Legislator Case Law & Legislation
C19039117 / C-0478-18 ECLI:LV:KURT:2018:0216.C19039117.1.S AI generated

Court partially allowed debt collection claim, awarding principal and interest but rejecting excessive penalty damages.

Case Number C19039117 / C-0478-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, ordering payment of the principal debt, statutory interest, and court costs while rejecting specific penalty amounts. The plaintiff sought 575.01 EUR based on a contract breach, but the court recalculated the penalty and interest periods to align with the agreement and legal standards. Consequently, the judgment awarded 350 EUR principal, adjusted interest, and a reduced penalty of 35 EUR, while dismissing the remaining disputed sums.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 41., 42., 56., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti; The court must proportionally award court costs based on the extent of the claim's success and adjust contractual penalties to ensure they are not excessive relative to the actual loss and the agreed terms.

Keywords

AI generated
debt collection enforcement contractual penalty damages statutory interest rates court costs allocation partial claim dismissal civil procedure law enforcement period setting

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 56. pants
Civilprocesa likuma 189.-193. panti
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civillikuma 1757. pants
Civillikuma 1765. pants
Civillikuma 1763. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C19039117

ECLI:LV:KURT:2018:0216.C19039117.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2018.gada 16.februārī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Liena Jansone

ar tiesas sēdes sekretāri Ivetu Valtmani,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” prasībā pret SIA „Holding serviss” vienkāršotajā procedūrā par parāda

piedziņu. Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē j a

prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 575,01 EUR, kas sastāv no galvenā parāda 350 EUR,

likumiskajiem nokavējuma procentiem 25,01 EUR un līgumsoda 200 EUR, samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu 86,25 EUR, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR. Prasību pamato uz Civillikuma 1431., 1587., 1662., 1757., 1763., 1765.pantu.

Prasības pieteikumā (ar papildinājumiem 2017.gada 28.jūnijā) norādīts, ka 2016.gada 4.aprīlī puses noslēgušas Uzņēmuma līgumu, saskaņā ar

kuru 2016.gada 29.aprīlī prasītāja izrakstījusi rēķinu Nr. R16180223 par izpildītajiem darbiem 2016.gada aprīlī, pamatojoties uz 2016.gada 29.aprīļa

aktu Nr.48. Atbildētājai līdz 2016.gada 9.maijam bija jāsamaksā prasītājai par autogreidera, buldozera, treilera, ekskavatora un veltņa pakalpojumiem

kokaudzētavā „Mazsili” 2972,37 EUR.

Prasītāja 2016.gada 28.jūlijā nosūtīja atbildētājai atgādinājumu par parāda samaksu, uz ko atbildot, atbildētāja 2016.gada 5.augustā iesniedza

iesniegumu ar parāda apmaksas grafiku.

2016.gada 16.augustā puses noslēgušas vienošanos pa parāda atmaksu (turpmāk – Vienošanās). Vienošanās 4.punktā paredzēts, ja debitors kavē

kādu no šīs Vienošanās 3.punktā noteiktajiem maksājumiem vai samaksā summu, kura ir mazāka nekā noteikts 2.punktā, debitors maksā kreditoram

līgumsodu 0,5 % apmērā no dienas, kad bija jāveic 2016.gada 29.aprīlī izrakstītā rēķinā Nr. R16180223 norādītās summas apmaksa pilnā apmērā no

savlaicīgi nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

2017.gada 9.februārī prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju ar lūgumu atbildētājai līdz 2017.gada 28.februārim izpildīt nokavētās un neizpildītās

līgumsaistības. Prasītāja nav saņēmusi samaksu par atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem un rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un

samaksas termiņu.

Galvenais parāds par sniegtajiem pakalpojumiem ir 350 EUR. Atbildētājai, neveicot maksājumus maksājumu grafikā noteiktajā termiņā,

prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 200 EUR, kura aprēķins ir veikts par laika periodu no 2016.gada 10.maija, kad bija jāveic 2016.gada 29.aprīlī

izrakstītā rēķinā Nr. R16180223. Bez tam, par galvenā parāda – 350 EUR maksājuma kavējumu 370 dienas, prasītāja par laika periodu no 2016.gada

1.maija līdz 2017.gada 15.maijam ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 25,01 EUR.

Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumu par prasību tiesai nav iesniegusi, kā arī nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā,

uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos

izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var

lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas [..].

Saskaņā ar 2017.gada 25.augusta lēmumu, tiesa pēc savas iniciatīvas nolēmusi lietu izskatīt atklātā tiesas sēdē.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, nav ziņojis par neierašanās iemesliem un lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis.

Atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 54.pantā un 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti pasta

sūtījumā uz atbildētājas juridisko adresi 2018.gada 4.janvārī. Līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu ir prezumējams, ka

atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots 2018.gada 11.janvārī.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajā daļā noteiktajam, iespējams izskatīt lietu bez neieradušā atbildētāja

pārstāvja klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamata, papildus paskaidrojot, ka līgumsoda aprēķins ir veikts

no neatmaksātā parāda pamatsummas – 350 EUR. Ievērojot apstākli, ka atbildētājs nav veicis šīs parāda summas atmaksu, tad atbilstoši pušu

2016.gada 16.augustā noslēgtās Vienošanās 4.punktam, līgumsoda aprēķins ir veikts no dienas, kad bija jāveic 2016.gada 29.aprīlī izrakstītā rēķina

Nr.R16180233 apmaksa – 2016.gada 10.maija un aprēķins veiks līdz 2017.gada 15.maijam, t.i., par kopumā 370 dienām. Par šo laika periodu

aprēķinātais līgumsods ir bijis 1295 EUR. Savukārt, ievērojot apstākli, ka uz 2016.gada 16.augusta Vienošanās noslēgšanas brīdi atbildētāja

pamatparāds ir bijis 2000 EUR, tad prasītāja no atbildētājas piedzenamā līgumsoda summu ir aprobežojusi ar 10 % no Vienošanās noteiktās

pamatparāda summas.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2212.pantu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un

ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

2016.gada 18.aprīļa Uzņēmuma līgums (lietas 11.-14.lapa) apliecina, ka puses ir noslēgušas uzņēmuma līgumu (turpmāk – Līgums), saskaņā ar

kuru prasītāja apņēmusies ar prasītājai piederošu tehniku veikt darbus saskaņā ar atbildētājas norādījumiem un darba uzdevumu, savukārt atbildētāja

apņēmusies samaksāt par sniegtajiem tehnikas pakalpojumiem saskaņā ar prasītājas izrakstīto rēķinu, kura apmaksa ir jāveic 10 kalendāro dienu laikā.

Šādos apstākļos tiesa secina, ka starp pusēm izveidojās tiesiskas līguma attiecības, no kurām abām pusēm rodas tiesības un

pienākumi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Darbu nodošanas-pieņemšanas akts (lietas 15.lapa), prasītājas 2016.gada 29.aprīlī izrakstītais rēķins Nr.16180223 (lietas 14.lapa) apliecina, ka

atbilstoši Līguma nosacījumiem, prasītāja par sniegtajiem tehnikas pakalpojumiem ir izrakstījusi atbildētājai rēķinu par kopējo summu 2972,37 EUR,

nosakot, ka rēķina apmaksa ir veicama līdz 2016.gada 9.maijam.

Saskaņā ar Līguma 10.2.punktu, puses ir vienojušās, ka līgums var tikt grozīts, pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties.

Prasītājas paskaidrojumi, 2016.gada 16.augusta Vienošanās par parāda atmaksu (lietas 17.lapa, turpmāk - Vienošanās) apliecina, ka atbildētāja

nav veikusi prasītājas izrakstītā rēķina apmaksu pilnā apmērā rēķinā norādītajā termiņā, kā rezultātā puses ir vienojušās par nesamaksātā parāda – 2000

EUR samaksas sadalīšanu termiņos, nosakot, ka samaksa ir veicama piecos maksājumos - četrus mēnešus pēc kārtas līdz katra mēneša pēdējam

datumam, sākot no 2016.gada 31.augusta veicot maksājumus 250 EUR apmērā, bet pēdējo 1000 EUR maksājumu veicot līdz 2016.gada

19.decembrim.

Prasītājas paskaidrojumi, 2017.gada 9.februārī atbildētājai nosūtītā pretenzija (lietas 18.lapa) apliecina, ka atbildētāja nav veikusi parāda 2000

EUR samaksu pilnā apmērā Vienošanās paredzētajos termiņos, kā rezultātā nesamaksātā parāda pamatsumma ir 350 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir

pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Kā izriet no Līguma un Vienošanās, atbildētājai samaksa par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā bija veicama līdz 2016.gada

19.decembrim.

Līdz ar to, ievērojot apstākli, ka ir iestājies termiņš no Līguma un Vienošanās izrietošā atbildētāja pienākuma veikt samaksu par prasītājas

izpildītajiem darbiem izpildei, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas prasību par parāda pamatsummas 350 EUR piedziņu no atbildētājas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un trešo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Vienošanās 4.punktu, atbildētājai pielīgts pienākums par Vienošanās noteikto maksājumu kavējumu, maksāt prasītājai līgumsodu 0,5 %

apmērā no dienas, kad bija jāveic 2016.gada 29.aprīlī izrakstītā rēķina Nr.16180223 norādītās summas samaksa pilnā apmērā no savlaicīgi

nesamaksātās summas par katru nokavējuma dienu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai ir pielīgtas tiesības Līgumā un Vienošanās pielīgto saistību nepienācīgas izpildes gadījumā prasīt no atbildētājas

līgumsodu.

Vienlaikus, izvērtējot prasītājas aprēķināto līgumsodu, tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods par saistību neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā) nevar tikt noteikts lielāks kā 10 % no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Kā izriet no prasības pieteikumā norādītā un prasītājas pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, līgumsods ir aprēķināts par galvenā

parāda – 350 EUR samaksas kavējumu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbilstoši Civillikuma 1716.pantā noteiktajam, līgumsoda apmērs nevar pārsniegt 10

% no nesamaksātā pamatparāda summas, t.i., 35 EUR (10 % no 350 EUR). Tiesa atzīst, ka prasītāja nepamatoti līgumsoda aprēķinu ir saistījusi ar

Vienošanās norādītā pamatparāda summu 2000 EUR, jo, noslēdzot Vienošanos, puses pamatparāda summu bija sadalījušas piecos maksājumos un šo

maksājumu veikšanai bija noteikušas jaunus termiņus, paredzot, ka līgumsoda aprēķins tiek veikts no savlaicīgi nesamaksātās summas. Tiesa atzīst, ka

nav pamata atbildētājas saistību neizpildi saistīt ar saistību nepienācīgu izpildi un līdz ar to attiecināt uz sākotnēji nolīgtās saistības apmēru, jo saistība veikt

maksājumu var būt attiecināma tikai uz šādas saistības neizpildi īstā laikā, secīgi attiecinot to uz savlaicīgi nesamaksātā pamatparāda apmēru.

Līdz ar to, ievērojot apstākli, ka prasītāja kā savlaicīgi nesamaksāto summu, kas ir pamats līgumsoda aprēķinam ir norādījusi 350 EUR, kā arī

Vienošanās 4.punktā norādīto, ka līgumsods no savlaicīgi nesamaksātās summas ir aprēķināms sākot no 2016.gada 29.aprīlī izrakstītā rēķinā norādītās

samaksas dienas, t.i. 2016.gada 10.maija (lietas 14.lapa), tad tiesa atzīst par pierādītu un pamatotu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenamo

līgumsodu 35 EUR (350 EUR savlaicīgi nesamaksātā pamatparāda summa x 0,5 % x 370 dienas (10.05.2016.-15.05.2017.) = 647,50 EUR), t.i.,

nepārsniedzot 10 % no savlaicīgi nesamaksātā pamatparāda. Savukārt prasība daļā par līgumsoda 165 EUR piedziņu, ņemot Civillikuma 1716.pantā

noteikto līgumsoda apmēra ierobežojumu, ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem . Savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par [..] pakalpojuma sniegšanu ir astoņi procentpunkti

virs procentu pamatlikmes [..]. Procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā

pusgada pirmās kalendārās dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās.

Prasītājas paskaidrojumi un parāda aprēķins (lietas 5.lapa) apliecina, ka atbildētāja nav veikusi parāda pamatsummas 350 EUR samaksu, kā

rezultātā prasītāja par laika periodu no 2016.gada 10.maija līdz 2017.gada 15.maijam ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus.

Tiesa, ievērojot Vienošanās 3.punktā noteikto parāda samaksas grafiku, un to, ka pēdējā maksājuma 1000 EUR samaksas termiņš bija noteikts

2016.gada 19.decembris, atzīst, ka prasītājas norādītā nesamaksātās parāda pamatsummas 350 EUR samaksas termiņš ir iestājies 2016.gada

19.decembrī.

Tādējādi, ņemot vērā, ka likumisko nokavējuma procentu maksāšanas pienākums tiek noteikts pamatojoties uz Civillikuma normām, nevis uz pušu

vienošanos, tad ir atzīstams, ka atbilstoši Civillikuma 1759.pantā noteiktajam, likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi no parāda samaksas

nokavējuma dienas, t.i., 2016.gada 19.decembra.

Ņemot vērā, ka procentu pamatlikme saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, no 2016.gada 1.jūlija ir 0,00 % (skat.

https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/procentu-likmju-statistikas-raditaji/pamatlikme-saskana-ar-civillikuma-1765-pantu), tad par pamatparāda

350 EUR samaksas nokavējumu par laika periodu no 2016.gada 20.decembra līdz 2017.gada 15.maijam (146 dienas) ir aprēķināmi likumiskie procenti

11,20 EUR (350 EUR x 8 % : 365 dienas x 146 dienas).

Līdz ar to, tiesa prasību par likumisko procentu piedziņu no atbildētājas atzīst par apmierināmu daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai

likumiskos procentus par parāda pamatsummas – 350 EUR samaksas nokavējumu par laika periodu no 2016.gada 20.decembra līdz 2017.gada

15.maijam 11,20 EUR, prasību daļā par likumisko procentu piedziņu 13,81 EUR noraidot.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai

paskaidrojumu par prasību un nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi prasībā norādītos maksājumus lielākā apmērā, nekā

norāda prasītāja. Līdz ar to, ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai

parāda pamatsummu 350 EUR, līgumsodu 35 EUR un likumiskos procentus par laika periodu no 2016.gada 20.decembra līdz 2017.gada 15.maijam

11,20 EUR, prasību daļā par likumisko procentu, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 10.maija līdz 2016.gada 19.decembrim 13,81 EUR un

līgumsoda 165 EUR piedziņu, noraidot.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, [..] proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva par prasības celšanu 71,14 EUR, ar prasības

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi – 4,70 EUR.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami prasītājas nesamaksātie tiesas izdevumi – 1,63 EUR

(lietas 2.lapa)

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantu, tiesa nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas procentus – 8 % virs procentu pamatlikmes

gadā no piedzītās parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42., 56., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA „Holding Serviss”, reģistrācijas numurs 41203049608, par labu VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, reģistrācijas numurs

40003356530, parādu 350 EUR (trīs simti piecdesmit euro), likumiskos procentus par laika periodu no 2016.gada 20.decembra līdz 2017.gada

15.maijam 11,20 EUR (vienpadsmit euro un 20 centi), līgumsodu 35 EUR trīsdesmit pieci euro) un tiesas izdevumus 75,84 EUR (septiņdesmit pieci

euro un 84 centi).

Samaksa veicama VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, reģistrācijas Nr40003356530, norēķinu kontā Nr. LV51UNLA0028700467266, kas

atvērts AS „SEB banka”.

Noteikt VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, reģistrācijas numurs 40003356530, tiesības saņemt no SIA „Holding Serviss”, reģistrācijas numurs

41203049608, par laiku līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā

norādītie apstākļi, procentus – 8 % virs procentu pamatlikmes gadā no piedzītās parāda pamatsummas – 350 EUR.

Noraidīt VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, reģistrācijas numurs 40003356530, prasību pret SIA „Holding Serviss”, reģistrācijas numurs

41203049608, daļā par līgumsoda 165 EUR (simtu sešdesmit pieci euro) un likumisko procentu, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada

10.maija līdz 2016.gada 19.decembrim 13,81 EUR (trīspadsmit euro un 81 cents), piedziņu.

Noteikt, ka atbildētāja spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesas izdevumu piedziņu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteikto, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese L. Jansone