Court partially allowed small claims suit for unpaid utility fees and reduced penalty to 10% of debt.

Lietas Nr. C33377913

Lietas arhīva Nr. C-1219-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 10.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa,

ar sekretāri Sanitu Skuču,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.D/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 27.janvārī izskatīja civillietu SIA „Ādažu Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers.C/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 17.maijā prasītājs - SIA „Ādažu Namsaimnieks” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers.C/ par galvenā

parāda Ls 452,27 apmērā un līgumsoda Ls 194,46 apmērā piedziņu.

Prasībā norāda, ka starp pusēm 2007.gada 28.maijā tika noslēgts Līgums par komunālo pakalpojumu sniegšanu, ar kuru prasītājs

uzņēmās sniegt un atbildētājs uzņēmās izmantot komunālos pakalpojumus. Saskaņā ar Līgumu atbildētāja pienākums ir veikt

maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem pilnā apjomā, noteiktajos termiņos un kārtībā.

Norāda, ka laika posmā no 2010.gada marta līdz 2012.gada septembrim, kad atbildētājam beidzās īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu – /adrese/Ādaži, atbildētājs nav izpildījis savas saistības pilnā apmērā un nav veicis komunālo pakalpojumu un īpašuma

uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu. Līdz ar to prasītājam ir radušās prasījuma tiesības pret atbildētāju par pamatparādu Ls

452,27 apmērā.

Līgumā noteikts, ka par katru komunālā maksājuma kavējuma dienu jāmaksā līgumsods 0,1% apmērā no parāda summas. Līdz ar to,

prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par līgumsoda piedziņu Ls 194,46 apmērā.

Līdz pieteikuma iesniegšanas dienai, prasītājs nav saņēmis parāda par komunālajiem pakalpojumiem un līgumsoda samaksu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1764. un 1765.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja prasības summu Ls 646,73,

kas sastāv no galvenā parāda Ls 452,27 un līgumsoda Ls 194,46, kā arī visus tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 97,01 apmērā un

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, pavisam kopā Ls 100,31.

[2] 2013.gada 24.maijā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļānoteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav

šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata

par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 12.novembra lēmumu tiesa atzinusi par nepieciešamu mainīt civillietas izskatīšanas veidu

un civillietu turpmāk skatīt mutvārdu procesā un lietu iztiesāt tiesas sēdē 2014.gada 27.janvārī, plkst.12:00, par tiesas sēdes vietu un

laiku paziņojot pusēm.

[4] 2013.gada 14.decembrī tiesā saņemts prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norāda, ka pēc prasības pieteikuma

iesniegšanas tiesā papildus samaksāti Ls 11,00 par sludinājuma publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 40.panta pirmo daļu un 41.panta pirmo daļu, lūdz papildus piedzīt no

atbildētāja samaksātos Ls 11,00 par sludinājuma publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

[5] Prasītāja /pers.D/ tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka atbildētājs noslēdza līgumu par komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītājs sniedz atbildētājam šos pakalpojumus, bet atbildētājs viņus noteiktajā laikā neapmaksāja. Puses 6.3.punktā pielīgušas, ka

maksājumu kavējumu gadījumā ir jāmaksā līgumsods 0,1% apmērā. Saskaņā ar aprēķinu pamatparāds ir Ls 452,27 un līgumsods

aprēķināts Ls 194,46 apmērā. Norādīja, ka visus ciparus aprēķina grāmatvedības programma, visi sniegtie pakalpojumi tiek

saskaitīti un tiek pievienots PVN. Parāds ir rēķināts līdz 2013.gada 1.maijam, bet sakarā ar to, ka atbildētājam 28.septembrī

izbeidzās īpašuma tiesības uz šo dzīvokli, prasītājs ir veicis pārrēķinu par apsaimniekošanu un mājas uzkrājumu. Visi sniegtie

pakalpojumi ir aprēķināti līdz 28.septembrim. Apliecināja, ka atkritumu izvešana ir aprēķināta līdz 2013.gadam, bet tālāk ir atņemti

10,20. Atbildētājs ir maksājis ik pa laikam, veicot maksājumus, kopā samaksājis Ls 300, samaksa daļēji novirzīta līgumsoda

dzēšanai un daļēji pamatparāda dzēšanai atkarībā no perioda. No aprēķinātās kopējās summas Ls 946,73 ir atņemti samaksātie Ls

300,00 un iegūta kopējā šī brīža prasības summa Ls 646,73. Atbildētājs pēdējo maksājumu veica Ls 30,00 apmērā 2011.gada

21.decembrī.

[6] Atbildētājam /pers. C/ par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, 2013.gada 2.decembrī publicējot

sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ar kuru atbildētājs tiek aicināts uz tiesas sēdi.

Civilprocesa likuma 59.panta pirmā daļa nosaka, ka atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu

vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu,

vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis".

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmajā daļā

noteiktajam.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2007.gada 28.maija Līgumu ir pierādīts, ka starp pusēm ir noslēgts Līgums par komunālo

pakalpojumu sniegšanu Nr.37-20 (l.l. 12-15). Tādējādi abas puses uzņēmās saistības viena pret otru.

Līguma 2.punkts nosaka, ka līgums noslēgts uz vienu gadu un stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža. Tas ir uzskatāms par

pagarinātu uz vienu gadu, ja mēnesi pirms līguma termiņa izbeigšanās neviena no līgumslēdzēju pusēm rakstveidā nepaziņo par

līgumsaistību izbeigšanu.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par 2007.gada 28.maija Līguma Nr. 37-20 par komunālo pakalpojumu

sniegšanu izbeigšanu. Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgto līgumu. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājam ir saistošs noslēgtais līgums un

prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[8] Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu Ls 452,27 jeb 643,52 euro apmērā.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 12.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes

gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Savukārt Dzīvokļa īpašuma

likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta trešā punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums (..) norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana) (..).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs un prasītājs ir noslēguši Līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu.

Ar lietas materiāliem pievienoto izdruku no Zemesgrāmatas reģistra ir pierādīts, ka /pers. C/ laika periodā no 2007.gada 15.maija

līdz 2012.gada 28.septembrim ir bijis reģistrēts kā dzīvokļa īpašnieks dzīvokļa īpašumam Nr.20, kas atrodas /adrese/Ādažos, Ādažu

novadā.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka parāds ir aprēķināts līdz brīdim, kad atbildētājs ir zaudējis īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese/Ādažos, t.i. līdz 2012.gada 28.septembrim.

Saskaņā ar Līguma 4.1.1.punktu pakalpojuma saņēmēja pienākums ir saskaņā ar šī līguma noteikumiem noteiktajos termiņos un

pilnā apjomā veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. (l.l. 13).

Ar lietas materiāliem pievienoto 2013.gada 8.maija rēķinu Nr.313-1304 (l.l. 16) ir pierādīts, ka atbildētāja pamatparāds sastāda Ls

452,27. Prasītāja rēķinus atbildētājs nav apstrīdējis.

Vienlaikus no prasītāja parāda aprēķiniem (l.l. 18) ir redzams, ka atbildētāja pēdējo maksājumu ir veicis 2011.gada 21.decembrī un

atbildētāja pamatparāds sastāda Ls 452,27.

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka prasītāja pakalpojumus ir saņēmis, līdz ar to viņam bija pienākums apmaksāt to izmantošanu.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas ar Līgumu uzņemtās saistības maksāt par komunālajiem

pakalpojumiem, tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds Ls 452,27 jeb 643,52 euro apmērā.

[9] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu Ls 194,46 jeb 276,69 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Minētās tiesību normas nosaka, ka līgumsods ir maksājams tikai tādā gadījumā, ja persona labprātīgi ir uzņēmusies ciest šādu

maksājumu.

Līguma 6.3.punktā ir pielīgts, ka komunālo maksājumu kavējumu gadījumos, par katru nokavēto dienu jāmaksā līgumsods 0,1%

apmērā no parāda summas.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks, parakstot 2007.gada 28.maija Līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu, ir

uzņēmies ciest līgumsodu par maksājumu kavējumu.

Vienlaikus tiesa uzskata, ka līgumsoda piedziņa prasītāja norādītajā apmērā ir nesamērīga.

Tiesa konstatē, ka 2007.gada 28.maijā noslēgtais līgums starp prasītāju un atbildētāju nav apstrīdēts, tai skaitā nav apstrīdēts pielīgtā

līgumsoda apmērs.

Kaut arī tiesa uzskata, ka līgumsods 0,1% apmērā no parāda summas par katru nokavēto dienu apmērā nav izskatāms par

nesamērīgu vispārīgi, tomēr attiecībā uz patērētāju, turklāt, attiecībā uz komunālo maksājumu un apsaimniekošanas maksas

maksājumiem līgumsods 0,1% apmērā, kas gadā sastāda 36,5%, ir pārmērīgs un nesamērīgi apgrūtina parādnieku. Tik liels

līgumsods rada viedokli, ka maksājumu veikšana vispār nav lietderīga, jo visi maksājumi tiek ieskaitīti līgumsodā un par nesamaksāto

pamatparādu atkal tiek rēķināts jauns līgumsods.

Tiesa uzskata, ka neskatoties uz to, ka puses ir pielīgušas līgumsoda maksājumus 0,1% apmērā dienā no parāda summas, kopējā

līgumsoda apmēram nebūtu jāpārsniedz 10% parāda pamatsummas, pat tādā gadījumā, ja prasītājs nav lūdzis piedzīt likumiskos

nokavējuma procentus.

Izvērtējot visu iepriekš minēto tiesa secina, ka atbildētāja pienākums maksāt līgumsodu izriet no pušu 2007.gada 28.maijā noslēgtā

līguma, tomēr tiesa ieskatā līgumsods ir samazināms līdz 10% no pamatparāda un no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams

līgumsods Ls 45,23 jeb 64,35 euro apmērā. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu Ls 149,23 jeb 212,34 euro apmērā ir noraidāma.

[10] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram(..).

Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma daļēji Ls 497,50 jeb 707,87 euro apmērā, tad no atbildētāja par labu prasītājam ir

piedzenama samaksātā valsts nodeva 74,63 jeb 106,18 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,70

euro un izdevumi, kas saistīti ar sludinājuma publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Ls 11,00 jeb 15,65 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,10 euro (l.l. 2).

[11] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 193., 195., 204.¹, 250.26 pantu, tiesa

no sp ri e d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu SIA „Ādāžu namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003422041, pamatparādu

643,52 euro apmērā, līgumsodu 64,35 euro, valsts nodevu 106,18 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un

izdevumus, kas saistīti ar sludinājuma publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 15,65 euro, kopā 834,40 euro.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu 212,34 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,10 euro.

Maksājumu veikt: Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja

vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu piedziņu noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ E.Stivriņa

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas rajona tiesas tiesnese E.Stivriņa

Rīgā, 2014.gada 10.februārī