceļ.

[16] Pieteikumā izteikti iebildumi par Lēmumu saistībā ar pieteicējas darījumiem ar

SIA „Māris Gailis un partneri” un SIA „A.S.Sistēmas”.

[16.1] No Lēmuma izriet, ka VID palielināja pieteicējai 2008.gada maija PVN

deklarācijās norādīto PVN par Ls 9 152,54. Lēmumā norādīts, ka SIA „A.S.Sistēmas”

2008.gada 12.maijā izsniegusi pieteicējai avansa rēķinu-faktūru. Par Ls 60 000 saistībā ar

būvniecības darbu veikšanu objektā „Ēku ansamblis „Ģipša fabrika””. Savukārt pieteicēja

2008.gada 15.maijā izrakstīja SIA „Māris Gailis un partneri” rēķinu par avansa summu

Ls 60 000 saskaņā ar 2008.gada 7.maija uzņēmuma līgumu par būvniecības darbu veikšanu

minētajā objektā. 2008.gada 20.maijā SIA „Māris Gailis un partneri” kā pasūtītājs, pieteicēja

kā būvuzņēmējs un SIA „A.S.Sistēmas” kā apakšuzņēmējs noslēdza papildus vienošanos

Nr.7, par to, ka pasūtītājs apmaksā būvuzņēmēja piesaistītajam apakšuzņēmējam Ls 60 000 un

tas tiek uzskatīts par avansa samaksu būvuzņēmējam saskaņā ar 2008.gada 7.maija uzņēmuma

līgumu. Ņemot vērā minēto, 2008.gada 21.maijā SIA „Māris gailis un partneri” apmaksāja

pieteicējas 2008.gada 15.maija rēķinu tajā norādītajam naudas saņēmējam - SIA

„A.S.Sistēmas”. VID Lēmumā konstatējis, ka pieteicēja 2008.gada maija PVN deklarācijā nav

uzrādījusi no SIA „Māris Gailis un partneri” saņemto avansu un arī attiecīgo PVN summu.

Attiecībā uz pieteicējas tiesībām atskaitīt šādā gadījumā priekšnodokli par darījumu ar

SIA „A.S.Sistēmas” VID norāda, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai pēc tam, kad nodokļu

rēķinā norādītā summa ir samaksāta avansā. Tā kā pieteicēja nav apmaksājusi SIA

„A.S.Sistēmas” rēķinu, tad VID nebija pamata palielināt pieteicējas priekšnodokļa

atskaitījumu attiecīgajā taksācijas periodā.

VID 2011.gada 3.augusta vēstulē sniedza atbildi uz tiesas jautājumu, vai šāda

vienošanās par norēķinu kārtību bija pieļaujama un kā pareizi bija jāatspoguļo šāds darījums

ar šādu norēķinu kārtību. VID savā vēstulē norāda, ka 2008.gada 21.maijā pieteicēja faktiski

bija izpildījusi savas saistības pret SIA „A.S.Sistēmas”. Līdz ar to pieteicējai saskaņā ar

apstiprināto kontu plānu PVN (priekšnodokli) Ls 9 152,54 no ieskaitītās avansa summas

apakšuzņēmējam bija tiesības pārgrāmatot konta 5721 „Norēķini par PVN” debetā un,

pamatojoties uz pamatojoties uz grāmatvedības reģistros veiktajiem grāmatojumiem,

iegrāmatoto priekšnodokļa summu uzrādīt PVN deklarācijas postenī „Priekšnodoklis par

precēm un pakalpojumiem iekšzemē savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (lietas II

sējuma 73.-75.lapa).

[16.2] Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja atzīst to, ka PVN deklarācijā par 2008.gada

maiju nav uzrādījusi ar PVN apliekamo darījumu – no SIA „Māris Gailis un partneri”

saņemto avansa maksājumu Ls 60 000 apmērā un nav aprēķinājusi PVN Ls 9 152,54, kā to

nosaka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”8.panta otrā daļa. Taču VID esot bijis jāņem

vērā, ka pieteicējai tieši tādu pašu summu 2008.gada maijā bija tiesības atskaitīt kā

priekšnodokli par darījumu ar SIA „A.S.Sistēmas”.

[16.3] Tiesa konstatē, ka šajā gadījumā nav strīda par to, ka pieteicējai saskaņā ar

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otro daļu bija pienākums aprēķināt PVN

Ls 9 152,54 apmērā par avansu no SIA „Māris Gailis un partneri”. Arī tiesa uzskata, ka

pieteicējai bija šāds pienākums. Tiesa, ņemot vērā VID 2011.gada 3.augusta vēstulē minēto,

konstatē, ka starp procesa dalībniekiem nav strīda arī par to, ka pieteicējai bija tiesības PVN

deklarācijā par 2008.gada maiju atskaitīt kā priekšnodokli Ls 9 152,54 saistībā ar avansu SIA

„A.S.Sistēmas”. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts

paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa

deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām

apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm

un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. No lietas materiāliem

izriet, ka lietā nav strīda par to, ka gan pieteicēja, gan arī SIA „A.S.Sistēmas” bija reģistrētas

VID kā PVN maksātājas. Tāpat lietā nav strīda par to, ka darījums starp pieteicēju un SIA

„A.S.Sistēmas” faktiski ir noticis, ka SIA „A.S.Sistēmas” 2008.gada 12.maijā par to

izrakstījusi pieteicējai avansa rēķinu-faktūru un ka saņemtais pakalpojums ir izmantots

pieteicējas ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, arī tiesai nav

šaubu, ka pieteicējai bija tiesības PVN deklarācijā par 2008. gada maiju atskaitīt

priekšnodokli Ls 9 152,54.

Tiesa šī sprieduma 15.3.punktā jau norādīja, ka, ievērojot audita mērķi, PVN

neitralitātes principu un it īpaši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmo daļu

VID šāds pienākums nodokļu aprēķinā ņemt vērā privātpersonas tiesības atskaitīt

priekšnodokli par to pašu darījumu. Tiesas ieskatā šāds pienākums VID bija arī šajā situācijā,

jo, lai arī formāli nodokļi bija jāaprēķina par vienu darījumu, bet priekšnodokli bija tiesības

atskaitīt par citu darījumu, šie darījumi bija savstarpēji tik cieši saistīti, ka tos nevar vērtēt

atrauti vienu no otra. Tiesa atzīst, ka pieteicēja nebija pati izmantojusi savas tiesības un PVN

deklarācijā par 2008.maiju atskaitījusi priekšnodokli par darījumu ar SIA „A.S.Sistēmas”.

Taču tas bija noticis tāpēc, ka pieteicēja bija nepareizi novērtējusi savus pienākumus un

tiesības un kļūdaini uzskatīja, ka tai nav jādeklarē ne darījums ar SIA „Māris Gailis un

partneri”, ne arī darījums ar SIA „A.S.Sistēmas”. Tā kā pieteicēja uzskatīja, ka tai nav

jāaprēķina PVN par darījumu ar SIA „Māris Gailis un partneri”, tad tā uzskatīja, ka tai nav arī

tiesību atskaitīt priekšnodokli par darījumu ar SIA „A.S.Sistēmas”, tādējādi neradot nekādus

reālus zaudējumus valsts budžetam.

Tiesas ieskatā pieteicēju varēja sodīt par nepareizu grāmatvedības dokumentu

kārtošanu, taču būtu nesamērīgi par šādu kļūdu, kas neradīja valsts budžetam nekādas

nelabvēlīgas sekas, likt pieteicējai samaksāt nodokli. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka VID

bija jāņem vērā pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumu ar SIA

„A.S.Sistēmas”. Tā kā tas nav darīts, tad VID veiktie aprēķini par šiem darījumiem ir

nepareizi. Līdz ar to Lēmums šajā daļā ir prettiesisks un to šajā daļā ir jāatceļ.

[17] Pieteikumā izteikti iebildumi par Lēmumu saistībā ar pieteicējas darījumiem ar

SIA „Patollo” un SIA „TVA Constructions”.

[17.1] No Lēmuma izriet, ka VID palielināja pieteicējai 2008.gada marta, aprīļa,

jūnija, jūlija un augusta PVN deklarācijās PVN par Ls 60 584,91, jo uzskatīja, ka pieteicēja

nepamatoti samazināja šajos mēnešos pasūtītājam SIA „Patollo” izpildīto būvniecības darbu

vērtību par avansa summu, ko pasūtītājs SIA „Patollo” samaksāja apakšuzņēmējam SIA

„TVA Constructions”.

[17.2] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par šādiem faktiskajiem apstākļiem.

2007.gada 6.novembrī pieteicēja noslēdza ar pasūtītāju SIA „Patollo” līgumu Nr.2007-

2 par būvniecības darbu veikšanu. Savukārt 2007.gada 16.novembrī pieteicēja noslēdza

līgumu Nr.2007-2/1 ar apakšuzņēmēju SIA „TVA Constructions” par būvniecības darbu

veikšanu tajā pašā objektā.

2007.gada 21.decembrī starp pieteicēju, pasūtītāju SIA „Patollo” un apakšuzņēmēju

SIA „TVA Constructions” noslēgta vienošanās par savstarpējo norēķinu kārtību, kurā

norādīts, ka visas trīs sabiedrības vienojas un piekrīt, ka starp pasūtītāju SIA „Patollo” un

pieteicēju noslēgtā līguma pielikumā Nr.2 un starp pieteicēju un apakšuzņēmēju SIA „TVA

Constructions” noslēgtā līguma Nr.2007-2/1 2.7.1.punktā atrunāto avansa maksājumu 20%

apmērā, kas sastāda Ls 389 526,82, no apstiprinātās līguma Nr.2007-2 un līguma Nr.2007-2/1

cenas pirmajam darbu posmam pasūtītājs SIA „Patollo” maksā apakšuzņēmējam SIA „TVA

Constructions” uz apakšuzņēmēja norādītu kontu.

2007.gada 29.novembrī apakšuzņēmējs SIA „TVA Constructions” izrakstīja PVN

rēķinu – faktūru Nr.2007-150 par summu Ls 389 526,83. Rēķinā kā maksātājs norādīts

pasūtītājs SIA „Patollo”. Kā pamatojums savukārt norādīts – uzņēmuma līgums Nr.2007-2/1

no 16.11.2007. Arī blakus ailītē norādīts: avansa maksājums saskaņā ar uzņēmuma līgumu

nr.2007-2/1 no 16.11.2007. un vienošanos par savstarpējo norēķinu kārtību no 21.12.2007.

Pasūtītājs SIA „Patollo” šo rēķinu 2007.gada 21.decembrī apmaksāja, pārskaitot norādīto

summu apakšuzņēmējam SIA „TVA Constructions”.

Pasūtītājs SIA „Patollo” 2007.gada PVN deklarācijā atskaitīja priekšnodokli

Ls 59 419,35 par samaksāto avansu, kā darījuma partneri norādot SIA „TVA Constructions”

un kā attaisnojuma dokumentu norādot rēķinu Nr.2007-150. Savukārt SIA „TVA

Constructions” 2008.gada decembrī ir aprēķinājusi PVN par saņemto avansu Ls 59 419,32

apmērā.

2008.gadā tika veikti līgumā Nr.2007-2 un līgumā Nr.2007-2/1 norādītie būvdarbi. No

2008.gada janvāra līdz augustam apakšuzņēmējs SIA „TVA Constructions” izrakstīja rēķinus

pieteicējai, katru mēnesi izpildīto būvdarbu vērtību samazinot par attiecīgu daļu no saņemtā

avansa summas. Savukārt no 2008.gada marta līdz augustam pieteicēja izrakstīja rēķinus

pasūtītājam SIA „Patollo”, katru mēnesi izpildīto būvdarbu vērtību samazinot par attiecīgu

daļu no avansa summas. Kopumā būvdarbu vērtība abos gadījumos tika samazināta par

Ls 389 526,83.

Pieteicēja 2008.gadā aprēķināja PVN par darījumiem ar pasūtītāju SIA „Patollo”,

neieskaitot darījumu summā avansu Ls 389 526,83 apmērā un attiecīgi neaprēķinot PVN no

šīs summas. Tāpat pieteicēja 2008.gadā atskaitīja priekšnodokli par darījumiem ar

apakšuzņēmēju SIA „TVA Constructions”, neieskaitot darījumu summā avansu

Ls 389 526,83 apmērā un attiecīgi neatskaitot priekšnodokli par šo summu.

[17.3] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka izpildīto būvniecības darbu vērtība ietvēra

arī avansa summu - Ls 389 526,83. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otrās

daļas 2.punkts noteic, ka saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar PVN apliekamie

darījumi ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. Savukārt atbilstoši šī panta septītajai daļai

pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie

maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Līdz ar to tiesas ieskatā VID pamatoti secināja, ka pieteicēja nedrīkstēja samazināt izpildīto

būvniecības darbu vērtību par šo summu.

Taču tiesas ieskatā VID nepamatoti uzskatīja, ka pieteicējai nodoklis par attiecīgajām

summām bija jāprēķina 2008.gada marta, aprīļa, maija, jūnija, jūlija un augusta mēnešos, kad

pasūtītājs SIA „Patollo” izrakstīja pieteicējai rēķinus par izpildītajiem būvdarbiem un

pieteicēja tos apmaksāja. Atbilstoši līgumam Nr.2007-2, kas tika noslēgts starp pieteicēju un

pasūtītāju SIA „Patollo”, pasūtītājam bija jāsamaksā pieteicējai avanss. 2007.gada

21.decembrī starp pieteicēju, pasūtītāju SIA „Patollo” un apakšuzņēmēju SIA „TVA

Constructions” noslēgtā vienošanās par savstarpējo norēķinu kārtību ir tikai vienošanās par to,

kā tiek izpildīts šis pienākums. Šī vienošanās neatbrīvoja pasūtītāju no līgumā Nr.2007-2

noteiktā pienākuma samaksāt avansu. 2007.gada 21.decembrī, pārskaitot Ls 389 526,83

apakšuzņēmējam SIA „TVA Constructions”, pasūtītāja izpildīja no līguma Nr.2007-2

izrietošo pienākumu samaksāt pieteicējai avansu.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otrā daļa noteic, ka pakalpojuma

sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu

saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. Savukārt šī panta 21.daļa paredz, ka pakalpojuma

saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums saņemts vai atlīdzība par pakalpojumu veikta avansā.

2007.gada 21.decembrī pasūtītājs SIA „Patollo” izpildīja savu no līguma Nr.2007-2 izrietošo

pienākumu samaksāt pieteicējai avansu 2007.gada 21.decembrī noslēgtās vienošanās par

savstarpējo norēķinu kārtību paredzētājā kārtībā. Turklāt tiesas ieskatā šī situācija atbilst šī

sprieduma 16.punktā aprakstītajai situācijai ar avansu pieteicējas darījumā ar SIA „Māris

Gailis un partneri”, un šajā gadījumā VID pats savā 2011.gada 3.augusta vēstulē tiesai

norādīja, ka pieteicējai bija pienākums aprēķināt nodokli mēnesī, kad pasūtītājs samaksāja

avansu apakšuzņēmējam.

Taču vienlaikus 2007.gada 21.decembrī, pasūtītājam SIA „Patollo” pārskaitot avansa

summu apakšuzņēmējam SIA „TVA Constructions”, pieteicēja faktiski bija izpildījusi savas

saistības pret apakšuzņēmēju SIA „TVA Constructions” attiecībā uz avansu Ls 389 526,83

apmērā. Tiesa vērš uzmanību, ka šādu faktisku saistību izpildi VID 2011.gada 3.augusta

vēstulē atzina attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „Māris Gailis un partneri” un SIA

„A.S.Sistēmas”, kur situācija saistībā ar avansu bija tāda pati. Ņemot vērā minēto, tiesas

ieskatā arī šajā gadījumā VID bija pienākums ņemt vērā to, ka pieteicējai PVN deklarācijā par

2007.gada decembri bija tiesības atskaitīt priekšnodokli par avansu SIA „TVA

Constructions”, kā tas jau tika pamatots šī sprieduma 16.3.punktā. Vienīgā atšķirība starp

abām situācijām ir tā, ka pieteicēja bija izrakstījusi nodokļu rēķinu SIA „Māris Gailis un

partneri”, savukārt SIA „A.S.Sistēmas” bija izrakstījusi nodokļu rēķinu pieteicējai par tādu

pašu summu. Savukārt šajā gadījumā rēķinu Nr.2007-150 izrakstīja SIA „TVA

Constructions”, kā maksātāju tajā norādot SIA „Patollo”, bet pieteicēju tajā neminot, Tomēr

tiesas ieskatā to var vērtēt kā darījuma dokumentu noformēšanas kļūdu, jo rēķinā ir skaidri

norādīts, ka tas ir avansa maksājums saskaņā ar uzņēmuma līgumu nr.2007-2/1 no

16.11.2007., tātad līgumu, kas bija noslēgts starp pieteicēju un SIA „TVA Constructions”.

Līdz ar to tiesas ieskatā no rēķina bija pietiekami skaidri saprotams, ka tas izrakstīts sakarā ar

darījumu starp pieteicēju un SIA „TVA Constructions”, un, apmaksājot to, tiks izpildītas

pieteicējas saistības par avansu pret SIA „TVA Constructions”. Tiesas ieskatā šāda kļūda

dokumentu noformēšanā nevar būt iemesls, lai uzliktu pieteicējai samaksāt budžetā papildus

PVN summu, it īpaši tāpēc, ka šīs kļūdas rezultātā nav samazinājušies valsts budžetā

ieņēmumi no PVN.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka arī šajā gadījumā VID bija jāņem vērā pieteicējas

tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumu ar SIA „TVA Constructions”. Tā kā tas nav

darīts, tad VID veiktie aprēķini par šiem darījumiem ir nepareizi. Līdz ar to Lēmums šajā daļā

ir prettiesisks un to šajā daļā ir jāatceļ.

[18] ar Lēmumu pieteicējai uzlikts par pienākumu iemaksāt budžetā ne tikai papildus

PVN summu, bet arī nokavējuma naudu un soda naudu. Tā kā tiesa atzina, ka VID nepareizi

aprēķināja pieteicējai papildus PVN summas par darījumiem ar SIA „Māris Gailis un

partneri” (sprieduma 12.punkts) UAB „Glasma LT” (sprieduma 15.punkts), SIA „Māris

Gailis un partneri” (sprieduma 16.punkts) un SIA „Patollo” (sprieduma 17.punkts), tad arī

saistībā ar šiem darījumiem aprēķinātās nokavējuma naudas un soda naudas nav aprēķinātas

pareizi, un Lēmums jāatceļ arī attiecībā uz tām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 253. un 289.–291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību „MTK Construction”

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 26.maija lēmuma

Nr.19.1/11502 atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 26.maija lēmumu

Nr.19.1/11502 daļā par papildus nomaksai budžetā aprēķināto pievienotās vērtības nodokli,

nokavējuma naudu un soda naudu, ciktāl tie ir aprēķināti par pieteicējas sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „MTK Construction” darījumiem ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„Māris Gailis un partneri” (izņemot summas, kas aprēķinātas saistībā ar 2008.gada 27.augusta

rēķinu Nr.213), UAB „Glasma LT”, sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Māris Gailis un

partneri” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Patollo”.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piedzīt no atbildētājas – Latvijas Republikas – par labu sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību „MTK Construction” samaksāto valsts nodevu divdesmit latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Kovaļevska

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_______________________A.Kovaļevska

Rīgā 2012.gada 2.janvārī